MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Mindauga kronēšanas dienu

Viļņā tika svinīgi atzīmēta dižkunigaiša Mindauga kronēšanas diena. Tās rīts sākās ar simbolisku Lietuvas brīvības cīņu savienības dalībnieku gājienu uz Viļņu. Pa Aušras vārtiem galvaspilsētā ienāca bruņotās pretošanās cīņas dalībnieki no deviņiem apgabaliem, nesot savu apgabalu karogus, kurus pēc tam svinīgi nodeva Lietuvas Aizsardzības akadēmijas kursantiem. Pēc tam Neatkarības laukumā runu teica Lietuvas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, bet pie Lietuvas Valsts prezidenta rezidences S.Daukanta laukumā tika svinīgi pacelts valsts karogs.

Pēcpusdienā notika svinīgs dievkalpojums Viļņas Katedrāles bazilikā, bet vakarā tur skanēja V.A.Mocarta “Kronēšanas mesa”.

Vakarā Katedrāles laukumā par īpašiem nopelniem Lietuvas valsts labā ar speciālām medaļām tika apbalvoti dzejnieks Bernards Brazdžonis, grāmatu izplatītājs Jozs Averka, pagrīdes literatūras iespiedējs un izplatītājs Vītauts Andzjulis, kā arī Ona Činčikaite, kas daudzus gadus savā sētā slēpusi partizānus. Pēc apbalvošanas Katedrāles laukumā notika klasiskās mūzikas koncerts, kas noslēdzās ar uguņošanu. Šai laikā visā Lietuvā uz pilskalniem tika iedegti ugunskuri.

Viļņas vecpilsētā savu amata prasmi rādīja no visas Lietuvas sabraukušie amatnieki. Viņģa parkā spēlēja Lietuvas un Zviedrijas armijas orķestri, savas spējas demonstrēja izpletņlēcēji un motociklisti, bet virs pilsētas dažādas virāžas izpildīja mācību reaktīvais iznīcinātājs un helikopteri.

Viļņiešu un pilsētas viesu ilgi gaidītais priekšnesums bija Lietuvas labākā lidotāja Jurģa Kaira lidojums zem Baltā tilta pār Neres upi, kam netraucēja pat lietus. J.Kairi uz notikuma vietu pavadīja un kopā ar viņu dažādas virāžas rādīja vēl vairākas lidmašīnas, kuras vadīja Viļņas pilsētas mērs, bijušais divkārtējais PSRS čempions Rolands Pakss, vieni no labākajiem lietuviešu pilotiem Roberts Noreika un Leons Jonis.

Par franciskāņu klosteri pie Krustu kalna

No Vatikāna uz Lietuvu atvests pāvesta Jāņa Pāvila II svētību saņēmušais šī klostera projekts, kā arī pāvesta iesvētīts klostera pamatakmens. Šis akmens svinīgi iemūrēts baznīcas atlaidu laikā jaunā Šauļu bīskapa Euģenija Bartuļa vadībā.

Par zeltu, kas varētu būt Lietuvā

Lietuvas valdība bija uzdevusi ģeologiem izpētīt, kādas zelta iegulas varētu būt ģeoloģiski perspektīvajā Lietuvas austrumu reģionā.

Ģeoloģiskā dienesta derīgo izrakteņu nodaļas vadītāja Vida Gasjūniene teica, ka pagaidām gan vēl nav zināms precīzs zelta atradņu laukums, bet ir skaidrs, ka tīra zelta iegulu Lietuvā nav, vienīgi zelta mikroputekļi, ko no grunts var atdalīt tikai ar ķīmiskām metodēm. Atsevišķās vietās vienā tonnā grants atrasts ap 0,3—0,5 gramiem zelta. Zelts atrasts arī līdzās esošajos Baltkrievijas rajonos, kur pētījumi notiek jau 20 gadus, bet informācija par tiem netiek publicēta.

Lietuvā nepieciešams turpināt zelta meklējumus un aprēķināt izdevumus rūpnieciskas zelta iegūšanas organizēšanai. Kā norādīja V.Gasjūniene, iespējams, ka zelta iegūšanas oreganizēšana neatmaksāsies. Turklāt Lietuvas ģeologiem vēlreiz jānovērtē arī Dienvidrietumlietuvā atrastās dzelzsrūdas iegulas, kuru kopapjoms, pēc pagaidu datiem, varētu būt līdz pat pusmiljardam tonnu.

Par pieminekli Priekules centrā

Latvijā ir gan Priekuļi, gan Priekule, taču arī Lietuvā, pārdesmit kilometru attālumā no Klaipēdas un pavisam tuvu Kuršu jomai, ir sava Priekule, pilsēta, kur jūnija nogalē atklāts bronzas piemineklis Ievai Simonaitītei (1897—1978).

Rakstnieces Ievas Simonaitītes plašie romāni “Augštujas Šīmoņu liktenis” un “Vilis Karalis” latviešu tulkojumā iznāca vēl pirms Otrā pasaules kara, vēlāk tiem pievienojās arī “Dusmu pūce. Pikčurniene”, taču lietuviešu valodā Ievas Simonaitītes darbu klāsts, protams, ir ievērojami plašāks. Savā Priekules vasarnīcā rakstniece strādāja pie romāna “Kūneļa pēdējais ceļojums”, kārtoja atmiņas, noslīpēja citus darbus. Priekules namā ir iekārtots Ievas Simonaitītes muzejs, kur ir daudz dokumentu, fotoattēlu, piemieņas lietu un sadzīves priekšmetu, ko savulaik ikdienā izmantojusi tautā iemīļotā prozaiķe.

Pieminekli darinājusi tēlniece Daļa Matulaite, arhitekti Rimants Buivids un Jūrs Balkevičus. Līdzekļi pieminekļa celtniecībai tika vākti piecus gadus. Naudu ziedoja pilsētiņas iedzīvotāji, rakstnieces paziņas un kaimiņi, uzņēmēji, savu artavu pielika arī Kultūras ministrija un Klaipēdas rajona pašvaldība.

Šogad, 23.janvārī, apritēja simt gadu, kopš tuvējā Vanagu ciemā savas dzīves gaitas sāka nākamā lietuviešu literatūras lielmeistare.

Igaunijas Republikā

Par vēlētāju vērtējumu atjaunotās Igaunijas valdībām

Edgara Savisāra valdības plusi: neigauņu integrēšana Igaunijas sabiedrībā; sakaru attīstīšana uz austrumiem; noziedzības samazināšanās; valsts drošības garantēšana. Mīnusi: vēlētāji zemu vērtē Savisāra darbību kultūras un izglītības jomā, īpašnieku aizsardzībā un sakaru veidošanā ar rietumiem.

Tīta Vehi 1992.gada valdība pastāvēja tikai pusgadu, tāpēc arī vērtējums ir atturīgs. Tiek atzīmēta valdības darbošanās sevis pašas interesēs. Pozitīvi tiek vērtēta valsts ekonomikas attīstīšana un ārējo investīciju piesaistīšana, un cenu regulēšana. kā vājie punkti tiek minēti kultūras un izglītības jomas mazattīstīšana un vispārējo valsts vajadzību ignorēšana.

Marta Lāra valdība — līdz šim bijusi visilgākā valdība! Kā pozitīvu vēlētāji vērtē sakaru attīstīšanu rietumu virzienā, Igaunijas izglītības un kultūras veicināšanu, reformu īstenošanu, Igaunijas tēla starptautisku atzīšanu, īpašnieku aizsardzību. Kā vājās vietas tiek norādītas: nepietiekamie sakari austrumu virzienā, politisko krīžu vāja risināšana un neigauņu neapmierinošā integrēšana.

Andresa Tarandi valdības darbībā kā pozitīvu atzīmē politiskās krīzes risinājumu, darbošanos lauku ļaužu un pensionāru labā, kā arī kultūras un izglītības laukā. Kā vājie punkti minēti: nepietiekamie sakari austrumu virzienā, neigauņu neintegrēšana, maz darīts nozieguma samazināšanā un valsts drošības garantēšanā.

Tīta Vehi 1995.—1997.gada sākuma valdība:

Kā būtiskāko vēlētāji joprojām min darbošanos paša premjera interesēs; valsts robežu nodrošināšanu, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, sakaru attīstību austrumu virzienā.

Zemu tiek vērtēta darbošanās lauku ļaužu labā, kultūras un izglītības attīstīšanā, tāpat politisko krīžu risinājums un korupcijas skandāls.

Marta Sīmana valdības vērtējums ir atturīgs, jo premjers darbojas neilgu laiku. Kā nozīmīga tiek minēta reģionālās attīstības programma, Igaunijas tēla uzlabošana, korupcijas ierobežošana, ražotāju atbalstīšana un likumības garantēšana. Zemu tiek vērtēta sakaru attīstīšana gan austrumu, gan rietumu virzienā un ārvalstu investīciju piesaistīšana.

Igaunijas valdību pastāvēšanas ilgums ir dažāds, tādēļ arī vēlētāju vērtējums vairāk ir emocionāls. Tomēr var noteikt katras valdības raksturu un premjera lomu valdības veidošanā.

Par trim miljoniem kronu parlamenta deputātiem

Parlamenta grāmatvedība izmaksājusi 2 725 917 kronu lielu atvaļinājuma naudu par laika posmu no 2.jūlija līdz 5.augustam. Šī ir summa, no kuras atskaitīti atsevišķas personas nodokļi. Kopējā summa bez nodokļiem ir vairāk nekā trīsarpus miljoni kronu.

Katrs parlamentārietis par piecu nedēļu atvaļinājumu saņēma parasto algu, kas parastajiem parlamenta locekļiem ir četras Igaunijas vidējās algas. Grāmatvedība ņēma vērā pirmā ceturkšņa vidējo algu — 3136 kronas. Šeit pieskaitīti arī reprezentācijas izdevumi. Kopā ikviens deputāts saņēmis 17 203 kronas bez nodokļu atskaitījuma, ar nodokļu atskaitījumu — 13 736 kronas. Vislielāko summu saņēma parlamenta spīkers Tomass Savi, kura sasniedza sešas vidējās algas. Viņa bankas rēķinā iegula 48 384 kronas, no kurām 25 805 — atvaļinājuma nauda, 22 579 kronas — jūnija alga.

Par reģistrētajiem gaisa satiksmes līdzekļiem

Gaisa satiksmes reģistrā visā valstī ir reģistrēti 122 civilie gaisa satiksmes līdzekļi: 57 lidmašīnas, 47 planieri, 10 deltaplāni ar motoru, četri helikopteri un četri gaisa baloni.

Gaisa satiksmes līdzekļu skaits pēdējos gados nav ievērojami palielinājies. Reģistrā ir iekļautas vairākas jaunās lidmašīnas, apmēram tikpat ir pārdots uz ārzemēm vai arī noņemts no uzskaites. Pēc gaisa satiksmes lidošanas tehnikas nodaļas vadītāja Kalles Aliksona vārdiem 19 ir transportlidmašīnas un 38 — mazās lidmašīnas. Lielākā daļa uzskaitē esošo lidmašīnu ir lietotas, mazās lidmašīnas ir tapušas pirms aptuveni pāris desmit gadiem, transportlidmašīnas — vidēji pirms 7—8 gadiem. Katrs braucamais gadā vismaz reizi iziet tehnisko kontroli un tam ir jābūt atzīmētam par lidošanai derīgu.

Par akadēmiķi, kas izstājas no Koalīcijas partijas

Ar izstāšanos no Koalīcijas partijas akadēmiķis Ants Raukass, Igaunijas ZA Ģeoloģijas institūta direktors, protestē pret to, kā viņa partijas biedrs tieslietu ministrs Pauls Varuls tulko privatizācijas reformu. Raukass paskaidro, ka Varuls rīkojies nelikumīgi Otrā pasaules kara laikā atsavināto īpašumu atdošanas gaitā likumīgajiem īpašniekiem, liedzot tūkstošiem saņemt kompensāciju par tālaika īpašumu. Varuls vada Tieslietu ministrijas nelikumīgi atsavināto īpašumu atgūšanas un kompensēšanas centrālo komisiju.

Akadēmiķis A.Raukass vaino Varulu varas uzurpēšanā un īpašuma atgūšanas reformas likumu savtīgā tulkošanā un ļaunprātīgā izmantošanā. Tallinas apgabaltiesa atcēla P.Varula vadītās komisijas lēmumu neatdot A.Raukasam vācu okupācijas laikā piespiedu kārtā atsavināto Tartu lidlaukā piederošo īpašumu. Pēc A.Raukasa izteikumiem, P.Varuls zemes kompensācijas liegumu skaidro ar to, ka zeme atsavināta kara laikā. Bet likumā nekur nav vārdu “karš” vai “kara laikā”, tāpat tieslietu resora pārstāvis nav pat varējis definēt, ko nozīmē jēdziens “kara laikā”. Pēc A.Raukasa domām, karš igauņu tautai sākās 1940.gada 17.jūnijā un beidzās 1994.gada augustā ar Krievijas armijas izvākšanos.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu

valodas institūta (Viļņa)

atbalstu — Evija Liparte

un Andris Sproģis;

par Igauniju — Katrīna Ducmane