Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.34

Rīgā 1997.gada 3.jūlijā

Par siltumenerģijas tarifu aprēķinu metodikām

Saskaņā ar LR Ministru kabineta 1996. gada 7. maija noteikumu nr.163 “Energoapgādes regulēšanas padomes un tās izpildinstitūcijas nolikums “ 12. punktu:

1. Apstiprināt:

1.1. Siltumenerģijas tarifu aprēķinu metodiku;

1.2. Siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķinu metodiku.

2. Noteikt, ka 1. punktā apstiprinātās metodikas ir pagaidu metodikas un ir spēkā līdz ekonomisko izmaksu metodoloģijas ieviešanai.

3. Siltumapgādes uzņēmumiem ir tiesības izvēlēties, pēc kuras no apstiprinātām metodikām aprēķināt siltumenerģijas tarifus.

Pielikumā: 1. Siltumenerģijas tarifu aprēķinu metodika uz 6 lp.

2. Siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķinu metodika uz 8 lp.

Priekšsēdētāja v.i. J.Luns

Siltumenerģijas tarifu aprēķinu metodika

Apstiprināta
ar Energoapgādes regulēšanas padomes
1997. gada 3. jūlija rīkojumu Nr. 34

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Šī metodika pārstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”.

1.2. Siltumenerģijas tarifus (cenas) aprēķina siltumapgādes uzņēmumi, kuri var būt siltuma ražotāji (avoti), pārvadītāji — piegādātāji (siltuma tīklu uzņēmumi) un namīpašnieki.

1.3. Siltumenerģijas tarifs ir siltumenerģijas piegādes — lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa (pielikums). Tarifs stājas spēkā pēc apstiprināšanas Energoapgādes regulēšanas padomē vai pašvaldībā.

1.4. Siltumenerģijas tarifus nosaka Ls/Gcal (latos uz gigakaloriju) tehnoloģiskā secībā atsevišķi ražošanai, pārvadei–piegādei un realizācijai.

1.5. Siltuma piegādes–lietošanas līguma slēdzēji savā starpā norēķinās pēc tarifa attiecīgajā siltumapgādes tehnoloģiskās ķēdes vietā (uz piederības robežas), un tarifs var ietvert visus vai tikai dažus 1.4.p. minētos tarifa elementus.

1.6. Siltumenerģijas tarifam jānosedz pilnībā visi ar enerģijas ražošanu, pārvadi– piegādi un realizāciju saistītie izdevumi, kā arī jādod siltumenerģijas piegādātājiem peļņa, kas nepieciešama nodokļu, kredītu procentu nomaksai un citu piegādātāja izdevumu segšanai, ja šo izdevumu segšanas avots pēc spēkā esošajiem nosacījumiem ir peļņa.

1.7. Siltuma enerģijas “piegādātājs” visiem “lietotājiem” nosaka vienādu tarifu. Izņēmuma kārtā pašvaldības var izdalīt atsevišķas siltuma lietotāju grupas (rūpniecības uzņēmumi, iestādes, budžeta organizācijas, iedzīvotāji u.c.) un noteikt tām diferencētus tarifus. Šajā gadījumā atsevišķie tarifi nedrīkst būt zemāki par siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu (3.1.p.) un piegādātāju vidējam tarifam jāsedz attiecīgi visas pilnās izmaksas.

1.8. Siltumenerģijas tarifu nosaka I gada periodam, izejot no prognozējamās siltumenerģijas patēriņa bilances un nepieciešamajiem ražošanas izdevumiem prognozējamās patēriņa bilances nosegšanai.

1.9. Siltumenerģijas tarifus var pārskatīt ātrāk, ja to izsauc objektīvas izmaiņas (kurināmā struktūras un cenu izmaiņas, izmaiņas nodokļu politikā un darba samaksas politikā, inflācija u.c.), kuru rezultātā piegādātāja izdevumi mainās vairāk nekā par 5% pret aprēķinā paredzētajiem.

1.10. Nav pieļaujami ekonomiski nepamatoti tarifu atvieglojumi atsevišķiem patērētājiem vai patērētāju grupām.

1.11. Siltumenerģijas ražotājs, pārvadītājs — piegādātājs, realizētājs iesniedz Energoapgādes regulēšanas padomei vai pašvaldībai nepieciešamos aprēķinus un pamatojumu tarifa noteikšanai, kā arī aprēķināto tarifa projektu saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību.

1.12. Norēķini par piegādāto — saņemto siltuma enerģiju notiek pēc apstiprināta tarifa. Uzņēmumi — siltuma enerģijas piegādātāji saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas prasībām veic faktisko siltuma enerģijas ražošanas — piegādes izmaksu uzskaiti. Atšķirības starp faktiskajām izmaksām un izmaksām, saskaņā ar apstiprinātajiem tarifiem jāņem vērā, nosakot tarifus turpmākajam laika periodam.

1.13. Siltumapgādes uzņēmumiem:

1.13.1. Kurināmo siltumenerģijas ražošanai jāiepērk konkursa kārtībā pēc minimālo izmaksu principa, ievērojot piedāvājamās produkcijas kvalitāti un atbilstību standartiem.

1.13.2. Darbi (remonti, celtniecības darbu veikšana, pakalpojumi u.c.) izpildei organizācijām jāizdod konkursa kārtībā (LR likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”).

1.14. Siltuma zudumi ūdens siltuma tīklos jānosaka saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes 1997. gada 7. maija ar rīkojumu Nr. 26 apstiprinātajiem norādījumiem.

2. Siltumenerģijas patēriņa bilance

2.1. Siltumenerģijas patēriņa prognozējamā bilance tiek sastādīta gadam mēnešu griezumā pa raksturīgākajām patērētāju grupām.

2.2. Prognozējamā bilance tiek sastādīta kā eksperta vērtējums, ņemot vērā:

2.2.1. patēriņa dinamiku raksturīgākajām patērētāju grupām pēdējos 3 gados;

2.2.2. gaidāmās patērētāju struktūras izmaiņas;

2.2.3. gaidāmos siltumenerģijas apgādes režīmus;

2.2.4. izmaiņas līgumos un patērētāju pieprasījumu;

2.2.5. siltumenerģijas zudumus, kādi gaidāmi, izejot no tīklu tehniskā stāvokļa, gaidāmajiem siltumapgādes režīmiem un piegādājamās siltumenerģijas apjomiem.

2.3. Patēriņa prognozējamo bilanci sastāda, ņemot vērā kārtību, kādā vēlāk tiks noteikts patērētājiem faktiski nodotais siltumenerģijas daudzums atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Neviena līgumslēdzēja puse nav tiesīga izmainīt kārtību, kādā tiek noteikti faktiski nodotās siltumenerģijas daudzumi. Minēto kārtību var mainīt, tikai pusēm vienojoties, par ko tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas līgumā.

3. Siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins

3.1. No siltumapgādes uzņēmuma kolektoriem nododamās siltumenerģijas izmaksās (ražošanas izmaksās) ietverami izdevumi:

3.1.1. par kurināmo;

3.1.2. par pirkto enerģiju;

3.1.3. par elektroenerģiju ražošanas vajadzībām;

3.1.4. maksai par pamatfondu nolietojumu;

3.1.5. izdevumi pamatfondu remontiem;

3.1.6. izdevumi darba samaksai, ieskaitot sociālo nodokli;

3.1.7. pārējie pastāvīgie izdevumi.

Iepriekšminēto izdevumu kopums veido saražojamās siltumenerģijas pašizmaksu.

3.2. Ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamā peļņas masa ietver:

3.2.1. īpašuma nodokli;

3.2.2. zemes nodokli;

3.2.3. procentu maksu par kredītu, kas paredzēts ražošanas nodrošināšanai;

3.2.4. peļņas masu, kas nepieciešama uzņēmuma darbības finansēšanai;

3.2.5. ienākuma nodokli.

3.3. 3.1. un 3.2.punktā atspoguļotie izdevumi veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas. Dalot pilnās izmaksas (Ls) ar no kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzumu (Gcal), iegūst prognozējamās siltumenerģijas ražošanas izmaksas (Ls/Gcal), kas vienlaicīgi ir arī piegādātāja projektējamais siltumenerģijas tarifs gadījumos, kad piegādātājs pārdod siltumenerģiju no saviem kolektoriem.

3.4. Ražošanas nepieciešamo izmaksu pamatojums:

3.4.1. pamatojot izmaksas kurināmā iegādei, jāizmanto pieejamās metodes un iepriekšējo periodu atskaites dati, lai noteiktu tehniski pamatotu kurināmā daudzumu (nosacītajā kurināmajā, ja izmantojami vairāki kurināmā veidi, vai naturālajā kurināmajā, ja izmantojams tikai viens kurināmā veids), kas nepieciešams ražošanas programmas realizēšanai. Tālāk jāizvēlas naturālo kurināmo struktūra, prognozējamās kurināmo cenas un jāveic izmaksu aprēķins pieņemtajiem izejas datiem;

3.4.2. projektējamie izdevumi par elektroenerģiju un pirkto siltumenerģiju aprēķināmi tieši, nosakot vajadzīgos enerģijas daudzumus un izmantojot informāciju par enerģijas tarifiem;

3.4.3. pamatfondu nolietojums rēķināms, izejot no pamatfondu vērtības un spēkā esošajām amortizācijas normām;

3.4.4. izdevumi pamatfondu remontiem prognozējami, izejot no pamatfondu remontu apjomiem (remontu grafikiem) un pieredzes par remontu izmaksām;

3.4.5. izdevumi darba samaksai aprēķināmi, ņemot vērā iepriekšējo periodu faktiskos izdevumus un informāciju par gaidāmajām personāla skaita izmaiņām un pasākumiem darba samaksas pilnveidošanā;

3.4.6. pārējie pastāvīgie izdevumi prognozējami, ņemot vērā iepriekšējo periodu pieredzi.

3.5. Ražošanas procesa nodrošināšanai nepieciešamās peļņas masas pamatojums:

3.5.1. nodokļu lielumu aprēķina atbilstoši nodokļu likumdošanai;

3.5.2. procentu maksa par kredītu ietverama aprēķinā atbilstoši kredīta nosacījumiem, ja kredīts tiek izmantots kurināmā rezervju iegādei nepieciešamo rezervju apjomā.

4. Siltumenerģijas pārvades–piegādes izmaksu aprēķins

4.1. Siltumenerģijas pārvades–piegādes izmaksās ietverami izdevumi:

4.1.1. siltumenerģijas zudumu izmaksas;

4.1.2. maksa par elektroenerģiju, kuru patērē siltumenerģijas pārvadei — piegādei;

4.1.3. maksa par pamatfondu nolietojumu, kurš saistīts ar siltumenerģijas pārvadi–piegādi;

4.1.4. izdevumi iepriekš minēto pamatfondu remontiem;

4.1.5. izdevumi darba samaksai, ieskaitot sociālo nodokli;

4.1.6. pārējie ar siltumenerģijas pārvadi–piegādi saistītie pastāvīgie izdevumi.

Iepriekš minēto izdevumu kopums veido siltumenerģijas pārvades–piegādes pašizmaksu.

4.2. Siltumenerģijas pārvades–piegādes nodrošināšanai nepieciešamā peļņa ietver:

4.2.1. īpašuma nodokli;

4.2.2. zemes nodokli;

4.2.3. peļņas masu, kas nepieciešama uzņēmuma darbības finansēšanai;

4.2.4. ienākuma nodokli.

4.3. 4.1. un 4.2.punktā atspoguļotie izdevumi veido nepieciešamos vai pilnos siltumenerģijas pārvades–piegādes izdevumus.

4.4. Ar siltumenerģijas pārvadi–piegādi saistīto izdevumu pamatojums izdarāms, līdzīgi kā norādīts 3.4. un 3.5.punktā.

5. Siltumenerģijas realizācijas izmaksu aprēķins

Ar siltumenerģijas realizāciju saistītos izdevumus var iekļaut 4. punktā minētajos izdevumos vai arī pamatot atsevišķi, ja to īpatsvars ir pietiekami liels.

Ar siltumenerģijas realizāciju saistītajos izdevumos ietverama maksa par pamatfondu (skaitļošanas tehnikas u.c.) nolietojumu un uzturēšanu, darbinieku darba samaksa, ar norēķinu realizāciju saistītie u.c. līdzīgi izdevumi.

6. Siltumenerģijas galīgā norēķina tarifa aprēķins

6.1. Siltumenerģijas (vidējo) tarifu iegūst, dalot 3., 4., 5.punktā minētos izdevumus ar projektēto patērētājam uz piederības robežas nododamo siltumenerģijas daudzumu. Tarifu nosaka Ls/Gcal.

6.2. Siltumenerģijas realizācijas rentabilitāti izsaka procentos, dalot nepieciešamās peļņas masu pret nepieciešamajiem ienākumiem.

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v.i. J.Luns

 

Siltumenerģijas divpakāpju tarifu aprēķinu metodika

Apstiprināta
ar Energoapgādes regulēšanas padomes
1997. gada 3. jūlija rīkojumu Nr.34

I. Metodikā lietotie termini

Siltumenerģijas piegādātājs (turpmāk tekstā — “Piegādātājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura nodarbojas ar uzņēmējdarbību siltumenerģijas ražošanā un piegādē vai tikai piegādē un kura piegādā siltumenerģiju lietotājam saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.

Siltumenerģijas lietotājs (turpmāk tekstā — “Lietotājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu saņem un lieto siltumenerģiju no Piegādātāja siltumtīkliem.

Siltumenerģijas apakšlietotājs (turpmāk tekstā — “Apakšlietotājs”) — juridiska vai fiziska persona, kura saņem siltumenerģiju no Lietotāja siltumtīkliem un norēķinās ar Lietotāju par patērēto siltumenerģiju.

Namīpašnieks — šīs metodikas ietvaros namu pārvalde, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, uzņēmums (resors) un privātpersona, kam pieder siltumapgādes sistēmai pieslēgta ēka un kas kā Lietotājs (Apakšlietotājs) noslēdzis ar Piegādātāju līgumu par siltumpiegādi.

Piederības robeža — siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju un starp Lietotāju un Apakšlietotāju.

Uzstādītā jauda — siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projekta maksimālā jauda. Ar Piegādātāju saskaņotā uzstādītā jauda tiek fiksēta siltumenerģijas piegādes un lietošanas līgumā kā atļautā maksimālā slodze.

Atļautā maksimālā slodze — lielākā siltuma slodze, ko Lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu.

Norēķina uzskaites mēraparāts — uzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei komercnorēķiniem.

Kontroles uzskaites mēraparāts — uzskaites mēraparāts patērētās siltumenerģijas daudzuma, siltuma slodzes un siltumnesēja parametru kontrolei un uzskaitei.

Norēķina periods — laika posms, par kuru uzskaita patērēto siltumenerģiju un samaksā par to.

Maksājuma dokuments — dokuments, kuru Piegādātājs izsniedz Lietotājam un uz kura pamata Lietotājs maksā Piegādātājam.

Galīgais norēķins — norēķina perioda beigās izdarītais norēķins par patērēto siltumenerģiju.

Starpnorēķins — daļēja samaksa par plānoto siltumenerģijas patēriņu norēķina periodā.

Siltumapgādes sistēma — siltumtīkli, siltumpunkti, ēku un būvju iekšējie cauruļvadi, apkures, ventilācijas un karstā ūdens apgādes sistēmas.

Siltumtīkli — ūdens, tvaika un kondensāta cauruļvadi, to balstu konstrukcijas, kanāli, tuneļi, kameras, sūkņu stacijas un centrālie siltumpunkti, izņemot ēku un būvju iekšējo siltumapgādes sistēmu cauruļvadus.

Siltumenerģijas avots — termoelektrocentrāle, katlumāja un citas ietaises siltumenerģijas ražošanai.

Siltumnesējs — ūdens, ūdens tvaiks vai cita viela, ko izmanto siltumenerģijas piegādei.

II. Vispārīgie nosacījumi

1. Šī metodika izstrādāta saskaņā ar LR likumu “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”.

2. Metodika nosaka kārtību, kādā veic divpakāpju tarifu aprēķinu atsevišķi tehnoloģiskā secībā ražošanai, piegādei un (vai ieskaitot) realizācijai (u).

Siltumapgādes uzņēmumiem:

Kurināmais siltumenerģijas ražošanai jāiepērk konkursa kārtībā pēc minimālo izmaksu principa, ievērojot piedāvājamās produkcijas kvalitāti un atbilstību standartiem.

Darbi (remonti, celtniecības darbu veikšana, pakalpojumi u.c.) izpildei citām organizācijām jāizdod konkursa kārtībā (LR likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”).

Siltuma zudumi ūdens siltuma tīklos jānosaka saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes 1997 .gada 7. maija ar rīkojumu Nr . 26 apstiprinātajiem metodiskiem norādījumiem.

3. Siltumenerģijas piegāde un lietošana notiek uz savstarpēja Piegādātāja un Lietotāja, Lietotāja — Apakšlietotāja, Piegādātāja — Namīpašnieka, Lietotāja — Namīpašnieka noslēgta līguma pamata atbilstoši “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem” (Ministru kabineta 28.02.1995.g. noteikumi nr.41).

Siltumenerģijas tarifs ir siltumenerģijas piegādes — lietošanas līguma neatņemama sastāvdaļa.

4. Siltumenerģijas divpakāpju tarifus par piegādāto siltumenerģijas daudzumu un uzstādīto jaudu aprēķina Piegādātājs — Lietotājam, Lietotājs — Apakšlietotājam, Piegādātājs — Namīpašniekam, Lietotājs — Namīpašniekam, Namīpašnieks — Īrniekam saskaņā ar šo metodiku.

5. Siltumenerģijas tarifus nosaka Ls/Gcal (latos uz gigakaloriju), Ls/MWh (latos uz megavatstundu) vai Ls/GJ (latos uz Gigadžoulu).

6. Siltumenerģijas tarifs stājas spēkā pēc apstiprināšanas Energoapgādes regulēšanas padomē vai pašvaldībā.

III. Siltumenerģijas patēriņa bilance

7. Siltumenerģijas patēriņa bilanci:

Q_raž = ΣQ + Q_zud , [ Gcal, MWh vai GJ ],

kur:

Q_raž — no siltuma avota kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzums [ Gcal, MWh vai GJ ];

ΣQ — prognozētais uz piederības robežas kopējais Lietotājiem nododamais siltumenerģijas daudzums [ Gcal, MWh vai GJ ];

Q_zud — prognozētie līdz piederības robežai kopējie siltumenerģijas zudumi [ Gcal, MWh vai GJ ].

IV. Siltumenerģijas izmaksu aprēķins

8. Siltumenerģijas pilnās izmaksas vispārīgā formā [ I , Ls ] sastāv no:

8.1. mainīgām izmaksām (tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu) [ I_m , Ls ];

8.2. pastāvīgām izmaksām (relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma) [ I_p , Ls ].

I = I_m + I_p [ Ls ]

9. Siltumenerģijas izmaksas tiek noteiktas atsevišķi:

9.1. siltumenerģijas ražošanai [ I' = I'_m + I'_p, Ls ];

9.2. siltumenerģijas piegādei [ I'' = I''_m + I''_p, Ls ];

9.3. siltumenerģijas realizācijai [ I'''= I'''_p, Ls ].

Ja siltumenerģijas ražošanas, piegādes funkcijas veic divi vai vairāki siltumenerģijas ražotāji, piegādātāji, tad izmaksas (attiecīgi arī tarifs) tiek noteiktas katra ražotāja, piegādātāja piederības robežu ietvaros.

V. Siltumenerģijas ražošanas izmaksu aprēķins

10. Vispirms nosaka siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas [ I' , Ls ], kas sastāv no:

10.1. mainīgām izmaksām, kas tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu [ I'_m , Ls ];

10.2. pastāvīgām (fiksētām) izmaksām, kas ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātās siltumenerģijas daudzuma [ I'_p , Ls ].

I' = I'_m + I'_p [ Ls ]

11. Siltumenerģijas ražošanas mainīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

11.1. par kurināmo;

11.2. pirktās siltumenerģijas izmaksu mainīgā daļa, ja siltumenerģija tiek pārdota pēc divpakāpju tarifa, vai pilna pirktās siltumenerģijas izmaksu daļa pēc vienpakāpju tarifa;

11.3. par elektroenerģiju ražošanas vajadzībām;

11.4. par ūdens (siltumnesēja) sagatavošanu siltumapgādes sistēmas piebarošanai un reaģentiem ūdens ķīmiskai apstrādei;

11.5. dabas resursu nodoklis.

12. Siltumenerģijas ražošanas pastāvīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

12.1. pirktās siltumenerģijas izmaksu pastāvīgā daļa, ja siltumenerģija tiek pārdota pēc divpakāpju tarifa;

12.2. pamatlīdzekļu nolietojums;

12.3. pamatlīdzekļu remonta izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu;

12.4. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli;

12.5. administrācijas un citi pastāvīgie ražošanas izdevumi (apdrošināšana, transports u.c.);

12.6. īpašuma nodoklis;

12.7. zemes nodoklis;

12.8. ienākuma nodoklis;

12.9. procentu maksa par kredītiem;

12.10. ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku;

12.11. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas (pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai);

12.12. sociāla rakstura izmaksas;

12.13. rezerves kapitāls.

13. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var arī būt citāds.

14. 11. un 12.1.–12.5.punktā minēto izdevumu kopums veido siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu.

15. 12.6.–12.13.punktā minēto izdevumu kopums veido nepieciešamo peļņu nodokļu samaksai un siltumenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai.

16. 11. un 12.punktā atspoguļotie izdevumi veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas.

Dalot pilno izmaksu summu [ I', Ls] ar no kolektoriem nododamās siltumenerģijas daudzumu [ Q_raž , Gcal, MWh vai GJ], iegūst siltumenerģijas ražošanas vidējo tarifu [ T'_vid , Ls /Gcal, Ls / MWh vai Ls/GJ ].

Siltumenerģijas ražošanas vidējais tarifs ir statistisks lielums, un norēķinos par piegātāto siltumenerģiju pēc divpakāpju tarifa tos neizmanto (sk. 27.punktu).

Vl. Siltumenerģijas piegādes izmaksu aprēķins

17. Vispirms nosaka siltumenerģijas piegādes pilnās izmaksas [ I'', Ls], kas sastāv no mainīgām un pastāvīgām izmaksām:

I'' = I''_m + I''_p [ Ls ]

18. Siltumenerģijas piegādes mainīgajās izmaksās [ I''_m , Ls ] ietverami šādi izdevumi:

18.1. siltumenerģijas zudumu izmaksas [ I''_{m. zud} , Ls ];

18.2. par elektroenerģiju, kuru patērē siltumenerģijas piegādei.

Siltumenerģijas zudumu izmaksas izveidojas sakarā ar to, ka Piegādātājam, lai nodrošinātu Lietotājam nepieciešamo siltumenerģijas piegādi, ir jāiepērk no Ražotāja lielāks par zudumu tiesu siltumenerģijas daudzums, bet norēķins ar Lietotāju notiek pēc uz piederības robežas tam nodotās siltumenerģijas daudzuma:

Q_raž = ΣQ + Q_zud , [ Gcal, MWh vai GJ ] (sk. 7.punktu).

Zudumu izmaksas iegūst, reizinot siltumenerģijas zudumu daudzumu pārvades tīklos ar siltumenerģijas ražošanas tarifa mainīgo daļu (sk. 29.punktu):

I''_{m. zud} = Q_zud x T'_m [ Ls ]

19. Siltumenerģijas piegādes pastāvīgajās izmaksās [ I''_p , Ls ] ietverami šādi izdevumi:

19.1. pamatlīdzekļu nolietojums;

19.2. pamatlīdzekļu remonta izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu;

19.3. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli;

19.4. administrācijas un citi pastāvīgie pārvades–piegādes izdevumi;

19.5. īpašuma nodoklis;

19.6. zemes nodoklis;

19.7. ienākuma nodoklis;

19.8. procentu maksa par kredītiem;

19.9. ilgtermiņa kredītu atmaksa saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku;

19.10. izmaksas pamatlīdzekļu izveidošanai vai iegādei un kapitālās izmaksas (pamatlīdzekļu uzlabošanai, atjaunošanai un rekonstrukcijai);

19.11. sociāla rakstura izmaksas;

19.12. rezerves kapitāls.

20. Mainīgajās un pastāvīgajās izmaksās ietverto izdevumu sastāvs un to sadalījums starp mainīgajām un pastāvīgajām izmaksām tehniski ekonomiski pamatotos gadījumos var arī būt citāds.

21. 18. un 19.1.–19.4. punktā minētās izmaksas veido siltumenerģijas piegādes pašizmaksu.

22. 19.5.–19.12. punktā minētās izmaksas veido siltumenerģijas piegādei nepieciešamo peļņu nodokļu samaksai un piegādes procesa nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai.

23. 18. un 19.punktā minēto izdevumu kopā veido siltumenerģijas piegādes nepieciešamās vai pilnās izmaksas [ I'', Ls].

Dalot pilno izmaksu summu [ I'', Ls] ar Lietotājiem nododamās siltumenerģijas daudzumu [ Q, Gcal, MWh vai GJ], iegūst siltumenerģijas piegādes vidējo tarifu [ T''_vid , Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ] un, pieskaitot siltumenerģijas ražošanas vidējo tarifu [ T'_vid , Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ], — siltumenerģijas kopējo vidējo tarifu [ T_vid , Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ].

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes pilnās kopējās izmaksas nosaka:

I = I' + I'' – I''_{m. zud} , [ Ls ]

Siltumenerģijas piegādes un kopējais vidējais tarifs ir statistisks lielums, un norēķinos par piegādāto siltumenerģiju pēc divpakāpju tarifa tos neizmanto (sk. 27.punktu).

VII. Siltumenerģijas realizācijas izmaksu aprēķins

24. Siltumenerģijas realizācijas izmaksas [ I''', Ls] uzskatāmas kā pastāvīgās izmaksas [ I''' = I'''_p, Ls], un tajās ietilpst:

24.1. pamatlīdzekļu (skaitļojamā tehnika u.c.) nolietojums;

24.2. pamatlīdzekļu remonta un citi izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu uzturēšanu darba kārtībā vai to saglabāšanu;

24.3. darba samaksa, ieskaitot sociālo nodokli;

24.4. administrācijas un citi ar realizāciju saistītie izdevumi.

Šīs izmaksas var būt izdalītas atsevišķi katrā no siltumenerģijas ražošanas, piegādes un realizācijas posmiem. Parasti ražošanas posmā šīs izmaksas atsevišķi netiek izdalītas.

25. Ja ar siltumenerģijas realizāciju nodarbojas atsevišķas juridiskas vai fiziskas personas, tad arī jāparedz peļņa nodokļu samaksai un realizācijas uzņēmumu (punktu) nodrošināšanai, rekonstrukcijai un attīstībai.

26. Siltumenerģijas realizācijas pastāvīgās izmaksas veidojas visos starpposmos starp Piegādātāju — Lietotāju, Lietotāju — Apakšlietotāju, kur pastāv līgumattiecības par siltumenerģijas piegādi, un tās var būt iekļautas siltumenerģijas ražošanas, pārvades–piegādes izmaksās. Iespējami gadījumi, kad atsevišķas 24.punktā minētās realizācijas izmaksas būs vienlīdzīgas nullei.

Ja papildus ražošanas un piegādes izmaksām pastāv un tiek rēķinātas atsevišķi realizācijas izmaksas, tad 23.punktā minētajam kopējam siltumenerģijas tarifam jāietver arī šīs izmaksas.

VIII. Siltumenerģijas tarifa galīgais aprēķins Lietotājam

27. Katrā tehnoloģiskās ķēdes posmā atsevišķi nosaka siltumenerģijas izmaksu mainīgo un pastāvīgo daļu, kā minēts iepriekšējās nodaļās.

28.Tarifa mainīgā daļa ir tieši atkarīga no nododamā siltumenerģijas daudzuma.

Tarifa mainīgās daļas lielumu iegūst katrā attiecīgā siltumapgādes tehnoloģiskās ķēdes posmā, dalot izdevumu mainīgo daļu ar prognozēto uz piederības robežas nododamās siltumenerģijas daudzumu.

Tarifa mainīgo daļu vispārīgā formā izsaka:

T_m = ΣI_m : ΣQ, [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ],

kur :

T_m — tarifa mainīgā daļa [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ];

ΣI_m — kopējās mainīgās izmaksas [ Ls ];

ΣQ — prognozētais uz piederības robežas kopējais nododamais siltumenerģijas daudzums [ Gcal, MWh vai GJ ].

29. Siltumenerģijas ražošanas tarifa mainīgo daļu T'_m nosaka:

T'_m = ΣI'_m : Q_raž , [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ],

kur: Q_raž = ΣQ + Q_zud, [Gcal, MWh vai GJ] (sk. 7.punktu).

30. Siltumenerģijas piegādes tarifa mainīgo daļu T''_m nosaka:

T''_m = ΣI''_m : ΣQ, [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ]

Siltumenerģijas ražošanas un piegādes kopīgo tarifa mainīgo daļu T_m nosaka:

T_m = T'_m + T''_m, [ Ls/Gcal, Ls/MWh vai Ls/GJ ]

31. Maksas lielumu par nodoto uz piederības robežas siltumenerģijas daudzumu (sk. 4.punktu) vispārīgā formā nosaka:

N_m = T_m x q , [ Ls ] ,

kur: q — uz piederības robežas nodotās siltumenerģijas daudzums norēķina periodā [ Gcal vai MWh ,GJ ].

32. Tarifa patstāvīgā daļa ir galvenokārt atkarīga no siltumenerģijas Lietotāju siltumapgādes sistēmas uzstādītās jaudas.

Uzstādītās jaudas tarifu nosaka :

b = ΣI_p /ΣF , [Ls/Gcal/h gadā vai Ls/MW gadā],

kur:

I_p — izmaksu pastāvīgā daļa [Ls];

b — uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs [Ls/Gcal/h gadā vai Ls/MW gadā],

Lietotāja uzstādītās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes) vienības nodrošināšanai;

ΣF — siltumenerģijas Lietotāju summārā uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), [Gcal/h vai MW].

Uzstādītās jaudas tarifs ir galvenokārt atkarīgs no siltumenerģijas Lietotāja siltumapgādes sistēmas projekta maksimālās jaudas (atļautās maksimālās siltuma slodzes). To nosaka Ls/Gcal/h gadā vai Ls/MW gadā, un tā ir nemainīga visā tarifa darbības periodā.

33. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas katram Lietotājam mēnesī vispārīgā formā nosaka:

N_p = ( b x F ) :M , [ Ls / mēnesī],

kur:

F — siltumenerģijas Lietotāja uzstādītā jauda (atļautā maksimālā siltuma slodze), [Gcal / h vai MW];

M — mēnešu skaits tarifa aprēķina periodā.

34. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu N'_p siltumenerģijas ražotājs mēnesī nosaka:

N'_p = ( b' x F ) : M , [ Ls / mēnesī],

kur:

b' — uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs ražotājam [Ls / Gcal / h vai Ls / MW ].

35. Maksas lielumu par uzstādīto jaudu siltumenerģijas Piegādātājs Lietotājam mēnesī nosaka:

N''_p = ( b' + b'' ) x F : M , [Ls / mēnesī ],

kur:

b'' — uzstādītās jaudas nodrošināšanas tarifs piegādātājam [Ls /Gcal / h vai Ls / MW].

Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v. i. J.Luns