valdībā

Ministru kabineta 29. jūlija sēdē

Turpinājums no 1.lpp.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi MK 1995.gada 14.novembra noteikumos nr.350 “Noteikumi par starptautiskā tūrisma darbību licencēšanu Latvijas Republikā””, kuri paredz noteikt, ka par eksportlicences izsniegšanu tiek iekasēta valsts nodeva 105 latu apmērā, bet par importlicences izsniegšanu — 205 latu apmērā. Noteikts, ka valsts nodeva par licences izsniegšanu ieskaitāma valsts pamatbudžetā Latvijas Tūrisma padomes ieņēmumos izmantošanai saskaņā ar kārtējā gada valsts budžeta likumu.

Akceptēti noteikumi “Par sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā”, kuri nosaka sadarbības dalībnieku — Satiksmes biroja, apdrošināšanas sabiedrību, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts policijas Ceļu policijas, Robežsardzes, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcijas — sadarbību sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas apmaiņas jomā.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 29. jūlija sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, īpašu uzdevumu ministra ES lietās Aleksandra Kiršteina, Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša un finansu ministra Roberta Zīles atbildes, skaidrojumi, komentāri

Kad sākās preses konference, MK sēde vēl nebija beigusies. Vispirms par Ministru kabineta akceptēto rīkojumu par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu runāja Valdis Birkavs:

— Es būtu ļoti priecīgs, ja šis lēmums ietekmētu ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvi un jebkurš Latvijas iedzīvotājs būtu spējīgs izmantot bezvīzu režīmu. Diemžēl labklājības līmenis nav tik augsts, lai jebkurš izmantotu bezvīzu režīmu. Tomēr, ņemot vērā, ka vairāki desmiti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ik gadu dodas uz Zviedriju, es domāju, ka šī šodien Ministru kabinetā akceptētā lēmuma loma ir ļoti nozīmīga. Līgums tiks parakstīts 4. augustā Zviedrijā, lai nebūtu lieki jābraukā, es lūdzu kabinetam pilnvarot šo līgumu parakstīt vēstniekam. Kad stāsies spēkā šis līgums un arī līgums ar Somiju, izveidosies bezvīzu telpa Skandināvijā un Baltijas valstīs. Tiesa, lietuvieši ir aizkavējušies un nav vēl paguvuši visus šos bezvīzu līgumus noslēgt, bet arī tas ilgi nebūs jāgaida. Līdz ar šādas bezvīzu telpas izveidošanu mēs pabeigsim savu darbu. Jau vakar, kad parakstījām līgumu ar Tarju Halonenu, es jūs informēju, ka nākamie bezvīzu līgumi ir paredzēti ar Maltu, Slovēniju un, ļoti iespējams, vēl šogad — ar Šveici. Nākamgad, visticamāk, ar Itāliju un Vāciju. Šengenas līguma valstis aizvien vairāk mums tiek pavērtasÉ

Savā laikā, kad pēc Kiršteina kunga priekšlikuma mēs sākām gatavot koncepciju par bezvīzu režīma ieviešanu, es saņēmu kabineta uzdevumu (kuru pats faktiski pieprasīju) — gatavot materiālus iespējamam bezvīzu režīmam ar Malaiziju, Singapūru un Koreju — tās ir trīs valstis, kuras mums ir piešķīrušas bezvīzu režīmu vienpusējā kārtā.

Kad stāsies spēkā līgumi ar Zviedriju un Somiju, tas pilnā mērā ir atkarīgs no parlamenta. Pēc vasaras brīvdienām atgriezīsies Zviedrijas, Somijas un Latvijas parlamenti. Latvijas parlamentam būs jālabo tā, es negribētu teikt — kļūda, bet būs jālikvidē tas šķērslis, ko pēdējā sēdes dienā, šķiet, ka tas bija 19. jūnijs, kad parlaments balsoja par Ženēvas 1951. gada konvenciju un akceptēja tā saukto A variantu, kas attiecina šo konvenciju tikai uz bēgļiem no Eiropas. A variants par bēgļiem no Eiropas ir variants, kas radās pēckara apstākļos, kad reāli Eiropā bija bēgļi. Pie šī varianta līdz šim bija turējušās Ungārija un Turcija. Ungārija tagad ir pārgājusi uz B variantu. Latvija un Turcija tagad ir vienīgās valstis, kas attiecina šo konvenciju vienīgi uz bēgļiem no Eiropas. Par B variantu, tas attiecas uz visiem bēgļiem, kabinets savu viedokli ir jau izteicis, akceptējot šo labojumu kabinetā un nosūtot to Saeimai.

Esmu iesniedzis kabinetā arī līgumu par četru Eiropas Savienības vēstniecību kanceleju atvēršanu, tas ir, pa vienam cilvēkam četrās valstīs, kurās gan igauņi, gan lietuvieši atver kancelejas — igauņiem jau dažas ir atvērtas, lietuvieši gatavojas atvērt tuvākajā laikā. Vai kabinets to izskatīs un akceptēs šodien, es nezinu. Taču nav nekādu šaubu, ka mums ir akūta nepieciešamība atvērt šīs kancelejas Eiropas Savienības integrācijas procesā.

Jautājums: — Kas ir šīs četras valstis?

— Šīs četras valstis ir Īrija, Portugāle, Grieķija un Nīderlande. Luksemburgā mēs neatvērsim, jo Luksemburgu mēs “pārsegsim” no Briseles, tur šādas akūtas nepieciešamības, vismaz pašlaik, nav.

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, vai bezvīzu režīms ar Zviedriju un Somiju tiek attiecināts arī uz nepilsoņiem?

— Mūsu viedoklis: tas būtu vēlams, mēs katrā ziņā priecātos par to, bet šo jautājumu izlemj attiecīgā valsts. Līgums šobrīd ir noslēgts tikai attiecībā uz pilsoņiem. Es pieļauju, ka varētu sekot līdzīga reakcija, kā tas bija ar dāņiem, ka viņi paskatās, kā šis līgums darbojas, un pēc zināma laika nāk klajā ar savu viedokli. Bet pagaidām tas ir noslēgts tikai par pilsoņiem un es uzskatu, ka būtu ļoti vēlams, lai tas attiektos arī uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Pēc tam runāja Aleksandrs Kiršteins:

— Šodien Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” — tie attiecas uz topošo likumu par Kultūrkapitāla fonda veidošanu. Grozījumi paredz, ka ar nākamā gada 1. janvāri 5,9 procenti no alkohola akcīzes nodokļa, dalot uz pusēm, tiks novirzīti kultūras un sporta vajadzībām.

Kā zināms, pašlaik no Kultūras ministrijas vairāk nekā 13 miljonus latu lielā budžeta dažādas programmas saņem tikai nedaudz vairāk par 8 procentiem un viss pārējais aiziet galvenokārt dažādu ēku uzturēšanai un citiem līdzīgiem mērķiem. Tagad šī proporcija tiks mainīta — veidojot tādu kultūrpolitiku, kāda Latvijai bija nepieciešama jau vismaz pirms pieciem gadiem — ierēdņi tiks atdalīti no kultūrprogrammu veidošanas, šajā procesā vairāk iesaistot sabiedrību. Tas notiks saskaņā ar Saeimā pašlaik izskatāmo likumu par kultūrkapitālu un Kultūrkapitāla fondu — tiks izvirzīti sabiedrības un radošo savienību pārstāvji, kas lems par fonda līdzekļu sadalījumu — stipendijām, balvām, kāda elitāra zinātniska vai kultūrvēsturiska pētījuma veikšanai vai citiem mērķiem.

Jāatzīmē, ka pēdējos desmit gados Latvijā diemžēl nav radies neviens kultūrai veltīts zinātnisks darbs ar Eiropas vai pasaules mēroga nozīmi.

Pretargumentus šāda Kultūrkapitāla fonda veidošanai izvirza galvenokārt Finansu ministrija, jo tas ir kārtējais speciālais budžets un, kā zināms, budžeta veidošanas politika virzās uz speciālo budžetu samazināšanu. Un Kultūrkapitāla fonds turklāt nav vienīgais akcīzes nodokļa izmantotājs — degvielas akcīzes nodoklis nonāk galvenokārt ceļu un dzelzceļu uzturēšanai, bet virsplāna ieņēmumi, kas rodas akcīzes nodokļa iekasēšanā par alkoholiskiem dzērieniem, nonāk veselības aizsardzības speciālajā budžetā.

Kaut arī finansu ministrs aizstāv tādu budžeta politiku, ka bez jebkādiem speciāliem budžetiem un fondiem visa nauda nonāk valsts budžetā un no tā tiek sadalīta tālāk, Ministru kabinets tomēr atbalstīja Kultūrkapitāla fonda veidošanu, jo uzskatīja, ka ar to tiks likts pamats nopietnai kultūrpolitikai Latvijā. Jo šādā gadījumā tā nebūs atkarīga no ikreizējā Ministru prezidenta izglītības un iegribām vai kultūras ministra uzskatiem. Jo, kā zināms, demokrātiskā valstī valdības mainās itin bieži un vienam ministram var likties svarīgāka opera, citam — glezniecība vai kas cits. Bet ar Kultūrkapitāla fondu mēs iedibinātu stabilu tradīciju un radītu pamatus Latvijas — mazas valsts — kultūras attīstībai.

Turklāt šos līdzekļus — vairākus miljonus latu, kas ikgadus ienāks fondā, — atbilstoši nolikumam būs iespējams palielināt, arī ieguldot tos bankā.

Cerams, ka šī Kultūrkapitāla fonda līdzekļi tiks ieguldīti ne tikai dažādu mākslas nozaru attīstībā, bet arī dažādu fundamentālu pētījumu finansēšanā — tādu, kurus Latvijā varbūt lasītu pārsimt cilvēku, bet kuri noteikti būtu jādara pieejami arī citās Eiropas valodās. Līdz šim — gan Latvijas, gan padomju laikā — diemžēl ir pārāk maz uzsvērts, ka Latvijas kultūra ir Eiropas kultūras sastāvdaļa. Mums taču ir ļoti nopietnas vērtības, piemēram, Zengbuša kolekcijas 201 glezna. Rīgas jubilejai par godu ir paredzēts sarīkot šīs kolekcijas izstādi, bet tam nepieciešami līdzekļi — sabiedrības iepazīstināšanai, katalogiem un citiem izdevumiem.

Līdz šim kultūrpolitika vairāk ir bijusi vērsta uz izrādīšanos — cik cilvēku piedalīsies dziesmu svētkos un tamlīdzīgi, bet līdz ar šī fonda izveidošanu un funkcionāru nodalīšanu no naudas administrēšanas tā, cerams, ies dziļumā.

Saeimā šī likumprojekta virzīšana noteikti sagādās lielas grūtības. Tomēr, es domāju, ka tikmēr, kamēr valsts nespēj pilnībā nodrošināt visas vajadzības, šādi speciālie budžeti vēl ir nepieciešami.

Pirmajā gadā šis Kultūrkapitāla fonds varētu saņemt pāris miljonus, sports — tāpat, un ar katru gadu šai summai būtu tendence pieaugt.

Turklāt es domāju, ka jaunais kultūras ministrs šo domu varētu attīstīt tālāk un Kultūrkapitāla fondam virzīt līdzekļus ne tikai no alkohola akcīzes nodokļa, bet iekasēt zināmu summu nacionālās kultūras attīstībai arī no katras Latvijā izrādītās ārvalstu filmas, atskaņotās plates un kompaktdiska.

Pēc tam runāja Juris Kaksītis:

— Šodien Ministru kabineta sēdē tika izskatīti divi zināmā mērā saistīti jautājumi — rīkojums par līdzekļu piešķiršanu Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienestam un sakarā ar Talsu traģēdiju izveidotās valdības komisijas darbība.

Notikumi Talsos parādīja, ka jau kopš 1995.gada ir sākušās problēmas ar ugunsdzēsības transporta tehniskās apskates veikšanu, galvenokārt līdzekļu trūkuma dēļ. Aprēķini rāda, ka visā valstī šim nolūkam trūkst 62 488,57 lati. Pēc traģiskajiem notikumiem ugunsdzēsības dienests tehniskās apskates veikšanai ir izmantojis zviedru palīdzību, tomēr ar to nepietiek. Tādēļ valdība šodien akceptēja 50 tūkstošu latu piešķiršanu šīm vajadzībām. Ar to pietiks gan tehniskās apskates, gan apdrošināšanas un citu nepieciešamo maksājumu nodrošināšanai. Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas pašlaik veido īpašu dienestu, kas nodrošinātu tehnisko apskati šīm institūcijām pakļautajam transportam.

Valdības komisijas sakarā — nākamajā valdības sēdē es sniegšu ziņojumu par šīs komisijas paveikto un par tām valsts mēroga problēmām, kas iezīmējās mūsu darbā — piemēram, par organizatoriskām problēmām. Valstī ir jābūt institūcijai, kas līdzīgās situācijās spēj gan operatīvi rīkoties glābšanas darbos, gan ātri izziņot notikumu citiem.

Ziņojumā būs iekļauta arī atskaite par izdarīto — lai varētu novērtēt to cilvēku veikumu, kas jau kopš 28.jūnija piedalās cietušo glābšanā un ārstēšanā.

Vēl gribu pastāstīt, ka jau 25. jūnijā valdības izskatīšanai tika iesniegti 33 noteikumu projekti, kas būtu jāpieņem Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā. Pēc mēnesi ilgas izskatīšanas es šodien valdības sēdē ziņoju par to, ka 17 no visiem iesniegtajiem projektiem gan formāli, gan pēc būtības būtu virzāmi izskatīšanai un pieņemšanai valdībā. Šo noteikumu pieņemšana, iespējams, varētu notikt nākamnedēļ, jo vismaz viena šīs valdības sēde, domājams, vēl notiks.

Šodien sēdē vieni noteikumi šajā 81.panta kārtībā jau tika pieņemti — par ēku Vaļņu ielā 32 un Bruņinieku ielā 31 nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.

Nobeigumā runāja Roberts Zīle:

— Kā Ministru kabineta lieta šāsdienas sēdē tika izskatīts jautājums par valsts obligāciju izlaišanu. Tas tika noformēts kā sēdes protokola izraksts Ministru kabineta lietā, tāpat visiem kabineta locekļiem tika dota izziņa par Finansu ministrijas un, galvenokārt, Valsts kases atzinumiem, pētot šo vidēja termiņa obligāciju izlaišanas nepieciešamību. Tika piedāvāti vairāki varianti, un ar doto izvērtējumu situācijā, kad valdība jau ir demisionējusi, mēs vēlamies iezīmēt skatu nākotnē šajā finansu jomā. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka tieši šodien darbu pie otrā memoranda beidz Starptautiskā valūtas fonda misija — arī tas ir būtiski.

Jautājums par to, kad šādas parādzīmes būtu jāizlaiž, vēl joprojām paliek atklāts.

Šodien sēdē tika izskatīti arī trīs savstarpēji saistīti dokumenti par kārtību, kādā piešķirams īpaši atbalstāmā reģiona statuss, Reģionālā fonda nolikums un Reģionālās attīstības padomes nolikums. Šie noteikumi dotu iespēju izstrādāt īpaši atbalstāmā reģiona likumu. Manuprāt, tieši šis ir ceļš, kas Latvijai būtu ejams, nevis speciālo ekonomisko zonu veidošana, jo arī Starptautiskā valūtas fonda memorandā mēs ierakstījām, ka Latvijā nebūs vairāk par trim speciālām ekonomiskām zonām.

Vēl ir sagatavoti noteikumi par pašvaldību privatizējamo uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību parādu kapitalizāciju un par kārtību, kādā tā tiks veikta.

Konceptuāli tika izskatīts arī jautājums par 3,7 miljonu mērķdotāciju pašvaldību un valsts izglītības iestāžu darbinieku algām. Tas bija jautājums, ko Saeima jau bija nobalsojusi, lemjot par šā gada budžeta grozījumiem. Bet formulējums prasīja noteikt kārtību, kādā šie līdzekļi tiks reāli novadīti līdz algu izmaksām. Bija vairākas koncepcijas — naudu sadalīt proporcionāli uz darbinieku skaitu, ņemt vērā skolēnu skaitu uz vienu skolotāju vai arī visus līdzekļus piemaksām nodot sadalei skolu direktoriem. Tika pieņemts lēmums par to, ka Izglītības ministrija īsā laikā sagatavos pēdējo variantu — 20 procenti no šiem līdzekļiem nonāks skolu direktoru brīvā rīcībā, bet atlikusī daļa tiks izmantota disproporciju mazināšanai starp dažādās vietās izmantotajām summām attiecībā pret vienu skolēnu. Kā zināms, līdz šim šīs atšķirības ir amplitūdā no 120 līdz 200 latiem.

Andris Sproģis,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 29. jūlija

preses konferencē Valdības namā