Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Rīgas Latviešu biedrības nama likums

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir veicināt Rīgas Latviešu biedrības nama (turpmāk — Biedrības nams) saglabāšanu un attīstību, kā arī reglamentēt tā uzturēšanu un izmantošanu, ņemot vērā, ka:

1) tas ir nozīmīgs latviešu nacionālās pašapziņas un valstiskās neatkarības veidošanās simbols;

2) tajā darbojas viena no senākajām latviešu nacionālajām un kultūras organizācijām — Rīgas Latviešu biedrība;

3) tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Rīgas Latviešu biedrības ēka", kas iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (valsts aizsardzības Nr. 6524), un tajā atrodas valsts nozīmes mākslas piemineklis "Fasādes gleznojumi (7)" (valsts aizsardzības Nr. 7289) un valsts nozīmes mākslas piemineklis "Durvju komplekts" (valsts aizsardzības Nr. 7288).

2. pants. Biedrības nams, tā uzturēšanas un izmantošanas pamatnoteikumi

(1) Biedrības nams Rīgā, Merķeļa ielā 13, ir Rīgas Latviešu biedrības īpašums, kas ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatā ar kadastra numuru 0100 005 0040. Rīgas Latviešu biedrība ir atbildīga par Biedrības nama uzturēšanu un izmantošanu saskaņā ar šo likumu un Rīgas Latviešu biedrības statūtiem.

(2) Biedrības nama saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu reglamentē šis likums, likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un citi normatīvie akti.

(3) Biedrības nama saglabājamās vērtības ir ēkas vēsturiskais telpiskais risinājums, apjoms, oriģinālā konstruktīvā sistēma, vēsturiskās būvkonstrukcijas, vēsturisko tradicionālo materiālu lietojums, virsmu faktūras, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums, fasādes gleznojumi, būvgaldniecības izstrādājumi, interjeri, to detaļas, rotājumi, vēsturisko interjeru priekšmeti, iekārtas, kā arī kultūrvēsturisko vērtību kopuma radītā noskaņa.

(4) Attiecībā uz Biedrības namu nav pieļaujams veikt darbības, kas:

1) iznīcina vai bojā saglabājamās vērtības;

2) rada slodzi, kuras rezultātā prognozējama saglabājamo vērtību paātrināta nolietošanās;

3) apdraud vai mazina objekta autentiskumu;

4) rada pretrunas ar objekta nemateriālajām vērtībām.

(5) Biedrības nama oriģinālajā struktūrā ir pieļaujami pārveidojumi, kas saistīti ar konstruktīvās noturības saglabāšanu un mūsdienu dzīves kvalitātes nodrošināšanai noteiktām pieejamības prasībām, ja risinājums saskaņots ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

(6) Biedrības nams apsaimniekojams tā, lai tas autentiskā stāvoklī saglabātos iespējami ilgi.

3. pants. Biedrības nama izmantošanas mērķi

(1) Biedrības nama izmantošanas mērķi ir šādi:

1) pētīt, saglabāt un popularizēt Biedrības namu un tajā esošos kultūras (mākslas) pieminekļus un citas kultūras vērtības kā 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības mājvietu, uzsverot Rīgas Latviešu biedrības kā Latvijas izglītības, kultūras, zinātnes un tautsaimniecības attīstības veicinātājas un nacionālās neatkarības ideju pirmsācējas vēsturisko nozīmi Latvijas valstiskuma veidošanā;

2) veicināt latviešu materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu;

3) veicināt Rīgas Latviešu biedrības 1873. gadā aizsāktās Dziesmu un deju svētku tradīcijas turpināšanu, nodrošinot Biedrības namā Rīgas Latviešu biedrības tautas mākslas kolektīvu darbību un Dziesmu un deju svētku ietvaros paredzētās norises;

4) rīkot izglītības, zinātnes un kultūras pasākumus, tostarp ar tautas tradīcijām saistītus sarīkojumus;

5) atbalstīt valstiski nozīmīgu pasākumu norisi;

6) nodrošināt Biedrības nama kā valsts nozīmes kultūras (arhitektūras) pieminekļa un tajā esošo valsts nozīmes kultūras (mākslas) pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, izpēti, konservāciju un restaurāciju;

7) nodrošināt Biedrības namā esošo pieminekļu un šajā pantā minēto pasākumu publisku pieejamību.

(2) Biedrības namu var izmantot arī citiem mērķiem, ja tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto.

4. pants. Biedrības nama uzturēšanas un attīstības finansēšanas avoti

(1) Biedrības nama uzturēšanu atbilstoši šā likuma 3. pantā noteiktajiem mērķiem finansē Rīgas Latviešu biedrība.

(2) Latvijas valsts piedalās Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas, tostarp šo darbu veikšanai nepieciešamo speciālistu apmācības, finansēšanā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem un saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu.

(3) Latvijas valsts var piedalīties šā likuma 3. pantā noteikto mērķu īstenošanā, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem ir paredzēti finanšu līdzekļi.

(4) Pašvaldībām ir tiesības piedalīties šā likuma 3. pantā noteikto mērķu īstenošanā, tostarp finansēšanā.

5. pants. Biedrības nama īpašumtiesību pārejas noteikumi

(1) Rīgas Latviešu biedrības darbības izbeigšanas gadījumā Biedrības nams šajā likumā noteikto mērķu īstenošanai pāriet Latvijas valsts īpašumā brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām, kuras nekustamajam īpašumam uzliktas saistību rezultātā un par kurām Latvijas valsts nav tieši paziņojusi, ka tā uzņemas attiecīgos apgrūtinājumus un nastas.

(2) Latvijas valstij ir pirmtiesības iegūt īpašumā Biedrības namu, ja tas tiek atsavināts piespiedu izpildē tiesas ceļā vai pārdodot to labprātīgā izsolē.

6. pants. Ierobežojumi rīcībai ar Biedrības namu

Biedrības nama īpašniekam aizliegts Biedrības namu atsavināt vai ieķīlāt privātām juridiskajām vai fiziskajām personām.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6. pantā noteiktais Biedrības nama ieķīlāšanas aizliegums nav attiecināms uz šā likuma spēkā stāšanās dienā zemesgrāmatā nostiprinātajiem Biedrības nama apgrūtinājumiem.

2. Rīgas Latviešu biedrība līdz 2019. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai šā likuma 4. panta otrajā daļā minēto Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programmu.

3. Šā likuma 4. panta otrā daļa par valsts piedalīšanos Biedrības nama atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 27. septembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 11. oktobrī