mēs visi pasauē

Ar Āzijas, Ķīnas interesi

ĶTR tirdzniecības un ekonomikas pārstāvis Latvijā

Fens Cei Čens — Latvijas žurnālistiem

“Mūsu valsts ir patiesi ieinteresēta ekonomiskajā sadarbībā ar Latviju, īpaši savu ražojumu tranzītā caur Latvijas ostām,” tiekoties ar žurnālistiem, teica Ķīnas Tautas Republikas tirdzniecības un ekonomikas pārstāvis Latvijā Fens Ceičens. Viņš pozitīvi vērtēja lēto un drošo jūras transportu, kas savieno Šanhaju un Rīgu. Tagad, kad jau darbojas kravu ceļš, Ķīnas pārstāvji intensīvi strādā, lai izveidotu tā dēvēto Āzijas un Eiropas kontinentālo tiltu jeb otro tranzīta koridoru savu preču eksportam uz Rietumeiropas valstīm. Pirmais Āzijas un Eiropas tilts (Pekina—Mandžūrija—Amsterdama) darbojas jau pasen. “Izveidojot otru Āzijas un Eiropas tiltu no Ķīnas caur Kazahstānu, Krieviju un Latviju uz Rietumeiropu, mēs ietaupīsim daudz laika un naudas,” sacīja Fens Ceičens.

Viņš pastāstīja, ka jau pērn Ķīnas Transporta ministrijas delegācija iepazinusies ar Latvijas valsts dzelzceļa un ostu iespējām. F.Ceičens atzīmēja, ka būtiskus sarežģījumus Āzijas un Eiropas kontinentālā tilta izveidē rada projektā iesaistīto valstu dažādās prasības. Piemēram, Krievijas materiālās prasības par tranzītu caur savu teritoriju ir daudz augstākas, nekā Kazahstānas izvirzītās. Būtiska problēma ir arī kravas drošība tranzīta ceļā.

Fens Ceičens visnotaļ atzinīgi novērtēja Ķīnas un Latvijas līdzšinējo ekonomisko sadarbību. Jau 1994. gada decembrī, drīz pēc abu valstu attiecību normalizēšanas, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Ķīnu, un viņa vizīte deva būtisku ieguldījumu abu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšanā. Tika parakstīta tirdzniecības vienošanās, kā arī nolemts organizēt starpvalstu tirdzniecības komiteju.

Starpvalstu tirdzniecības komitejas pirmās darba tikšanās laikā 1995. gada decembrī Rīgā tika parakstīts protokols par turpmāko sadarbību. Būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko kontaktu veidošanā bija ĶTR premjerministra vietnieka Li Laņcina vadītās oficiālās delegācijas vizītei Latvijā, kad tika parakstīta vienošanās par dubultnodokļu neuzlikšanu. Šā gada jūnijā parakstīts nodomu protokols par savstarpēji izdevīgu sadarbību zinātnē un tehnikā.

Pēc ĶTR tirdzniecības un ekonomikas pārstāvja Fena Ceičena domām, tagad radīta laba juridiskā bāze Latvijas un Ķīnas abpusēji izdevīgai tirdzniecībai. Līdzšinējais Latvijas un Ķīnas savstarpējās tirdzniecības apjoms gan nav bijis īpaši liels. 1995. gadā kopējais preču apgrozījums bija 1,87 miljoni ASV dolāru, bet pērn — 2,87 miljoni.

Lielu nozīmi Ķīnas puse piešķir diviem Latvijas un Ķīnas kopuzņēmumiem, kas top Rīgā, tas ir Baltijas un Ķīnas komerccentrs jeb Ķīnas tirdzniecības nams un skaidu plašu ražošanas uzņēmums. Ķīnas tirdzniecības namu paredzēts atklāt oktobrī. Tajā darbosies ķīniešu restorāns, būs izstāžu zāle un Ķīnas eksportpreču paraugu ekspozīcija. Kopējie kapitālieguldījumi šajā projektā ir 1 miljons ASV dolāru. Otra kopuzņēmuma plānotā jauda ir 30 tūkstoši kubikmetru skaidu plašu gadā. Kopējie kapitālieguldījumi šajā uzņēmumā ir 9,5 miljoni ASV dolāru. (Ķīnas puse sedz 63 procentus izmaksu.) Iekārtas šim uzņēmumam piegādās Ķīna, Latvija dos izejvielas skaidu plašu ražošanai.

Ķīna augstu vērtē Ķīnas Starptautiskās tirdzniecības sekmēšanas komitejas delegācijas neseno vizīti Latvijā. Savukārt Ķīnā ar pasaules lielākās valsts ekonomikas attīstību un mūsu tirdzniecības iespējām iepazinušās vairāk nekā 30 Latvijas firmas.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis apsveica ĶTR tirdzniecības un ekonomikas misijas darbiniekus ar Honkongas likumīgo atgriešanos ĶTR sastāvā un vaicāja, kā šis notikums varētu iespaidot Ķīnas ārējo tirdzniecību. Fena Ceičena atbilde bija optimistiska. Ķīnas ārējā tirdzniecība pēdējos gados attīstījusies ļoti strauji, un politiski nozīmīgā Honkongas atgriešanās Ķīnā, pēc viņa domām, pozitīvi ietekmēs arī valsts ārējo tirdzniecību.

Fens Ceičens cerīgi izteicās arī par Ķīnas un Latvijas ekonomisko kontaktu nākotni – ĶTR ārējās tirdzniecības koncepcijā liela loma paredzēta arī sadarbībai ar mazajām valstīm. Taču īpašu nozīmi pasaules lielākās valsts ekonomiskajā stratēģijā Latvija iegūst saistībā ar otra Āzijas un Eiropas kontinentālā tilta veidošanu Ķīnas preču tranzītam caur Latvijas ostām.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors