Valsts prezidents Amerikā

Sestdien,

2. augustā

Turpinājums no 1.lpp.

CEELI par vienu no galvenajiem uzdevumiem izvirza stiprināt saiknes starp tiesu sistēmu un sabiedrību, jo padomju laika sistēma cilvēkiem bija likusi sākt šaubīties par tiesu varas taisnīgumu.

Jau vairākus gadus CEELI piešķir balvu par īpašiem nopelniem, šogad tā piešķirta Latvijas Valsts prezidentam G.Ulmanim. Balvu G.Ulmanim pasniedza ABA prezidents Lī Kūpers. Svinīgajā balvas pasniegšanas ceremonijā piedalījās arī ASV Augstākās tiesas tiesnese Sandra O'Konora. Kopumā ceremonijā piedalījās 1300 viesu, kuru skaitā bija arī ap 200 latviešu.

ABA prezidents L.Kūpers sava uzrunā atzīmēja, ka balva Latvijas Valsts prezidentam G.Ulmanim piešķirta par viņa ieguldījumiem demokrātijas un tiesiskuma veicināšanā un nostiprināšanā Latvijā. Lī Kūpers atzīmēja, ka G.Ulmanis ir daudz paveicis cilvēktiesību nodrošināšanas jomā, Latvijas sabiedrības integrācijas jomā un līdz ar to būtiski sekmējis demokrātijas un tiesiskuma apziņu un politiku valstī.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidents G.Ulmanis teica uzrunu “Demokrātija un tiesiskums — Latvijas tilts uz 21. gadsimtu” (skat. zemāk) .

Vēlāk G.Ulmanis tikās ar vairāk nekā 200 latviešiem, kas bija ieradušies Sanfrancisko. Savā uzrunā ASV latviešu kopienas pārstāvjiem Valsts prezidents pieskārās gan aktivitātēm politiskajā jomā Latvijā, gan runāja par latviešu tautu Latvijā un citās zemēs. G.Ulmanis raksturoja jaunās valdības veidošanas procesu un uzsvēra, ka politiskās attīstības virzienu mainīt nedrīkst. Viens no jaunās valdības uzdevumiem būs iesākto reformu turpināšana. Tai jāsaglabā ES un NATO kā savas politikas mērķi. Tāpat Valsts prezidents nešaubījās, ka valdībai jāsekmē mūsdienīgas lauksaimniecības attīstība, un izteica apņēmību attiecībā uz lielākas uzmanības pievēršanu kultūrai un izglītībai.

G.Ulmanis teica, ka nav vairs latviešu Latvijā un latviešu ārzemēs. Ir viena latviešu tauta, un ikviens ir aicināts sniegt savu ieguldījumu drošas un demokrātiskas Latvijas veidošanā. Latvieši Amerikas Savienotajās Valstīs ir palīdzējuši Latvijai, pastāvīgi atgādinot ASV valdībai tās Baltijas politiku. Latvieši ASV ir palīdzējuši mums gan materiāli, gan izglītības jomā, gan arī ar to, ka pēckara gados ir saglabājuši savu nacionālo identitāti un pārliecību. Valsts prezidents savā runā akcentēja jautājumu, kādu politiku Latvijai izvēlēties attiecībā uz 30 procentiem nepilsoņu valstī. Viņš atzīmēja, ka tas ir jautājums, kas cieši saistīts ar valsts drošu nākotni. Pilsonība un naturalizācija ir katra cilvēka individuāls lēmums, atzina G.Ulmanis.

Nobeigumā G.Ulmanis sacīja, ka Latvija aicina atpakaļ latviešus. Mēs visi saprotam, ka varbūt tas visiem nav reāli iespējams, taču justies kā vienas tautas un vienas valsts pilsoņiem, kā arī palīdzēt viens otram varam, arī atrodoties dažādās zemēs. Valsts prezidents sacīja, ka galvenais mums ir vienam otru nepazaudēt, atcerēties vienam otru. Šīs jūtas ir svarīgas un nepieciešamas, veicot grūtos ikdienas darbus.

Valsts prezidents, Sanfrancisko tiekoties ar latviešu kopienas pārstāvjiem, pasniedza arī piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni Sanfrancisko Mazā teātra vadītājam Laimonim Siliņam.

Pirmdien,

4. augustā

Vakar, 4. augustā, Latvijas Valsts prezidents apmeklēja Stenfordas universitātes Hūvera institūtu. Hūvera institūtā Valsts prezidents apskatīja Latviešu arhīvu un tikās ar institūta akadēmiķiem.

Stenforda universitātē G.Ulmanis tikās arī ar bijušo ASV aizsardzības ministru Viljamu Periju.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Amerikas Juristu asociācijas apbalvojuma

pasniegšanas ceremonijā, Sanfrancisko 2.augustā:

“Demokråtija un tiesiskums — Latvijas tilts uz XXI gadsimtuī

Cienījamā O'Konoras kundze! Godātais priekšsēdētāj! Ekselences! Dāmas un kungi!

Amerikas Juristu asociācijas apbalvojumu šodien gūst Latvija. Ir īpaši patīkami saņemt balvu no asociācijas, kas šos gadus ir bijusi mums līdzās Latvijā un devusi savu ieguldījumu mūsu sabiedrības attīstībā. Jūs esat atzinuši Latvijas tautas milzīgās pūles un ievērojamos sasniegumus demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā.

Kas Latvija ir tieši šodien un tieši demokrātijas un tiesiskuma kontekstā?

Mana pirmā tēze skan — neatkarība kā demokrātija un tiesiskums.Totalitāro valstu vienošanās rezultātā mūs toreiz vardarbīgi izmeta no Eiropas. Latvijas 1918.gadā izcīnīto neatkarību vardarbīgi pārtrauca padomju okupācija 1940.gadā. Toreiz tika pārkāpts arī 1920.gadā noslēgtais miera līgums ar Padomju Krieviju. Tas nebija tiesiski, jo demokrātija padomju impērijā bija tikai izlikšanās spēle. Rietumu valstis un arī ASV neatzina Latvijas okupāciju. Neatzīšanas politika visus piecdesmit gadus liecināja par Rietumu izpratni par demokrātiju un tiesiskumu. Šīs Rietumu vērtības bija svarīgas kā orientieri Latvijas cilvēkiem un politiķiem tad, kad pirms desmit gadiem atkal atguvām savu neatkarību. Tāpēc neatkarīgajā Latvijas valstī ir arī daļa no Amerikas cilvēku solidaritātes un demokrātiskās pārliecības.

Latvijā ir augsti emocionāla attieksme pret neatkarību. Daudzi no jums šeit zālē sēdošajiem varbūt atcerēsies to laiku, kad bruka padomju impērija. Baltija toreiz sūtīja pasaulei citu vēsti — tā pauda domas par tēvzemi un brīvību, tā nesa cilvēciskumu mūsu ģimenēm un gaišu nākotni. Baltijas ceļš, kurā trīs valstu teritorijā rokās sadevās cilvēki gandrīz tūkstoš kilometru ķēdē no Tallinas ziemeļos līdz Viļņai dienvidos. Tas bija gan mūsu atmiņu stāsts, gan apliecinājums katras tautas un cilvēka tiesībām.

Tieši šī emocionālā saikne raksturo attiecības starp atsevišķo cilvēku un valsti — jā, arī vēl šodien. Tagad tā reizē ir arī iespēja likumus piepildīt ar īsteni tiesisku saturu. Mūsu likumdevējam tagad ir patiess pilsoņu mandāts. Tāpēc mūsu likumiem izveidojas demokrātisks piepildījums.

Mana otrā tēze tāpēc ir par likumu kā tiesiskuma izteicēju. Šo tēzi esam mācījušies arī no Amerikas. Tiesiskumu un demokrātiju šinī valstī labi pazīst daudzi mani tautieši, kas pēc Otrā pasaules kara šeit atrada savu jauno dzimteni. Amerika uzņēmusi daudzus latviešus. Es esmu laimīgs, ka vismaz daži no viņiem šodien ir kopā ar mums šeit šajā zālē, tik cienītā juristu sabiedrībā.

Pēdējo gadu laikā atdodam visa veida īpašumus likumīgajiem īpašniekiem — arī šis tiesiskais lēmums liecināja par mūsu atteikšanos no padomju pagātnes. Zemi un mājas ir atguvuši tie cilvēki, kuriem tā piederēja līdz padomju okupācijai 1940.gadā. Likums ļauj atgūt savus īpašumus arī reliģiskajām organizācijām. Likums ņem vērā tiesiskos mantiniekus vai testamentos ierakstītos noteikumus. Taču tie ir bijuši ne tikai juridiski lēmumi — tajos iekļāvām savu politisko izlēmību saglabāt savas patstāvīgās valsts saknes no pirmskara laika. Apziņa par mūsu vēsturiskā tiesiskuma ceļu ved mūs pa tiltu uz XXI gadsimtu.

Savus pārdzīvojumus un neatkarības jūtas ietveram likumos. Likumos ietveram mūsu vērtības un ideālus. Vienlaikus tas joprojām ir arī nopietns izaicinājums: mums ir jāspēj ietvert likumos tiesības, taču reizē ar to jānotur līdzsvarā visu cilvēku intereses. Mūsu sabiedrības un valsts turpmākās virzības vārdā jāspēj uzņemties pilna atbildība par saviem lēmumiem. Abstraktās vispārējās vienlīdzības vietā galveno uzsvaru liekam uz to, lai ikvienam nodrošinātu vienlīdzību tiesībās.

Šādā kontekstā mūsdienu Latvijas politiķi ir konsekventi centušies attīstīt mūsu valsts dibinātāju idejisko mantojumu. Tas tika ietverts 1922. gadā pieņemtajā Latvijas Satversmē, un tā mums kalpo arī šodien. Tādējādi šī Satversme liecina par Latvijas neatkarības kontinuitāti kopš 1918.gada. Tā ir viena no vecākajām spēkā esošajām konstitūcijām Eiropā. Šis dokuments savulaik tika uzskatīts par vienu no demokrātiskākajām konstitūcijām pasaulē. Tās gars un pamattēzes mums ir neaizstājamas, ceļot tiltu uz XXI gadsimtu. Latvijas Satversmes politiskais un juridiskais saturs perfekti rezonē ar starptautiskajām konvencijām. Latvija pievienojusies starptautiskām konvencijām cilvēktiesību jomā, pieņēmām īpašu konstitucionālu likumu, kas nosaka cilvēka un pilsoņa tiesības mūsu valstī, kā arī izveidojām Valsts cilvēktiesību biroju, kas saskaņā ar ANO atzinumu varētu kalpot par paraugu citām pasaules valstīm.

Kad es saku, ka likums ir tiesiskuma izteicējs, tad vispirms domāju mūsu politisko sistēmu.

Varbūt mazliet paradoksāli, ka tieši pašiem politiķiem tiesiski jānostiprina politiskā atbildība kā vērtība. Tiesisks likums apraksta vērtības un ideālus, kuri šinī sabiedrībā ir pieņemti kā pamatuzskats. Politiskā atbildība ir viens no stūrakmeņiem. Šajos septiņos gados esam izveidojuši modernai rietumu civilizācijai atbilstošu politisko sistēmu. Partijas ir un kļūst par šīs sistēmas mugurkaulu. Tas ir partiju ikdienišķās piespiešanās darbs un nepieciešamība. Uzskatu dažādību Latvijas iedzīvotājiem piedāvā pāris desmitu partiju. Jūs jautāsit, vai tādai “lielvalstij” kā divarpus miljonu iedzīvotāju Latvijai tas nav mazliet par maz? Bet varbūt jūs varat mūs apskaust par lielo izvēles bagātību?

Pirms desmit gadiem, kad mūsu darbs bija virzīts uz neatkarības atgūšanu, šī problēma mums bija vēl sveša.

Šobrīd Latvijā meklējam pareizās atbildes, kā demokrātiskās sabiedrības pamatvērtības par valstisko un politisko atbildību ietvert tiesiskā likumā. Politiķu vienošanās ar vēlētājiem prasa skaidrību šinī jomā. Es zinu, ka šo uzdevumu nevarēsim atrisināt vienā rāvienā. Bet es zinu arī jau daudzreiz izmēģinātās zāles. Tās ir rūgtas, taču organisms norūdās. Patiesi — nokļūt publicitātes un atklātības nesaudzīgajā gaismā vai arī konstruktīvas opozīcijas kritikas krustugunīs — tas daudziem nozīmē peldi arktiskajos ūdeņos. Es domāju, ka šeit Sanfrancisko to labi var izmēģināt.

Dāmas un kungi! Mana trešā tēze ir par demokrātiju kā līdzsvaru. Daudzie kontakti un kopīgais darbs tuvina mūs vienu otram. Robežas vai attālumi un okeāni nespēj vairs mūs šķirt. Šāsdienas tikšanās šeit ir labs apliecinājums. Pasaule liek mums visiem kļūt it kā līdzīgākiem. Tas, kas kādreiz bija tāls un svešs, kļūst aizvien tuvāks un saprotamāks. Globālā konverģence — ir jau iegājies kā jēdziens šim fenomenam, kurš stipri noteiks nākamā gadsimta kontūras.

Taču katram no mums — katrai tautai tās zemē, katrai etniskai mazākumkopienai kādā citā zemē — ir apzināta vēlme un nepieciešamība saglabāt savu identitāti un neatkārtojamību. Tas ir svarīgi katras sabiedrības un valsts sakļautībai.

Demokrātiska valsts un sabiedrība cenšas saglabāt līdzsvarā šīs abas tendences. Latvija ir maza zeme, un mums šī problēma ir īpaši asa. Es domāju, ka Latvijai šinī aspektā ir jau laba pieredze.

Sakot to, es vēlreiz pieskaros Latvijas liktenim. Padomju laiks izveidoja Latvijā ļoti mākslīgu iedzīvotāju etnisko kopību. Latvijas piecās lielākajās pilsētās valsts titulnācijas īpatsvars nepārsniedz pusi. Diez vai atradīsim pasaulē daudz līdzīgu valstu. Daudzie Rietumvalstu eksperti kādreiz paredzēja konfliktus. Tomēr mūsu attīstība ir mierīga, tās plūduma pamatā es redzu tolerances ideju — gan kā apzinātu politiku, gan kā ikdienas realitāti. Un arī tā ir daļa mūsu tiltā uz XXI gadsimtu.

Šo līdzsvaru vēlos izteikt vēl citiem vārdiem, un arī tas būs ieskats Latvijas nesenajā pagātnē un rītdienā.

Pēdējo gadu laikā esam veikuši daudzas pamatreformas ekonomikā. Tās ir līdzeklis, lai kāpinātu iedzīvotāju labklājību un valsts drošību.

Demokrātija un tiesiskums cieši saistīts ar valsts lomu un tās saturu. Kādreiz valsts loma principā saistījās arī ar tās pastāvīgu iejaukšanos ekonomikā. Tagad mūs vada sapratne par brīvu ekonomiku un konkurences labvēlīgo iedarbību. Mērķis ir attīstīt atvērtu tautsaimniecisko tiltu, jo tikai tā mēs varam piedalīties starptautiskajā ekonomikā. Valsts kā institūcija meklē citus ceļus, kā garantēt drošību saviem iedzīvotājiem. Runājot par drošu nākotni katram un valstij, mēs ar to saprotam gan ekonomisko labklājību, gan tradicionālo un pierasto kultūrtelpu un nodrošinātas cilvēktiesības. Valsts loma samazinās daudzās kādreiz parastās jomās. Tikpat strauji palielinās pilsoniskās sabiedrības atbildība un nozīme mūsu dzīvē. Tieši tā kļūst par modernās sabiedrības kodolu.

Stipra pilsoniskā sabiedrība un atbilstoša valsts loma ir svarīgi priekšnoteikumi ilgstošai un drošai valsts un cilvēka nākotnei. Šāda līdzsvara ievērošana ir un būs pārbaudījums arī Latvijas demokrātijas spējām.

Aizejošais gadsimts Latvijai bijis diktatūru un karu gadsimts. Un tomēr tas bijis arī demokrātijas gadsimts. Demokrātijas gadsimts Latvijai, Eiropai un visai eiroatlantiskajai valstu saimei. To stiprināt varam tikai visi kopā.

Amerikas Juristu asociācija atskārta šo izaicinājumu jaunajās demokrātijās Eiropā un jau deviņdesmito gadu sākumā uzsāka iniciatīvu Viduseiropā un Austrumeiropā. Es aicinu turpināt šīs iniciatīvas darbu. Šī auglīgā projekta ietvaros arī Latvija ir saņēmusi atbalstu demokrātisko institūciju un tiesiskuma stiprināšanā. Es gribētu īpaši atzīmēt Latvijas Tiesnešu mācību centra izveidi. Tas spilgti apliecina amerikāņu ieguldījumu sabiedrības pilnveidošanā un demokrātijas konsolidācijā Latvijā.

Dāmas un kungi! Es vēlētos jums atvest Latvijas elpu un daļu no tās pagātnes un tās nākotnes cerībām. Tās mūs droši ved pa tiltu uz XXI gadsimtu. Latvijā šobrīd viss ir vienlaicīgi — ekonomiskā jauncelsme un politiski skandāli, jaunās paaudzes radošā degsme un sīksts birokrātisms, rūpes par senajām nacionālajām kultūras vērtībām un integrācijas process Eiropas Savienībā un NATO. Jūs jautāsit, vai nav pārāk maz uzdevumu tādai lielvalstij kā Latvija? Es domāju savādāk — tieši par to mūs var apskaust. Es aicinu jūs visus būt Latvijā un pārliecināties, kā pie mums top rītdiena.

Paldies!