Daudz ir darīts. Bet vēl vairāk ir ko darīt. Visiem

Ministru prezidents Andris Šķēle preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Varbūt vēl par dažām lietām, kas arī rada bažas. Bet es saprotu, ka tās tikpat labi daļēji gulstas arī uz mani, uz manu nespēju kaut ko līdz galam konsekventi lauzt cilvēkos, arī šo psiholoģisko izpratni šajās jomās.

Nav pabeigta izglītības reforma. Es šodien jau dzirdu, ka tā esot sasteigta. Jau šodien pa radio dzirdēju politiķi sakām, ka tā ir sasteigta, ka tā jāaptur, ka tā nav vajadzīga. Tad es arī šeit gribu paskaidrot, ka mana valdība uzstādīja principu — nauda seko līdzi skolēnam. Mēs uzstādījām principu, kas nozīmē, ka visiem bērniem ir jānodrošina vienāda starta pozīcija. Valstī jāgarantē visiem bērniem vienāda naudas summa, ar kuru viņi var saņemt šo izglītību. Mēs esam pret principiem, kas saglabājušies no iepriekšējiem laikiem un ir vērsti uz skolu finansējumu, uz dažādas “kvalitātes” klašu skolām, uz elitārām skolām vai kaut ko tamlīdzīgu. Mēs teicām, ka visi bērni ir pelnījuši vienādas starta pozīcijas. Valstij jānodrošina visiem vienāda naudas summa. Ja šī principa īstenošana tiks apturēta, ja šis principos tiks mainīts, tad mēs vēl arvien redzēsim, cik grūti gudriem, talantīgiem censoņiem no provinces skolām, no laukiem izkarot savu vietu dzīvē, jo vienkārši viņi vienmēr atradīsies daudz grūtākā situācijā.

Tāpat, protams, nav pabeigta veselības reforma. Tā tik tikko ir sākta. Protams, ir pirmie labie vērtējumi no tiem, kas vērtē mūs no malas, — no Pasaules bankas un citiem, un kas saka, ka mēs ejam pareizu ceļu, neatkārtojam tās kļūdas, ko izdarījušas citas Austrumeiropas valstis. Mēs šeit arī ievērojam šo principu, ka nauda iet līdzi slimniekam. Slimnieks ir galvenais, kas pasūta, kas pērk. Un nevis otrādi. Nevis slimnīcas gultas, nevis kaut kādas milzīgas ēkas ir tās, kas jāfinansē. Tas nav vieglākais, bet, manuprāt, šī reforma arī noteikti ir jāturpina. Es noteikti aicināšu arī jauno Ministru prezidentu šeit nepieļaut kompromisus.

Protams, es varu pieņemt pārmetumus, kas ir veltīti man sakarā ar ārlietu resora darbu. Man neizdevās aizbraukt uz Krieviju. Jā, ir sagatavots līgums ar Krieviju, tas ir tehniski gatavs, to faktiski var parakstīt jebkurā brīdī. Diemžēl man tas neizdevās. Ārlietu resors nespēja sakārtot man šo vizīti. Es gribētu šeit piebilst, ka es tiešām vērtēju kā kļūdu pieņemto lēmumu par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās posteņa likvidēšanu vispār. Es piekrītu, ka viņš varētu būt valsts ministra postenī Ārlietu ministrijā vai varētu būt kaut kā citādāk. Bet pašlaik, brīdī, kad mums ļoti aktīvi jāstrādā ar Eiropas Savienību un būs jāstrādā ar to vairākus gadus, noņemt lozunga veidā vispār šo Eiropas lietu ministru, kam nav ārzemēs neviena diplomāta, kam nav savas ministrijas, kas ir cilvēks, ar kura starpniecību jāsaskaņo dažādu ministriju darbs saistībā ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, — es domāju, ka to var iztulkot kā kļūdu. Un es neticu, ka Ārlietu ministrija spēs nodarboties ar iekšējo reformu jautājumiem, ieviešot Eiropas Savienības direktīvas gan ekonomikā, gan sociālajā jomā, gan lauksaimniecībā. Neticu tam. Nav tur to cilvēku, un tur viņu nebūs. Bet es domāju, ka tur droši vien ir arī kaut kādi citi iemesli.

Varbūt tas īsumā būtu viss, ko šodien gribēju jums teikt. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Jautājums: — Vai Guntara Krasta paziņojums par to, ka bezdeficīta budžets esot nereāls, jums iesniegts oficiāli?

Andris Šķēle: — Man tas ir pilnīgs jaunums. Jo manā valdībā nebija neviena ministra, kas līdz šim būtu domājis citādi. Vai arī, ja domāja citādi, tad to slēpa. Un vēlreiz atkārtoju — ja viena gada laikā var aizlāpīt 70 miljonu caurumu, ja pusgadu var beigt ar aptuveni 36 miljonu naudas atlikumu Valsts kasē, tad ko — mēs nevaram gada laikā aizlāpīt šo 22 miljonu caurumu? Mēs acīmredzot negribam. Acīmredzot ir citi mērķi. Acīmredzot ir citas vienošanās, citi uzstādījumi. Jo kaut kā vajadzēs sevi parādīt tautas priekšā. Es joprojām neticu, ka tas varētu būt paša Ministru prezidenta amata kandidāta Krasta kunga pārliecināts viedoklis. Varbūt ka tur ir kaut kādas citas vienošanās.

Jautājums: — Kā notiek jūsu pieminētā nacionālā kopprodukta pieauguma pārdale starp sabiedrības slāņiem?

Andris Šķēle: — Vispirmām kārtām, protams, jāsaka, ka, realizējot stingru finansu politiku, zināmu laiku ir vērojamas pazīmes, ka iedzīvotāju pirktspēja krītas vai nespēj tikt līdzi izmaiņām. Bet tas parasti ir vērojams pirmajā posmā. To, ka situācija ir mainījusies, liecina jau tāds šā gada rādītājs: skaidrās naudas izsniegšana apgrozībā pieaugusi par aptuveni 14,5 procentiem, kad inflācija ir bijusi 7,5 procenti.

Tātad tagad iedzīvotāju rokās — par to jūs varat saņemt apliecinājumus arī Latvijas Bankā — nonāk arvien vairāk naudas. Un šī nauda ir tā, kas aiziet patēriņam.

Protams, vēl ilgu laiku būs iedzīvotāju slāņi, kam arvien vēl būs grūti. Bet, ja netiks realizēta politika, kas bija aizsākta, nekad netiks ārā no šī loka. Šobrīd sociālajā budžetā esam uzkrājuši kaut nedaudz, bet tomēr plusā līdzekļus. Un ja šī politika tiktu realizēta, jau nākamajā gadā varētu runāt ne tikai par pensiju indeksāciju, ko mēs konsekventi spējām realizēt divas reizes gadā — mēs visas pensijas spējām izmaksāt laikā, bet arī par būtiskāku pielikumu pensijām.

Protams, iedzīvotāji bija spiesti 1996. gadā sažņaugt savas jostas. To nevar noliegt. Bet svarīgākais ir tas, ka simtiem un tūkstošiem cilvēku ir akceptējuši šo politiku, ir sapratuši, ka tas ir vienīgais ceļš.

Vēlreiz saku — ir starpība, vai jūsu 100 lati gada laikā kļūst nevērtīgāki par 25 latiem, tātad faktiski jūs iepērkaties par 75 latiem, vai tie kļūst nevērtīgāki tikai par 7,5 latiem, kā šobrīd. Tas ir, jūs iepērkaties par 92,5 latiem. Ir starpība. Cilvēki to ir sapratuši. Un nemāniet viņus.

Jautājums: — Vai jūs esat devis pamatu Kiršteina kungam domāt, ka jūs varētu iestāties viņa partijā? Vai dibināsit savu partiju, par ko nupat ir izteicies jūsu līdzšinējais padomnieks Gundars Bērziņš “Lauku Avīzē”?

Andris Šķēle: — Laikam tāds ir mans liktenis, ka man vienmēr jākomentē citu cilvēku sacītais. Sarunā ar Kiršteina kungu viņš man jautāja, ko es darīšu. Es stāstīju, ka gribu drusku atpūsties. Šodien ir 1.augusts. Periodā līdz 10.—15.augustam ir jāpārstāda īrisi. Ir citi darbi darāmi. Un pēc tam skatīsimies. Par ko viņš, protams, acīmredzot ir tiesīgs domāt — droši vien ar viņu varētu būt kaut kādas sarunas. Iespējams, ka tās var būt. Es nekad nevienam neesmu teicis “nē”, bet visiem vienmēr esmu atteicis. Bet neesmu teicis “nē”.

Kas attiecas uz Bērziņa kunga teikto “Lauku Avīzē”. Nu, Bērziņa kungs ir paudis savu viedokli sakarā ar to, ka viņam vairs nav pieņemama tālāka darbošanās Zemnieku Savienībā. Viņš ir spēcīgs politiķis, spēcīgs cilvēks, viņam ir spēcīgs raksturs. Viņam šī laipošana, šī amatu kāre un viss pārējais acīmredzot nebija pieņemams. Nu, un tādu pozīciju viņš uztur spēkā. Šobrīd ļoti daudzi grib ar mani runāt par iestāšanos partijā, vienalga — kādā, par jaunas partijas dibināšanu un tā tālāk.

Jautājums: — Kas, jūsuprāt, būs nākamās partiju vienošanās pamats, sastādot jauno valdību?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka tomēr partijas ir vienojušās sastrādāties kopā, balstoties uz vēlēšanos pēdējā gada laikā pierādīt ar konsekventu darbu tautai, ka to darbs ir vērsts uz labklājības tālāku nostiprināšanu. Ja ir citi vienošanās motīvi, tad man ir vienkārši žēl.

Jautājums: — Ja jums pēc kāda laika piedāvātu atgriezties premjera krēslā, vai jūs pieņemtu šādu priekšlikumu?

Andris Šķēle: — Pārstādīsim īrisus.

Jautājums: — Vai jums un jūsu valdības finansu ministram Robertam Zīlem ir atšķirīgi priekšstati par finansēm?

Andris Šķēle: — Es jums iesaku izlasīt “Dienā” publicēto viņa interviju un nedaudz vairāk to pastudēt kopumā. Viņš vienkārši ir ļoti inteliģents cilvēks, zinātnieka tipa. Un arī ļoti godīgs. Viņš izvērtē visas iespējas — no visoptimistiskākās līdz pašai pesimistiskākajai. Un pat šorīt viņš vēl godīgi sacīja, ka par pašu pesimistiskāko viņš nerunājot, citādi viņš noteikti nebūs finansu ministrs. Viņš noteikti nebūs tas, kas ies uz budžeta deficītu.

Vēlreiz atkārtoju, ka nav bijis tāda stāvokļa budžetā pozitīvā vērtējumā, kāds tas ir šobrīd. Protams, finansu ministrs vienmēr kalkulē, kas, iespējams, var notikt tālāk. Jo pat šobrīd var gadīties, ka mēs jau tuvākajās dienās varēsim redzēt svārstības finansu tirgū — kaut vai kredītlikmēs vai kur citur. Tādēļ vēl pagājušajā valdības sēdē kopā ar finansu ministru mēs uzturējām spēkā priekšlikumu, kas ir nostiprināts attiecīgajā tiesību aktā, par piecu gadu obligāciju emisiju. Tas ir pēdējais mēģinājums iedzīt mietu, lai tie, kas gribēs auļot inflācijas virzienā, aizķertos, lai viņiem vismaz būtu kaut kas jāskrāpē ārā no ierakstītā. Manas un finansu ministra domas neatšķiras. Vēlreiz atkārtoju — finansu ministrs vienkārši apsver visas iespējamības, kas varētu būt, ja viņam nepalīdzēs. Ja paliks tā, ka par budžetu būs jāatbild tikai Krastam un Zīlem, būs ļoti grūti. Budžeta izpilde, arī ieņēmumu daļā, ir visas valdības kopīgs darbs. Arī Iekšlietu ministrijai, arī Tieslietu ministrijai tas darāms, par pārējām ministrijām nemaz nerunājot.

