Ministru kabineta noteikumi Nr. 597

Rīgā 2018. gada 25. septembrī (prot. Nr. 44 3. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
55. panta sesto daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā aprēķina transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) daudzumu un to samazinājumu un augšposma emisiju samazinājumu;

1.2. metodes augšposma emisiju samazinājuma panākšanai;

1.3. kārtību, kādā degvielas piegādātājs sniedz datus par transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti;

1.4. degvielas piegādātāja ziņojuma veidlapas paraugu un ziņojuma pārbaudes kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. dabīgais bitumens – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas jēlmateriāla avots, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.1. tā blīvums nepārsniedz 10 grādus, jēlmateriālam atrodoties iegulā ekstrakcijas vietā, saskaņā ar standartizācijas organizācijas "ASTM International" izstrādāto testēšanas metodi ASTM D287, kas ir pieejama "ASTM International" tīmekļvietnē (https://www.astm.org);

2.1.2. tā vidējā viskozitāte gadā iegulas temperatūrā ir lielāka par vērtību, kas aprēķināta, izmantojot šādu vienādojumu:

viskozitāte (centipuazos) = 518,98^-0,038 × t ° C;

2.1.3. tas atbilst Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – Padomes regula Nr. 2658/87) ar Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 klasificēto darvas smilšu definīcijai;

2.1.4. jēlmateriāla avota mobilizāciju panāk ar kalnrūpniecības metodēm vai gravitācijas drenāžu, ieguves palielināšanai izmantojot termisko paņēmienu, kam nepieciešamo siltumenerģiju galvenokārt iegūst no citiem avotiem, nevis paša izejvielas avota;

2.2. degslāneklis – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas jēlmateriāla avots, kas atrodas iežu iegulā, satur cieto kerogēnu un atbilst Padomes regulā Nr. 2658/87 ar Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 klasificētā degslānekļa definīcijai, un kura mobilizācija tiek panākta ar kalnrūpniecības metodēm vai gravitācijas drenāžu, ieguves palielināšanai izmantojot termisko paņēmienu;

2.3. degvielas pamatstandarts – standarta vērtība 94,1 grams oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret enerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ), kura pamatā ir 2010. gada transporta enerģijas aprites cikla emisijas uz vienu enerģijas vienību no fosilās izcelsmes degvielām Eiropas Savienībā;

2.4. tradicionālā jēlnafta – šo noteikumu kontekstā jebkurš rafinēšanas rūpnīcas izejvielas avots, kura blīvums saskaņā ar standartizācijas organizācijas "ASTM International" izstrādāto testēšanas metodi ASTM D287, kas ir pieejama "ASTM International" tīmekļvietnē (https://www.astm.org), pārsniedz 10 grādus, jēlnaftai atrodoties iegulā izcelsmes vietā, un kas nav klasificējams ar Padomes regulā Nr. 2658/87 noteikto Kombinētās nomenklatūras kodu 2714 (turpmāk – jēlnafta).

3. Šos noteikumus degvielas piegādātājs vai degvielas piegādātāju grupa (turpmāk – degvielas piegādātājs) piemēro degvielai, kas kā transporta enerģija tiek izmantota autotransportlīdzekļos un autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā (tostarp kuģos, kas kuģo iekšējos ūdeņos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, izņemot gaisa transportu), kā arī elektroenerģijai, kas tiek piegādāta elektrotransportlīdzekļiem.

4. Šajos noteikumos iekļautie nosacījumi par emisiju aprēķinu neattiecas uz normatīvajos aktos par transporta enerģiju minēto biodegvielu, kas nodota galapatēriņam transportā un kuras emisijas aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem (turpmāk – normatīvie akti par ilgtspēju).

5. Degvielas piegādātājs var nodrošināt transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumu arī kādā no šādiem veidiem:

5.1. sajaucot fosilās izcelsmes degvielu ar biodegvielu, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, ievērojot, ka no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ražotās biodegvielas enerģijas maksimālais īpatsvars likuma "Par piesārņojumu" 55. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma sasniegšanai nepārsniedz 7 procentus no degvielas piegādātāja transportam piegādātās enerģijas galapatēriņa;

5.2. galapatēriņam transportā Latvijā nododot normatīvajos aktos par transporta enerģiju minētās alternatīvās degvielas, kas nav biodegviela;

5.3. galapatēriņam transportā nododot elektrotransportlīdzekļu uzlādei izmantoto elektroenerģiju;

5.4. īstenojot augšposma emisiju samazinājumu vai iegādājoties cita degvielas piegādātāja vai komersanta īstenoto augšposma emisiju samazinājumu.

6. Ja degvielas piegādātājs samazina augšposma emisijas, tas var to nodrošināt arī kādā no šādiem veidiem:

6.1. veicot nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu emisijas fosilās izcelsmes degvielas izpētes un ieguves vietās;

6.2. fosilās izcelsmes degvielas ieguves vietās samazinot dedzināšanas procesā ar lāpu vai ventilēšanas procesā radītās emisijas;

6.3. uzstādot oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtas un nodrošinot uztvertā oglekļa dioksīda transportēšanu uz oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietām vai nodrošinot tā atkārtotu izmantošanu;

6.4. ierīkojot degvielas tirdzniecības vietās uzpildes vai uzlādes punktu transportlīdzekļa uzpildei ar ūdeņradi vai elektrotransportlīdzekļa uzlādei ar elektroenerģiju.

7. Degvielas piegādātājs augšposma emisiju samazinājumā var ieskaitīt emisiju apjoma ietaupījumu, kas iegūts projektā, kurš nodrošina augšposma emisiju samazinājumu un kura īstenošana uzsākta pēc 2011. gada 1. janvāra.

8. Degvielas piegādātājs katru gadu aprēķina transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti un tās samazinājumu, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus.

9. Degvielas piegādātājs transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumā ieskaita tikai tādu biodegvielas izmantošanu, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, neņemot vērā, vai šīs biodegvielas izejvielas ir audzētas Eiropas Savienībā vai trešajās valstīs. Biodegvielu, kura ražota no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi, var ņemt vērā transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumā, ja attiecīgie atkritumi un atlikumi uzrāda emisiju samazināšanas potenciālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ilgtspēju.

10. Degvielas piegādātājs panākto transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes samazinājumu aprēķina degvielas piegādātāja ziņojumā, transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitātes apjomu attiecinot pret degvielas pamatstandarta vērtību.

11. Degvielas piegādātājs augšposma emisiju samazinājumu aprēķina, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus, un to norāda degvielas piegādātāja ziņojumā.

12. Degvielas piegādātājs katru gadu vispārējā ziņošanas pienākuma ietvaros sagatavo normatīvajos aktos par piesārņojumu noteikto degvielas piegādātāja ziņojumu, izmantojot šo noteikumu 2. pielikumā noteikto Eiropas Vides aģentūras izstrādāto degvielas piegādātāja ziņojuma veidlapas paraugu (Excel datnes formātā), kas pieejams Valsts vides dienesta tīmekļvietnē (www.vvd.gov.lv). Degvielas piegādātāja ziņojumā iekļauj:

12.1. datus par iepriekšējā kalendāra gadā galapatēriņam transportā Latvijā piegādāto transporta enerģiju pa veidiem, tās apjomu vai daudzumu, izcelsmi un pirkuma vietu;

12.2. datus par galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti;

12.3. informāciju par biodegvielas ražošanas paņēmieniem, biodegvielas apjomu, kas iegūts no izejvielām, kuras iedalītas kategorijās – labība un citi cieti saturoši augi, cukuri, eļļas augi;

12.4. datus par galapatēriņam transportā Latvijā piegādātās biodegvielas aprites cikla emisiju intensitāti, tai skaitā par netiešas zemes izmantošanas maiņas emisiju no biodegvielas vidējām vērtībām.

13. Degvielas piegādātājs, sniedzot ziņas par piegādātās transporta enerģijas izcelsmi, norāda, vai degviela ir no Eiropas Savienības vai trešajām valstīm.

