Ministru kabineta rīkojums Nr. 447

Rīgā 2018. gada 19. septembrī (prot. Nr. 43 32. §)

Par Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam

1. Apstiprināt Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam (turpmāk – rīcības plāns).

2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām līdz 2022. gada 1. maijam iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā:

2.1. informāciju par rīcības plānā ietverto pasākumu izpildi;

2.2. priekšlikumus par jauniem pasākumiem.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2022. gada 1. jūlijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par rīcības plāna izpildi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

(Ministru kabineta
2018. gada 19. septembra
rīkojums Nr. 447)

Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021. gadam

Saturs

Ievads

Kopsavilkums

1. Esošās situācijas raksturojums

2. Rīcības plāna mērķis, izstrādes principi un mērķa rādītāji

3. Rīcības virzieni

4. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Ievads

Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums – Latgales reģionam vēl joprojām saglabājas ievērojamas iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) atšķirības ar pārējiem reģioniem. Augstākais IKP ir Rīgas statistiskajā reģionā (20 551 euro uz vienu iedzīvotāju; 2015.gada dati). Latgalē ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un tie ir tikai 33% no Rīgas statistiskā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Tāpat Latgales reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā (2017.gada darbaspēka apsekojuma dati).

Lai Latgales reģionā radītu iespējas mazināt reģionālās attīstības atšķirības, ir turpināmas Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam iekļautās iniciatīvas (informāciju par iepriekšējos Rīcības plānos Latgales reģiona izaugsmei paveikto sk. pielikumā). Attiecīgi, lai nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam pēctecību, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokola Nr.25 36.§ dotos uzdevumus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) ir izstrādājusi Rīcības plānu Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam (turpmāk – Rīcības plāns).

Kopsavilkums

Rīcības plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Rīcības plānā ir definētas risināmās problēmas, mērķis, rīcības virzieni un pasākumi mērķa sasniegšanai un sasniedzamie rezultāti.

Rīcības plāns sagatavots, ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokola Nr.25 36.§ dotos uzdevumus. Rīcības plāns nodrošina pēctecību iepriekš īstenotajam Rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam un Rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2013.–2014.gadam, kas tika izstrādāti, lai reaģētu uz Latgales reģionā ilgstoši pastāvošām sociāli ekonomiski negatīvajām tendencēm. Reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums (Latgalē jau ilgstoši ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā un 2015.gadā tie ir tikai 33% no Rīgas statistiskā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju; tāpat Latgales reģionā saglabājas augstākais bezdarba līmenis – 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni Latvijā 2017.gadā). Lai Latgales reģionā radītu priekšnoteikumus straujākas sociālekonomiskās attīstības veicināšanai, ir turpināmas Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam iekļautās iniciatīvas.

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

Pamatprincipi pasākumu iekļaušanai Rīcības plānā:

(1) ņemot vērā joprojām aktuālās ievērojamās reģionu attīstības atšķirības, Rīcības plāns tiek fokusēts uz pasākumiem, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību;

(2) rīcības plānā iekļaujami jauni pasākumi vai esošo pasākumu paplašināšana, savukārt pasākumi, kas jau šobrīd ir ieplānoti vai jau tiek ieviesti, Rīcības plānā netiek iekļauti.

Plāna pasākumi, fokusējoties uz būtiskākajiem reģiona ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem:

(1) Eiropas Savienības fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros izvērtēt iespējas prioritāri Latgales plānošanas reģionam novirzīt papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (ārpus 5.6.2.SAM) vai virssaistību finansējumu 29 504 156 euro apmērā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" 3.atlases kārtai;

(2) Atbalsta paplašināšana speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām, jautājumu par nodokļu atvieglojumu piemērošanu visām speciālajām ekonomiskajām zonām izskatot nodokļu reformas īstenošanas izvērtējuma ietvaros;

(3) Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi;

(4) Daugavpilī izveidots pilotprojekts jaunu uzņēmējdarbības atbalsta mehānismu ieviešanai.

Būtiskāko plāna finansējumu sastāda ieguldījumu degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās kopējais finansējums. Lai sasniegtu 1 345 jaunas darba vietas (1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu Latgales reģionā) un piesaistītās privātās investīcijas 81 751 182 euro apmērā, nepieciešams nodrošināt kopējo finansējumu 81 751 182 euro Eiropas Reģionālās attīstības fondā (šobrīd plānotais 52 247 026 euro un papildus nepieciešamais 29 504 156 euro). Plānojot jauno Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk – EEZ) finanšu instrumenta atbalstu, Rīcības plāna ietvaros tiks paredzēts finansējums Latgales uzņēmējdarbības centra darbībai. Programmai "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" indikatīvi iezīmēts kopējais finansējums 10 000 000 euro donoru finansējuma un 1 764 706 euro nacionālā līdzfinansējuma.