Jautājums: — Četru partiju līderi paziņoja, ka viņi izstājas no valdības, nesasaucot partiju konferences. Kāpēc partiju demokrātijas neievērošana tiek pārmesta tieši jums?

Andris Šķēle: — To jūs jautājiet viņiem. Partiju vadītājiem, es domāju, ir attiecīgs mandāts un tiesības atbilstoši saviem statūtiem laikā, kad nestrādā partijas darba orgāni, paust partijas viedokli. Es domāju, ka Birkava kungs zināja, ko viņš dara. Tāpat citi.

Jautājums: — Jūs runājāt par panākumiem. Varbūt tomēr bija arī kļūdas jūsu vadītās valdības darbā?

Andris Šķēle: —Es uzskaitīju trīs: nepabeigta izglītības reforma, nepabeigta veselības reforma, nenokārtotas vairākas lietas ārlietās. Uzskaitīju šīs trīs lietas. Ja vēlaties, varam tās detalizēti apspriest. Es esmu cilvēks, kas reti pieļauj kompromisus. Varbūt arī tā bija kļūda.

Jautājums: —Kas, jūsuprāt, ir ieinteresēts vērsties pret bezdeficīta budžetu — kāda no partijām, kādi finansu grupējumi?

Andris Šķēle: — Protams, ir parādījušies daži rakstiņi, un arī šodien mēs ar Latvijas Bankas prezidentu Repšes kungu — piektdienās es vienmēr tiekos ar Latvijas Bankas vadītāju — abi pajokojām, atceroties vienu interviju, kurā kāds bija teicis, ka vajadzētu sākt izmantot Latvijas Bankas rezerves, ka tās tur stāv dīkā. Ja šādu filozofiju sāk sludināt daži baņķieri, tad tas ir divkāršs posts.

Es domāju, ka šāda vēlme varētu būt balstīta uz tiešām vieglāko ceļu, kas ejams. Jo, protams, pielikt algu no nenopelnītas naudas ir taču tik viegli. Ja vien jūs nemaksājat no savas naudas. Tas ir tik viegli — pielikt 10 latus, ja tā nav jūsu nauda, ja tā aizņemta. Es domāju, ka populisms būs un ir raksturīgs pirmsvēlēšanu laikā. Šis būs gads pirms Saeimas vēlēšanām. Un acīmredzot kaut kāda populisma deva ir vajadzīga, ir iespējama, un diez vai kāda valsts iztiek bez tā. Bet populisms nedrīkst sagraut pamatuzstādījumu, to, kas ir panākts. Par to neviens nešaubās. Es nezinu, kurš par to šaubās, ka rāmis ir pareizs. Ja ar to tiks mēģināts sagraut šo rāmi, tad kaut kā tā arī ieiesies — politiskās pensijas, politiskās algas un tamlīdzīgi. Biznesmeņi un cilvēki, kas strādā uzņēmumā vai savā veikaliņā, vai vada kaut kādu savu uzņēmumu, drīz vien to jutīs un tūlīt būs spiesti savos aprēķinos kalkulēt, paredzot un liekot klāt lielāku inflācijas procentu, paredzot uzkrāt lielākas rezerves.

Tas vilnis uzreiz sāk velties. Jo ļoti grūti to kādam apstādināt.

Jautājums: — Kādas ir jūsu domas par iespējamo valdības galvas vizīti Krievijā pašreizējā politiskajā kontekstā?

Andris Šķēle: — Es gribētu paskaidrot, ja tas iepriekš nav pietiekami precīzi izdarīts. Mums ar Krieviju ir ļoti veiksmīgi un pareizi uzstādīta attiecību kārtošanas procedūra. Mums ir divas komisijas. Viena ir tīri tehniskā, kas risina robežas jautājumus un kas nerisina nevienu jautājumu, kas saistīts ar krieviski runājošo stāvokli Latvijā vai kaut kādām citām problēmām. Otra ir starpvaldību komisija, ko vada Gorbunova kungs. Tā risina visus citus jautājumus, tajā skaitā sociālos jautājumus, kas saistīti ar krieviski runājošajiem iedzīvotājiem.

Man jāteic, ka pirmā komisija faktiski savu darbu ir beigusi, jo robežlīgums ir sagatavots. Otrā komisija darbu ir iesākusi, un pilnīgi iespējams, ka vistuvākajā laikā varētu notikt kārtējā Serova kunga un Gorbunova kunga tikšanās, lai parakstītu veselu virkni līgumu, kas ir sagatavoti. Mēs šīs komisijas ietvaros esam arī izveidojuši apakškomisiju, kas risinās tos jautājumus, arī sociālajā jomā un minoritāšu jomā, ko ir ierosinājusi Krievija. Mēs vienmēr esam teikuši — esam gatavi par šo jautājumu runāt.

Ir arī dažas lietas, ko esam iesākuši mainīt. Tā, piemēram, iepriekšējā valdības sēdē mēs konceptuāli atbalstījām zināmas izmaiņas naturalizācijas noteikumos. Par to laikam nav pietiekami plaši runāts, bet mēs uzskatām, ka ir iespējams mainīt Ministru kabineta noteikumus, kas regulē naturalizācijas lietas saistībā ar eksāmeniem un visu pārējo — samaksām un iedzīvotāju grupām, kas atbrīvojamas no tām. Tas konceptuāli ir nolemts un atbalstīts, un drīz, es ceru, būs tiesību akts, ko pieņems Ministru kabinets. Protams, man godīgi jāpasaka, ka “Tēvzemei un Brīvībai” ministri balsoja pret.

Jautājums: — Kā, jūsuprāt, tālāk attīstīsies Latvijas un Krievijas attiecības, ņemot vērā nākamā premjera partijisko piederību?

Andris Šķēle: — Man šķiet, ka Krievijas diplomātija vienmēr skatījusies un skatīsies uz Latviju samērā kompleksi. Diez vai viņi mēģinās un teiks, ka tādēļ viņu politika vai vēlme uzturēt labas kaimiņattiecības ar Latviju būs atkarīga no kāda cilvēka partijiskās piederības. Domāju, ka attieksme būs atkarīga no valdības kopējās nostājas, no kopīgās rīcības. Es tiešām nedomāju, ka kaut kādā veidā tiks mainīta politika. Esmu optimists un ceru, ka mums izdosies nokārtot šos abām valstīm svarīgos jautājumus.

Jautājums: — Kā vērtējat ekonomikas ministra paziņojumu attiecībā uz “Latvenergo” un “Ventspils naftu”?

Andris Šķēle: — Man gandrīz būtu jāsaka sekojošais. Laikam žurnāliste Lidija Dārziņa ar savu virsrakstu ir ļoti trāpīgi atainojusi situāciju — labi ir rakts zem desmit miljonu vēstures, bet vāji — zem trīs. Domāju, ka tas, ka ir uzsākta kriminālizmeklēšana — acīmredzot būs arī kriminālvajāšana, ļaus konstatēt un noskaidrot īstos cēloņus un atbildīgos.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta

preses konferencē Valdības namā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ekonomiskās aktivitātes indekss