Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 16 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 583
Rīgā 2018. gada 11. septembrī (prot. Nr. 42 36. §)
Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē
Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma
14. panta 41. un 42. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kvalitātes kritērijus, minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai minētajās izglītības iestādēs;
1.2. kritērijus un kārtību, kādā valsts, ņemot vērā minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vidējās izglītības pakāpē, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neatbilst šajos noteikumos minētajiem kvalitātes kritērijiem.
2. Noteikumi neattiecas uz Tieslietu ministrijas padotībā esošajām vispārējās izglītības iestādēm.
II. Kvalitātes kritēriji un minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits
3. Kvalitātes kritēriji, atbilstoši kuriem vispārējās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksa tiek finansēta 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs vai normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs (turpmāk – finansēšanas noteikumi), ir šādi:
3.1. spēkā esošajā akreditācijā vispārējās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitātei saskaņā ar normatīvo regulējumu par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju noteiktais kvalitātes vērtējuma līmenis nav zemāks par III līmeni (labi) šādos kvalitātes vērtēšanas kritērijos:
3.1.1. mācību saturs;
3.1.2. mācīšanas kvalitāte;
3.1.3. atbalsts mācību darba diferenciācijai;
3.1.4. iekārtas un materiāltehniskie resursi;
3.1.5. fiziskā vide;
3.2. 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss (turpmāk – centralizēto eksāmenu rezultātu indekss) ir 60 procenti vai lielāks.
4. Minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē ir šāds:
4.1. pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 120 izglītojamie:
4.1.1. republikas pilsētās;
4.1.2. Ādažu novadā, Babītes novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ikšķiles novadā, Inčukalna novadā, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Olaines novadā, Salaspils novadā, Saulkrastu novadā un Stopiņu novadā;
4.1.3. novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir divas un vairāk pašvaldības padotībā esošas vidusskolas;
4.2. vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 54 izglītojamie:
4.2.1. pašvaldības un privātā vispārējās izglītības iestādē novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola;
4.2.2. valsts augstskolas vispārējās izglītības iestādē;
4.3. vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 33 izglītojamie:
4.3.1. ja vispārējās izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu;
4.3.2. novados, izņemot šo noteikumu 4.1.2. apakšpunktā minētos novadus;
4.4. normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes, izņemot novadu pilsētas, vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 22 izglītojamie.
III. Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem
5. Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija), izmantojot šo noteikumu pielikumā minētos datus un formulas, katru gadu līdz 15. augustam aprēķina centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu.
6. Ministrija katru gadu izvērtē pašvaldības, valsts augstskolas un privātās vispārējās vidējās izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 3. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem. Ja tiek konstatēta neatbilstība šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajam kritērijam, ministrija līdz kārtējā gada 20. augustam par to rakstiski informē vispārējās izglītības iestādes dibinātāju un vispārējās izglītības iestādi.
7. Vērtējot atbilstību šo noteikumu 4. punktā minētajiem kritērijiem, ministrija ņem vērā informāciju par izglītojamo skaitu kārtējā gada 1. septembrī, ko izglītības iestāde līdz kārtējā gada 5. septembrim ir ievadījusi un apstiprinājusi Valsts izglītības informācijas sistēmā.
8. Valsts piedalās vispārējās izglītības iestādes vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem šādā apmērā no finansējuma apmēra, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem:
8.1. 100 procentu apmērā no kārtējā gada 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam, ja vispārējās izglītības iestāde neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem;
8.2. 50 procentu apmērā no nākamā gada 1. septembra līdz aiznākamā gada 31. augustam, ja izglītojamo skaits kārtējā gada 1. septembrī ir vienāds ar šo noteikumu 4. punktā noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vai lielāks un vispārējās izglītības iestāde otro gadu pēc kārtas neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem.
9. Valsts nepiedalās vispārējās izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā no valsts budžeta līdzekļiem, ja izglītojamo skaits kārtējā gada 1. septembrī:
9.1. ir mazāks par šo noteikumu 4. punktā noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un vispārējās izglītības iestāde otro gadu pēc kārtas neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem;
9.2. ir vienāds ar šo noteikumu 4. punktā noteikto minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vai lielāks un vispārējās izglītības iestāde trešo gadu pēc kārtas neatbilst šo noteikumu 3. punktā minētajiem kvalitātes kritērijiem.
IV. Kritēriji maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai
10. Maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klasē un vidējās izglītības pakāpes klašu grupā nosaka vispārējās izglītības iestādes vadītājs, ņemot vērā:
10.1. normatīvajos aktos par higiēnas prasībām noteikto minimālo platību viena izglītojamā vietai mācību telpā, ķīmijas un fizikas kabinetā, mājturības un tehnoloģiju kabinetā, sporta zālē un datorklasē;
10.2. vispārējās izglītības iestādes pedagoģiskā un atbalsta personāla pieejamību. Šādā gadījumā maksimālais izglītojamo skaits klasē un klašu grupā nedrīkst pārsniegt izglītojamo skaitu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajam normatīvajam regulējumam.
V. Noslēguma jautājumi
11. Izglītības iestāde uzskatāma par atbilstošu šo noteikumu 3.2. apakšpunktā minētajam kritērijam, ja:
11.1. no 2020. gada 1. augusta līdz 2025. gada 31. jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 40 procenti vai lielāks;
11.2. no 2025. gada 1. augusta līdz 2029. gada 31. jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indekss ir 50 procenti vai lielāks.
12. Šo noteikumu pielikuma 3.1. apakšpunkts stājas spēkā 2023. gada 1. augustā. Ministrija līdz 2023. gada 31. jūlijam centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu aprēķina, izmantojot šo noteikumu pielikuma 3.2. apakšpunktā norādīto formulu.
13. Šo noteikumu pielikuma 3.2. apakšpunkts ir spēkā līdz 2023. gada 31. jūlijam.
14. Vērtējot izglītības iestādes atbilstību šo noteikumu 3., 8. un 9. punktā minētajiem kritērijiem, šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto kvalitātes kritēriju ņem vērā no 2023. gada 1. augusta.
15. Noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. augustā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 11. septembra
noteikumiem Nr. 583
Obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksa aprēķins
Ministrija, aprēķinot obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indeksu, izmanto:
1. šādus datus:
1.1. katra vispārējās izglītības iestādes 12. klases izglītojamā attiecīgā kārtotā obligātā centralizētā eksāmena rezultātus, izteiktus procentpunktos*;
1.2. to vispārējās izglītības iestādes 12. klases izglītojamo skaitu, kuri kārtojuši attiecīgo obligāto centralizēto eksāmenu;
1.3. katra Valsts izglītības informācijas sistēmā mācību gada beigās reģistrētā vispārējās izglītības iestādes 12. klases izglītojamā gada vērtējumu mācību priekšmetos, kuros tiek kārtoti obligātie centralizētie eksāmeni, izteiktu procentpunktos;
1.4. to vispārējās izglītības iestādes 12. klases izglītojamo skaitu, kas nav kārtojuši attiecīgo obligāto centralizēto eksāmenu. Minētos datus iegūst, atņemot no vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaita, kas ievadīts Valsts izglītības informācijas sistēmā uz iepriekšējā gada 1. septembri, to izglītojamo skaitu, kas mācību gada beigās kārtojuši obligāto centralizēto eksāmenu;
2. šādas formulas obligātā centralizētā eksāmena vidējo svērto vērtību aprēķināšanai:
kur
∑M – izglītojamo obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā iegūto vērtējumu summa, izteikta procentpunktos;
– vidējā gada atzīme matemātikā tiem izglītojamiem, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
– vidējais vērtējums obligātajā centralizētajā eksāmenā matemātikā tiem izglītojamiem, kas kārtoja eksāmenu;
– vidējā gada atzīme matemātikā tiem izglītojamiem, kas kārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
Sk – izglītojamo skaits 12. klasē, kas ievadīts Valsts izglītības informācijas sistēmā iepriekšējā gada 1. septembrī;
Nm – izglītojamo skaits, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu matemātikā;
V1 – obligātā centralizētā eksāmena matemātikā vidējā svērtā vērtība;
∑L – izglītojamo obligātajā centralizētajā eksāmenā latviešu valodā iegūto vērtējumu summa, izteikta procentpunktos;
– vidējā gada atzīme latviešu valodā un literatūrā tiem izglītojamiem, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
– vidējais vērtējums obligātajā centralizētajā eksāmenā latviešu valodā tiem izglītojamiem, kas kārtoja eksāmenu;
– vidējā gada atzīme latviešu valodā un literatūrā tiem izglītojamiem, kas kārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
Nl – izglītojamo skaits, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu latviešu valodā;
V2 – obligātā centralizētā eksāmena latviešu valodā vidējā svērtā vērtība;
∑Sv – izglītojamo obligātajā centralizētajā eksāmenā svešvalodā iegūto vērtējumu** summa, izteikta procentpunktos;
– vidējā gada atzīme pirmajā svešvalodā tiem izglītojamiem, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
– vidējais vērtējums obligātajā centralizētajā eksāmenā svešvalodā tiem izglītojamiem, kas kārtoja eksāmenu;
– vidējā gada atzīme tajās svešvalodās, kurās izglītojamie kārtoja obligāto centralizēto eksāmenu, tiem izglītojamiem, kas kārtoja obligāto centralizēto eksāmenu;
Nsv – izglītojamo skaits, kas nekārtoja obligāto centralizēto eksāmenu svešvalodā;
V3 – obligātā centralizētā eksāmena svešvalodā vidējā svērtā vērtība;
3. šādas formulas obligātā centralizētā eksāmena indeksa aprēķināšanai:
3.1. OCE indekss = min(V1,V2,V3) ≥ 60 %
3.2. OCE indekss = | V1+V2+V3 | ≥ 40 %, kur |
3 |
OCE – obligātais centralizētais eksāmens;
V1 – obligātā centralizētā eksāmena matemātikā vidējā svērtā vērtība;
V2 – obligātā centralizētā eksāmena latviešu valodā vidējā svērtā vērtība;
V3 – obligātā centralizētā eksāmena svešvalodā vidējā svērtā vērtība.
Piezīmes.
* Procentpunktus iegūst, izmantojot sakarību, ka gada vērtējums 10 balles
vienāds ar 100 procentpunktiem.
** Ja izglītojamais kārtojis obligātos centralizētos eksāmenus vairākās
svešvalodās (piemēram, angļu valodā un franču valodā), jāizvēlas tā eksāmena
rezultāts, kurā izglītojamais ieguvis augstāku vērtējumu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis