DIPLOMĀTIJA

“Zviedrijas un Latvijas attiecības ir ciešas, dziļas un plašas”

Hanss Magnusons (Hans Magnusson) , Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,— “Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu ekselence, kāds ir jūsu viedoklis par mūsu valstu attiecībām?

— Tās ir ļoti ciešas, dziļas un plašas. Mums ir pastāvīgas augsta līmeņa attiecības. Pēdējos deviņos mēnešos vien bijis vairāk nekā ducis ministru vizīšu, protams, arī Latvijas premjerministra Andra Šķēles vizīte Zviedrijā. Taču mums ir ne vien šādi augsta līmeņa kontakti. Starp abām valstīm pastāv arī zemāka līmeņa sakari plašā spektrā — starp municipalitātēm, starp pagastu pašvaldībām. Piemēram, maija pēdējā nedēļā vien šeit ieradās trīs šāda veida delegācijas no Zviedrijas — uz Cēsu, Jelgavas un Bauskas rajonu, pavisam kopā — simt viesu. Šādu kontaktu ir daudz. Pastāv arī sadarbība starp nevalstiskajām organizācijām, piemēram, draudzēm, kā arī starp atsevišķiem cilvēkiem. Tā kā mūsu valstu sadarbība veido patiešām ļoti plašu un dziļu ainavu.

— Attiecībām starp mūsu valstīm ir arī dziļas saknes un senas vēsturiskas tradīcijas. Vai šis faktors, jūsuprāt, palīdz attīstīt mūsdienu kontaktus?

— Es domāju, mūsu labās šodienas attiecības balstās vispirms mūsu kopīgajā situācijā pie Baltijas jūras. Mūsu sadarbību sekmē arī pārliecība par senajām saitēm starp Zviedriju un Latviju. Un te nevajadzētu runāt tikai par zviedru laikiem Livonijā XVII gadsimtā. Mums bijuši arī agrāki un vēlāki kontakti. Piemēram, Hanzas periods, kad pastāvēja ļoti intensīva tirdzniecība ar Gotlandes salu. Savukārt vēl agrāk Grobiņā bija vikingu apmetne un senie kurši brauca uz Gotlandi. Par to liecina arheoloģiskie izrakumi.

— Runājot par mūsdienām: vēstnieka kungs, kādu jūs redzat Latvijas situāciju starptautiskā kontekstā? Ņemot vērā, ka mūsu valsts tikai pirms pieciem gadiem atguva savu neatkarību, un šis faktors mums joprojām sagādā arī daudz grūtību. Mēs paši tās apzināmies.

— Jā, bet, salīdzinot ar situāciju šeit pirms kādiem septiņiem gadiem, Latvijai bijis milzu progress. Es uzskatu, ka Latvijas un arī abu pārējo Baltijas valstu jaunākā vēsture patiešām ir stāsts par panākumiem, par sekmīgu attīstību Eiropas mērogā. Latvijas galvenais un abu pārējo Baltijas valstu svarīgākais uzdevums tagad ir iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Un sagatavošanās šim mērķim, pēc mūsu domām, ir visnotaļ iespaidīga. Runājot par ES prasībām — jums ir ļoti laba situācija makroekonomikas jomā. Ekonomiskā attīstība iet uz augšu, un svarīgākie ekonomikas rādītāji liecina par iespējām turpmākajos gados sasniegt visnotaļ augstu un ātru ekonomikas pieaugumu.

Virknē nozaru Latvija jau ir guvusi progresu, un mēs ar jūsu valsti sadarbojamies šajās jomās. Es te vispirms domāju dabas aizsardzību, arī Latvijas sociālās drošības un pensiju sistēmu.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”