Reģionālās tautsaimniecības attīstībai nepieciešama efektīva darbspējīgo iedzīvotāju mobilitāte, kas būtu jāņem vērā, plānojot atbalstu Latgales reģiona attīstībai turpmāk.

Izstrādes procesa ietvaros tika veiktas konsultācijas ar nozaru ministrijām (Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju) un Latgales plānošanas reģionu.

1. Esošās situācijas raksturojums

1.1. Sociālekonomiskās attīstības tendenču analīze

Latgales plānošanas reģiona pašvaldības raksturo zems iedzīvotāju blīvums, zema ekonomiskā aktivitāte un īpaši strauja iedzīvotāju aizplūšana. Latgales plānošanas reģiona pašvaldības aizņem 22,5% Latvijas teritorijas, taču tajās dzīvo tikai 13,7 % (CSP dati) Latvijas iedzīvotāju (2017.gada dati, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde). No 2009.gada sākuma līdz 2018.gada sākumam iedzīvotāju skaits Latgales plānošanas reģiona pašvaldībās sarucis par 18,0% (Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) dati¹). Salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas 2018.gadā pret 2017.gadu, Latgales reģionā iedzīvotāju skaits samazinājies par 2,0%, Vidzemes – par 1,7%. Kurzemes reģionā – par 1,3%.

Saskaņā ar Eurostat datiem Latgales plānošanas reģiona IKP 2015.gadā veidoja tikai 1 781 milj. euro (Latvijā – 24 353 milj. euro, ES-28 valstīs kopā – 14 797 444 milj. euro)². Latvijas NUTS III reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā svārstījās no 14 183 euro Rīgas statistiskajā reģionā līdz 4 608 euro uz vienu iedzīvotāju Latgales statistiskajā reģionā (atšķirība 3,08 reizes), savukārt 2015.gadā tajos pašos reģionos no 20 551 euro līdz 6 839 euro (atšķirība 3,00 reizes) (CSP dati) – proporcija starp labāko un sliktāko reģiona rādītāju 2015.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu faktiski nav mainījusies. Rēķinot proporcionāli pret valsts kopējo IKP rādītāju, Latgales reģionā IKP proporcija pret valsts kopējo rādītāju laikā no 2010.gada līdz 2015.gadam pieaugusi par 2 procentpunktiem no 54% uz 56%, pietuvojoties pārējo reģionu rādītājiem (59%–167%), savukārt Kurzemes un Zemgales reģionā IKP proporcija pret valsts kopējo rādītāju 2015.gadā samazinājusies attiecīgi par 6 un 8 procentpunktiem attiecīgi no 79% uz 73% un no 67% uz 59%.

2016.gadā Latgales plānošanas reģions piesaistīja vismazāk nefinanšu investīciju valstī – nefinanšu investīciju ieguldījumi Rīgas statistiskajā reģionā veidoja 2 283,1 milj. euro, Pierīgas statistiskajā reģionā 680,0 milj. euro, Kurzemes statistiskajā reģionā 248,1 milj. euro, Zemgales statistiskajā reģionā 248,5 milj. euro, Vidzemes statistiskajā reģionā 213,9 milj. euro, Latgales statistiskajā reģionā 161,9 milj. euro.³ 2016.gadā Rīgas plānošanas reģionā nefinanšu investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju bija 2 944,9 euro, bet Latgales plānošanas reģionā – 592,2 euro – 5 reizes mazāk (CSP dati). Latgales plānošanas reģionā uz 1000 iedzīvotājiem 2016.gadā bija divas reizes mazāk komersantu (24) nekā Latvijā kopumā (52), pārējos reģionos bija 31–34 komersanti uz 1000 iedzīvotājiem (CSP dati)⁴. Salīdzinot tirgus sektora ekonomiski aktīvos uzņēmumus statistiskajos reģionos uz 1000 iedzīvotājiem 2016.gadā, Latgales reģionā vērojams viszemākais rādītājs (69), kam seko Zemgales reģions (71) un Kurzemes reģions (84), savukārt Latvijas vidējais rādītājs ir 91.

Latgales plānošanas reģionu raksturo izteikti nelabvēlīgas tendences bezdarba rādītājā. 2016.gadā Latgales plānošanas reģionā bezdarba līmenis bija ievērojami augstāks kā citos reģionos: Latgales reģionā – 14,0%, pārējos reģionos – 5,9–9,7%, Latvijā vidēji – 8,7% (CSP dati)⁵. Datu analīze rāda, ka bezdarbnieku skaits visos reģionos attiecībā pret 2012.gadu ir samazinājies, visbūtiskāk (teju uz pusi) tas ir sarucis Pierīgas un Zemgales statistiskos reģionos. Izmaiņas vērojamas Latgales reģionā, kur darba meklētāju īpatsvars mainījies par 6,7 procentpunktiem⁶ – no 20,7% 2012.gadā uz 14,0% 2016.gadā. Attiecīgi Latgales reģions šobrīd identificējams kā vienīgais, kur pastāv varbūtība nākotnē nesasniegt Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2014.–2020.gadam nosprausto mērķi attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību un jaunu darba vietu radīšanu. Tas liecina, ka nepieciešami papildu stimuli darbavietu radīšanai Latgales plānošanas reģionā.

Pastāv būtiskas iedzīvotāju ienākumu atšķirības starp reģioniem – Latgales plānošanas reģionā 2016.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa bija zemākā starp reģioniem un sastādīja tikai 69% no valsts vidējā rādītāja⁷, kas nozīmē zemāku labklājības līmeni reģionā. Nabadzības riska indekss Latvijā 2016.gadā variēja no 14,5% Rīgā līdz 37,7% Latgales reģionā (Pierīgā – 16,7%, Kurzemē – 23,3%, Zemgalē – 26,6%, Vidzemē –28,6%)⁸. Izteikti nevienmērīgā saimnieciskās darbības aktivitāte valsts teritorijā veicina iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām ar ļoti ierobežotām nodarbinātības iespējām, īpaši lauku teritorijām un attālākām pašvaldībām, un tādējādi sekmē teritoriju depopulāciju, radot nozīmīgus demogrāfiskos izaicinājumus.

Ekonomisko aktivitāšu nozīmīgās atšķirības tiešā veidā ietekmē pašvaldību budžetu apjomu, jo pašvaldībās, kurās ir zemāka ekonomiskā aktivitāte, ir mazāki nodokļu ieņēmumi (īpaši iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Tādējādi pašvaldību rīcībā ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā, kas attiecīgi vēl vairāk samazina retāk apdzīvoto teritoriju attīstības iespējas. Latgales reģionā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos ir 211,40-435,53 euro gadā uz vienu iedzīvotāju (2016.gada dati), savukārt pārējā Latvijas teritorijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašvaldību budžetos ir 313,04-1027,07 euro gadā uz vienu iedzīvotāju (Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM) dati), kas būtiski ietekmē pašvaldību iespējas nodrošināt kvalitatīvu infrastruktūru un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Atbalsts Latgales reģiona ekonomiskajai attīstībai ir būtisks, ņemot vērā arī 2017.gada rudenī pēc ilgstoša lietus notikušos plūdus. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegtajiem datiem Vidzemes, Sēlijas un Latgales 29 novados, kuros bija izsludināta ārkārtējā situācija (atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 29.augusta rīkojumam Nr.455 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"), lauksaimnieku zaudējumi veido 37,3 milj. euro. Plūdos cietušie lauksaimnieki saņēma kompensācijas – kopumā to izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem valdība 2017.gada 24. oktobrī atvēlēja 14,98 miljonus eiro, kas nosedz 72% no izdevumiem, kas ieguldīti, lai ražu izaudzētu.

Turklāt, būtiski ir arī izvērtēt iespējas efektīvāk izmantot Latgales reģionā esošos kūdras resursus. 2017.gada 30.novembra valsts sekretāru sanāksmē izsludinātas Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2018.–2050.gadam (VSS-1243). Pamatnostādņu ietvaros paredzēti attiecīgi pasākumi, tai skaitā, Latgales plānošanas reģionā.

Ņemot vērā aprakstītās tendences bezdarba, piesaistīto nefinanšu investīciju apjoma, kā arī citos sociālekonomiskās attīstības rādītājos, nepieciešams īstenot īpašus atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionā, lai sekmētu ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanos. Attiecīgi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ieguldījumu ietvaros ir paredzētas publiskās investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai. Ar mērķtiecīgām un ekonomiski pamatotām investīcijām uzņēmējdarbības vides uzlabošanā plānots padarīt Latgales plānošanas reģionu pievilcīgāku uzņēmējdarbībai, kā rezultātā sagaidāms privāto investīciju pieaugums (jaunu uzņēmumu izveide un esošo darbības tālāka attīstība), kas nodrošinās darbavietu saglabāšanu vai izveidošanu, nodokļu ieņēmumu valsts un pašvaldību budžetā palielināšanos, kā arī iedzīvotāju aizplūšanas no Latgales plānošanas reģiona samazināšanos. Investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībā (t.sk. sasniedzamība un pieejamība kā priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai) ļaus pilnvērtīgāk izmantot Latgales plānošanas reģiona teritoriālās priekšrocības, ņemot vērā tās ģeogrāfisko atrašanās vietu un no tās izrietošo tranzīta un loģistikas pakalpojumu attīstīšanas potenciālu. Papildus Rīcības plānā paredzēti dažādi neinvestīciju (nodokļu politikas, kapacitātes stiprināšanas u.c.) pasākumi, lai padarītu uzņēmējiem izdevīgāku izvietošanos Latgales plānošanas reģionā, kā arī sekmētu reģiona attīstību kopumā.

1.2. Rīcības plāna sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem, attiecīgās nozares prioritātēm, tiesību aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Eiropas Savienības politiku instrumentiem

2. Rīcības plāna mērķis, izstrādes principi un mērķa rādītāji

Rīcības plāns ir turpinājums Rīcības plānam Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam – iesākto pasākumu kompleksu Latgales reģiona attīstībai nepieciešams turpināt, tālāk attīstīt un paplašināt, lai panāktu izšķirošas izmaiņas reģiona ilgtermiņa attīstības tendencēs, kam divi gadi ir pārāk īss laiks. Tāpēc Rīcības plāns ietver virkni pasākumu no Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam, kuru īstenošana tiek turpināta un paplašināta.

Rīcības plāna mērķis ir panākt reģionālo atšķirību mazināšanos, nodrošinot Latgales reģionā efektīvus pasākumus ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai, jaunu darbavietu radīšanai un labklājības paaugstināšanai.

Pamatprincipi pasākumu iekļaušanai Rīcības plānā:

1) ņemot vērā joprojām aktuālās ievērojamās reģionu attīstības atšķirības, Rīcības plāns tiek fokusēts uz pasākumiem, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību;

2) rīcības plānā iekļaujami jauni pasākumi vai esošo pasākumu paplašināšana, savukārt pasākumi, kas jau šobrīd ir ieplānoti vai jau tiek ieviesti, Rīcības plānā netiek iekļauti. VARAM veica ministriju aptauju un netika saņemti priekšlikumi par jauniem pasākumiem ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionā.

Rīcības plānam tiek noteikts šāds mērķa rādītājs: Latgalē samazinās bezdarba līmenis⁹ (bāzes vērtība 14,0% – CSP dati par 2017.gadu¹⁰) – plānotā Latgales plāna ietekme 1% apmērā – un piesaistītās privātās investīcijas 81 751 182 euro apmērā.

3. Rīcības virzieni

3.1. Investīcijas pašvaldību infrastruktūrā uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai – izvērtēt iespējas prioritāri Latgales plānošanas reģionam piešķirt papildus finansējumu Eiropas Savienības fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās" īstenošanai

Saskaņā ar Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam Latgales plānošanas reģionā tiek īstenota 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa (turpmāk – SAM) "Degradēto teritoriju atjaunošana"¹¹ trešās projektu iesniegumu atlases kārta "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās".

SAM trešās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros kopumā plānotas projektu idejas 52,24 milj. euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums), paredzot sasniegt šādas iznākuma rādītāju vērtības: radītās darbavietas – 861, piesaistītās nefinanšu investīcijas – 60,67 milj. euro, degradētās teritorijas samazinājums – 124,97 ha. Minētie rezultāti ir noteikti, veicot projektu priekšatlasi Reģionālās attīstības koordinācijas padomē un Ministru kabineta 2016.gada 23.maija rīkojuma Nr.302 "Par plānoto finansējuma apmēru un iznākuma rādītājiem pašvaldībām 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona attīstības programmas pielikumā noteikto teritoriju pašvaldībās" ietvaros.

Lielāko daļu projektu veido sadarbības projekti (no 16 projektu idejām tikai četri ir individuālie projekti, kas sastāda 12% no kopējā finansējuma), kas liecina par pašvaldību spēju vienoties un strādāt kopīgi teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības uzlabošanai.

Rīcības virziena īstenošanas ietvaros iespēju robežās jānodrošina atbilstība Viedās specializācijas stratēģijas uzstādījumiem.

Latgales reģiona pašvaldības 5.6.2. SAM "Degradēto teritoriju atjaunošana" ietvaros līdz 2018.gada 1.janvārim bija iesniegušas 11 projektus, t.sk. arī noslēgušas līgumus par piecu projektu īstenošanu ar ERAF finansējumu 41,36 milj. euro apjomā, kas ir 79% no kopējā plānotā ERAF finansējuma 5.6.2. SAM trešajai atlases kārtai. Iesniegto vai apstiprināto projektu ieviešanas rezultātā plānots radīt 921 jaunas darba vietas privātajā sektorā (107% no kopumā plānotā), piesaistīt komersantu nefinanšu investīcijas vismaz 57,87 milj. euro apmērā (111% no kopumā plānotā), sakārtojot degradētās teritorijas vismaz 131 ha platībā (106% no kopumā plānotā).

