MĒS VISI PASAULĒ

Latvija rāda, Eiropa vērtē

Eiropas Savienības lauksaimniecības un lauku attīstības

komisārs Francs Fišlers no 1. līdz 3. augustam Latvijas vizītē

Turpinājums no 1.lpp.

Fišlera kungs apgalvoja, ka nesamazināsies palīdzība arī no ES puses un palīdzības pamatprincipi nemainīsies atkarībā no tā, kad sāksies sarunas par Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Jautājums: — Kādas lauksaimniecības problēmas noteikti ir jāatrisina, lai valsts varētu iestāties Eiropas Savienībā?

Francs Fišlers: — Runājot par lauksaimniecību, jāteic, ka kopīgu tipisku problēmu visām kandidātvalstīm nav. Kāpēc? Tas ir tādēļ, ka valstīm ir dažādi klimatiskie apstākļi un arī lauksaimniecības struktūra. Piemēram, Polijas lauksaimniecībai ar tās struktūru un privāto zemniecību ir pilnīgi citas problēmas nekā Čehijai vai jūsu zemei. Atšķirības ir pārāk lielas, un tipisku problēmu nav. Tāpēc ir nepieciešama individuāla pieeja.

Ja mēs gribam saskatīt kopējo, tad jārunā par visām valstīm nepieciešamo palīdzību pārstrādes sektoram. Mēs nedrīkstam aizmirst pārstrādes nozīmi, jo jēlproduktu lauksaimniecībā neeksportē un tirgus atkarīgs no pārstrādes sektora kvalitātes. Vēl kopīga problēma varētu būt vides jautājumi, kam ES valstīs tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Šajā jomā uzlabošanās nepieciešama ne tikai kandidātvalstīs, bet arī vienā otrā dalībvalstī. Tādēļ ES sistēma paredz pabalstus tieši vides, ainavas uzlabošanai, protams, pastāvot atbilstošai valsts politikai.

Jautājums: — Kādas tautsaimniecības nozares Latvijai būtu visizdevīgāk attīstīt, iestājoties ES?

Francs Fišlers: — Turpiniet to, kur esat jau stipri un balstāties uz iepriekšējo pieredzi. Neuzklausiet, ja piedāvā ražot vienu vai otru lietu, un mākslīgi nekā no jauna neieviesiet. Jūs varat audzēt govis, ražot un pārstrādāt pienu, varat turēt aitas un zirgus, nodarboties ar lopkopību, un uz tā vajadzētu balstīties. Vēl tikai jāpanāk atbilstoša saražoto izejvielu kvalitāte. Turieties pie tā, ko protat, un kļūstiet saimnieki arī savos mežos.

Jautājums: — Pašlaik arī Eiropas Savienībā notiek lauksaimniecības reforma. Kādēļ tā ir nepieciešama un uz ko jābūt gataviem Latvijas lauksaimniekiem, ņemot vērā to, ka Baltijas valstīs lauksaimniecībā ir nodarbināta gandrīz trešā daļa iedzīvotāju?

Francs Fišlers: — Reformas Eiropas Savienībā, kopējā lauksaimniecības politikā varētu skaidrāk iezīmēties ap 2000. gadu. Nepieciešamas izmaiņas graudu sektorā, gaļas kopražošanā, vīna, olīvu, arī tabakas ražošanā — faktiski visās jomā. Jāpakārto ražošanas problēmas lauku vides politikai.

Reformu rezultātā ES ietvaros varētu izveidoties lieli pārpalikumi, un mums jāatrod iespējas piedalīties pasaules tirgū. Tādēļ mūsu mērķi, reformējot lauksaimniecību, ir šādi: mēs gribam atteikties no mākslīgas lauksaimniecības “segšanas”, no mākslīgiem pabalstiem; mums jāpanāk visaugstākā iespējamā preču kvalitāte, kas svarīga ne tikai mūsu, bet arī starptautiskajam tirgum; ņemot vērā lauksaimniecības specifiku un stāvokli, jāpalielina lauksaimnieku ģimeņu ienākumi un dzīves standarts.

Jautājums: — Varbūt jūs varētu izskaidrot gaidāmo kohēzijas principa pielietojumu jaunajām ES dalībvalstīm?

Francs Fišlers: — Ir daži stūrakmeņi, kas balsta ES. Kohēzijas princips ir viens no tiem, un labprāt to izskaidrošu. ES darbojas kopējais tirgus, tātad dalībvalstīm nav nekādu tirdzniecības ierobežojumu — tas ir viens stūrakmens. Otrs — solidaritāte, kas nosaka kohēzijas jeb izlīdzināšanas pielietošanu. Tas nozīmē, ka bagātākā Eiropas Savienības valsts ir solidāra ar vājāk attīstīto ES valsti un gatava tai sniegt materiālu palīdzību dažādām aktuālām vajadzībām, piemēram, ceļu būvēšanai u.c. Tas palīdzēs panākt, ka visās ES valstīs dzīves līmeņa un sadzīves apstākļu atšķirības vairs nebūs lielas. Tas nav vienkārši, pašlaik liela palīdzība nepieciešama jaunajām Austrumvācija zemēm, kas jau ir ES sastāvā, un citām. Paralēli kohēzijas politiskajiem principiem pastāv vēl viens papildu elements, proti, kohēzijas fonds, no kura lielākā daļa līdzekļu tiek izmantota ekonomiski vājāko valstu atbalstam, lai izlīdzinātu atšķirību starp ES dalībvalstīm.

Jautājums: — Vai jūsu vizīte ir mierinājums tam, ka Latvija nav uzaicināta uz sarunām par uzņemšanu ES jau pirmajā kārtā — kopā ar Igauniju?

Francs Fišlers: — Par šo vizīti mēs ar Dilbas kungu bijām vienojušies jau sen, un gribu piebilst, ka šāds EK lēmums par sarunām ar Igauniju nav pamats, lai Latvijā būtu sēras. Drīzāk tas varētu būt stimuls aktīvākai darbībai un attīstībai. Esam jau paziņojuši, ka 1998. gada beigās atkal tiks veidots jauns vērtējums par Baltijas valstīm un daudz kas būs atkarīgs no šajā laikā paveiktā. Tātad jauns lēmums tiks pieņemts pēc gada, un iespējams, ka arī ar jūsu valsti tiks uzsāktas šīs iestāšanās sarunas. Mērķis jau nav sarunas, bet gan pati iestāšanās ES, un uz to vajadzētu koncentrēties turpmākajā darbā.

Jautājums: — Kā jūs izskaidrotu EK atzinumā nedaudz novecojušo informāciju par to, ka Latvijā lauksaimniecībai tiek atvēlēti 5 procenti budžeta līdzekļu. Pagaidām lauksaimniecības atbalstam Latvijā tiek piešķirti tikai 3 procenti, un arī šī nauda tika izcīnīta ar lielām pūlēm.

Roberts Dilba: — Ja salīdzinām līdzekļu daudzumu, kāds tiek sniegts lauksaimniecības atbalstam Eiropas Savienībā un Latvijā, tad tā ir tikai viena šī jautājuma puse. Otra puse ir — cik daudz līdzekļu katra valsts no sava budžeta var piešķirt lauksaimniecības atbalstam. Trūcīgai valstij nav viegli veidot lauksaimniecības atbalstpolitiku, un nevar uz vienas nozares rēķina atraut palīdzību, kas nepieciešama arī citām nozarēm. Šogad tika izstrādāta tāda atbalstpolitika lauksaimniecībai, kas mums argumentēti valdībā arī bija jāpierāda, ka dažādām lauksaimniecības programmām nepieciešams atbalsts, un šajā darbā tika ņemtas vērā ES lauksaimniecības atbalstpolitikas tendences. Lauksaimniecībai tika piešķirti 3 procenti budžeta līdzekļu, un valdība to ir akceptējusi un atzinusi, ka programmas ir izstrādātas atbilstoši situācijai un veicinās lauksaimniecības attīstību. Tas ir ļoti svarīgi. Protams, mēs nevaram savas valsts atbalstu laukiem salīdzināt ar atbalstu, ko var sniegt Eiropas Savienība savām dalībvalstīm.

Francs Fišlers: — Katrai valstij pašai jāizlemj, kam piešķirama prioritāte. Varu vien piebilst, ka ES arī turpmāk sniegs palīdzību kandidātvalstīm un šo atbalstu nesamazinās. No ES budžeta 3,5 miljonus ekiju paredzēts investēt kandidātvalstīs. Iespējams, ka kandidātvalstīm, sākot no 2000. gada, šie līdzekļi varētu tikt divkāršoti.

Jautājums: — Eiropas Savienībā ir virkne problēmu, kas saistītas ar ģenētiski modificēto pārtiku (ĢMP). Kā jūs domājat šīs problēmas risināt?

Francs Fišlers: — Esmu pārliecināts, ka jāizmanto modernās tehnoloģijas, kas ir mūsu rīcībā. Problēma ar ĢMP Eiropas Savienībā ir dubultproblēma. No vienas puses, jādara zināms, ka pārtikas produktā ir izmantoti ģenētiski modificēti organismi, labība. No otras puses, visu laiku tiek veikti atbilstoši zinātniski pētījumi, pētītas labības šķirnes, un, iekams komisija dod atļauju, jāveic ģenētiski modificēto organismu pārbaude.

Eiropas Savienībā notiek plašas diskusijas, kā būtu jāmarķē produkti, kuru ražošanā izmantoti ģenētiski modificētas izejvielas. Jābūt trīs veida nosacījumiem. Pirmais. Ražotājiem būtu jādod garantija, ka produkti ir brīvi no ģenētiski modificētiem organismiem, tas ir ļoti svarīgi. Otrais. Attiecīgi jāmarķē arī tās preces, kas satur ģenētiski modificētus produktus. Trešais. Jādara zināms patērētājiem arī tas, ka produkts, iespējams, satur ģenētiski modificētus organismus. Šīs prasības jāievēro tām valstīm, kuras gatavojas iestāties ES. Arī pašai ES ir būtiski ievērot šos nosacījumus, izejot tirgū ārpus Eiropas Savienības.

Preses komunikē

Diferencēšana nav diskriminācija

Eiropas Savienības paplašināšanā

Turpmākie uzdevumi un palīdzība Latvijai, kura gatavojas iestāties Eiropas Savienībā, ir vēl priekšā. Komisārs F.Fišlers skaidro Komisijas priekšlikumus attiecībā uz agrārreformu.

Eiropas Savienības prezidents Žaks Santērs pirms divām nedēļām iepazīstināja ar Komisijas priekšlikumiem ES paplašināšanai austrumu virzienā. Viņš uzsvēra lielās pūles, ko visas kandidātvalstis līdz šim ir veikušas transformācijas procesā.

Apmeklējot Latviju, komisārs F.Fišlers paskaidroja Komisijas priekšlikumus ES paplašināšanai. Komisija saņēma informāciju, ko tai iesniedza visas kandidātvalstis. Tā bija precīzi pārbaudīta, un attīstība tika novērtēta pēc objektīviem kritērijiem. Kritēriji attiecas uz: institucionālo stabilitāti; funkcionētspējīgas tirgus ekonomikas pastāvēšanu un spēju izturēt konkurences spiedienu Eiropas Savienības tirgū; spēju uz laiku uzņemties Eiropas Savienības dalībvalsts pienākumus.

Balstoties uz esošo informāciju, Komisija ieteica sākt pirmās sarunas ar piecām kandidātvalstīm no Viduseiropas un Austrumeiropas, kā arī ar Kipru.

“Latvija nav iekļauta šo valstu sarakstā, taču arī tai ir demokrātijas pazīmes ar stabilām institūcijām, un tā ir sasniegusi progresu, veidojot tirgus ekonomiku un pārņemot uz iekšējo tirgu attiecināto acquis (likumdošanas sistēmu),” teica F.Fišlers. “Tomēr ekonomikas struktūra un turpmākā rekonstrukcija liek mums domāt, ka Latvija vēl zināmu laiku nespēs izturēt Eiropas Savienības tirgus konkurenci. Īpašas pūles tāpat nepieciešamas, nostiprinot valsts pārvaldes struktūru, lai varētu pildīt dalībvalsts pienākumus.”

F.Fišlers atzina: “Pēdējie dati apstiprina, ka Latvijā daudz kas tiek veikts.” Vēlākais līdz 1998.gada beigām Komisija atkal pārbaudīs katras kandidātvalsts progresu. Diferencēšana, uzsākot sarunas par dalību, mums nekādā gadījumā nenozīmē citu valstu diskriminēšanu. Tas, ka Latvija nav pirmajā sarunu raundā, vēl nenozīmē, ka tā varēs drīzumā pievienoties sarunām.”

Komisija piedāvāja visām kandidātvalstīm iepazīties ar “Agenda 2000” neatkarīgi no to sagatavotības, lai veicinātu sadarbību, kas tiks piemērota katras valsts stiprajām un vājajām īpašībām. Laikā no 2000. līdz 2006.gadam Komisijas finansu plānos turpmākai palīdzībai kopumā ir paredzēts 21 miljards ekiju, lai veicinātu gatavošanos iestāties ES. No šīs summas apmēram 3,5 miljardi paredzēti struktūrpasākumiem lauksaimniecībā.

“Agenda 2000” piedāvā ietvarus nākotnes agrārpolitikas veidošanai un lauku attīstības politikai Eiropas Savienībā. Agrārkomisārs papildināja, ka ES šādi palīdzēs kandidātvalstīm sagatavoties un atvieglos pievienošanos šai svarīgajai ES politikai. Ar savu jauno orientāciju agrārpolitikā Komisija cenšas darboties šādos virzienos: konkurences spēju kāpināšanā; produktu garantijā un to kvalitātes uzlabošanā; atbilstoša dzīves standarta nodrošināšanā lauku iedzīvotājiem un lauksaimniecības ienākumu stabilizēšanā; apkārtējās vides uzlabošanā ar lauksaimniecības palīdzību; alternatīvu ienākumu un nodarbošanās iespēju radīšanā zemniekiem un to ģimenēm; ES tiesību aktu vienkāršošanā.

Šo mērķu vadlīnijas izklāstītas “Agenda 2000”. Zemkopības kultūrām, liellopu gaļai un pienam Komisija ieteica mazināt cenu atbalstu un stiprināt tiešo palīdzību zemniekiem. Līdz ar to tiks novērsts nevienlīdzīgais svars agrārtirgos un pieaugs Eiropas lauku produktu konkurētspēja. Cenu atbalstam saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem jāsamazinās par 30% gaļai, par 20% labībai un par 10% pienam. Ir skaidrs, ka šādas reformas iedarbosies uz visiem lauksaimniecībai izmantotajiem reģioniem. ES tirgus politikas reformas ir jāapvieno ar lauksaimniecības attīstības politiku.

Attiecībā uz gatavošanos iestāties ES un attiecībā uz jauno ES agrārpolitiku F.Fišlers norādīja uz nākotnes uzdevumiem, veidojot gludu pārvaldes struktūru un izglītošanu un ceļot pārvaldes darbinieku kvalifikāciju. Ir jānoskaidro īpašuma attiecības un konsekventi jāturpina lauksaimniecības pārstrukturēšana un lauksaimniecības produktu pārstrādes rūpniecības attīstība. Ir jānodrošina kvalitātes un patērētāju aizsardzības standarta ieturēšana un pasākumi veterinārajai un fitosanitārajai kontrolei. Eiropas Savienība pieprasa ievērot ES normas attiecībā uz kvalitāti un patērētāju aizsardzību, kā arī veikt pasākumus veterinārās un fitosanitārās kontroles jomā.

“ES ir sagatavojusies savu iespēju robežās sniegt palīdzību un regulāri novērot progresu, lai arī Latvija varētu drīz piedalīties sarunās par iestāšanos ES.”

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Franca Fišlera komunikē presei

Pēc Franca Fišlera vizītes

Latvijas zemkopības ministrs Roberts Dilba

sniedza ekspresinterviju “Latvijas Vēstnesim”

Jautājums: — Svētdien jūs kopā ar Francu Fišleru apmeklējāt arī Arnolda Jātnieka zemnieku saimniecību “Vaidelotes”, arī pa ceļam līdz Lietuvas robežai bija redzama Latvijas lauku ainava. Kā ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs vērtēja Latviju, kāds viņam radās priekšstats par mūsu valsti?

Roberts Dilba: — Viņš atzinīgi vērtēja to, ka bija iespējams tikties gan ar politiķiem, gan lauksaimniecības speciālistiem, gan pārstrādātājiem un pašiem lauksaimniecības produktu ražotājiem. Viņš teica, ka mēs ļoti godīgi un objektīvi esam atspoguļojuši situāciju Latvijā, un ar to viņš bija tiešām ļoti apmierināts. Komisārs atzīmēja, ka problēmu mums vēl ir daudz, bet tajā pašā laikā mums ir labas iestrādes un atrasti pareizie problēmu risinājumi. Viņš bija apmierināts ar to, ka mums veidojas labas, spēcīgas zemnieku saimniecības, vienu no tām mēs vakar apskatījām. “Vaidelotes” ir perspektīva saimniecība, tajā saimnieko jaunie zemnieki un aug arī nākamā paaudze — dēli, kuri pēc gadiem pārņems saimniekošanu.

Protams, mēs pastāstījām, ka laukos ir daudz vecu cilvēku un ka tādu zemnieku saimniecību kā “Vaidelotes” nav daudz. Mēs stāstījām par laukiem tā, kā tas reāli ir. Tas, protams, komisāram patika, ka mēs neko neslēpām un neizpušķojām. Viņš solīja, ka Latvijai tiks sniegts atbalsts, lai mēs ātrāk būtu gatavi sākt sarunas ar Eiropas Savienību par iestāšanos tajā. F.Fišlers skaidri pateica, ka Igaunijas uzaicināšana uz iestāšanās sarunām nenozīmē pilnīgi neko un ir iespējams, ka mēs varam iestāties vienlaikus vai pat agrāk.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat Franca Fišlera vizīti Latvijā?

Roberts Dilba: — Tā Latvijai politiski bija ļoti svarīga. It īpaši šobrīd — pēc EK atzinuma, jo šāda notikumu secība nebija ne cerēta, ne plānota. Fišlera kungs saprata, ka visi mūsu jautājumi un pārmetumi, kas attiecas uz “Agenda — 2000”, tika izteikti viņam. Taču viņš, būdams politiķis ar lielu pieredzi, ar “uzbrukumiem” tika galā ļoti veiksmīgi.

Domāju, ka vizīte Baltijas valstīs tika iecerēta ne tik daudz tāpēc, lai atzinīgi novērtētu Igauniju un uzteiktu to par sasniegto, bet lai neizveidotos tāda situācija, kāda bija jautājumā par Baltijas valstīm un NATO. Lai vārdi saskanētu ar darbiem un lai tiktu objektīvi apzināta reālā situācija. Tas, ka no Baltijas valstīm viena valsts tiek uzaicināta uz sarunām, nozīmē, ka visām valstīm ir iespējas ES iestāties. Savukārt Latvijā šāda situācija tika novērtēta pilnīgi savādāk — tika uzsākti vainīgā meklējumi. Diemžēl tā tas ir. Domāju, ka mums jārīkojas citādi — jāizvērtē padarītais un jādara tas, kas jādara. Tā mums ir laba mācība, lai turpmāk nemēģinātu izlāpīties ar lozungiem, bet pamatīgi un konsekventi strādātu.

Saskaroties ar ES ekspertiem, sarunās ļoti svarīgi ir izvērtēt viņu izpratni par procesiem Latvijā. Šīs trīs dienas bija pietiekami ilgs laiks, lai formālās un neformālās sarunās radītu vērtējumu par Latviju, un tas ir labs pamats sadarbībai nākotnē un arī mūsu valsts attīstībai.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā