Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Ar šo likumu tiek apstiprināts Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes sapulcē 2017. gada 30. oktobrī pieņemtais Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījums.

2. pants. Līdz ar likumu izsludināms Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes grozījums.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 13. septembrī.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece

Rīgā 2018. gada 18. septembrī

Pieņemts:
Latvijas Jūras akadēmijas
Satversmes sapulcē
2017. gada 30. oktobrī

Izdarīt Latvijas Jūras akadēmijas Satversmē (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2013, 97.nr.) grozījumu un aizstāt 2.punktā skaitli un burtu "5B" ar skaitļiem un burtu "12 k-1".

Kā patstāvīga augstākā mācību iestāde Latvijas Jūras akadēmija ir nodibināta 1993.gada 8.janvārī ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.13.

No 1990.gada 25.jūlija līdz 1993.gada 8.janvārim Latvijas Jūras akadēmija bija Rīgas Tehniskās universitātes fakultāte.

Ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas 1991.gada 18.oktobra pavēli nr.442 Latvijas Jūras akadēmijas sastāvā tika iekļauta bijušās PSRS Jūras flotes ministrijas Rīgas jūrskola, tādējādi apvienojot vienā mācību iestādē kuģu speciālistu sagatavošanu ar vidējo un augstāko profesionālo jūrniecības izglītību.

Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi ir pieņēmis Latvijas Jūras akadēmijas Senāts 1993.gada 3.martā, un tā ir apstiprināta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 7.februāra lēmumu (noteikumi nr.34, prot. nr.8., 5.§) ar turpmākajiem grozījumiem.

2006.gada 22.novembrī Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes sapulce saskaņā ar Augstskolu likumu pieņēma jaunu Latvijas Jūras akadēmijas Satversmi.

2012.gada 4.jūnijā Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes sapulce saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem pieņēma jaunu Latvijas Jūras akadēmijas Satversmes redakciju.

1. Latvijas Jūras akadēmija (tālāk tekstā – akadēmija) ir izglītības un zinātnes institūcija, kas īsteno akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, kā arī nodarbojas ar zinātni un pētniecību. Akadēmijas dibinātāja ir Latvijas valsts Ministru kabineta personā. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LJA. Tās nosaukums citās valodās ir:

latīņu valodā – Academia Maritae Latviensis;

angļu valodā – Latvian Maritime Academy;

vācu valodā – Akademie für Seefahrt Lettlands;

franču valodā – Academie Maritime de Lettonie;

spāņu valodā – Academia Maritima de Letonia;

krievu valodā – Латвийская Морская академия;

lietuviešu valodā – Latvijos Juros Akademija;

igauņu valodā – Lati Mere Akademia.

2. Akadēmijas juridiskā adrese ir Rīgā, Flotes ielā 12 k-1, LV-1016, Latvijas Republika.

3. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības likumu, citiem normatīviem aktiem un šo Satversmi. Ievērojot minētos normatīvos aktus, akadēmija patstāvīgi izvēlas ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai.

4. Akadēmija ir atvasināta publiska persona, tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Latvijas Jūras akadēmija". Akadēmijas un tās struktūrvienību simboliku apstiprina akadēmijas Senāts.

5. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir sniegt studējošajiem augstāko profesionālo jūrniecības izglītību un akadēmisko sagatavotību, attīstīt lietišķo zinātni un uzturēt nepieciešamo Latvijas Republikas jūrniecības nozares intelektuālo potenciālu un veicinātu tās attīstību.

6. Akadēmijas uzdevums ir:

6.1. atbilstoši Latvijas vajadzībām sagatavot ANO Starptautiskās Jūrniecības organizācijas prasībām atbilstošas profesionālās kvalifikācijas kuģu virsniekus, kā arī speciālistus dažādiem ar jūras transportu saistītām komercsabiedrībām, iestādēm un dienestiem;

6.2. veikt lietišķos pētījumus Transporta un satiksmes zinātnes nozarē;

6.3. organizēt jūrniecības speciālistu tālākizglītošanos un pārkvalificēšanos;

6.4. koordinēt jūrniecības izglītības un zinātnes attīstības virzienus Latvijā;

6.5. sadarboties ar jūrniecības un citām nozares izglītības iestādēm ārvalstīs.

7. Akadēmijā profesionālās izglītības un akadēmiskās sagatavotības ieguve paredz profesionālo studiju programmu īstenošanu un noteiktas profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darbu un zinātniskā grāda iegūšanu.

8. Akadēmija saskaņā ar savu darbības mērķi un uzdevumiem:

8.1. patstāvīgi nosaka studiju programmu saturu un formas, zinātniskās pētniecības pamatvirzienus, Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem atbilstošus studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

8.2. piešķir kvalifikāciju un veic promociju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus un kvalifikācijas sertifikātus, kas atzīti Latvijas Republikā;

8.3. patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citu darbu samaksas likmes, kuras nav zemākas par valstī oficiāli noteiktajām;

8.4. nosaka savus iekšējās kārtības noteikumus.

9. Īstenojot savu mērķi un uzdevumus, akadēmija pamatojas uz šādiem principiem:

9.1. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība, kas nav pretrunā ar citu personu tiesībām, šo Satversmi un normatīvajiem aktiem;

9.2. studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās:

9.2.1. izvēlēties studiju programmu;

9.2.2. studiju laikā mainīt studiju programmas;

9.2.3. klausīties lekcijas citās augstskolās, citās nodaļās;

9.2.4. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;

9.2.5. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu;

9.3. pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmijas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu;

9.4. studiju un zinātniskā darba nedalāmība.

10. Tiesības studēt akadēmijā ir vienādas Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim un Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja. Akadēmijā ir tiesības studēt arī citu valstu iedzīvotājiem, ievērojot normatīvos aktus par ārzemnieku studijām Latvijā.

11. Akadēmijas galvenās lēmējinstitūcijas un orgāni atbilstoši to kompetencei ir:

11.1. Satversmes sapulce;

11.2. Senāts;

11.3. rektors;

11.4. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu);

11.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

12. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu).

13. Satversmes sapulce sastāv no 31 personas, ko saskaņā ar Satversmes sapulces nolikumu ievēlē uz trim gadiem:

13.1. no akadēmiskā personāla – 19;

13.2. no studējošajiem – 7;

13.3. no vispārējā akadēmijas personāla – 5.

Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

14. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts.

15. Satversmes sapulce:

15.1. pieņem akadēmijas Satversmi un izdara tajā grozījumus;

15.2. ievēlē un atceļ rektoru;

15.3. ievēlē no akadēmiskā un vispārējā akadēmijas personāla senatorus, apstiprina ievēlētos studējošo pārstāvju senatorus un Senāta nolikumu;

15.4. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu);

15.5. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un apstiprina tās nolikumu;

15.6. noklausās rektora pārskatu;

15.7. izskata iesniegumus par Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļu atsaukšanu;

15.8. ir lēmējtiesīga, ja piedalās vismaz 2/3 no sastāva.

Satversmes sapulce ir tiesīga pēc Senāta vai rektora ierosinājuma pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce.

16. Senāts ir akadēmijas koleģiāla lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības jomas. Senatorus ievēlē uz trim gadiem.

17. Senāts sastāv no 20 senatoriem: 15 – akadēmiskā personāla, 1 – vispārējā akadēmijas personāla, 4 – studējošo pārstāvjiem. Senatorus var atsaukt Satversmes sapulce.

18. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai akadēmijas Senāts var izveidot padomes un komisijas, kas darbojas atbilstīgi Senāta apstiprinātiem nolikumiem.

19. Senāts izskata un apstiprina:

19.1. akadēmijas struktūrvienību, filiāļu, iestāžu, biedrību, nodibinājumu, komercsabiedrību izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un to darbības pamatnoteikumus, kā arī statūtus vai nolikumus;

19.2. studējošo uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

19.3. studiju programmas un studiju plānus;

19.4. akadēmijas kvalitātes vadības sistēmas pamatdokumentus.

20. Senāts lemj:

20.1. par būtiskiem akadēmiskās, zinātniskās pētniecības un saimnieciskās darbības jautājumiem;

20.2. par akadēmijas budžeta struktūru un izmantošanu, kā arī darba samaksas principiem;

20.3. par Satversmes sapulces sasaukšanu;

20.4. (izslēgts ar 02.05.2013. likumu);

20.5. par citiem jautājumiem atbilstoši Senāta nolikumam.

Senāta lēmumus var pārsūdzēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā 10 dienu laikā.

21. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju. Rektoru uz pieciem gadiem ievēlē Satversmes sapulce, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Akadēmijā par rektoru ievēlē profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Akadēmijas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma. Ja rektors netiek apstiprināts, akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Kārtējās rektora vēlēšanas akadēmija rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc akadēmijas Senāta vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora atcelšanas ierosināšanai pēc akadēmijas Senāta ierosinājuma nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no akadēmijas Senāta pārstāvju skaita.

22. Personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu akadēmijas rektoram. Rektora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdamo administratīvo aktu izdevis vai faktisko rīcību veicis akadēmijas rektors, personas, kuras nav akadēmijas personāla sastāvā, attiecīgo administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā.

23. Rektors:

23.1. atbild par akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī akadēmijas Satversmei;

23.2. atbild par akadēmijā iegūstāmās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

23.3. nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu, kā arī augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu; personiski atbild par akadēmijas finansiālo darbību;

23.4. veicina un atbild par akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

23.5. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī akadēmijas Satversmē noteiktos rektora pienākumus.

24. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu).

25. (Izslēgts ar 02.05.2013. likumu).

26. Akadēmiskā šķīrējtiesa ir akadēmijas lēmējinstitūcija. Akadēmiskās šķīrējtiesas darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no piecām personām, no kurām četras ir no akadēmiskā personāla vidus, kuras uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce, un tās sastāvā nedrīkst būt akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji. Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt vienam studējošo pārstāvim, kuru ievēlē Studentu padome. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktā kārtībā.

27. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

27.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmijas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

27.2. strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

27.3. iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus akadēmijas normatīvajos aktos paredzētus uzdevumus.

28. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei un pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

29. Akadēmijas Padomnieku konvents ir institūcija, kas konsultē Senātu un rektoru akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos, un kam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Padomnieku konventu izveido Senāts, par tā locekļiem uzaicinot atsevišķu ministriju pārstāvjus, kā arī ievērojamus izglītības un jūrniecības nozaru organizatorus un speciālistus. Padomnieku konventa nolikumu apstiprina Senāts. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma.

30. Akadēmiskā padome ir akadēmijas institūcija, kas pārzina studiju, zinātniskās darbības un saimnieciskā darba organizācijas un koordinācijas jautājumus saskaņā ar akadēmijas Satversmi, kā arī jautājumus, kurus tai deleģē Senāts. Tā darbojas rektora vadībā, un tajā ietilpst prorektori, nodaļu direktori, katedru un citu struktūrvienību vadītāji. Izskatot jautājumus, kas skar konkrētas struktūrvienības un studentus, akadēmiskajā padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību pārstāvji un studentu pašpārvaldes pārstāvji. Akadēmiskās padomes nolikumu apstiprina Senāts.

31. Zinātnes padome koordinē akadēmijas zinātniskās pētniecības darbu. Zinātnes padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

32. Akadēmijas nozares profesoru padome, novērtējot zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju un organizatorisko kompetenci, atklātā konkursā ievēlē pretendentus uz profesora un asociētā profesora amatiem. Nozares profesoru padomi izveido saskaņā ar Augstskolu likuma noteikumiem.

33. Akadēmijā studējošajiem, tai skaitā, maģistrantiem un doktorantiem, ir vienota pašpārvalde – Studentu padome.

34. Studentu padome:

34.1. pārstāv studējošos akadēmijas, valsts un starptautiskajā dzīvē;

34.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmijā un citās valsts institūcijās;

34.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā, kā arī Akadēmiskajā šķīrējtiesā.

35. Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

36. Studentu padomes pārstāvjiem akadēmijas Satversmes sapulcē un Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas attiecīgo jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu šī institūcija apstiprina ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu.

37. Studentu padomes darbību reglamentē akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

38. Studentu padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kā arī saņemt paskaidrojumus no akadēmijas jebkuras struktūrvienības pilnvarotā pārstāvja par jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

39. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties akadēmijas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz akadēmijas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti.

40. Akadēmijas struktūrvienības ir nodaļas, katedras, zinātniskais institūts un citas struktūrvienības. To izveidošana, reorganizācija un likvidēšana ir akadēmijas Senāta kompetencē. Katrai akadēmijas struktūrvienībai ir savs nolikums, kas nosaka tās uzdevumus, funkcijas un tiesības, un kuru apstiprina akadēmijas Senāts.

41. Akadēmijas nodaļas organizē studiju un zinātnisko darbu noteiktās studiju programmās. Nodaļas vada direktori, kurus no akadēmijas profesoriem, asociētiem profesoriem vai docentiem uz pieciem gadiem ievēl Senāts.

42. Akadēmijas katedra organizē un īsteno studiju procesu vienā vai vairākās līdzīgās disciplīnās, kā arī veic pētījumus. Katedru vada katedras vadītājs, kuru no akadēmijas akadēmiskā personāla uz pieciem gadiem ievēl Senāts.

43. Akadēmijas pakļautībā ir jūrskola ar tās filiālēm. Akadēmijas jūrskolai nav juridiskās personas tiesību, un tās statusu un darbību regulē akadēmijas Senāta apstiprināts nolikums.

44. Akadēmija var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju. Akadēmija Satversmē noteikto darbības mērķu sasniegšanai ar Senāta lēmumu var dibināt iestādes, to skaitā – publiskās aģentūras.

45. Akadēmija īsteno profesionālās studiju programmas un studijas doktorantūrā. Akadēmija īsteno Nacionālo Bruņoto spēku un citu valsts dienestu jūrniecības speciālistu studiju programmas. Akadēmija īsteno arī programmas jūrnieku profesionālajai apmācībai, kvalifikācijas uzturēšanai, tālākizglītībai un pārkvalificēšanai.

46. Kuģu virsnieku sagatavošanā akadēmija nodrošina profesionālo augstāko jūrniecības izglītību un profesionālās studiju programmas profesionālā bakalaura grāda ieguvei.

47. Akadēmijas pakļautībā esošā jūrskola nodrošina kuģa speciālistu jūrniecības vidējo profesionālo (jūrskolas) izglītību.

48. Uzņemšanu studiju programmās regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus akadēmija studiju programmās izstrādā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās.

49. Akadēmijā studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama Augstskolu likumā minētajos gadījumos.

50. Akadēmijas absolventi iegūst profesionālajām studiju programmām atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un profesionālo grādu. Akadēmijas doktoranti pēc doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas iegūst doktora zinātnisko grādu.

51. Studējošie ievēro akadēmijas Senāta apstiprināto iekšējo normatīvo aktu prasības.

52. Studiju uzsākšana vēlākajos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos akadēmijā nokārto papildus. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem noteikta profesionālā grāda (bakalaurs, maģistrs), zinātniskā grāda (doktors) vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes.

53. Personas izslēgšanu no studējošo saraksta veic akadēmijas rektors un to regulē akadēmijā apstiprināti noteikumi.

54. Studējošiem ir tiesības:

54.1. iegūt augstāko profesionālo izglītību;

54.2. noteiktā kārtībā izmantot studijām un zinātniskai pētniecībai akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un citus objektus;

54.3. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

54.4. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē;

54.5. līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

54.6. dibināt biedrības, pulciņus un klubus;

54.7. akadēmijā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

54.8. pretendēt uz studiju un studējošo kredītiem.

55. Studiju programmas slēgšanas gadījumā akadēmija finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā akadēmijas vai citas augstskolas studiju programmā.

56. Akadēmijas personālu veido:

56.1. akadēmiskais personāls – akadēmijas akadēmiskos amatos ievēlētie darbinieki;

56.2. vispārējais akadēmijas personāls;

56.3. studējošie, to skaitā maģistranti un doktoranti.

Akadēmijas personāls akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību var apstrīdēt Akadēmiskajā šķīrējtiesā, bet Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

57. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti un vadošie pētnieki, lektori un pētnieki, asistenti.

58. Par profesoru var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka akadēmija. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Uz vakantajām profesora un asociētā profesora amata vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome uz sešiem gadiem.

59. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu.

60. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, bet ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Lektora galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un citu pārbaudījumu pieņemšana studiju kursos, metodiskais darbs, pētniecības darbs atbilstošā zinātnes apakšnozarē.

61. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu vai profesionālo studiju programmu īstenošanai arī personas, kurām nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, bet ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistenta galvenie uzdevumi ir: studiju nodarbību vadīšana, pārbaudījumu pieņemšana, palīdzība profesoriem un asociētiem profesoriem to pedagoģiskā darbā, metodiskais darbs, līdzdalība pētniecības darbā atbilstošā zinātnes apakšnozarē. Docenta, lektora un asistenta amatā ievēl uz sešiem gadiem un ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

61.¹ Vadošos pētniekus, pētniekus un zinātniskos asistentus akadēmiskajos amatos uz sešiem gadiem ievēlē zinātniskā institūta zinātniskā padome atklātā konkursa rezultātā zinātniskā institūta nolikumā noteiktajā kartībā.

62. Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, Senāts pēc Akadēmiskās padomes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru, viesasistentu, vadošo viespētnieku vai viespētnieku. Viesprofesoriem, asociētajiem viesprofesoriem, viesdocentiem, vieslektoriem, viesasistentiem, vadošajiem viespētniekiem vai viespētniekiem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem, lektoriem, asistentiem, vadošajiem pētniekiem vai pētniekiem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto institūciju darbā.

63. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā, profesoriem un asociētajiem profesoriem sasniedzot pensijas vecumu, akadēmija var piešķirt goda nosaukumu – emeritus profesors.

64. Rektoram ir tiesības pieņemt darbā akadēmiskajos amatos personas, kuru kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma, Zinātniskās darbības likuma un akadēmijas izvirzītajām prasībām un noslēgt ar tām darba līgumu uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.

65. Doktora grāda piešķiršanai akadēmija var izveidot promocijas padomi. Tās darbība notiek saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu.

66. Akadēmijas akadēmiskais personāls veic studējošo izglītošanu un zinātniskos pētījumus. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka akadēmija. Profesoru, asociēto profesoru un docentu galvenos uzdevumus nosaka Augstskolu likums, bet lektoru un asistentu – akadēmijas Satversme. Zinātniskajā institūtā akadēmiskajos amatos ievēlēto personu pienākumus, tiesības un uzdevumus nosaka Zinātniskās darbības likums un zinātniskā institūta zinātniskā padome.

67. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darbavietas. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai.

68. Akadēmijas personālam ir tiesības saskaņā ar akadēmijas Satversmi noteiktajā kārtībā piedalīties akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī personāla intereses skarošu lēmumu pieņemšanā, izmantojot attiecīgos akadēmijas dienestus un struktūras, vēlēt un tikt ievēlētiem akadēmijas pašpārvaldes institūcijās.

69. Vispārējais akadēmijas personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu.

Akadēmijas administratīvais personāls ir rektors, prorektori, struktūrvienību vadītāji un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs.

70. Akadēmijas īpašumā vai tās valdījumā var būt zeme, būves (tai skaitā akvatorijas mācību kuģu novietošanai un praktisko mācību nodrošināšanai), cits nekustamais, kustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šajā Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.

71. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

71.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;

71.2. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

71.3. citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu līdzekļi.

72. Finanšu resursi, kuri ir piešķirti atsevišķu mērķprogrammu, projektu un pasākumu finansēšanai, tiek nodoti tai akadēmijas struktūrvienībai, kas īsteno šo mērķprogrammu, projektu un pasākumu.

73. Akadēmijas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un izglītības un zinātnes ministram.

74. Valsts nosaka studiju vietu skaitu akadēmijā, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā akadēmija tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā. Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to studiju līgumu ar akadēmiju.

75. Akreditētās studiju programmās studējošiem ir tiesības pretendēt uz studiju kredītu un studējošo kredītu, kuru piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

76. Pildot savus uzdevumus akadēmijai ir tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem starpvalstu līgumiem Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības:

76.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

76.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

76.3. izsludināt konkursus, pirkt kustamo un nekustamo īpašumu un dažādu mantu un vērtspapīrus un atsavināt vai apgrūtināt augstskolai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu un dažādu mantu saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši akadēmijas darbības mērķiem;

76.4. saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus;

76.5. veikt akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi tiek izmantoti akadēmijas attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši akadēmijas mērķim;

76.6. slēgt sadarbības līgumus.

77. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, kam pievienojams Augstākās izglītības padomes atzinums.

78. Akadēmijas Satversmi un grozījumus tajā pieņem akadēmijas Satversmes sapulce. Akadēmijas Satversme tiek apstiprināta Latvijas Republikas normatīvajos aktos augstākās izglītības jomā noteiktajā kārtībā.