14. Degvielas piegādātājs, sniedzot ziņas par piegādātās transporta enerģijas izcelsmi, norāda izejvielas komercnosaukumu, kas publicēts Valsts vides dienesta tīmekļvietnē, ja degvielas piegādātājam ir nepieciešama šī informācija:

14.1. degvielas piegādātājs ir persona vai komersants, kas importē jēlnaftu no trešajām valstīm vai saņem jēlnaftas piegādes no citām dalībvalstīm saskaņā ar Padomes 1995. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2964/95, ar ko Kopienā ievieš jēlnaftas ievedumu un piegāžu reģistrāciju, 1. pantu;

14.2. degvielas piegādātājs ir ar citiem degvielas piegādātājiem vienojies apmainīties ar informāciju.

15. Degvielas piegādātājs, sniedzot ziņas par biodegvielas izcelsmi, norāda biodegvielas ražošanas paņēmienu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ilgtspēju.

16. Ja degvielas piegādātājs izmanto vairākas izejvielas, degvielas piegādātāja ziņojumā iekļauj informāciju par katras tādas izejvielas daudzumu tonnās, kas saražota attiecīgajā pārstrādes rūpnīcā kalendāra gadā, uz kuru attiecas degvielas piegādātāja ziņojums.

17. Degvielas piegādātājs, sniedzot ziņas par pirkuma vietu, norāda tās pārstrādes rūpnīcas atrašanās valsti un nosaukumu, kurā tika veikta pēdējā būtiskā degvielas vai enerģijas pārveide, kas piešķir degvielai vai enerģijai izcelsmi, saskaņā ar Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulu (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu.

18. Degvielas piegādātājs, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, noteiktā mazā vai vidējā uzņēmuma definīcijai un kritērijiem, aprēķinot transporta enerģijas emisiju daudzumu, par izcelsmes un pirkuma vietu norāda Eiropas Savienības dalībvalsti vai trešo valsti neatkarīgi no tā, vai šis degvielas piegādātājs importē jēlnaftu vai piegādā no naftas eļļas un no bitumenmateriāliem iegūtas eļļas.

19. Degvielas piegādātājs nodrošina, lai degvielas piegādātāja ziņojumā aprēķinos izmantotie dati un veiktie aprēķini būtu pilnībā saskaņoti ar normatīvo aktu par transporta enerģijas kvalitātes prasībām, normatīvo aktu par ilgtspēju un normatīvo aktu par līdzdalības mehānismu ietvaros iesniegtajiem datiem un informāciju.

20. Ja degvielas piegādātājs samazina augšposma emisijas, tas katru gadu aprēķina augšposma emisiju samazinājumu, izmantojot šajos noteikumos un šo noteikumu 1. pielikumā minētās metodes un nosacījumus.

21. Šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs ar naftas un gāzes ražošanu saistīto augšposma emisiju samazinājumu aprēķina, augšposma emisiju samazinājumu un pamatstandarta emisijas uzrauga un par tām ziņo saskaņā šādiem standartiem:

21.1. standarts LVS EN ISO 14064-1:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 1. daļa: Specifikācija ar norādījumiem organizāciju līmenī siltumnīcefekta gāzu emisijas un likvidēšanas kvantitatīvai noteikšanai un pārskatu sastādīšanai (ISO 14064-1:2006)";

21.2. standarts LVS EN ISO 14064-2:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 2. daļa: Specifikācija ar norādījumiem projektiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai gāzu likvidēšanas apjomu palielināšanas kvantitatīvai noteikšanai, monitoringam un pārskatu sagatavošanai (ISO 14064-2:2006)";

21.3. standarts LVS EN ISO 14064-3:2012 "Siltumnīcefekta gāzes. 3. daļa: Specifikācija ar norādījumiem, kā validēt un verificēt ziņojumus par siltumnīcefekta gāzēm (ISO 14064-3:2006)";

21.4. standarts LVS EN ISO 14065:2016 "Siltumnīcefekta gāzes. Prasības siltumnīcefekta gāzu validācijas un verifikācijas institūcijām akreditācijas vai citu atzīšanas formu izmantošanai (ISO 14065:2013)".

22. Šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs nodrošina, lai aprēķina rezultāti būtu tikpat kvalitatīvi un uzticami kā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros veiktie aprēķini par operatora un gaisa kuģa operatora radīto emisiju apjomu, ņemot vērā Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulu (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regulu (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

23. Lai augšposma emisiju samazinājums atbilstu prasībām, šo noteikumu 20. punktā minētais degvielas piegādātājs par fosilās izcelsmes degvielas augšposma emisiju samazinājumu papildus šo noteikumu 1. pielikumā ietvertajām prasībām degvielas piegādātāja ziņojumā iekļauj arī šādu informāciju:

23.1. augšposma emisiju samazinājuma projekta uzsākšanas datums, kas ir vēlāks par 2011. gada 1. janvāri;

23.2. ikgadējais emisiju samazinājums, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta (g CO₂ ekv.);

23.3. laikposms, kurā tika nodrošināts paziņotais augšposma emisiju samazinājums;

23.4. emisiju avotam vistuvākā augšposma emisiju samazinājuma projekta īstenošanas vieta, kas norādīta platuma un garuma koordinātās grādos līdz ceturtajai zīmei aiz komata;

23.5. pamatstandarta gada emisijas pirms emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanas un gada emisijas pēc emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanas, izteiktas gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret megadžouliem (g CO₂ ekv./MJ) iegūtās izejvielas;

23.6. projekta sertifikāta numurs, ar kuru unikāli identificēts projekts, tā shēma un paziņotie emisiju samazinājumi;

23.7. numurs, ar kuru konkrētā projekta ietvaros ir unikāli identificēta shēmā izmantotā aprēķinu metode;

23.8. ja augšposma emisiju samazinājuma projekts ir saistīts ar naftas ekstrakciju, – gāzes un naftas attiecība šķīdumā, jēlnaftas spiediens iegulā, dziļums un urbuma ražošanas rādītājs vēsturiski vidēji gadā un gadā, uz kuru attiecas degvielas piegādātāja ziņojums.

24. Augšposma emisiju samazinājumu pārbauda neatkarīga validēšanas un verificēšanas institūcija, kas ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību un šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētajām prasībām vai kas saskaņā ar standartu ISO 14065 ir akreditēta citā Eiropas Savienības dalībvalsts akreditācijas institūcijā.

25. Šo noteikumu 24. punktā minētā institūcija augšposma emisiju samazinājuma un pamatstandarta emisiju izvērtējumu un augšposma emisiju samazinājuma aprēķināšanas metožu izvērtējumu veic saskaņā ar šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minēto standartu.

26. Degvielas piegādātājs sagatavoto degvielas piegādātāja ziņojumu, kā arī tajā iekļauto informāciju par pārbaudīto augšposma emisiju samazinājumu iesniedz neatkarīgai inspicēšanas institūcijai, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditētai validēšanas un verificēšanas institūcijai. Minētā institūcija, izmantojot Valsts vides dienesta tīmekļvietnē pieejamo atzinuma veidlapu, veic šādas darbības:

26.1. izvērtē minētā ziņojuma atbilstību šo noteikumu prasībām;

26.2. iespēju robežās pārbauda ziņojumā iekļautā augšposma emisiju samazinājuma apjomu, lai nodrošinātu, ka konkrētais augšposma emisiju samazinājuma daudzums nav izmantots cita degvielas piegādātāja ziņojumā;

26.3. sniedz atzinumu par ziņojuma atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām, atzinumā norādot sniegtās informācijas atbilstību vai neatbilstību un pamatotību un iekļaujot informāciju par veiktajām darbībām un pārbaudītajiem dokumentiem.

27. Degvielas piegādātājs degvielas piegādātāja ziņojumu un šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minēto atzinumu, un, ja tiek izmantota biodegviela, arī biodegvielas ilgtspējas kritērija izpildi pamatojošos dokumentus katru gadu līdz 15. maijam iesniedz Valsts vides dienestā papīra formā (ziņojumu iesniedz elektroniski Excel datnes formātā) vai elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (ziņojumu iesniedzot Excel datnes formātā).

28. Valsts vides dienests izvērtē šo noteikumu 27. punktā minēto degvielas piegādātāja ziņojumu.

29. Ja, veicot šo noteikumu 28. punktā minēto izvērtējumu, degvielas piegādātāja ziņojumā tiek konstatētas neatbilstības, Valsts vides dienests par to informē degvielas piegādātāju mēneša laikā pēc degvielas piegādātāja ziņojuma saņemšanas, norādot termiņu, kura laikā degvielas piegādātājam ziņojums ir jāprecizē.

30. Ja degvielas piegādātājs nav sniedzis datus par piegādāto transporta enerģijas veidu, katra degvielas veida daudzumu vai par vienlaicīgu fosilās degvielas un biodegvielas līdzpārstrādi, Valsts vides dienests pieprasa Valsts ieņēmumu dienestam datus, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniegti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli un par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību.

31. Valsts vides dienests, izmantojot šo noteikumu 27. punktā minēto degvielas piegādātāja ziņojumu, kā arī šo noteikumu 30. punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, katru gadu līdz 31. decembrim sagatavo likuma "Par piesārņojumu" 55. panta piektajā daļā minēto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu (izmantojot Eiropas Vides aģentūras izstrādāto valsts ziņojuma veidlapu Excel datnes formātā) un iesniedz to Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, vienlaikus paziņojot Eiropas Komisijai ziņojuma nosūtīšanas dienu un Valsts vides dienesta kontaktpersonu, kura atbild par datu pārbaudi un ziņošanu Eiropas Komisijai.

32. Valsts vides dienests, sagatavojot šo noteikumu 31. punktā minēto informāciju, tajā iekļauj datus par visiem transporta enerģijas veidiem (atsevišķi par katru degvielas vai enerģijas veidu), ko degvielas piegādātāji ir laiduši tirgū Latvijā, norādot datus par katru biodegvielu, ja fosilās izcelsmes degvielā tiek sajauktas vairākas degvielas, un par katru transporta enerģijas veidu, norādot šādu informāciju:

32.1. degvielas vai enerģijas veids;

32.2. degvielas vai enerģijas apjoms vai daudzums;

32.3. emisiju intensitāte;

32.4. augšposma emisiju samazinājums;

32.5. izcelsme;

32.6. pirkuma vieta.

33. Valsts vides dienests šo noteikumu 12. un 31. punktā minēto ziņojumu veidlapu paraugus, šo noteikumu 26. punktā minētā atzinuma veidlapas paraugu, šo noteikumu 14. punktā un šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļas 2.3. apakšpunktā minēto informāciju publicē savā tīmekļvietnē 10 darbdienu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

34. Attiecībā uz degvielas piegādātājiem, kas galapatēriņam transportā nodod elektroenerģiju, Valsts vides dienests 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas publicē savā tīmekļvietnē aktuālo Latvijā saražotās elektroenerģijas aprites cikla emisiju intensitātes vērtību pret Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu, izmantojot šo noteikumu 1. pielikuma I nodaļas 4.3. apakšpunktā noteikto aprēķina metodi.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīvas (ES) 2015/652, ar ko nosaka aprēķina metodes un ziņošanas prasības, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/70/EK, attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 25. septembra
noteikumiem Nr. 597

I. Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķins

1. Visas piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisiju intensitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu:

pSEGeI – kopējā piegādātās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – emisijas) intensitāte, izteikta gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret transportlīdzekļa saražoto enerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ);

# – degvielas piegādātājs, kas ir akcīzes nodokļa maksātājs un kas identificēts pēc identifikācijas numura, kurš Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (turpmāk – regula Nr. 684/2009), definēts kā komersanta akcīzes identifikācijas numurs (akcīzes nodokļa datu apmaiņas sistēmas (SEED) reģistrācijas numurs vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) identifikācijas numurs minētās regulas I pielikuma 1. tabulas 5. punkta "a" apakšpunktā piegādes tipa kodiem 1, 2, 3, 4, 5 un 8). Šī persona ir arī tā, kura bija atbildīga par akcīzes nodokļa maksāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli brīdī, kad akcīzes nodoklis tika uzlikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli. Ja šis identifikācijas numurs nav pieejams, atbilstoši normatīvajiem aktiem par akcīzes preču aprites kārtību tiek izveidots līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis;

x – šo noteikumu darbības jomā ietilpstošais transporta enerģijas veids, kas norādīts saskaņā ar regulas Nr. 684/2009 I pielikuma 1. tabulas 17. punkta "c" apakšpunktu;

SEGi_x – transporta enerģijas veida x emisiju intensitāte, izteikta gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret transportlīdzekļa saražoto enerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ);

KK – korekcijas koeficienti;

MJ_x – piegādātā konkrētā transporta enerģijas veida kopējais daudzums, pārrēķināts no transporta enerģijas veida x paziņotajiem daudzumiem un izteikts megadžoulos;

AES – piegādātāja deklarētais augšposma emisiju samazinājums, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta.

2. Piegādāto transporta enerģijas veida kopējo daudzumu MJ_x aprēķina saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.1. katras degvielas daudzums pa veidiem, ko aprēķina pēc datiem, kas ziņoti saskaņā ar regulas Nr. 684/2009 I pielikuma 1. tabulas 17. punkta "d", "f" un "o" apakšpunktu;

2.2. biodegvielas daudzumus pārrēķina to enerģijas saturā, izmantojot šā pielikuma IV nodaļā minētās zemākās siltumspējas vērtības;

2.3. nebioloģiskas izcelsmes degvielas daudzumus pārrēķina to enerģijas saturā, izmantojot zemākās siltumspējas vērtības, saskaņā ar Valsts vides dienesta tīmekļvietnē publicētajiem fizikālķīmiskajiem rādītājiem (enerģijas blīvuma vērtības);

2.4. vienlaicīga fosilās izcelsmes degvielas un biodegvielas līdzpārstrāde tiek ietverta jebkādas tādas modifikācijas piegādātās transporta enerģijas aprites ciklā, kas rada izmaiņas produkta molekulārajā struktūrā. Par šādu pārstrādi nav uzskatāma denaturanta pievienošana. Biodegvielas pēcpārstrādes stāvokli atspoguļo kopā ar nebioloģiskas izcelsmes degvielām līdzpārstrādāto biodegvielu daudzumu. Līdzpārstrādātās biodegvielas daudzumu nosaka saskaņā ar līdzpārstrādes procesa energobilanci un efektivitāti – ja degvielas ražošanas procesā iegūst gan degvielu, kurai aprēķina emisiju, gan vienu vai vairākus citus produktus (blakusproduktus), tad degvielas vai tās starpproduktu un blakusproduktu emisijas apjomu sadala proporcionāli to energoietilpībai (ja blakusprodukti nav elektroenerģija, to nosaka zemākā siltumspēja);

2.5. ja ar fosilās izcelsmes degvielu tiek sajauktas vairākas biodegvielas, degvielas piegādātājs aprēķinos ņem vērā katras biodegvielas daudzumu un veidu;

2.6. piegādātās biodegvielas daudzumu, kas neatbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, ieskaita kā fosilās izcelsmes degvielu;

2.7. benzīna un etanola maisījuma E85 daudzumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 443/2009, ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO₂ emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem, 6. panta nosacījumu izpildei aprēķina kā atsevišķu degvielu;

2.8. patērētais elektroenerģijas daudzums ir elektrotransportlīdzekļos, tai skaitā motociklos, patērētais elektroenerģijas daudzums, ja degvielas piegādātājs šo enerģijas daudzumu nosaka saskaņā ar šādu formulu:

PEL=ATT × EPE, kur

PEL – patērētās elektroenerģijas daudzums, izteikts megadžoulos;

ATT – nobrauktais attālums kilometros;

EPE – elektroenerģijas patēriņa efektivitāte, izteikta megadžoulos uz kilometriem.

3. Deklarēto augšposma emisiju samazinājumu AES uzskaita, ievērojot šādus nosacījumus:

3.1. augšposma emisiju samazinājumu piemēro tikai benzīna, dīzeļdegvielas, saspiestās dabasgāzes vai sašķidrinātās dabasgāzes šā pielikuma III nodaļā minēto standartvērtību daļai, kas attiecas uz vidējām augšposma emisijām;

3.2. jebkurā valstī radušos augšposma emisiju samazinājumu var ieskaitīt kā emisiju samazinājumu attiecībā uz jebkura degvielas piegādātāja piegādātām degvielām no jebkādiem izejvielu avotiem;

3.3. augšposma emisiju samazinājumu ieskaita tikai tad, ja tas ir saistīts ar projektiem, kas sākti pēc 2011. gada 1. janvāra;

3.4. nav jāpierāda, ka augšposma emisiju samazinājums nebūtu radies, ja netiktu piemērotas šajos noteikumos noteiktās ziņošanas prasības.

4. Katras transporta enerģijas x emisiju intensitāti SEGi_x, kas izteikta gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret transportlīdzekļa saražoto enerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ), aprēķina, ņemot vērā šādus nosacījumus:

4.1. aprēķinot oglekļa dioksīda ekvivalenci, katru siltumnīcefekta gāzu ekvivalentu nosaka šādi:

4.1.1. viena tonna oglekļa dioksīda (CO₂) ir viena tonna oglekļa dioksīda ekvivalenta;

4.1.2. viena tonna metāna (CH₄) ir 25 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;

4.1.3. viena tonna vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N₂O) ir 298 tonnas oglekļa dioksīda ekvivalenta;

4.2. nebioloģiskas izcelsmes degvielu emisiju intensitāte ir katra degvielas veida svērtā aprites cikla emisiju intensitāte uz vienību, kas norādīta šā pielikuma III nodaļas tabulas pēdējā ailē;

4.3. aprēķinos izmantojamo aktuālo Latvijā saražotās elektroenerģijas aprites cikla emisiju intensitātes vērtību attiecībā uz degvielas piegādātājiem, kas galapatēriņam transportā nodod elektroenerģiju, publicē Valsts vides dienesta tīmekļvietnē un aprēķina, izmantojot šādu formulu:

ELInt – aktuālā Latvijā saražotās elektroenerģijas aprites cikla emisiju intensitātes vērtība, izteikta gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret elektroenerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ);

ELEF – no konkrētā kurināmā vai atjaunojamā energoresursa saražotās elektroenerģijas Eiropas Savienības vidējais aprites cikla emisijas faktors, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret elektroenerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ);

y – konkrētais kurināmā vai atjaunojamā energoresursa veids, kas ir izmantots Latvijā elektroenerģijas ražošanai;

MJ – Latvijā saražotās elektroenerģijas kopējais daudzums, izteikts megadžoulos (MJ);

4.4. elektroenerģijas emisiju intensitātes vērtības, kas tiktu izteiktas gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret elektroenerģijas vienību megadžoulos (g CO₂ ekv./MJ), var tikt noteiktas, ņemot vērā tos datus, ko Latvija ir ziņojusi saskaņā ar:

4.4.1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku;

4.4.2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu;

4.4.3. Komisijas 2014. gada 12. marta Deleģēto regulu (ES) Nr. 666/2014, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 nosaka Savienības pārskata sistēmas pamatprasības un ņem vērā izmaiņas globālās sasilšanas potenciālos un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu;

4.5. emisiju intensitāti biodegvielām, kuras atbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, aprēķina vienā no šādiem veidiem:

4.5.1. izmanto normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktās biodegvielu tipiskās vērtības un standartvērtības:

4.5.1.1. ja emisiju samazinājumu standartvērtība biodegvielas ražošanas metodei ir noteikta normatīvajos aktos par ilgtspēju kā biodegvielas tipiskā vērtība un standartvērtība un biodegvielas ražošanā zemes platības izmantojuma izmaiņas nav radījušas oglekļa emisiju izmaiņas;

4.5.1.2. ja lauksaimniecības zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē oglekļa koncentrācijas izmaiņu radītā gada emisijas (izteikta kā oglekļa dioksīda ekvivalenta masa vienā biodegvielas enerģijas vienībā) vērtība, kas šai biodegvielai aprēķināta saskaņā ar normatīvajos aktos par ilgtspēju noteikto metodi, ir vienāda ar nulli vai mazāka;

4.5.2. izmanto faktisko vērtību, kas ir aprēķināta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ilgtspēju;

4.5.3. izmanto normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajā formulā ražošanas un transporta degvielu, biodegvielu un citu bioloģisko šķidro kurināmo izmantojuma emisiju aprēķinam iekļauto vērtību summu, kur nesummētās pastāvīgās emisiju vērtības audzēšanai, pārstrādei (ietverot elektroenerģijas pārpalikumu) vai transportēšanai un tirdzniecībai var izmantot kā dažas formulas vērtības, bet faktiskās vērtības, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 4.5.2. apakšpunktā minēto metodoloģiju, – kā pārējās formulas vērtības;

4.6. ja dati par biodegvielu aprites cikla emisijām iegūti saskaņā ar nolīgumu vai shēmu, par kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, šos datus izmanto arī biodegvielu emisiju intensitātes noteikšanai;

4.7. emisiju intensitāte biodegvielām, kas neatbilst normatīvajos aktos par ilgtspēju noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, ir vienāda ar to attiecīgo fosilās izcelsmes emisiju intensitāti, kuras iegūst no jēlnaftas vai gāzes;

4.8. kopā ar fosilajām degvielām līdzpārstrādāto biodegvielu emisiju intensitātei jāatspoguļo biodegvielas pēcpārstrādes stāvokli.

5. Ar korekcijas koeficientiem KK rādītājus pielāgo spēka piedziņas bloka efektivitātei:

6. Emisiju aprēķinā netiek ņemtas vērā emisijas, kas rodas, saražojot tehniku un aprīkojumu, kurš tiek izmantots fosilo degvielu ekstrakcijā, ražošanā, rafinēšanā un patēriņā.

II. Transporta enerģijas emisiju intensitātes samazinājuma aprēķins

7. Transporta enerģijas emisiju intensitātes no visas piegādātās transporta enerģijas aprites cikla emisijām samazinājumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

pSEGelSAM – piegādātāja kopējās piegādātās transporta enerģijas emisiju intensitātes samazinājums, izteikts procentos;

pSEGel – piegādātāja kopējā piegādātās transporta enerģijas emisiju intensitāte, izteikta gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret transportlīdzekļa saražoto enerģijas vienību megadžoulos;

# – degvielas piegādātājs, kas ir akcīzes nodokļa maksātājs un kas identificēts pēc identifikācijas numura, kurš regulā Nr. 684/2009 definēts kā komersanta akcīzes identifikācijas numurs (akcīzes nodokļa datu apmaiņas sistēmas (SEED) reģistrācijas numurs vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) identifikācijas numurs minētās regulas I pielikuma 1. tabulas 5. punkta "a" apakšpunktā piegādes tipa kodiem 1, 2, 3, 4, 5 un 8). Šī persona ir arī tā, kura bija atbildīga par akcīzes nodokļa maksāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli brīdī, kad akcīzes nodoklis tika uzlikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par akcīzes nodokli. Ja šis identifikācijas numurs nav pieejams, atbilstoši normatīvajiem aktiem par akcīzes preču aprites kārtību tiek izveidots līdzvērtīgs identifikācijas līdzeklis;

DP – degvielas pamatstandarts, izteikts gramos oglekļa dioksīda ekvivalenta attiecībā pret transportlīdzekļa saražoto enerģijas vienību megadžoulos.

8. Vidējā aprites cikla emisiju intensitātes standartvērtības degvielām, kas nav biodegviela.

9. Zemākās siltumspējas vērtības, kuras ir izmantojamas biodegvielas daudzumu pārrēķinā to enerģijas saturā.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 25. septembra
noteikumiem Nr. 597

1. Degviela (attiecas uz degvielas piegādātāju)

2. Degviela (attiecas uz degvielas piegādātāju grupu)

3. Elektroenerģija (attiecas uz degvielas piegādātāju)

4. Elektroenerģija (attiecas uz degvielas piegādātāju grupu)

5. Izcelsme⁸ (attiecas uz vienu degvielas piegādātāju)

6. Izcelsme⁸ (attiecas uz degvielas piegādātāju grupu)

7. Pirkuma vieta⁹

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens