VIEDOKLIS

Pēc Ārstniecības likuma izsludināšanas

Viktors Jaksons, Labklājības ministrijas Ārstniecības departamenta direktors, — “Latvijas Vēstnesim”

— Šā gada 1. jūlijā Valsts prezidents izsludināja Saeimas pieņemto Ārstniecības likumu.

—Jā, Saeimā likums tika pieņemts jau jūnijā, un nu “Latvijas Vēstnesī” ar to visi var iepazīties. Līdz ar šā likuma stāšanos spēkā 1997. gada 1. oktobrī beigs darboties Ministru kabineta izdotie “Ārstniecības noteikumi”.

— Kā jūs vērtējat šo notikumu -jauna Ārstniecības likuma pieņemšanu?

— Ārstniecībai jau sen bija nepieciešams savs “jumta” likums —lai sakārtotu visas ar medicīnu saistītās darbības. Lai noskaidrotu, ko katrs drīkst darīt, kas par ko ir atbildīgs, kā var piedalīties medicīnas pakalpojumu sniegšanā, kādas ir pacientu tiesības, kādas ir ārstu tiesības un kāda loma šajā procesā ir valstij.

Un svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka beidzot ir skaidri formulētas pacienta un ārsta attiecības. Šeit ir uzsvērts, ka ārsts ir brīva profesija, bet likums par ārstu praksi savukārt paredz, ka ārsta un pacienta attiecības ārstēšanas laikā nosaka šo abu personu vienošanās un savstarpēja uzticība. Tātad neviens ierēdnis nevar patvaļīgi ietekmēt pacienta un ārsta sadarbību — mums tas ir ļoti būtisks postulāts.

— Jaunais likums nosaka pacientu tiesības. Kas šajā regulējumā ir jūsuprāt būtiskākais?

— Nodaļā “Personu tiesības un pienākumi veselības aprūpē” noteikts, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tālāk valsts sniedz arī zināmas finansiālas garantijas — uzņemoties sniegt medicīnisko palīdzību valsts garantētā apjomā visiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuru pasē ir personas kods un kuri reģistrēti Iedzīvotāju reģistrā. Šī pati nodaļa paredz, ka pacientam ir tiesības viņam saprotamā veidā uzzināt savas slimības diagnozi un izmeklēšanas un ārstēšanas plānu un prognozi, saņemt sniegtās veselības aprūpes kvalitātes novērtējumu, kā arī pilnībā vai daļēji atteikties no piedāvātās izmeklēšanas vai ārstēšanas. Vienlaikus pacienta pienākums ir ievērot visus ar ārstēšanu saistītos ārsta norādījumus. Arī tas ir būtiski, jo diezgan bieži pacienti uzskata, ka atbildīgs ir tikai ārsts.

— Ko jaunu šis likums dos ārstiem? Kā jūs saprotat ārstu brīvās profesijas formulējumu?

— Ārsts ir brīva profesija — ārstniecība vienlaikus ir gan māksla, gan zinātne. Kā jau teicu, atbilstoši šim likumam ārsta un pacienta sadarbība veidojas uz savstarpējas vienošanās pamata un šīs attiecības var regulēt vienīgi Ārstniecības likums. Ārsts nav ierēdnis un arī finansiāli ir brīvs un patstāvīgs.