• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijā dzīvojošie etnosi. Dabīgā kustība 90. gados. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.1997., Nr. 191 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30168

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijā dzīvojošie etnosi. Dabīgā kustība 90. gados (turpinājums)

Vēl šajā numurā

29.07.1997., Nr. 191

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

RAKSTI. REFERĀTI

Prof., Dr.oec. Bruno Mežgailis:

Latvijā dzīvojošie etnosi.

Dabiskā kustība 90.gados

Etniskā situācija pēc būtības saglabājās tā pati arī pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā. Kaut arī nelielas “pārbīdes” bija vērojamas, turpat visi pēckara laikā Latvijā sabraukušie svešie etnosi tepat vien palika. Tie tad arī bija galvenie “toņa” noteicēji demogrāfiskajām pārmaiņām neatkarības gados.

Demogrāfiskās pārmaiņas Latvijā notika visās dabiskās un mehāniskās kustības sastāvdaļās: dzimstībā, mirstībā, migrācijā. Šajās pārmaiņās (gribot vai negribot) tika iesaistīti visi te dzīvojošie etnosi. Raksturīgi, ka praktiski katram etnosam izveidojās savs iedzīvotāju kustības rādītāja līmenis. To maiņas pēdējos gados notiek katram etnosam savdabīgi. Un šādas katram etnosam savas pārmaiņas norisinājās situācijā, kad sociālie un ekonomiskie apstākļi visiem valsts iedzīvotājiem bija vienādi. Tātad sociālekonomiskie apstākļi nevarēja būt par pamatu, lai katram etnosam būtu tik atšķirīgi demogrāfiskie raksturotāji, kādi tie izveidojušies pēdējos gados. Dabiskās kustības koeficienti Latvijā 1993.–1995. gadā etnosiem raksturoti 1. tabulā.

Citu dabiskās kustības procesu vidū dažādu pārmaiņu laikos paši jūtīgākie parasti ir dzimstība un laulības. Pēdējos gados laulībā stājas arvien mazāk cilvēku. Ja 1990. gadā uz katriem 1000 iedzīvotājiem salaulājās 8,8 pāri, tad pēc tam laulāto skaits ik gadu samazinājās un 1995. gadā laulībā iestājās vairs puse — 4,4 pāri.

Laulību skaita krišanai sekoja arī dzimušo bērnu skaita samazinājums.

Šie procesi, to virzieni bija raksturīgi visiem etnosiem kopumā. Tomēr katram no tiem bija savas raksturīgās iezīmes.

Latvijā visaugstākais dzimstības koeficients tradicionāli ir čigāniem, taču arī viņu dzimstības līmenis nedaudz kritās. Čigāniem pēc dzimstības koeficienta augstuma seko lietuvieši. Šiem etnosiem seko pamatetnoss — latvieši. Kā lietuvieši tā latvieši ar savu dzimstības koeficientu arī šajā periodā “turējās” virs 10 promilēm. Pārējie lielākie valstī dzīvojošie etnosi ar savu dzimstības līmeni pārejas gados atrodas zem šo triju etnosu līmeņa.

Pati zemākā dzimstība valstī ir ebrejiem. Nedaudz virs ebrejiem atrodas krievi, kuru dzimstības koeficients arī ir zemāks nekā valstī vidēji.

Pēc pētījumiem Latvijas Statistikas institūtā

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!