5.6.2. SAM "Degradēto teritoriju atjaunošana" trešās atlases kārtas ietvaros Eiropas Savienības fondu līdzekļu apjomā par 52,24 miljoniem plānots radīt 861 jaunu darba vietu (minimālais izpildāmais rezultāts), kas Latgales reģionā samazinātu bezdarbu par 0,641%¹². Ņemot vērā Latgales sociālekonomisko situāciju un augstāko bezdarba līmeni Latvijā, nepieciešams Eiropas Savienības fondu vidusposmā izvērtēt prioritāri Latgales plānošanas reģionam papildus finansējuma piešķiršanas iespējas, lai sasniegtu 1% ietekmi uz bezdarba samazinājumu¹³:

– nepieciešams izveidot 1 345 jaunas darba vietas (šobrīd plānotās 861 un papildu 484 jaunas darba vietas);

– lai sasniegtu 1 345 jaunas darba vietas, nepieciešams nodrošināt 5.6.2. SAM trešajai atlases kārtai kopējo finansējumu 81 751 182 euro Eiropas Reģionālās attīstības fondā (šobrīd plānotais 52 247 026 euro un papildus nepieciešamais 29 504 156 euro¹⁴). Vienlaikus finansējuma pieprasījums liecina, ka pašvaldības ir sagatavojušas priekšlikumus par projektiem 33 558 689 euro apmērā;

– papildus plānots piesaistīt 81 751 182 euro privātās investīcijas (šobrīd plānotās vismaz 52 247 026 euro un papildus piesaistītās investīcijas 29 504 156 euro).

Līdz ar to Finanšu ministrijai sadarbībā ar VARAM nepieciešams līdz 2019.gada 31.decembrim Eiropas Savienības fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros kontekstā ar papildu finansējuma nepieciešamību reģionālajai attīstībai kopumā izvērtēt iespējas prioritāri Latgales plānošanas reģionam novirzīt papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 5.6.2. SAM "Degradēto teritoriju atjaunošana" trešajai atlases kārtai, nodrošinot šī jautājuma sākotnējo izskatīšanu Sadarbības partneru darba grupā par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem.

Pēc VARAM pieprasījuma SIA "i-DEA Consult" veica pašvaldību un uzņēmēju aptauju, apzinot uzņēmēju vajadzības un iespējamos īstenojamos projektus par papildus piešķiramo finansējumu, kā arī to potenciālo ietekmi.

Kopumā 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" papildus finansējuma piesaistīšanai Latgales plānošanas reģionam tiek plānota 21 projekta ideja uzņēmējdarbības veicināšanai par kopējo ERAF finansējumu 33 558 689 euro. Šīs projektu idejas ir pieteikušas 13 pašvaldības – gan nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, gan arī mazākas lauku pašvaldības, lai sakārtotu uzņēmējdarbības vidi atbilstoši savām prioritātēm (saskaņā ar pašvaldību integrētajām attīstības programmām) un teritorijā esošo aktīvo uzņēmēju vajadzībām.

Starp pieteiktajām projektu idejām pamatā dominē trīs galvenie virzieni:

– Degradēto teritoriju pielāgošana uzņēmējdarbībai, t.sk. sakārtojot galvenās, uzņēmējdarbībai nepieciešamās inženiertehniskās komunikācijas (tādas kā ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde un elektrība), kā arī sakārtoti pievedceļi;

– Uzņēmējdarbībai nozīmīgu ielu/ceļu pārbūve, kas nodrošina gan atbilstoša smagā transporta kustību un intensitāti, gan vienlaicīgi arī drošu pārvietošanos gājējiem;

– Tipveida angāru izbūve ražošanas attīstībai vai preču noliktavu un loģistikas centru vajadzībām nodrošinot visus nepieciešamos inženiertehniskos pieslēgumus (ūdensapgāde un kanalizācija, siltumapgāde, elektrība un internets), kas vērsta uz esošo uzņēmumu darbības paplašināšanu vai jaunu uzņēmumu piesaisti.

Intervētie uzņēmēji atzīst, ka kopumā Latgales reģions ir pievilcīgs uzņēmējdarbības veikšanai:

– Uzņēmējdarbības izmaksas, t.sk. zemes un telpu nomai, ir salīdzinoši zemas;

– Ir pieejams nepieciešamais darbaspēks un tā izmaksas ir konkurētspējīgas;

– Izdevīga atrašanās vieta – salīdzinoši neliels attālums līdz Rīgai kā biznesa centram un transporta mezglam (osta, lidosta) un tuvu pie Krievijas un Baltkrievijas robežas;

– Nodokļu atvieglojumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta ietvaros;

– Laba sadarbība ar vietējām pašvaldībām.

Taču kā galvenais kavēklis uzņēmējdarbības resursu potenciāla izmantošanai, t.sk. uzņēmējdarbības tālākai attīstībai un paplašināšanai vai jaunu biznesu uzsākšanai, tiek minēts atbilstošas publiskās infrastruktūras trūkums:

– atbilstoši un droši ceļi un pievedceļi, kas nodrošina pārvietošanos smagajam autotransportam jebkuros laika apstākļos;

– komunikācijas, kas pievadītas ražošanas/uzņēmējdarbības telpām, t.sk. ūdens un kanalizācija, siltumapgāde, atbilstošas jaudas elektrība;

– pieeja "tukšām" ražošanas telpām, kas nepieciešamas esošās ražošanas paplašināšanai vai jaunas uzsākšanai.

Kopumā, plānotās projektu idejas iesaista 156 uzņēmējus, plāno radīt 628 jaunas darbavietas, kas rada pārliecību par plānotās ietekmes uz bezdarba līmeņa mazināšanu sasniegšanu. Visām iesaistītajām pašvaldībām ir augsta gatavības pakāpe uzsākt pieteikto projektu īstenošanu. Lielākajai daļai pieteikto projektu ir vai nu izstrādāta būvniecībai nepieciešamā tehniskā dokumentācija, vai arī tā atrodas izstrādes stadijā.

3.2. Nodokļu politikas uzlabošana – atbalsta paplašināšana speciālajās ekonomiskajās zonās Latgalē, paredzot nodokļu atvieglojumus par izmaksām darba spēka atalgojumā jaunām darba vietām

Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam tika dots uzdevums līdz 2017.gada 30.decembrim izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu (turpmāk – Latgales SEZ). VARAM ir sagatavojusi un ir pieņemts nepieciešamais regulējums Latgales SEZ izveidei un darbības uzsākšanai:

– Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, kas Saeimā pieņemts 2016.gada 19.maijā;

– Grozījumi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", kas Saeimā pieņemti 2016.gada 16.jūnijā;

– Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumi Nr.840 "Latgales speciālās ekonomiskās zonas teritoriju platība, tās teritoriju robežu noteikšanas un aktualizēšanas kārtība un kritēriji".

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri, var pretendēt uz uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 80 % apmērā.

Latgales SEZ kopējā teritorija paredzēta līdz 72 735 ha jeb 5% no Latgales kopējās teritorijas – tā pastāvēs līdz 2035.gada 31.decembrim.

Neskatoties uz īso Latgales SEZ darbības laiku, uz 2018.gada 15.janvāri ir atbalstīti astoņi investīciju projekti (saskaņoti lēmumprojekti ar VARAM), plānojot 1 358 340 euro privāto investīciju un 36 jaunas darba vietas. Šobrīd SEZ iekļauto atlaižu mehānisms ir efektīvs tieši privāto investīciju piesaistei, jo atlaides apmēru aprēķina atbilstoši komersanta plānotajām investīcijām – Latgales SEZ kapitālsabiedrības saņems tiešo nodokļu atlaides no uzkrātās ieguldījumu summas. To labi parāda arī jau iesniegti projekti Latgales SEZ – augstākās investīcijas tika plānotas projektā ar mazāko darba vietu skaitu (650 000 euro, radot divas darba vietas).

Vienlaikus, ņemot vērā Latgales reģiona augsto bezdarba līmeni (aptuveni divas reizes augstāks nekā Latvijā vidēji), nepieciešams piedāvāt Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ nodokļu atbalsta režīmu, kas stimulētu tieši jaunu darba vietu izveidi. Lai to panāktu, Rīcības plāna ietvaros Latgales SEZ un Rēzeknes SEZ komersantiem nepieciešams piedāvāt atvieglojumus (atlaides) par paredzamajām algu izmaksām¹⁵ jaunās darba vietās:

– Ieguldījumā ieskaita divu gadu algu izmaksas;

– Darba vietas jāuztur lielajiem komersantiem vismaz 5 gadus, bet mazajiem un vidējiem –vismaz trīs gadus.

Atbilstoši Ministru kabineta komitejas 2018.gada 6.augusta sēdē lemtajam Finanšu ministrija jautājumu par nodokļu atvieglojumu piemērošanu visām speciālajām ekonomiskajām zonām izskata nodokļu reformas īstenošanas izvērtējuma ietvaros. Līdz ar to šīs rīcības virziens var tikt precizēts pēc iepriekšminētā izvērtējuma veikšanas.

3.3. Komercdarbības atbalsta pasākumu ieviešana Latgales reģionā – Latgales uzņēmējdarbības centra kapacitātes celšana un tā atbalsta pasākumi

Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadā ietvaros tika nodrošināti pasākumi Latgales uzņēmējdarbības centra (turpmāk – LUC) kapacitātes celšanai, t.sk. viena uzņēmējdarbības speciālista algošana, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšana uz kaimiņvalstīm, dalība un pašvaldību pārstāvēšana investīciju forumos, investīciju kataloga izstrāde Latgales reģionam, tīmekļvietnes www.invest.latgale.lv izveide un darbība un citi pasākumi.

Pasākums tika finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta finansēta projekta "Reģionālās politikas aktivitāšu īstenošana Latvijā un reģionālās attīstības pasākumu izstrāde" ietvaros – kopš 2014.gada veiktas aktivitātes, kur kopējais atbalsts Latgales reģionam aktivitāšu īstenošanai ir 290 427 euro. Šo aktivitāšu ietvaros tika atbalstīti 598 komersanti (netiešā veidā). Aktivitāšu īstenošana beidzās 2017.gada 30.aprīlī.

Lai nodrošinātu rezultātu ilgtspēju, nepieciešams turpināt LUC darbību, arī plānojot jauno EEZ finanšu instrumenta atbalstu, Rīcības plāna ietvaros plānojot finansējumu LUC darbībai, paredzot atbalstu komercdarbības atbalstam Latgalē, t.sk. sniedzot atbalstu gan reģionālā mārketinga pasākumiem, gan jauniešiem un jaunu ideju attīstībai Latgales reģionā.¹⁶

Līdz ar to VARAM atbilstoši 2017.gad 14.decembrī parakstītajam Saprašanās memorandam par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" koncepcijā īpaša uzmanība jāpievērš Latgales reģiona attīstības veicināšanai.

3.4. Politikas risinājumu vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektu īstenošana Latgales plānošanas reģionā

Rīcības plānā kā regulārs uzdevums tika noteikts izvērtēt iespējas 2015.–2017.gadā Latgales plānošanas reģionā īstenot būtisku politikas vai normatīvo aktu izmaiņu pilotprojektus.

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2016.gada 3.maija rīkojumu Nr.275 "Par valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", 3.3.uzdevumam VARAM bija nepieciešams sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem.

Atbilstoši dotajam uzdevumam VARAM ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi."

Ziņojums iekļauj šādus priekšlikumus:

– Tiesības nomniekam (uzņēmējam) kā pirmajam pretendentam iegādāties nomāto nekustamo īpašumu no pašvaldības – atsavinot to nomnieka (uzņēmēja) vajadzībām;

– Atbalsts samazinātas pārdošanas cenas veidā pašvaldības nekustamā īpašuma (nomas objekta) iegādei;

– Pašvaldību tiesību paplašināšana un sadarbības modeļa izveidošana starp valsts akciju sabiedrību "Latvijas Attīstības finanšu institūcija ALTUM" un pašvaldībām, lai izsniegtu garantijas.

Ņemot vērā Daugavpils pilsētas interesi un piedāvāto izmaiņu būtiskumu, VARAM pēc informatīvā ziņojuma "Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" atbalstīšanas Ministru kabinetā izvērtēs iespēju īstenot pilotprojektu Daugavpilī – sagatavot pilotatbalsta mehānismu Daugavpils pilsētā, atbilstoši minētā konceptuālajā ziņojumā ietvertajiem un atbalstītajiem risinājumiem.

4. Pasākumi izvirzītā mērķa sasniegšanai, darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Norādītie rezultatīvie rādītāji raksturo atbalstīta pasākumos atbalstītos projektus – šo rezultātu vērtība var tikt sasniegta arī pēc rīcības plāna termiņa beigām.

Teritoriālā perspektīva

Kopējo valsts reģionālo politiku vidējam termiņam nosaka Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013.–2019.gadam, kas paredz mērķtiecīgus atbalsta pasākumus katrai pašvaldībai un reģionam. Attiecīgi Latgales plānošanas reģiona pašvaldības līdztekus pārējām pašvaldībām varēs pretendēt uz finansējumu ieguldījumiem infrastruktūrā atbalsta pasākumos, kas paredzēti visiem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem un lauku teritorijām, kā arī uz šīm teritorijām attieksies virkne neinvestīciju jeb rīcībspējas stiprināšanas pasākumu, kas tiks īstenoti visos reģionos. Vienlaikus, lai izstrādātu kompleksus un visaptverošus īstermiņa atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam, nodrošinātu Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam pēctecību, kā arī ņemot vērā Ministru kabineta 2017.gada 16.maija sēdes protokola Nr.25 36.§ dotos uzdevumus, VARAM ir izstrādājusi Rīcības plānu. Lielākā daļa plānā ietverto pasākumu tiks attiecināti uz visu Latgales plānošanas reģiona teritoriju, bet atsevišķos gadījumos tiks izvēlēta specifiska pasākumu īstenošanas vieta.

5. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt rīcības plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos atbilstoši tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Rīcības plāna Latgales reģiona
ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam
pielikums

Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei rezultāts

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2012.–2013.gadam

Plāna ietvaros tika piesaistīts finansējums 98,8 milj. EUR apmērā, t.sk. Latgales pašvaldībām 74,3 milj. eiro:

• ar mērķi veidot vienotu konsultāciju tīklu un nodrošināt koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai izveidots un nodrošinājis darbību Latgales uzņēmējdarbības centrs ar konsultantu tīklu visā reģionā;

• piesaistīts papildus finansējums 47,48 milj. EUR apmērā Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai;

• apgūti finanšu līdzekļi 9,07 milj. EUR apmērā Latgales vietējo autoceļu un sliktā grants seguma atjaunošanai 160,84 km kopgarumā;

• LAP pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai" realizēti 166 projekti 10,5 milj. EUR apmērā;

• apstiprināts un īstenots Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.gadam Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros stratēģiskais projekts "Robežšķērsošanas vietas "Vientuļi" rekonstrukcija un robežšķērsošanas vietas "Bruņiševa" labiekārtošana";

• vienkāršota robežas šķērsošana – uzsākta pierobežas satiksmes atļauju izsniegšana;

• rekonstruēta Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes ēka Daugavpils cietoksnī, kas ir Eiropas mēroga vēstures un arhitektūras piemineklis;

• ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra atbalstu tika organizētas jauniešu mācības (palīdzība biznesa ideju formulēšanā, biznesa aprēķinos, idejas īstenošanā), kuru rezultātā tika izstrādāti biznesa plāni un daži jaunieši uzsāka uzņēmējdarbību (nodibināts uzņēmums, iegūts finansējums);

• lai mazinātu esošos stereotipus par Latgali un popularizētu tās pozitīvu potenciālu, pēc VARAM pasūtījuma tika uzņemtas divas filmas par Latgales reģionu, kas fokusētas uz reģiona veiksmes stāstiem.

Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2015.–2017.gadam

Īstenoto pasākumu rezultāti:

1. Pasākums – 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa "Ieguldījumi degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās" 3.kārtas īstenošana

Uz 2017.gada 1.septembri 6 projekti 24,83 milj. EUR apmērā (48% no kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma) ir iesniegti Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā vērtēšanai, no kuriem 4 projekti ir jau apstiprināti. Šobrīd iesniegti projekti jau 48% no SAM 5.6.2. 3.atlases kārtai plānotā finansējuma (24,83 milj. euro), kā rezultātā var prognozēt augstu apguvi līdz vidusposma izvērtējumam.

Pavisam līdz 2022.gada 30.decembrim plānotas projektu idejas 52,24 milj. euro apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums), paredzot sasniegt šādas rezultatīvo rādītāju vērtības: radītās darbavietas – 861, piesaistītās investīcijas – 60,67 milj. euro, degradētās teritorijas samazinājums – 127,5 ha.

2. Pasākums – Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveide

Rīcības plānā tika dots uzdevums līdz 2017.gada 30.decembrim izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu (turpmāk – Latgales SEZ). Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi un ir pieņemts nepieciešamais regulējums Latgales SEZ izveidei un darbības uzsākšanai.

Uz 2017.gada 1.augustu ir atbalstīti 6 projekti (saskaņoti lēmumprojekti ar VARAM), plānojot 1 061 640 EUR privāto investīciju un 35 jaunas darba vietas.

Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm 80 procentu apmērā. Plānots, ka tiks nodarbināti vairāk kā 200 strādājošie, kas nodrošinās nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

3. Pasākums – nodrošināt Latgales uzņēmējdarbības centra (turpmāk - LUC) kapacitātes celšanu

Pasākuma ietvaros tika nodrošināti pasākumi LUC kapacitātes celšanai, t.sk. viena uzņēmējdarbības speciālista algošana, pašvaldību un uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju vizīšu organizēšana uz kaimiņvalstīm, dalība un pašvaldību pārstāvēšana investīciju forumos, semināru organizēšana par uzņēmējdarbību un inovāciju veicināšanu, uzņēmēju pakalpojumu un produkcijas prezentēšana Latgales pārstāvniecībā Rīgā un Latgales dienās Rīgā, biznesa ideju konkursu "Biznesa ekspresis" organizēšana Latgales reģionā, kuru ietvaros pieteikta 91 biznesa ideja, investīciju kataloga izstrāde Latgales reģionam, tīmekļa vietnes www.invest.latgale.lv darbība, Latgales pārstāvniecības izveidošana Rīgā, Latgales reģiona pašvaldību investīciju piesaistes materiālu izstrāde un citi pasākumi. Latgales reģionā aktivitāšu ietvaros ir netieši atbalstīti 142 komersanti.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards