VALDĪBĀ

Ministru kabineta 29. jūlija sēdē

Ministru kabineta sēdē akceptēti noteikumi, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, “Noteikumi par nekustamo īpašumu Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, un Rīgā, Vaļņu ielā 32, nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai”, kuri paredz nodot minētos nekustamos īpašumus Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības īpašumā bez atlīdzības.

Akceptēti “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301–97)”, kuri noteiks kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunuzbūvētās, rekonstruētās, renovētās vai restaurētās būves, būvkompleksus vai būves kārtas neatkarīgi no to veida, piederības un īpašuma formas, izņemot būves, kuru īstenošanai saskaņā ar MK 1997. gada 1. aprīļa noteikumiem nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi” nav nepieciešama būvatļauja. Noteikts, ka noteikumi stāsies spēkā ar 1997. gada 1. septembri.

Akceptēts MK rīkojums “Par LR valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu”, ar kuru akceptēts līguma projekts. Līgumu pilnvarots parakstīt LR ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijas Karalistē.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, kurš paredz izteikt 5.1. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka ar 1998. gada 1. janvāri iekasētais akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem tiek ieskaitīts: 94,1% — valsts pamatbudžetā; 5,9% proporcionāli Kultūrkapitāla fondā un speciālajā budžetā sporta vajadzībām: 50 procenti — Kultūrkapitāla fondā, 50 procenti — speciālajā budžetā sporta vajadzībām.

Akceptēti likumprojekti “Par Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojumu radītajiem zaudējumiem denonsēšanu” un “Par protokolu par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem”.

Akceptēti noteikumi “Eiropas Savienības izglītības programmu koordinācijas padomes nolikums””, kuri nosaka, ka minētā padome ir institūcija bez juridiskas personas tiesībām, kura koordinē izglītības programmas “Socrates”, “Leonardo da Vinci” un “Youth for Europe” darbību Latvijā, padomes uzdevums ir izstrādāt minēto programmu darbības prioritātes un finansējuma principus Latvijā, un tie jāiesniedz izvērtēšanai izglītības un zinātnes ministram un attiecīgo nozaru ministriem.

Akceptēti “Noteikumi par cilvēku vajadzībām izplatāmo zāļu iedalījumu recepšu un bezrecepšu zālēs”, kuri nosaka izplatāmo zāļu iedalījumu recepšu un bezrecepšu zālēs. Zāļu piederību pie bezrecepšu zālēm vai pie attiecīgās recepšu zāļu grupas nosaka labklājības ministrs saskaņā ar Valsts zāļu aģentūras iesniegtajiem priekšlikumiem. Noteiktas recepšu zāļu grupas: zāles, kuras izraksta uz receptes; zāles, kuras izraksta uz īpašas receptes (veidlapas) vai kuras izrakstāmas, ievērojot īpašu izrakstīšanas kārtību; un zāles, kuras drīkst izrakstīt tikai labklājības ministra noteiktās ārstniecības iestādes.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts sanitārās inspekcijas izveidošanu”, kurš paredz ar 1997.gada 1.oktobri izveidot valsts civiliestādi — Valsts sanitāro inspekciju — un noteikt, ka tā darbojas Labklājības ministrijas pakļautībā. Noteikts, ka maksimālais štata vienību skaits minētajā iestādē ir 180.

Akceptēti noteikumi “Valsts sanitārās inspekcijas nolikums”, kuri nosaka, ka minētā inspekcija ir valsts pārvaldes institūcija, kas realizē normatīvo aktu izpildes kontroli un uzraudzību higiēnas, epidēmiskās drošības un pārtikas nekaitīguma jomā LR teritorijā. Noteikts, ka minēto inspekciju izveido un likvidē Ministru kabinets.

Akceptēti noteikumi “Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra nolikums”, kuri nosaka, ka minētais centrs ir valsts pārvaldes iestāde, kas pilda kontroles funkcijas tirdzniecības un pakalpojumu jomā. Centrs ir Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas tiesību un saistību pārņēmējs.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss”, kuri nosaka kārtību, kādā atsevišķai valsts teritorijas daļai piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss. Noteikts, ka par īpaši atbalstāmu reģionu var noteikt valsts teritorijas daļu (pagastu, pagastu kopumu, pilsētu, pagastu un pilsētu kopumu, rajonu, rajonu un pilsētu kopumu, rajonu kopumu), bet ne mazāku kā atsevišķs pagasts vai pilsēta. Īpaši atbalstāmā reģiona statusu pēc Reģionālās attīstības padomes ieteikuma piešķir Ministru kabinets un pārskata to ik pēc trīs gadiem. Īpaši atbalstāmos reģionus nosaka atbilstoši divos posmos. Pirmajā posmā reģionus nosaka Ekonomikas ministrija, ņemot vērā šādus kritērijus: statistikas rādītājus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus par teritorijām, kuru attīstību ierobežo likumos un citos tiesību aktos ietvertie noteikumi. Otrajā posmā padome no potenciālajiem īpaši atbalstāmajiem reģioniem izvēlas tos, kuriem var piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu.

Akceptēti noteikumi “Reģionālās attīstības padomes nolikums”, kuri nosaka, ka padome ir Saeimas apstiprināta koleģiāla institūcija, kas izveidota valsts mēroga reģionālās attīstības jautājumu koordinācijai, kā arī valsts un reģionu interešu saskaņošanai.

Akceptēti “Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām”, kas paredz noteikt kārtību, kādā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” tiek kapitalizēti privatizēto pašvaldības uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādi. Noteikumos noteikti gadījumi, kad kapitalizē un kad nekapitalizē nodokļu maksājumu pamatparādus, noteikti kapitalizācijas nosacījumi, kā arī kārtība, kādā notiek nodokļu maksājumu pamatparāda kapitalizācija. Noteikts, ka parādu kapitalizāciju veiks Privatizācijas aģentūra.

Vakar,29.jūlijā, pl.13.35, Ministru prezidents Andris Šķēle, dodoties uz valdības sēdi

Tūlīt valdība sāks savu sēdi: galda galā (no kreisās) — Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, Ministru prezidents Andris Šķēle, zemkopības ministrs Roberts Dilba un Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs,

pie sēžu galda (no kreisās) — finansu ministrs Roberts Zīle, zemkopības ministrs Roberts Dilba, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Kiršteins, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, vides valsts ministrs Indulis Emsis