RAKSTI. REFERĀTI

Prof., Dr.oec. Bruno Mežgailis:

Latvijā dzīvojošie etnosi.

Dabiskā kustība 90.gados

Turpinājums no 1.lpp.

Etnosu dabiskās kustības koeficienti Latvijā 1. tabula

(Pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1995., 36.-37., 48., 113.lpp.

un Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1996., 36.-37., 47.-50., 94.-95.lpp.)

Uz 1000 attiecīgā etnosa iedzīvotājiem

Lai gan latviešiem dzimstības līmenis tradicionāli arī nav pietiekami augsts, uz citu etnosu fona viņi tomēr atrodas nedaudz labākā situācijā.

Pats augstākais mirstības koeficients Latvijā ir ebrejiem. Tad seko poļi un lietuvieši. Visi šie trīs etnosi (lielāko etnosu vidū) ar savu mirstības līmeni atrodas virs vidējā valstī esošā līmeņa.

Mirstības līmenis latviešiem atrodas vidējā, valstī esošajā (samērā augstā) līmenī. Šo situāciju latviešiem var izskaidrot ar samērā veco sastāvu. Mirstības līmenis augstāks parasti ir etnosiem ar vecu (novecojušu) iedzīvotāju sastāvu.

Zemākais mirstības koeficients Latvijā ir ukraiņiem un čigāniem, kam raksturīgs ir jaunāks vecumsastāvs (relatīvi).

Krieviem mirstības līmenis ir nedaudz zemāks nekā latviešiem un valstī vidēji. Arī to var izskaidrot ar jaunāku vecumsastāvu nekā valstī vidēji.

Dzimstības un mirstības rezultātā veidojas dabiskais pieaugums vai samazinājums.

1993.-1995.gadā Latvijā kopumā un turpat visiem etnosiem dabiskā pieauguma koeficients ir bijis negatīvs (ar mīnusa zīmi). Vienīgi čigāniem ir dabiskais pieaugums (samērā augsts).

Vislielākais dabiskā samazinājuma koeficients šajos gados Latvijā bija ebrejiem (jau pārsniedz 20 promiles). Liels dabiskais samazinājums ir arī poļiem un baltkrieviem (virs 10 promilēm).

Lai gan dabiskais zudums ir kā latviešiem tā krieviem, šie abi (pēc īpatsvara paši lielākie Latvijā) etnosi "izvietojušies" ap vidējo valstī esošo dabisko samazinājumu. Tomēr latviešiem šis koeficients ir nedaudz labāks (mazāks zudums) nekā krieviem (sliktāks nekā valstī vidēji).

Turpmākajos gados var sagaidīt zināmu mirstības līmeņa krišanos valstī vidēji un katram etnosam atsevišķi. Tas var veidot dabiskai kustībai labvēlīgākus nosacījumus. Tomēr mirstības līmeņa samazināšana nav tik viegli sasniedzama tāpēc, ka tā saistīta ne tikai ar mirstības intensitātes krišanos (medicīnas un tml. pasākumu uzlabošanos), bet arī ar turpmāko (vispārējo) iedzīvotāju sastāva novecošanos. Veco cilvēku vidū mirstība parasti ir augstāka nekā jaunākajos vecumos (izņemot vecumā līdz 1 gadam). Tāpēc arī uz mirstības līmeņa krišanos (vismaz lielu) cerības ir mazākas nekā uz to, ka ir iespējama dzimstības koeficienta paaugstināšanās.

Dzimstības paaugstināšanās turpmākajos gados ir samērā reāla tāpēc, ka tā mūsu situācijā vairs zemāk krist pat nevar. To nosaka cilvēku dabiskās tieksmes sevi saglabāt nākošajās paaudzēs.

Dzimstības stāvokli Latvijā labāk nekā koeficienti raksturo katra etnosa dzimušo īpatsvars pēc mātes tautības (skat. 2. tabulu).

2. tabula

Dzimušie pēc mātes tautības

Pēc Latvijas demogrāfijas

gadagrāmatas, 1996., 50. lpp.

(procentos)

Zinot katra etnosa īpatsvaru iedzīvotāju skaitā, varam tos salīdzināt ar īpatsvaru, kādu šie etnosi veido dzimušo skaitā.

Latviešu skaita palielināšanās ar dzimstību ir krietni lielāka nekā to īpatsvars tagad esošo iedzīvotāju vidū. Pie tam dzimušo latviešu īpatsvars, salīdzinot ar 1990. gadu, pat palielinājies un veido turpat 2/3 visu dzimušo skaitu, kamēr visu iedzīvotāju skaitā tie nedaudz pārsniedz pusi.

Cita attīstība vērojama otra lielākā etnosa - krievu vidū, ja krievu īpatsvars no visu iedzīvotāju skaita veido trešdaļu, tad dzimušo skaitā pēdējos gados šis īpatsvars krities un sastāda ceturto daļu no valstī dzimušajiem bērniem. Turpat visiem te dzīvojošajiem lielākajiem etnosiem, izņemot latviešus, dzimušo īpatsvars ir mazāks nekā šo etnosu īpatsvars visu iedzīvotāju skaitā.

To faktu, ka dzimstības līmenis nav pietiekami augsts arī latviešiem, noliegt nevar. Taču ņemot vērā konkrēto situāciju valstī vispār, arī citās reformvalstīs, latviešu kā etnosa dzimstības situāciju kā katastrofālu raksturot nevar. Presē (un citos masu medijos) tāda noskaņa nereti lasīta.

Var atbalstīt tos priekšlikumus, ja vien tie nav priekšvēlēšanu aģitācijas līmenī, kas ierosina veicināt dzimstības paaugstināšanos (materiālos, finansiālos, morālos u.c.). Pie tam var sagaidīt, ka šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs dzimstības paaugstināšanos arī pamatetnosam.

Par to, ka dzimstības paaugstināšanai ir svarīgākā loma latviešu etnosa pozīciju uzlabošanai valstī, liecina arī tas, ka dabiskais samazinājums (dzimušie mīnus mirušie) latviešiem ir par lielu. Tas redzams no etniskā sastāva pārmaiņām Latvijā ar dabisko kustību 1993.-1995. gadā, 3. tabulā.

Kā redzam no 5. tabulas, tad latviešiem dzimušo īpatsvaram bija tendence augt, bet dabiskā samazinājumā latviešu īpatsvars arī aug. Tas gan tā ir, tomēr visā dabiskā samazinājumā tas vēl nesasniedz Latvijā dzīvojošo latviešu skaita īpatsvaru - 55 procentus.

Pretējais vērojams krievu etnosam. Ja dabiskā samazinājumā 1993.-1995. gadā krievu īpatsvars krītas, tad tas vēl saglabājas lielāks nekā to īpatsvars iedzīvotāju skaitā - 33 procenti.

Uzskatāmāk par īpatsvaru pārmaiņām dabiskā kustībā liecina maiņas absolūtos skaitļos: cik cilvēku katru gadu kļuva mazāk ar dabisko kustību valstī kopumā, pilsētās un laukos katram etnosam. To rāda 4. tabula.

Visus trīs tabulā minētos gadus ar mirstības pārsniegumu pār dzimstību samazinājās liels iedzīvotāju skaits: 1993. gadā 12,4 tūkst. cilvēku. Tas varbūt vēl neko neizsaka, bet, ja iedomājamies, ka gada laikā zudis tik liels cilvēku skaits, kā teiksim, tagad dzīvo tādos rajona centros kā Dobelē, vai Talsos, vai Kuldīgā, tad tas ir pārāk daudz.

3. tabula

Iedzīvotāju etniskā sastāva

pārmaiņas ar dabisko kustību

Pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1993., 74. lpp., Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1995., 48. lpp. un Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1996., 47. lpp.

(procentos)

Dabiskais pieaugums, samazinājums etnosiem 4. tabula

Pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1993., 74.lpp., Latvijas demogrāfijas gada-

grāmatas, 1995., 48.lpp un Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1996., 47.lpp.

(cilvēki)

Tieši jau pilsētas arī ir tās, kas veido lielāko dabisko samazinājumu. No visa 1993. gada samazinājuma pilsētas sastādīja 75%.

1993. gadā no visa dabiskā zuduma latvieši veidoja 36%, krievi 43%. Pilsētās šīs proporcijas sastādīja 31% un 47%.

Vēl lielāks dabiskais samazinājums bija 1994. un 1995. gadā: pāri par 17 tūkst. cilvēku. Tik daudz cilvēku dzīvo visās piecās Limbažu rajona pilsētās vai 4 Valkas rajona pilsētās kopā. Un tāds cilvēku skaita samazinājums Latvijā veidojas vienā gadā tikai ar dabisko kustību. No valstī kopējā dabiskā zuduma 70% veidoja pilsētas, pārējo lauki. Tas atbilst pilsētnieku un laucinieku īpatsvaram visu iedzīvotāju skaitā.

Dabiskā zuduma īpatsvars starp pilsētām un laukiem pa etnosiem arī vairāk ir saistīts ar katra etnosa dzīvojošo cilvēku skaitu pilsētās un laukos. Tā latviešiem no dabiskā zuduma valstī pilsētas veidoja līdz 60%, lauki 40%, krieviem attiecīgi 80% un 20%, bet ebrejiem turpat 100 - tikai pilsētās.

Samērā lielais cilvēku skaita samazinājums tikai ar dabisko kustību pēdējos gados veicināja šī skaita samazināšanos samērā proporcionāli kā pilsētās tā laukos. Atkarībā no šajās teritorijās dzīvojošo etnosu īpatsvara, viņi arī "piedalījās" šo teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanā. Gan jāatzīmē, ka lielākajiem Latvijas etnosiem - latviešiem un krieviem - pilsētās zudumi bija lielāki nekā laukos. Tas saistāms ar to, ka arī šajā dzimstības samazināšanās periodā pilsētās tas notika intensīvāk nekā laukos. Laukos saglabājās nedaudz augstāks dzimstības līmenis, salīdzinot ar pilsētām. Tā kā latviešu īpatsvars laukos ir augstāks nekā pilsētās, tad arī viņu dabiskā samazinājuma pakāpe laukos bija nedaudz lēnāka.

Bez dabiskā samazinājuma pēdējos gados iedzīvotāju skaita samazinājumu veidoja arī mehāniskā kustība.

Taču, ja dabiskā kustība vislielāko samazinājumu sastādīja tieši pēdējos - 1994.-1995. gadā, tad mehāniskā kustība 1995. gadā veidoja mazāku zudumu nekā dabiskā kustība (1992.-1994. gadā mehāniskās kustības zudumi pārsniedza dabiskās kustības radītos zudumus).

Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijas pilsētās un laukos veidojās praktiski uz nelatviešu etnosu rēķina (izņemot 1993. gadu pilsētās un 1995. gadu laukos).

Mehāniskās kustības rezultātu - mehānisko saldo (iebraukušie mīnus izbraukušie) valstī kopā, pilsētās un laukos etnosiem 1993.-1995. gadā rāda 5. tabula.

Mehāniskais saldo etnosiem 5. tabula

Pēc Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1993., 205.lpp., Latvijas demogrāfijas gada-

grāmatas, 1995., 138.lpp un Latvijas demogrāfijas gadagrāmatas, 1996., 119.lpp.

(cilvēki)