DIPLOMĀTIJA

“Zviedrijas un Latvijas attiecības ir ciešas, dziļas un plašas”

Hanss Magnusons (Hans Magnusson) , Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks,— “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Latvijas valdībai ir ļoti pārliecināta un daudzsološa politika arī citos sektoros. Mēs varam arī redzēt, cik daudz ir panākts tā sauktā trešā pīlāra prasību īstenošanai — attiecībā uz tiesu sistēmas reorganizāciju, noziedzības un citu problēmu risināšanu. Šī ir viena no visnozīmīgākajām jomām, lai integrētos Eiropas Savienībā. Un tieši šajā laukā arī var saskatīt visvairāk centienu.

— Te es, vēstnieka kungs, gribu jūs lūgt precizēt jūsu valsts attieksmi pret NATO un ES. Kā zināms, Zviedrija nav NATO valsts un tikai samērā nesen iestājās Eiropas Savienībā. Ar ko izskaidrojama šāda jūsu valsts atturība vai varbūt piesardzība?

— Kas attiecas uz NATO — jā, Zviedrija nav tās locekle. Mūsu valstij ir gandrīz 200 gadus ilgā pieredzē balstīta nepievienošanās politikas tradīcija. Šis viedoklis ir ļoti dziļi iesakņojies Zviedrijas sabiedrībā. Taču mēs arī labi redzam, kā mainās NATO raksturs. Kā mainās NATO loma Eiropas drošības politikas veidošanā. Vienlaikus ar to mainās arī Zviedrijas drošības politika. Tāpēc mēs uzskatām, ka NATO paplašināšanas process ir ļoti svarīgs tieši šobrīd, kad tiek veidota jaunā Eiropas drošības arhitektūra. Mēs arī uzskatām, ka NATO var radīt lielāku drošību visiem — neradot jaunas dalījuma līnijas Eiropā. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai NATO ņemtu vērā arī to valstu intereses, kuras neiekļūs NATO paplašināšanas pirmajā vilnī. Tādēļ arī Zviedrijai tagad ir ļoti labas un ciešas attiecības ar NATO. Mēs kopīgi ar NATO spēkiem piedalījāmies miera nodrošināšanas operācijās Bosnijā. Piedalāmies arī NATO programmā “Partnerattiecības mieram” un vairākos citos NATO projektos.

Runājot par Eiropas Savienību — Zviedrija jau divarpus gadus ir tās pilntiesīga locekle. Mēs ar lielu atbildību izturamies pret sadarbību ES ietvaros. Mēs uzskatām, ka ES ne vien sekmē ekonomisko sadarbību Eiropā, bet arī nostiprina drošības komponentu kontinentā, padziļina ES dalībvalstu solidaritāti. Diemžēl Zviedrijā sabiedriskā doma nav īpaši labvēlīga pret ES idejām. Daļai mūsu cilvēku ir loti kritiska attieksme. Taču tas ir process, kas prasa laiku. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem saprast, kādus labumus dod mūsu valsts līdzdalība ES. Taču masu mediji uzmanību pievērš galvenokārt ES problēmām un šīs organizācijas birokrātijas aspektiem.

— Viens no kritērijiem Latvijas ceļā uz NATO ir arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku līmenis. Un šeit Zviedrija Latvijai ir jau daudz palīdzējusi.

— Jā, mēs to saucam par drošības palīdzību Baltijas valstīm, un šajā jomā patiešām daudz jau ir izdarīts. Esam palīdzējuši attīrīt Rīgas jūras līci un citus Latvijas teritoriālos ūdeņus no mīnām un munīcijas. Esam apmācījuši Zviedrijas Kara akadēmijā latviešu virsniekus, un šī programma turpinās. Ik gadu apmēram septiņi latviešu kadeti brauc mācīties uz Zviedriju. Mēs iesaistījāmies Baltijas bataljona projektā, un latviešu karavīri kopā ar zviedriem ir piedalījušies miera spēku operācijās Bosnijā. Pastāv sakari starp Zviedrijas brīvprātīgo pašaizsardzības organizāciju un Latvijas Zemessardzi. Mēs Latvijai palīdzam arī izveidot mobilizācijas sistēmu — līdzīgu Zviedrijas sistēmai, taču, protams, ņemot vērā Latvijas apstākļus.

— Kādu jūs redzat mūsu valstu turpmāko sadarbību? Ieskaitot nule jau skarto militāro sadarbību, arī politiku un diplomātiju.

— Militārā sadarbība turpināsies. Galvenais mums ir zināt Latvijas vajadzības. Kas ir pats svarīgākais šajā jomā Latvijai un arī Zviedrijai? Mēs gribam arī turpmāk piegādāt Latvijai dažādus materiālus, lai palīdzētu jums izveidot tiešām solīdu, labi apgādātu armiju. Arī jūsu valsts ekonomikai ir svarīgi, lai resursi netiktu izšķiesti.

Diplomātijas jomā mēs pirmām kārtām turpināsim bilaterālās attiecības. Notiks vairākas augsta līmeņa vizītes. Protams, svarīgākais nākotnes uzdevums ir ES paplašināšanas process. Nesen bija publicēts Eiropas Komisijas viedoklis. Taču tam sekos diskusijas starp ES dalībvalstīm, lai sagatavotos sarunām ar kandidātvalstīm. Mēs ļoti daudz no tām sagaidām un daudz strādājam, lai labāk sagatavotos. Lai sāktu sarunas ar visām kandidātvalstīm. Jo mēs domājam, ka paplašināšanas jautājumu nevajadzētu izšķirt, vadoties tikai no viena Eiropas Komisijas viedokļa, kas pieņemts 1997. gada vasarā. Jo progress daudzās valstīs taču ir tik straujš. Arī Latvijā. Tā ka, sarunas sākot, mums būs nepieciešama ļoti pilnīga un svaiga, visaptveroša informācija. Kad sarunas būs iesāktas, pēc kāda laika, protams, mēs izlemsim, ar kurām valstīm sarunas par iestāšanos tiks risinātas straujāk, ar kurām lēnāk.

— Pavisam nesen Latvija noslēdza līgumu par bezvīzu režīmu ar Norvēģiju, jau pavasarī šāds līgums tika noslēgts ar Dāniju. Kāda situācija šajā jomā ir ar Zviedriju?

— Arī mēs esam jau pārrunājuši šāda līguma iespējamību, un domāju, ka to varēs parakstīt jau tuvā nākotnē. Taču Zviedrijai ir ļoti svarīgi redzēt, kā Latvija pilnveido savu likumdošanu un kā Latvija ratificē Ženēvas bēgļu konvenciju. Taču es domāju, ka mēs sekmīgi spēsim atcelt vīzas jau šī gada rudenī.

— Izklausās cerīgi. Taču sakiet pavisam atklāti — vai jūs redzat arī kādas problēmas mūsu valstu attiecībās? Piemēram, mēs paši labi zinām, ka mūsu valstī ir samērā augsts noziedzības līmenis, ko esam saņēmuši mantojumā no bijušās Padomju Savienības. Vai šis faktors negatīvi neietekmē arī Zviedriju?

— Nē, es patiešām varu teikt, ka mēs nesaskatām lielas problēmas ar organizēto noziedzību pie jums. Mēs Zviedrijā, protams, tam rūpīgi sekojam. Es uzskatu, ka šī aspekta dēļ ir ļoti svarīgi padziļināt sadarbību starp visām valstīm ap Baltijas jūru. Kopīga cīņa pret organizēto noziedzību ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem Baltijas jūras valstu sadarbībā. Tieši pateicoties šai sadarbībai, mums arī paveras iespējas atteikties no vīzām. Domāju, ka organizētā noziedzība nav tikai Latvijas problēma, šī ir visu Eiropas valstu problēma. Taču es nedomāju, ka šis aspekts radītu lielas problēmas mūsu valstu attiecībās. Varbūt dažkārt mums ir sarežģījumi ar atsevišķām individuālām investīcijām. Ir bijuši gadījumi, ka zviedru biznesmeņi izraudzījušies nepareizu partneri. Taču vairums Zviedrijas investīciju Latvijā bijušas ļoti sekmīgas. Man bija prieks redzēt, ka pēc pērnā gada rādītājiem Zviedrija starp ārvalstu ieguldītājiem Latvijā ir pacēlusies no desmitās vietas uz sesto.

— Kā jūs vērtējat Latvijas prezidentūras gadu Baltijas Jūras valstu padomē, kas tikko noslēdzās?

— Es gan neesmu iedziļinājies visās detaļās, taču varu pateikt savu viedokli: domāju, ka Latvija ar šo uzdevumu ļoti labi tika galā. Latvija arī ļoti labi novadīja BJVP ministru sesiju Rīgā savas prezidentūras izskaņā. Ir skaidri redzams, ka Latvijas prezidentūras gadā Baltijas jūras valstu sadarbība strauji aktivizējās.

— Un tagad jautājums pavisam citā jomā — kādi ir jūsu paša un Zviedrijas vēstniecības darba apstākļi?

— O, par darba apstākļiem es varu teikt tikai to labāko. Mēs esam tuvu Zviedrijai. Mums ar latviešiem ir visai līdzīga mentalitāte. Mums ir cieši un labi kontakti ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Es varu teikt, ka mums Latvijā patiešām nav nekādu problēmu.

— Visbeidzot, es jūs, vēstnieka kungs, lūdzu pastāstīt īsumā par sevi. Kā jūs izvēlējāties diplomāta profesiju, kāda ir jūsu iepriekšējā darba pieredze pirms ierašanās Latvijā?

— Jāteic, ka ārpolitika un citas valstis mani interesēja jau agri. Arī svešvalodas. Tādēļ es studēju starptautiskās attiecības Lundas universitātē. Un šis man bija loģisks lēmums karjeras izvēlē. Pēc augstskolas beigšanas es sāku strādāt Ārlietu ministrijā. Mans pirmais darbs ārzemēs bija Brazīlijā. Pēc tam strādāju dažādās starptautiskās sadarbības organizācijās Ženēvā, arī ar ANO specializētajām aģentūrām. Pēc tam man vajadzēja specializēties darbā ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Mans pirmais darbs šajā jomā Stokholmā bija Padomju Savienības nodaļā. Pēc tam četrus gadus biju mūsu vēstniecības padomnieks Dienvidslāvijā. Tad strādāju Zviedrijas vēstniecībā Maskavā. Vēlāk es ar šī paša reģiona problēmām atkal nodarbojos ministrijā Stokholmā.

— Jūs Rīgā ieradāties kā vēstnieks pagājušā gada decembrī. Kā esat iejuties Latvijā? Un kā pie mums pavadāt savu brīvo laiku?

— Es šeit esmu ar sievu un meitu.Viņa mācās starptautiskajā skolā kopā ar citiem diplomātu bērniem. Dēls studē Zviedrijā. Protams, mana laika lielākā daļa paiet darbā. Kad atliek brīvs laiks, veltām to kultūras dzīvei. Mums ļoti patīk mūzika, daudz ejam uz koncertiem. Un, protams, uz operu. Man arī ļoti patīk pastaigāties pa Rīgu un vērot jūsu lielisko arhitektūru. Patīk jūsu muzeji. Un vēl es cenšos, kad vien iespējams, ar mašīnu izbraukt ārpus Rīgas. Vismaz reizi mēnesī. Es jūsu zemē jūtos ļoti, ļoti labi.

— Laikam jau arī tas liecina, ka Latvija un Zviedrija ir ļoti tuvas. Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors