• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojums Nr. 512 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2018., Nr. 203 https://www.vestnesis.lv/op/2018/203.3

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Satversmes tiesas spriedums

Par Civilprocesa likuma 26. panta pirmās daļas, 128. panta otrās daļas 1.2 punkta pirmā teikuma un 132. panta pirmās daļas 6. punkta, ciktāl tie nosaka pienākumu prasības pieteikumā norādīt atbildētāja deklarēto dzīvesvietu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96....VAIRĀK

Vēl šajā numurā

15.10.2018., Nr. 203

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 512

Pieņemts: 11.10.2018.

OP numurs: 2018/203.3

2018/203.3
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 512

Rīgā 2018. gada 11. oktobrī (prot. Nr. 44 55. §)

Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim

1. Apstiprināt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.

3. Noteikt šādas par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgās iestādes:

3.1. Finanšu ministrija sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija", 3. rīcības virzienu "Uzraudzība" un 4. rīcības virzienu "Preventīvie pasākumi";

3.2. Tieslietu ministrija par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija";

3.3. Iekšlietu ministrija par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana";

3.4. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām par 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas";

3.5. Ārlietu ministrija par 11. rīcības virzienu "Masu iznīcināšanas līdzekļu finanšu sankcijas";

3.6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana".

4. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm koordinēt un uzraudzīt rīcības virzienā iekļauto pasākumu izpildi un ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot par to Finanšu sektora attīstības padomei.

5. Noteikt, ka pēc likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" stāšanās spēkā attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta padotības maiņu par pasākumu plāna 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" ir atbildīga tā ministrija, ar kuras starpniecību Ministru kabinets īsteno institucionālo pārraudzību pār Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

6. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm izstrādāt un līdz 2019. gada 15. novembrim iesniegt par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei priekšlikumus pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra.

7. Par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei apkopot saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra. Plāna projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2020. gada 15. janvārim.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 246 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 103. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 

(Ministru kabineta
2018. gada 11. oktobra
rīkojums Nr. 512)

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim

Saturs

Saīsinājumi

I. Kopsavilkums

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums

III. Esošās situācijas raksturojums

IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni

1.rīcības virziens – Riski, politika un koordinācija

2.rīcības virziens – Starptautiskā sadarbība

3.rīcības virziens – Uzraudzība

4.rīcības virziens – Preventīvie pasākumi

5.rīcības virziens – Juridiskās personas un veidojumi

6.rīcības virziens – Finanšu izlūkošana

7.rīcības virziens – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

8.rīcības virziens – Konfiskācija

9.rīcības virziens – Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

10.rīcības virziens – Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

11.rīcības virziens – Masu iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Saīsinājumi

ABLV Akciju sabiedrība "ABLV Bank" (likvidējamā akciju sabiedrība "ABLV Bank")
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija
ARO Asset Recovery Office (Iekšlietu ministrijas Aktīvu atgūšanas pārvalde)
ANO DP Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padome
AML Anti-Money laundering (naudas atmazgāšanas novēršana)
5 AMLD 5th Anti-Money Laundering Directive (2018.gada 30.maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/843 ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES)
ASV Amerikas Savienotās Valstis
ĀM Ārlietu ministrija
CNUE The Council of the Notariats of the European Union (Eiropas Savienības notāru padome)
CRS Common Reporting Standart (Vienotais ziņošanas standarts nodokļu jomā)
DP Drošības policija
ES Eiropas Savienība
EST Eiropas Savienības tiesa
ĢP Ģenerālprokuratūra
FATF Financial Action Task Force (Finanšu darījumu darba grupa)
FAQs Frequently asked questions (biežāk uzdotie jautājumi)
FinCEN ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls
FKTK Finanšu un kapitāla tirgus komisija
FM Finanšu ministrija
FSAP Finanšu sektora attīstības padome
IAUI Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija
IC Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
IDB Iekšietu ministrijas Iekšējās drošības birojs
IeM Iekšlietu ministrija
IKS Iekšējā kontroles sistēma
IO Immediate Outcome (Efektivitātes rādītājs)
IT Informācijas tehnoloģijas
IUB Iepirkumu uzraudzības birojs
KD Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests)
KDKP Kontroles dienesta Konsultatīvā padome
KL Krimināllikums
KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
KPL Kriminālprocesa likums
KRASS Kriminālprocesa informācijas sistēma
KYC facility Know your customer facility (zini savu klientu objekts)
KYC utility Know your customer utility (zini savu klientu rīks)
LFNA Latvijas finanšu nozaru asociācija
LB Latvijas Banka
LZAP Latvijas Zvērinātu advokātu padome
LZNP Latvijas Zvērinātu notāru padome
LZRA Latvijas Zvērinātu revidentu padome
MK Ministru kabinets
MONEYVAL Committee of experts on the evaluation of anti-money laundering measures and the financing of terrorism
NILL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija
NILLN Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana
NILLTF Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
NILLTFN Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršana
NILLTFNL Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas likums
NIS Notāru informācijas sistēma
NKMP Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
NNDP Noteiktās nefinanšu darbības un profesijas
NMPP Nodokļu un muitas policija pārvalde
NRA Otrais nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums
NVS valstis Neatkarīgo valstu sadraudzības valstis
NVO Nevalstiskās organizācijas
OFAC The Office of Foreign Assets Control (Ārvalstu kapitāla kontroles birojs)
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Pasākumu plāns 2017.–2019.gadam Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019.gadam

PLG Patiesais labuma guvējs
PNP Politiski nozīmīga persona
PTAC Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
SAB Satversmes aizsardzības birojs
SIA Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
SM Satiksmes ministrija
TA Tiesu administrācija
TF Terorisma finansēšana
TIS Tiesu informācijas sistēma
TM Tieslietu ministrija
UKI Uzraudzības un kontroles iestādes
UR Uzņēmumu reģistrs
VAS Valsts administrācijas skola
VID Valsts ieņēmumu dienests
VP Valsts policija
VRS Valsts robežsardze
VSS Valsts sekretāru sanāksme

I. Kopsavilkums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma Eiropas Savienībā ir veidota, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Latvija ar šā plānu pieņemšanu apliecina, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai un apņemas nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai jau 2018. un 2019.gadā.

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim (turpmāk – plāns) izstrādāts, lai pilnībā ievestu Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam horizontālo prioritāti – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, paaugstinot valsts starptautisko reputāciju finanšu tirgos un institūcijās. Plāna mērķis ir stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk – NILLTF) riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību Latvijas jurisdikcijai. Plānā iekļautie pasākumi izstrādāti, lai sasniegtu šo mērķi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību.

Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019.gadam (turpmāk – pasākumu plāns 2017.–2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu (turpmāk – NRA).

Kopš pasākumu plāna 2017.–2019.gadam apstiprināšanas, ir notikuši vairāki būtiski notikumi, kuru rezultātā šobrīd ir nepieciešams atkārtoti pārskatīt 2017.gadā apstiprināto plānu, lai 2018. un 2019.gada laikā sasniegtu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanā.

2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim. Līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40.rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem.

Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Šis plāns ir veidots ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru – nozares organizācijām, kas nodrošināja gan nozares, gan lēmumu pieņēmēju saskaņotu rīcību un rezultāta ātru sasniegšanu.

Būtiskākais šā papildu pasākuma plāna punkts ir augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana, kura īstenošanai 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paredzot aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam – nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu.

Koordinēta un efektīva atbildīgu institūciju darbība ir nodrošinājusi ievērojamu riskanto darījumu samazinājumu finanšu sektorā, kas ilgstoši ir bijis viens no finanšu sistēmas reputācijas un ilgtspējīgas attīstības bremzējošiem jautājumiem. Samazinājums, kurš ir sācies 2016.gadā, ievērojami paātrinājies, uzlabojot valsts institūciju iespējas nodrošināt adekvātus kontroles un uzraudzības pasākumus.

1.tabula – Finanšu sektora pārmaiņu vadība 2015.–2018.gadā

 

Informācijas avots – Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Turpmāka progresa sasniegšanai būtiska ir Moneyval efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējuma procesā konstatēto trūkumu novēršana un novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešana, plānojot veicamās darbības līdz 2019.gada nogalei. Tāpat plānā iekļauti atsevišķi pasākumi, kas iziet no iepriekš apstiprinātā pasākuma plāna 2017.–2019.gadam, kā arī no 2018.gada 21.martā apstiprinātā papildu pasākumu plāna finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, kuru ieviešana vēl turpinās. Plānā noteikts, ka uzraudzības un kontroles pasākumi ir ievērojami jāpilnveido arī ārpus finanšu (banku) sektora.

Moneyval 5.kārtas novērtēšana balstās uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitātes vērtējumu pēc 11 rādītājiem. Ņemot vērā starptautiski atzītu FATF metodoloģiju, šis plāns ir strukturēts atbilstoši tai un plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem, izvirzot šādas galvenās prioritātes:

1) uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība;

2) efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana;

3) atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju;

4) informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai;

5) mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veidojot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.

Vienlaikus saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni prasības sistēmas pilnveidošanai, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu uzraudzības regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro. Ministru kabinets, pieņemot šo plānu, apņemas nodrošināt pilnīgu AMLD5 direktīvas ieviešanu pirms noteiktā obligātā ieviešanas termiņa, izskatot sagatavotos dokumentus līdz 2019.gada 1.jūnijam un nodot tos tālākai vērtēšanai Saeimai.

Galvenie šā plāna pasākumi un sasniedzamie rezultāti ir apkopoti 2.tabulā.

2.tabula – Plāna rīcības virzieni

Moneyval efektivitātes rādītājs Galvenie rīcības virzieni Galvenie sasniedzamie rezultāti būtisko prioritāšu īstenošanai
IO.1 NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija Līdz 2019.gada 15.augustam tiks izstrādāts jauns NRA, ņemot vērā Moneyval rekomendācijas un secinājumus no iepriekšējā NRA procesa.

Tiks izstrādāta komunikācijas stratēģija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanu.

Latvijai piemītošie NILLTF riski tiek identificēti, novērtēti un izprasti.

Nacionālā līmenī tiek koordinēta rīcība NILLTF risku novēršanai.

Veiktie pasākumi ir atbilstoši identificētajiem NILLTF riskiem.

IO.2 Starptautiskā sadarbība Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību.

Balstoties uz secinājumiem, tiks organizēta diskusija sadarbībā ar KD un Datu valsts inspekciju par datu apmaiņu ar trešajām valstīm un TM vadībā tiks izstrādāti pamatprincipi starptautiskai sadarbībai, kuri tālāk tiks iestrādāti uzraugu iekšējos normatīvajos aktos.

Tiks pārskatīts Kriminālprocesa likuma regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizēšanu.

Izvērtētas iespējas pilnveidot esošo Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmu, lai nodrošinātu starptautiskās lūgumu vadības sistēmu.

Novērsti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā.
IO.3 Uzraudzība Tiks turpināts darbs pie kredītiestāžu biznesa modeļu maiņas.

ABLV bankas kontrolēta pašlikvidācijas procesa ieviešana

Uz risku balstītas pieejas ieviešana visās uzraudzības iestādēs, palielināts klātienes un neklātienes pārbaužu skaits.

Stiprinot uzraudzības institūcijām pieejamos resursus, paredzēts, ka tiks izveidotas 6 jaunas amata vietas FKTK*, 25 – VID un 3 NKMP.

*Pēc OECD sistēmas izvērtējuma veikšanas

Ieviesta uz risku balstīta pieeja uzraudzībā visās uzraudzības un kontroles institūcijās, nodrošinot pietiekamu un riskam atbilstošu pārbaužu veikšanu un pārkāpumu gadījumā veicot proporcionālus, no tālākiem pārkāpumiem atturošus pasākumus.
IO.4 Preventīvie pasākumi Pārskatīta neparasto un aizdomīgo darījumu ziņošanas sistēma.

Klientu izpētei nepieciešamās informācijas pieejamības pilnveidošana (informācija par PNP, KYC utility, pieeja valsts reģistriem).

Aktīva likuma subjektu informēšana, aktualizētas vadlīnijas, apmācības, informācijas sniegšana.

Likuma subjekti izprot tiem piemītošos NILLTF riskus un piemēro NILLTFN pasākumus atbilstoši tiem piemītošajam NILLTF riska līmenim.
IO.5 Juridiskās personas un veidojumi Tiks veikta UR vesto reģistru modernizācija un nodrošināta UR reģistrācijai iesniegtās informācijas pārbaude.

Īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas PLG tiks izslēgtas no komercreģistra vai pieteikumi par to izslēgšanu iesniegti tiesā.

Uzraudzības institūcijas nodrošinās vienotas metodoloģijas piemērošanu attiecībā uz klientu izpēti, īpaši pievērošot uzmanību PLG.

Tiks veiktas uzraudzības institūciju mērķtiecīgas pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz tiem saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam NILLTF riskam.

Nodrošināta NILLTFNL prasībām atbilstoša juridisko personu patieso labuma guvēju informācijas reģistrācija un pieejamība. Novērsta juridisko personu ar augstāko riska pakāpi izmantošana noziedzīgiem mērķiem.
IO.6 Finanšu izlūkošana Tiks veikta KD statusa maiņa (pēc saskaņošanas ar Egmont grupu), nodrošinot KD autonomiju un operatīvo neatkarību.

Pilnveidots KD konsultatīvās padomes darbs.

Izveidota sadarbības koordinācijas grupa ar privātā sektora un tiesību aizsardzības iestāžu dalību, nodrošinot regulāras sanāksmes.

Tiks palielināta uzraugu un subjektu informētība, apmācība un atgriezeniskā saite. Pārskatīta aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kārtība.

ABLV bankas pašlikvidācijas kontroles vajadzībām, stiprinot KD operatīvās un stratēģiskās analīzes kapacitāti, piešķirti resursi ārpakalpojumu ekspertu piesaistei.

Stiprināta KD kapacitāte, izveidojot jaunas amata vietas, palielinot esošo darbinieku atlīdzību, nodrošināta apmācība un IT resursu pilnveidošana.

Uzlabota aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas sistēma. Nodrošināta koordinācija starp KD, uzraugošām un kontrolējošām institūcijām, tiesību aizsardzības iestādēm un likuma subjektiem.
IO.7 Izmeklēšana un kriminālvajāšana NILL novēršana noteikta kā prioritāte un izstrādātas vadlīnijas NILL lietu prioritizēšanā (Risk Based Approach), nosakot kopīgus principus un kritērijus, pēc kuriem veicama informācijas vākšana, analīze un izvērtēšana visās informācijas analīzes, izmeklēšanas un kriminālvajāšanas stadijās.

Definētas prioritārās nozares un lietas, kurās jāveic izmeklēšana un kriminālvajāšana, nodrošinot, ka līdz 2019.gada trešajam ceturksnim vairākas būtiskas, liela apjoma lietas tiek nodotas iztiesāšanai.

Nodrošināt tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai nepieciešamā pierādījumu apjoma nodrošināšanu, tajā skaitā, apmācību ietvaros tiesnešiem ietvert tematu par sodu politiku.

Kontroles pastiprināšana pār prokuroru rīcību saistībā ar viedokļa izteikšanu (protests) par nosakāmo soda veidu un apmēru krimināllietās par NILL.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai un izmeklēšanai piešķirta prioritāra nozīme. Izveidota paraugprakse atsevišķu kategoriju NILL lietu izmeklēšanā.
IO.8 Konfiskācija Tiks izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, lai efektīvi apkarotu NILL uz robežas, kā arī nodrošinātu atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanai un konfiskācijai. Izstrādāta un ieviesta vienotā pieeja "apgrieztās pierādīšanas nastas" pielietošanā mantas konfiskācijas jautājumos.
IO.9 Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana Tiks izstrādāts atsevišķs ziņojums par TF/PF nacionālajiem riskiem. Balstoties uz ziņojumu tiks veidota TF/PF novēršanas stratēģija.

DP un KD nodrošinās apmācības un uzraudzības vadlīnijas, kā arī sagatavos informatīvo materiālu un sniegs informāciju likuma subjektiem.

Tiks izstrādāts NVO sektora risku novērtējums un definētas paaugstināta TF riska grupas.

Tiks nodrošināta sadarbības koordinācijas platformas un Pretterorisma koordinācijas centra aktīva darbība.

Pieejams aktuāls nacionāla līmeņa NILL risku izvērtējums un terorisma finansēšanas risku izvērtējums. Paaugstināta izpratne iesaistīto institūciju starpā par aktuālajām terorisma finansēšanas lietām.
IO.10 Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas Tiks novērstas nepilnības tiesiskajā regulējumā (Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, Krimināllikumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos).

Organizēts lekciju cikls par sankcijām un pēdējiem grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kurā paredzētas gan publiskas lekcijas finanšu sektoram, uzņēmējiem un plašākai sabiedrībai, gan slēgtas lekcijas citu institūciju pārstāvjiem.

Sakārtots juridiskais ietvars, skaidras vadlīnijas visiem subjektiem, paaugstināta līmeņa informētība par riskiem, iekšējās kontroles sistēmas (IKS) likuma subjektiem, uz risku balstītas izpratnes attīstīšana likuma subjektos.
IO.11 Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai Esošās juridiskās bāzes revīzija attiecībā uz proliferācijas novēršanas sankciju ieviešanu, Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, lai precizētu uzraudzības iestāžu atbildību un kompetences proliferācijas jautājumos.

Paplašināt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjektu pienākumi iekšējās kontroles sistēmas izveidē.

KD sadarbībā ar Moneyval sekretariātu rīkos starptautiska līmeņa konferenci proliferācijas finansēšanas apkarošanas jautājumos.

Paplašināts Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs, iekļaujot pārstāvjus no KD un FKTK.

Uzlabots juridiskais ietvars proliferācijas finansēšanas apkarošanai, nodrošināti pienācīgi resursi finanšu sankciju ieviešanas uzraudzībai, uzlikts par pienākumu subjektiem nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu izveidi, paplašināts Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs, attīstīta starptautiskā sadarbība proliferācijas finansēšanas apkarošanā.

Plāns ietver plašu risinājumu kompleksu, kuru rezultāts ir sasniedzams tikai sadarbībā institūciju starpā un īstenojot šos pasākumus atbilstoši plānā paredzētajā termiņā. Pieņemot šo plānu, kas ir izstrādāts visu Latvijas atbildīgo institūciju profesionālajā un uz rezultātu vērstajā sadarbībā, Ministru kabinets:

– sagaida no visām iesaistītajām institūcijām kvalitatīvu un saskaņotu pasākumu izpildi, iesaistot lēmuma pieņemšanā labākos nozares profesionāļus;

– aicina institūciju vadītājus nodrošināt savu padoto un darbinieku informēšanu par plāna pieņemšanu, uzsverot tā nozīmīgumu valsts starptautiskai reputācijai un katra iesaistītā darbinieka iespēju to ietekmēt;

– uzsver, ka plānotā rezultāta sasniegšanai nav pieļaujams atkāpes no plānā paredzētajiem termiņiem, uzdevumu atlikšana vai nepildīšana, un aicina iesaistītās institūcijas ņemt to vērā, plānojot savus darbus;

– aicinās Saeimu izskatīt tās kompetencē esošos jautājumus prioritārā kārtībā.

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums

2017.gadā apstiprinātais NRA tika sagatavots saskaņā ar metodoloģiju, kas risku novērtēšanai satur deviņus atsevišķus savstarpēji saistītus moduļus – nacionālais NILL draudu novērtējums, nacionālais NILL ievainojamības novērtējums, banku sektora, vērtspapīru sektora, apdrošināšanas sektora, citu finanšu iestāžu, nefinanšu sektora ievainojamības novērtējums, terorisma finansēšanas risku novērtējums un finanšu pakalpojumu pieejamības risku novērtējums. NRA sniedz informāciju par situāciju NILLTF apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai.

NRA ir konstatēts, ka NILL jomā visbūtiskākos draudus rada šādi noziedzīgi nodarījumi:1

– korupcija un kukuļošana (amatnoziegumi);

– noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā;

– krāpšana;

– kontrabanda;

– noziedzīgi nodarījumi, kas veikti lielos apmēros un/vai organizētā grupā;

– proporcionāli lielāks apdraudējums rodas no ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā rezultātā NILL notiek Latvijā vai ļaunprātīgi izmantojot Latvijas banku sistēmu;

– nefinanšu sektora NILLTFN likuma subjektu loma nekustamo īpašumu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarēs, sniedzot atbalstu NILL;

– kredītiestāžu ārvalstu klientu bāzes paaugstināta koncentrācija2;

– Latvijas, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju organizācijas noteikto sankciju pārkāpumu vai apiešanas īstenošana, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu;

– manipulatīvi darījumi (gan "market manipulation", gan tie, kas veikti ar mērķi izdarīt pretlikumīgas manipulācijas ar ārvalstu uzņēmumu, tai skaitā banku, finanšu informāciju).

Nozīmīgākie terorisma finansēšanas draudi:

– Latvijas iedzīvotāju iespējamā pievienošanās teroristiskiem grupējumiem;

– nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides iespējama izmantošana terorisma finansēšanai un slēpta vai maskēta likumīgiem mērķiem paredzētu līdzekļu novirzīšana teroristiskām organizācijām vai to dalībniekiem;

– atsevišķu NILLTFN likuma subjektu, iespējamā izmantošana naudas līdzekļu iegūšanai un novirzīšanai teroristu organizācijām vai to dalībniekiem.

Saskaņā ar NRA NILL legalizācijas draudu līmenis novērtēts kā vidēji augsts un terorisma finansēšanas draudu līmenis kā zems.

Nacionālā ievainojamība3:

Vērtējot nacionālās ievainojamības riskus, tika apzinātas valsts institucionālās sistēmas spējas NILLTF apkarošanas jomā, vērtēta normatīvā regulējuma pietiekamība un piemērošanas efektivitāte, vērtēta NILLTF apkarošanā iesaistīto institūciju un amatpersonu kapacitāte un gatavība adekvāti reaģēt uz draudiem.

– NILLTFN jomā politika tiek veidota sadrumstaloti, ne vienmēr nodrošinot pietiekamu koordināciju iesaistīto institūciju vidū, kas kavē savlaicīgu esošo un nākotnes draudu un ievainojamības NILLTFN jomā apzināšanos un savlaicīgas novēršanas iespējas;

– atšķirīga izpratne un prakse NILLTFN un apkarošanas jautājumos izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā un tiesā;

– privātā sektora nepietiekama iesaistīšana NILLTFN sistēmas pilnveidošanā.

Finanšu sektora ievainojamība:

Kredītiestāžu, kas darbojas paaugstināta NILLTF riska zonā (ārvalstu klientu apkalpošana), paaugstināta NILLTF riska uzņemšanās, kas neatbilst spējai nodrošināt minētā riska pietiekamu pārvaldību, kā arī:

– ievērojamu banku sektora daļu veido kredītiestādes, kas koncentrējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, kam raksturīga virkne paaugstinātu riska faktoru4;

– ārvalstu klientu apkalpojošo banku korespondējošās attiecības ar NVS valstu kredītiestādēm, kas kā neatņemama sastāvdaļa figurē visās lielās apjoma krāpnieciskās shēmās, kurās pēdējo gadu laikā ir minētas Latvijas kredītiestādes, kas apkalpo ārvalstu klientus;

– kredītiestāžu vēlme gūt peļņu augsta NILLTF riska darījumos, neveicot adekvātu riska ierobežošanu;

– iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS) nepietiekama neatkarība, ko rada būtiski trūkumi organizatoriskajā struktūrā (korporatīvās pārvaldības principu nepietiekama ievērošana, tai skaitā banku akcionāru iesaiste IKS vadībā);

– nepietiekama personāla kompetence IKS ietvaros un trūkumi personiskās atbildības nodrošinājuma jomā;

– neatbilstošas IT sistēmas NILLTF risku pārvaldībā;

– formāla klientu padziļinātās izpētes prasību izpilde.

Maksājumu iestāžu un investīciju pakalpojumu jomā ievainojamību rada iepriekš minētajiem faktoriem līdzīgi apstākļi.

Normatīvajos aktos nav skaidri noteiktas atsevišķu finanšu pakalpojumu sniedzēju NILLTFN pasākumu īstenošanas uzraudzības un kontroles institūcijas.

Nefinanšu sektora ievainojamība:

– nepietiekama nefinanšu sektora subjektu uzraudzības un kontroles institūciju uzraudzības kapacitāte;

– izpratnes trūkums un vājas zināšanas NILLTFN jomā;

– nepietiekams NILLTFN regulējums un vāja uzraudzība;

– nepietiekamas NILLTFN procedūras, t.sk. IKS nepilnības.

Saskaņā ar NRA nacionālā NILL ievainojamība novērtēta kā vidēja un vispārējais nacionālais NILL risks kā vidēji augsts.

III. Esošās situācijas raksturojums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību.

Atbilstoši deklarācijai par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kas nosaka valdības prioritātes, tā ir apņēmusies koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definējot sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai.

2017.gada 21.martā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019.gadam, kurā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Kā viena no Finanšu sektora attīstības plāna horizontālām prioritātēm ir izvirzīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana. Lai nodrošinātu šīs prioritātes ieviešanu, Finanšu ministrijai tika uzdots sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019.gadam (turpmāk – pasākumu plāns 2017.–2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu. NRA sniedz informāciju par situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai.

Pirmajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTF novēršanas stratēģijas un politikas izstrādes un ieviešanas koordināciju" paveiktais – 2017.gada 9.novembrī ir stājušies spēkā likumi "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā", "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", lai nodrošinātu atbilstošu sankcionēšanas mehānismu NILLTFN likuma subjektiem finanšu sektorā attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu.

Otrajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTFN normatīvo regulējumu" paveiktais – 2017.gada 9.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro.

Trešajā rīcības virzienā "Uzlabot izmeklēšanas, apsūdzības un iztiesāšanas efektivitāti un nodrošināt preventīvo pasākumu un sodu efektīvu piemērošanu" paveiktais – nodrošināta kapacitātes stiprināšana, veicot starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstošas apmācības NILLTFN jomā, izveidots mehānisms konfiscēto noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un līdzekļu, kas iegūti noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas rezultātā, izmantošanai.

Ceturtajā rīcības virzienā "Uzlabot Kontroles dienesta darbības efektivitāti" paveiktais – definēti Kontroles dienesta stratēģiskie mērķi un uzdevumi, lai nodrošinātu tā darbības efektivitātes uzlabošanu un nacionālās sadarbības stiprināšanu, izvērtēta Kontroles dienesta programmnodrošinājuma efektivitāte un veikti secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem datu apstrādei, veicināta aizdomīgo vai neparasto darījumu ziņojumu kvalitāte, izveidotas divas papildus amata vietas, samazināts Kontroles dienesta resursu patēriņš.

Piektajā rīcības virzienā "Stiprināt subjektu kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais – organizētas apmācības NILLTFN likuma subjektiem un to darbiniekiem. VID vismaz reizi mēnesī organizē un vada seminārus par NILLTFN likuma piemērošanu nodokļu maksātājiem un uzraudzības institūciju pārstāvjiem, no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada maijam notika 24 semināri. Finanšu ministrija noorganizēja Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta finansētas apmācības par izpratnes stiprināšanu NILLN jomā nebanku sektoram (apmeklēja 126 dalībnieki). 2018.gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sadarbībā ar Kontroles dienestu azartspēļu un izložu organizētājiem organizēja praktiskās nodarbības par ziņošanas kārtību, kvalitātes uzlabošanu un biežāko kļūdu analīzi un to mazināšanu vai novēršanu. Latvijas Bankas organizētajā seminārā 2017.gada novembrī valūtas maiņas kapitālsabiedrību pārstāvji tika informēti par aktualitātēm NILLTFN jomā, t.sk. skaidrojot NILLTFN prasību piemērošanu sektorā.

Sestajā rīcības virzienā "Stiprināt uzraudzības un kontroles institūciju kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais – veiktas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā, izveidojot struktūrvienību ar 21 amata vietām, tajā skaitā 10 jaunas amata vietas, palielināts klātienes uzraudzības pārbaužu skaits; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā izveidota jauna amata vieta ar specializāciju NILLTFN jautājumos; Patērētāju tiesību aizsardzības centrā izveidota jauna nodaļa, kuras pienākumos ietilps Patērētāju tiesību aizsardzības centra licencēto komercsabiedrību uzraudzība NILLTFN jomā, izveidotas 8 jaunas amata vietas, ieviesta un īstenota uz risku balstīta pieeja uzraudzībā, izstrādātas un aktualizētas vadlīnijas par tipoloģijām; Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir veikusi kredītiestāžu jauno IT darījumu uzraudzības sistēmas efektivitātes pārbaudi pēc to ieviešanas, paaugstināta uzraudzības procesu efektivitāte.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (turpmāk – FinCEN) š.g. 13.februārī publicēja lēmuma projektu par īpašu pasākumu piemērošanu akciju sabiedrībai "ABLV Bank", ar kuru paredz aizliegt ASV finanšu iestādēm atvērt vai uzturēt korespondējošās attiecībās ar akciju sabiedrību "ABLV Bank" (turpmāk – ABLV) vai tās vārdā. FinCEN ziņojumā bija ietverta virkne ļoti būtisku pārmetumu, tostarp, ka ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir pārvērtuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju par vienu no bankas biznesa pīlāriem un ka ABLV ir tikusi izmantota noziedzīgi finanšu aktivitāšu ietvaros, tai skaitā veikti darījumi ar pusēm, kas ir saistītas ar ASV un ANO sankciju sarakstā esošām institūcijām.

Lai arī pēdējo gadu laikā jau ir nozīmīgi stiprināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas normatīvais ietvars, FinCEN paziņojums norādīja uz to, ka ir nepieciešams vēl aktīvāk vērsties pret iespējām izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem. Ņemot vērā nepieciešamību pēc ātras un koordinētas rīcības Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Daļa no papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai ir jau izpildīti:

– Augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana – 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam – nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu.

– Finanšu noziegumu atklāšanas speciālo uzdevumu vienība – 2018.gada 9.maija Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz ieviest publisko un privāto partnerību cīņā ar finanšu noziegumiem. Grozījumi likumā paredz, ka Kontroles dienests, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu, koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību;

– Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (CRS) – 2018.gada 10.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem";

– Kontroles dienesta vadītāja atlase – Kontroles dienesta priekšnieka amatu no 2018.gada 1.jūnija ieņem Ilze Znotiņa;

– Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana – Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā tika apstiprināti Saeimā 2018.gada 21.jūnijā un stājās spēkā 2018.gada 12.jūlijā;

– Prasības kredītiestāžu darbiniekiem. Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai padomes priekšsēdētāju. Informācijas apmaiņas uzlabošana starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu – Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" tika apstiprināts Ministru kabinetā 2018.gada 19.jūnijā un tiek plānots, ka Saeima likumprojektu turpinās skatīt septembrī. Lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, šajā likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstēs būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) aizliegums būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.

2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim, līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40 rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem.

Moneyval ziņojumā ir atzīts, ka kopš 4.kārtas vērtējuma 2012.gadā Latvija ir veikusi virkni būtisku pasākumu, stiprinot tās NILLTF novēršanas sistēmu, tomēr joprojām ir atsevišķas nepilnības tehniskajā atbilstībā. Vērtējot sistēmas efektivitāti, Moneyval atzīst, ka ir panākta augsta efektivitāte starptautiskās sadarbības jomā, savukārt juridisko personu un veidojumu, kā arī proliferācijas sankciju jomā efektivitāte ir zema. Pārējos efektivitātes rādītājos efektivitāte novērtēta kā vidēja. Ņemot vērā to, ka Latvijai desmit no 11 efektivitātes rādītājos efektivitāte ir novērtēta kā vidēja vai zema, Latvijai ir noteikts pastiprinātās ziņošanas režīms, kas nozīmē, ka progresa ziņojums būs jāsniedz jau nākamā gada nogalē. Īsa informācija par Moneyval novērtējumu efektivitātes rādītājiem (IO) ir atainota zemāk:

3.tabula – Moneyval novērtējums efektivitātes rādītājiem (IO)

Efektivitātes rādītājs Moneyval novērtējums
IO.1 NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija vidējs
IO.2 Starptautiskā sadarbība augsts
IO.3 Uzraudzība vidējs
IO.4 Preventīvie pasākumi  vidējs
IO.5 Juridiskās personas un veidojumi zems 
IO.6 Finanšu izlūkošana vidējs
IO.7 Izmeklēšana un kriminālvajāšana vidējs 
IO.8 Konfiskācija vidējs 
IO.9 Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana vidējs 
IO.10 Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas vidējs 
IO.11 Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai  zems

Informācijas avots – Moneyval 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti.

Moneyval ziņojumā izteiktās rekomendācijas efektivitātes paaugstināšanai, kā arī konstatētās nepilnības atbilstībā FATF rekomendācijām ir ietvertas plāna 1. un 2.pielikumā.

Ņemot vērā notikumus kopš Pasākumu plāna 2017.–2019.gadam apstiprināšanas, kā arī Moneyval novērtēšanas procesu, ir nepieciešams būtiski pārskatīt iepriekš apstiprināto pasākumu plānu, tai skaitā kopā ar papildu apstiprinātajiem pasākumiem finanšu sektora atbilstības paaugstināšanai. Tāpat nepieciešams uzsākt darbu pie Moneyval izteikto rekomendāciju ieviešanas. Līdz ar to Finanšu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sagatavojusi pārskatītu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim, tajā ietverot gan tos Pasākumu plāna 2017.–2019.gadam pasākumus, kuru īstenošana vēl nav pabeigta un ir turpināma, gan papildu apstiprinātos pasākumus, gan arī jaunus pasākumus Moneyval rekomendāciju ieviešanai, lai nodrošinātu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stiprināšanai. Ministru kabinets aicina Saeimu prioritārā kārtā risināt jautājumus, kas saistīti ar plānā ietverto pasākumu izpildi, un prasa normatīvā regulējuma pilnveidošanu likumu līmenī. Lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm cīņā pret noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Latvija atbalsta jaunas iniciatīvas ES līmenī noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanai saskaņā ar uzsāktajām diskusijām ES līmenī.

Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Šā plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairāku citu politikas plānošanas mērķu sasniegšanu. Saeima 2017.gada 26.novembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kur kā Latvijas prioritātes tās ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai ir noteikta stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides noteikšana. Koncepcija nosaka, ka īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, īstenojot nodokļu nemaksāšanas risku sistemātisku apzināšanu, novērtēšanu un atbilstošus kontroles pasākumus. Svarīgi ir paaugstināt tiesību aizsardzības, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo institūciju kapacitāti ekonomisko un finanšu noziegumu un koruptīvo shēmu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī tiesu sistēmas darba efektivitāti šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams uzlabot finanšu sektora uzraudzību, lai novērstu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Ar Ministru kabineta 2018.gada 28.februāra rīkojumu Nr.90 ir apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 20018.–2020.gadam. Šī plāna mērķis ir efektivizēt ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības institūciju cīņai ar organizētu noziedzību. Mērķa īstenošanai noteikti divi darbības virzieni:

1. Veidot vienotu valsts pārvaldes institūciju nodarbināto izpratni un zināšanas par prioritārajām organizētās noziedzības darbības jomām un ietekmi (apdraudējuma līmenis, tendences, dinamika, struktūra) uz valsts ekonomiskajām (finanšu) interesēm un iedzīvotāju drošību.

2. Efektivizēt tiesību aizsardzības iestāžu darbību organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritārajās jomas, t.sk., pilnveidojot sadarbību ar citām institūcijām un sabiedrību.

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada 10.jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020.gadam. Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno. Pasākumu plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana – ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika.

Ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.393 ir apstiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam, kas nosaka, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis ir – ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. Koncepcijā noteiktās korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes:

1. Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;

2. Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;

3.Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā;

4. Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.

IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni

Plāna mērķis Stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai.
Politikas rezultāts/-i un rezultatīvais rādītājs/-i Paaugstināta Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas novēršanas sistēmas efektivitāte.

1. rīcības virziens – Riski, politika un koordinācija

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde:

FM par pasākumiem, kas saistīti ar politikas izstrādi un tās ieviešanas koordināciju

 

KD par pasākumiem, kas saistīti ar NILLTF risku novērtēšanu

Līdzatbildīgās iestādes:

TM, ĀM, IeM, ĢP, KNAB, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC
1. Rīcības virziens RISKI, POLITIKA UN KOORDINĀCIJA
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Latvijai piemītošie NILLTF riski tiek identificēti, novērtēti un izprasti
  2. Nacionālā līmenī tiek koordinēta rīcība NILLTF risku novēršanai
  3. Veiktie pasākumi ir atbilstoši identificētajiem NILLTF riskiem
Nr. P.k. Pasākums Pamatojums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas

Izpildes termiņš
1.1. Veikt NILLTF risku novērtējumu par periodu 2017.–2018.gadam, tai skaitā:

– nodrošināt pilnvērtīgu kompetento iestāžu dalību visās NRA procesa stadijās;

– pilnveidot būtisku valsts NILL draudu un ievainojamības analīzi un izpratni;

– pilnveidot analīzi un izpratni par TF draudiem un ievainojamību, kas raksturīgi finanšu centriem kopumā un specifiski Latvijas ekonomikai un sabiedrībai;

– novērtējumā ietvert arī jaunās tendences, kas varētu radīt riskus (emerging threat);

– identificēt Latvijas riska profilam noteiktās riska jurisdikcijas.

Moneyval rekomendācija 1.1., 1.2., 3.8., 5.3. Identificēti un izprasti Latvijai piemītošie NILLTF riski 1. Sektorālo risku novērtējumu sagatavošanas vajadzībām, uzraudzības un kontroles institūcijām tiek izskaidrota risku novērtēšanas metodoloģija KD

FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM 2018.gada 30.oktobris

2. Definētas esošā NRA nepilnības KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAP, DP, ĢP, IeM, FM, TM, ĀM 2018.gada 30.novembris
3. Izstrādāts ziņojums par juridisko personu, tai skaitā, NVO sektora NILLTF riskiem KD VID, UR, DP. FM, TM 2018.gada 31.decembris
4. Organizētas darba grupas NRA izstrādei (vismaz divas reizes mēnesī) KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, IeM, VP, KNAB, DP No 2019.gada 1.janvāra
5. Izstrādāti sektorālie risku novērtējumi FKTK, VID, LB, IAIU, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM KD 2019.gada 1.februāris
6. Sagatavots novērtējums par ārvalstu klientu depozītu bāzi un ar to saistītajām pārrobežu plūsmām kontekstā ar identificētajiem un potenciālajiem NILLTF riskiem FKTK LB, KD 2019.gada 1.marts
7. Izstrādāts ziņojums par virtuālās valūtas izmantošanu kā jaunas NILLTF metodes riskiem KD FM, VID, LB 2019.gada 31.marts
8. Izstrādāts ziņojums par juristu un nodokļu konsultantu NILLTF riskiem KD VID, LZAP, LZRA, LZNP 2019.gada 30.aprīlis
9. Veikts pētījums par latentās noziedzības apmēru KD TM, IeM, ĢP, VP, KNAB, DP, NMPP, Valsts policijas koledža, LU, RSU 2018.gada 1.jūnijs
10. Izstrādāts 3.nacionālais NILLTF risku novērtējums, tajā iekļaujot šī plāna 9.1.pasākumā veiktā izvērtējuma rezultātus KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, FM, TM 2019.gada 15.augusts
1.2. Izstrādāt komunikācijas stratēģiju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un proliferācijas novēršanu Moneyval rekomendācija 1.3. Risku novērtējuma rezultātu izskaidrošana privātajam sektoram.

Informācijas sniegšana par NIILTFN jomā paveikto.

Palielināta iedzīvotāju informētība un izpratne par NILLTFTF un starptautisko sankciju jautājumiem. Samazinājies to noziedzīgo nodarījumu skaits, kur personas iesaistītas NILLTF to neapzinoties.

1. Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojums iztulkots latviešu valodā un veikta sabiedrības informēšana KD   2018.gada 1.marts
2. Izstrādāta komunikācijas stratēģija FM, KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP,
LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, TM, ĀM
2019.gada 1.marts
3. Organizēta informatīvā kampaņa, kurā sabiedrība informēta par aktuālajiem noziegumiem ar mērķi brīdināt par riskiem tikt iesaistītiem, īpaši fokusējoties uz atsevišķām sabiedrības grupām, piemēram, jaunieši KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM, FM, TM, ĀM   2019.gada 1.aprīlis
4. KD izstrādāti informatīvie bukleti NILLTFN subjektu, uzraudzības un kontroles institūciju un citu personu vajadzībām KD   2019.gada 15.septembris
5. Organizētas NILLTFN dienas KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, VP, KNAB, DP, ĢP, IeM. FM, TM, ĀM 2019.gada 15.septembris
1.3. Balstoties uz veikto sektorālo NILLTF risku novērtējumu, aktualizēt vadlīnijas par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazinošiem pasākumiem, kā arī uzņēmumu risku novērtējumu veikšanu Moneyval rekomendācija 1.4., 1.5., 1.9. Nodrošināta NILLTFN likumu subjektu informēšana par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazinošiem pasākumiem.

Likuma subjekti izmanto NRA rezultātus, veicot savus riska novērtējumus.

Aktualizētas vadlīnijas likuma subjektiem. FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM   2019.gada 1.aprīlis
1.4. Atbilstoši 3.nacionālajam NILLTF risku novērtējumam, veikt nepieciešamās izmaiņas politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. Moneyval rekomendācija 1.8., 1.11. Nodrošināt, ka politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti atbilst identificētajiem NILLTF riskiem. Sagatavoti priekšlikumi nepieciešamajiem grozījumiem politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos. FM, TM, IeM, ĀM, EM   2019.gada 30.novembris
1.5. Aktualizēt kompetento iestāžu darbības plānus atbilstoši aktuālajiem NILLTF riskiem. Moneyval rekomendācija 1.10., 1.12. Kompetento iestāžu darbības plāni ir atbilstoši NRA identificētajiem riskiem, definē uz nākotni vērstus un atbilstoši prioritizētus pasākumus, nosaka precīzus termiņus un izmērāmus ieviešanas rezultātus, un tie tiek ieviesti saprātīgi mazinot toleranci pret likuma subjektu formālu pieeju atbilstībai. Atbilstoši 3.nacionālajam NILLTF risku novērtējumam, aktualizēti kompetento iestāžu rīcības plāni FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM, ĢP, VP, KNAB   2019.gada 30.novembris
1.6. Pārskatīt Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu un mandātu. Moneyval rekomendācija 1.13., 1.14.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 1.1.pasākums

Nodrošināt NILLTF globālo tendenču un to ietekmi lokālā līmenī izvērtēšanu Veiktas izmaiņas Finanšu sektora attīstības padomes nolikumā, paredzot, ka:

– Finanšu sektora attīstības padome regulāri izskata informāciju par NILLTF globālajām tendencēm un to ietekmi lokālā līmenī;

– sastāvā pārstāvētas atbilstošās institūcijas un nevalstiskās organizācijas.

FM   2018.gada 15.decembris
1.7. Pārskatīt Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes mandātu Moneyval rekomendācija 1.14., 1.15.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 1.1., 1.3.pasākums

Nodrošināt kompetento iestāžu koordinētu rīcību, kā arī regulāru NILLTF risku, tendenču analīzi un stratēģisko analīzi. Veiktas izmaiņas Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes mandātā, paredzot, ka padome:

– veic horizontālu informācijas apmaiņu par NILLTF riskiem, tendencēm un lietām;

– regulāri informē FSAP par NILLTF globālajām tendencēm un to ietekmi lokālā līmenī;

– apkopo informāciju par kompetento iestāžu veikto stratēģisko analīzi.

FM KD 2018.gada 15.decembris

2. rīcības virziens – Starptautiskā sadarbība

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, VP, VID, DP, ĢP, KNAB, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC

2. Rīcības virziens Starptautiskā sadarbība
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Novērsti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā
  2. Nodrošināta efektīva un ātra starptautiskā sadarbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā
  3. Izveidota kritēriju sistēma, kas ļauj prioritizēt starptautiskās sadarbības lūgumus
  4. Ieviesta efektīva starptautiskās sadarbības lietu vadības sistēma
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
2.1. 1. Izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugošo iestāžu starptautisko sadarbību. Moneyval rekomendācija 2.1., 2.2., 2.3. Uzlabota uzraugošo iestāžu starptautiskā sadarbība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Sagatavots pārskats par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugošo iestāžu starptautisko sadarbību un iesniegts Tieslietu ministrijā. VID, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, VDI, KD   2018.gada 1.novembris
2. Apkopot izvērtējuma rezultātus un sagatavot ziņojumu FSAP Novērsti trūkumi tiesiskajā regulējumā attiecībā uz uzraugošo iestāžu starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā Iesniegts ziņojums FSAP TM VID, KD, VDI, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC 2019.gada 1.februāris
2.2. Izstrādāt pamatprincipus starptautiskai sadarbībai (skaidri un droši ceļi, mehānismi un kanāli, pa kuriem iesniegt un izpildīt pieprasījumus, skaidra prioritāšu lietu vadības sistēma šiem mērķiem un skaidri procesi saņemtās informācijas aizsardzībai), kuri tālāk tiks iestrādāti uzraugu iekšējos normatīvajos aktos. Moneyval rekomendācija 2.1., 2.2., 2.3. Nodrošināti uzraugošo iestāžu skaidri un droši ceļi, mehānismi un kanāli, pa kuriem iesniegt un izpildīt pieprasījumus, skaidra prioritāšu lietu vadības sistēma šiem mērķiem, un skaidri procesi saņemtās informācijas aizsardzība. Izstrādāti pamatprincipi uzraugu starptautiskajai sadarbībai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un iesniegti FSAP TM VID, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC 2019.gada 1.jūlijs
2.3. Izstrādāti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem attiecībā uz pilnvarojumu veikt pieprasījumu ārvalstu partneru vārdā. Moneyval rekomendācija 2.3. Nodrošinātas uzraugošo iestāžu tiesības izpildīt ārvalstu partneru pieprasījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Izstrādāti priekšlikumi un iesniegti FSAP TM VID, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC 2019.gada 1.jūlijs
2.4. 1.Sagatavot budžeta pieprasījumu, lai nodrošinātu nepieciešamos cilvēkresursus starptautiskajai sadarbībai. Moneyval rekomendācija 2.4. Nodrošināta cilvēkresursu kapacitāte efektīvai starptautiskajai sadarbībai krimināltiesiskajā jomā 1. Sagatavots budžeta pieprasījums, lai nodrošinātu nepieciešamās papildu štata vietas ar 2020.gada 1.janvāri. IeM(VP) FM 2019.gada 1.maijs
2. Izvērtēt nepieciešamību stiprināt kapacitāti krimināltiesiskajā starptautiskajā sadarbībā. 2. Izvērtējums par nepieciešamajiem cilvēkresursiem, lai nodrošinātu pilnvērtīgu krimināltiesisko starptautisko sadarbību. ĢP   2018.gada 28.decembris
2.5. Izvērtēt KPL regulējumu attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizēšanu, kas attiecīgi praksē nodrošinās ātru rīcību attiecībā uz tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi un nepieciešamības gadījumā izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā Moneyval rekomendācija 2.5. Izveidoti kritēriji tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizācijā Grozījumi Kriminālprocesa likumā TM IeM(VP) 2019.gada 1.marts
2.6. Izstrādāt kritērijus LV ARO pieprasījumu un lietu (gan nacionālo, gan ārvalstu) apstrādes un izpildes prioritātes noteikšanai. Moneyval rekomendācija 2.5. Efektivizēta LV ARO pieprasījumu/ lietu izskatīšana un izpilde, kā arī resursu izmantošana Uzlabota saņemto pieprasījumu/ lietu kvalitāte un paātrināts apstrādes un izpildes process IeM(VP)   2019.gada 1.marts
2.7. Izvērtēt iespējas uzlabot Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmu kopsakarā ar plānotajām izmaiņām TIS. Moneyval rekomendācija 2.5. Nodrošināta starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu vadības sistēmas funkcionēšana Izstrādāti priekšlikumi Starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības lūgumu informācijas sistēmas uzlabošanā TM ĢP, IeM(VP) 2019.gada 1.marts
2.8. Izstrādāt grozījumus KPL, paredzot mehānismu attiecībā uz ES valstu pilsoņu izdošanu ārpus ES valstīm Moneyval rekomendācija 2.6. Nodrošināts skaidrs un ātrs mehānisms attiecībā uz citu ES valstu pilsoņu izdošanu ārpus ES valstīm. Izstrādāti un iesniegti Saeimā grozījumi Kriminālprocesa likumā TM ĢP 2018.gada 28.decembris

3. rīcības virziens – Uzraudzība

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: FM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM

1. Rīcības virziens UZRAUDZĪBA
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Ieviesta uz risku balstīta pieeja uzraudzībā visās uzraudzības un kontroles institūcijās, nodrošinot pietiekamu un riskam atbilstošu pārbaužu veikšanu un pārkāpumu gadījumā veicot proporcionālus, no tālākiem pārkāpumiem atturošus pasākumus
  2. Visas uzraudzības un kontroles institūcijas nodrošina dialogu ar uzraugāmo nozari, sniedzot regulāras apmācības, konsultācijas un vadlīnijas
  3. Nodrošināta NILLTFN prioritizācija un adekvāti resursi uzraudzības un kontroles institūcijās
Nr. P.k. Pasākums Pamatojums Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
3.1. ABLV kontrolēta pašlikvidācijas procesa ieviešana. 2018.gada 21.marta FSAP lēmums Kontrolēts, pēc atbilstošas metodoloģijas, kas saskaņota ar stratēģiskajiem starptautiskajiem sadarbības partneriem, ieviests pašlikvidācijas process, nodrošinot atbilstošu aizdomīgu darījumu analīzi, finanšu līdzekļu iesaldēšanu un efektīvu sadarbību ar tiesību aizsardzības iestādēm. Regulāri vismaz 2 reizes mēnesī par ABLV pašlikvidācijas procesu informēt FSAP, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu darbības koordināciju efektīva pašlikvidācijas procesa nodrošināšanai. FKTK, KD VP, VID, KNAB Pastāvīgi
3.2. Izveidot mehānismu, kas nodrošina, ka visiem uzraugiem, tai skaitā pašregulācijas iestādēm, ir vienota izpratne par NILLTF riskiem un ka tiek piemēroti adekvāti preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai. Nodrošināt informācijas apmaiņu par NILLTF riskiem Moneyval rekomendācija 3.1. Izveidota sadarbības platforma Kontroles dienesta vadībā uzraudzības un kontroles institūciju darbības koordinēšanai Vismaz reizi mēnesī KD organizē tikšanās ar uzraudzības un kontroles iestādēm KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC Sākot ar 2018.gada 15.oktobri
3.3. Pārskatīt uzraugošo iestāžu darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem Moneyval rekomendācija 3.5.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 6.1., 6.2., 6.3. pasākums

Stiprināta uzraudzības un kontroles iestāžu kapacitāte 1. Izveidotas 6 jaunas amata vietas FKTK Atbilstības kontroles departamentā*

*Pēc OECD sistēmas izvērtējuma veikšanas

FKTK   2019.gada 1.janvāris
2. 2017.gadā veiktas izmaiņas VID struktūrā, izveidojot struktūrvienību ar 21 amata vietām, tajā skaitā 10 jaunas amata vietas.

2019.gadā novirzīt VID 25 amata vietas nodrošinot nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšanai

VID   2019.gada 1.janvāris
3. 2017. un 2018.gadā izveidotas 8 jaunas amata vietas PTAC, izveidojot jaunu nodaļu PTAC licencēto komercsabiedrību uzraudzībai PTAC   2018.gada 1.janvāris
4. 2018.gadā IAUI izveidota jauna amata vieta ar specializāciju NILLTFN jautājumos IAUI   2018.gada 1.janvāris
5. 2019.gadā izveidotas 3 jaunas amata vietas NKMP NKMP   2019.gada 1.janvāris
3.4. Būtiski palielināt NILLTFN klātienes pārbaužu skaitu ārvalstu klientu apkalpojošās kredītiestādēs un pārstāvniecībās Moneyval rekomendācija 3.2.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 6.6 p. pasākums

Efektivizēts uzraudzības process, nodrošinot ātrāku un lielāka apjoma datu apstrādi;

Ieviests IT risinājums analītisko datu apstrādei un pārbaužu metodoloģijā noteikti konkrēti riski;

Veiktas uzraudzības pārbaudes

1. Automātiskais datu skrīnings pret sankciju (ES, OFAC, ANO) un PNP sarakstiem (Accuity compliance link) FKTK   2018.gada 31.decembris
2. Iespējamo naudas atmazgāšanas shēmu un starptautisko sankciju prasību neizpildes apiešanas, aizdomīgo darījumu tipoloģiju identifikācijas un analīzes rīki (IBMI2) FKTK   2019.gada 30.jūnijs
3. Par 20% palielināts pārbaužu skaits attiecībā pret 2018.gadu, nodrošinot, ka pārbaudes tiek veiktas jomās, kurās pastāv paaugstināts NILLTF risks, t.sk., pilnveidota speciālo pārbaužu izmantošana FKTK   2019.gada 31.decembris
3.5. VID novirzīt vairāk resursus NILLTFN uzraudzības programmai un nodrošināt adekvātu, uz risku balstītu plašu loka subjektu nosegšanu uzraudzības ietvaros. Moneyval rekomendācija 3.1., 3.5., 3.6. Izvērtēti VID iekšējie resursi ar mērķi stiprināt NILLTFN jomas kapacitāti un nodrošināt būtisku progresu uz risku balstīta plaša subjektu loka uzraudzībā Atbilstoši veiktajam izvērtējumam novirzīti resursi, lai stiprinātu kapacitāti un palielinātu uz riska balstītu klātienes pārbaužu skaitu.

Ņemot vērā plānoto darbinieku skaita pieaugumu, tiks palielināts klātienes pārbaužu skaits četras reizes, lai sasniegtu 10005 klātienes pārbaudes gadā (no ~ 12 000 VID uzraugāmo nodokļu maksātāju 1000 ir tikuši identificēti kā augsta riska).

VID FM 2019.gada 1.septembris
3.6. Pārskatīt noteikto sankciju un korektīvo pasākumu piemērošanas kritēriju iekšējos normatīvos aktus, lai nodrošinātu pilna spektra sankciju piemērošanu gan attiecībā uz institūcijām, gan uz to vadību. izvērtēt piemēroto sankciju ietekmi uz spēju atturēt no tālākiem pārkāpumiem Moneyval rekomendācija 3.3 Sankciju un korektīvo pasākumu piemērošanas izvērtēšana un pilnveidošana 1. Pārskatītas un izvērtētas esošās procedūras, kas nosaka sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanas kārtību

Veikti grozījumi procedūrās

FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2018.gada 31.decembris
2. Sagatavots pārskats par sankciju un korektīvo pasākumu piemērošanu un iesniegts izskatīšanai saskaņā ar 3.1.pasākumu izveidotajā darba grupā FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC KD 2019.gada 30.jūnijs, turpmāk reizi ceturksnī
3.7. Nodrošināt uz risku balstītu uzraudzības procesu Moneyval rekomendācija 3.1., 3.4., 4.1, 4.2., 4.3.,. 4.4., 4.5., 4.7., 4.8., 4.16., 7.3. 1. Pārbaudes NILLTF jomā tiek veiktas atbilstoši novērtētājiem riskiem. 1. Visās uzraudzības un kontroles iestādēs ir izveidota nozares apdraudējumu un ievainojamības risku noteikšanas un profilēšanas matrica. FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2018.gada 31.decembris.
2. Balstoties uz risku novērtējumu, veikt klātienes un neklātienes pārbaudes, tai skaitā veicot mērķētas uzraudzības pārbaudes jomās, kur identificētas nepilnības. 2. 2018.gadā 961 klātienes un 2 696 neklātienes pārbaudes, 2019. gadā 1 759 klātienes un 3 572 neklātienes pārbaudes (3.pielikums). FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2019.gada 31.decembris

3.8. Izstrādāt grozījumus NILLTFNL, nosakot reputācijas prasības par NILLTFN prasību izpildes atbildīgajām amatpersonām visos likuma subjektos Moneyval rekomendācija 3.7. Nodrošināt to, ka reputācijas prasības ir noteiktas visu likumu subjektu par NILLTFN atbildīgajām amatpersonām 1. Izstrādāti grozījumi NILLTFNL FM   2019,gada 1.marts
2. Veiktas uzraudzības pārbaudes atbilstoši grozījumiem FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2019.gada 31.decembris
3.9. Uzraudzīt kredītiestāžu biznesa modeļu maiņu, samazinot augsta riska klientu īpatsvaru, sasniedzot FKTK noteiktos mērķa lielumus nozarei kopumā. NRA, 23.punktu plāns Risku būtisks samazinājums kredītiestāžu nozarē 1. Regulāri vismaz 2 reizes mēnesī par kredītiestāžu biznesa modeļu maiņas procesu un rezultātiem informēt FSAP FKTK   2018.gada 31.decembris
2. Sagatavots izvērtējums par publicējamo rādītāju kopumu regulārai risku līmeņa monitorēšanai FKTK   2018.gada 1.novembris
3.10. Uzlabot informācijas pieejamību uzraudzības un kontroles iestādēm 23.punktu plāns Uzlabots uzraudzības process Sagatavot izvērtējumu par iespēju nodrošināt bezmaksas piekļuvi valsts reģistriem visām uzraudzības un kontroles institūcijām FM TM 2019.gada 1.marts

4. rīcības virziens – Preventīvie pasākumi

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: FM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM

Rīcības virziens PREVENTĪVIE PASĀKUMI
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Likuma subjekti izprot tiem piemītošos NILLTF riskus
  2. Likuma subjekti piemēro NILLTFN pasākumus atbilstoši tiem piemītošajam NILLTF riska līmenim
  3. Likumu subjekti sniedz ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas sniedz kvalitatīvu ieguldījumu NILLTF izmeklēšanā
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
4.1. Nodrošināt sistēmisku tirgus dalībnieku informēšanu par NILLTF riskiem un preventīvo pasākumu īstenošanu.

Attiecībā uz likuma subjektu risku un NILLTFN prasību izpratni, nodrošināt, ka:

– likuma subjekti, veicot uzņēmuma risku novērtējumu, ir izveidojuši un piemēro pastāvīgas procedūras un atbilstošu dokumentāciju, kā arī regulāri pārskata šīs procedūras;

– uzņēmumu veiktajos riska novērtējumos tiek specifiski analizēti arī terorisma finansēšanas draudi un ievainojamība, kā arī tie atspoguļo faktisko kopējo NILLTF riska ekspozīciju.

Nodrošināt, ka likuma subjektu izpratne par terorisma finansēšanas riskiem neaprobežojas ar teroristu sarakstiem;

– visi likuma subjekti ar augstu darījumu aktivitāti nodrošina automatizētus IT risinājumus terorisma finansēšanas kontroles nolūkos, savukārt subjekti ar zemu darījumu aktivitāti pastāvīgi lieto manuālus instrumentus terorisma finansēšanas kontrolei.

Nodrošināt, ka visiem likuma subjektiem:

– ir izveidoti galvenie NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas elementi;

– ir ieviestas efektīvas iekšējās kontroles un procedūras;

– to veikto risku mazinošo pasākumu piemērošanas efektivitāte ir pastiprināta atbilstoši riskam;

– ir ieviestas sistēmas, kas nodrošina uz risku balstītu pieeju klienta izpētes pasākumu veikšanā.

Uzraudzības procesā veikt regulāras amatpersonu kvalifikācijas un reputācijas, kā arī licencēto subjektu akcionāru reputācijas atbilstības kontroles gan likuma subjekta darbības uzsākšanas brīdī, gan regulāri tā darbības laikā, kā papildus riska identifikatoru nosakot iepriekš konstatētus pārkāpumus NILLTFN jomā.

Moneyval rekomendācija 3.4., 4.1, 4.2., 4.3., 4.4., 4.5., 4.7., 4.8., 4.16., 7.3.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 5.1.pasākums

1. Atbilstoši sektoru risku novērtējumam, kā arī Moneyval rekomendācijās identificētajām nepilnībām aktualizēti normatīvie noteikumi un vadlīnijas likuma subjektiem 1. Aktualizētas vadlīnijas FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   1. 2019.gada 31.janvāris
2. Uzraudzības un kontroles institūcijām veikt regulāras apmācības un sniegt konsultācijas likuma subjektiem 2. 2018.gadā organizētas 67 apmācības vai semināri, apmācītas 2 642 personas;

2019.gadā organizētas 75 apmācības vai semināri, apmācītas 5 426 personas (3.pielikums)

FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC KD 2. 2019.gada 31.decembris

4.2. Jāpastiprina pasākumi, ar kuriem tiek piemērotas minimālās prasības:

– attiecībā uz papildus informācijas un dokumentācijas kvalitāti klientu izpētes procesā, noskaidrojot patiesā labuma guvēju, politiski nozīmīgas personas noteikšanā, līdzekļu izcelsmes noteikšanā, kā arī darījumu uzraudzībā

Moneyval rekomendācija 4.6., FATF 10.rekomendācija 1. Veikti grozījumus NILLTFNL, nodrošinot pilnīgu atbilstību FATF 10.rekomendācijai. 1. Izstrādāts un iesniegts Ministru kabinetā likumprojekts FM   2019.gada 1.marts

2. atbilstoši likuma grozījumiem pilnveidot vadlīnijas likuma subjektiem 2. Pilnveidotas vadlīnijas FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2019.gada 1.aprīlis
4.3. Nodrošināt likuma subjektiem sistematizētu un specifisku komunikāciju attiecībā uz valstīm, kurām, balstoties uz FATF, jāpiemēro klientu padziļinātā izpēte Moneyval rekomendācija 4.9. Saraksta aktualizēšana un subjektu informēšana par veiktajām izmaiņām Augsta riska valstu saraksts tiek regulāri aktualizēts un publicēts KD un uzraudzības un kontroles institūciju mājas lapā KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC 2018.gada 31.decembris
4.4. Izvērtēt iespējas izveidot centrālu reģistru vai avotu, kuru var izmantot pārbaudot Latvijas rezidentu politiski nozīmīgas personas statusu Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 5.2.pasākums

Moneyval rekomendācija 4.9., 4.10.

Sagatavots novērtējums par iespēju nodrošināt pieeju informācijai par politiski nozīmīgu personu un valsts amatpersonu ģimenes locekļiem, izmantojot esošās datu bāzes 1. VID izvērtēs iespēju sniegt informāciju par PNP un/vai uzturēt PNP reģistru. VID

  2018.gada 30.novembris
2. Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem izstrādāti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos FM   2019.gada 31.janvāris
4.5. Pārskatīt aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas sistēmu:

– nodrošināt, ka neparastu un aizdomīgu darījumu koncepti nepārklājas;

– izveidot sistēmu, kas skaidri nodala aizdomīgu darījumu ziņojumus, ja likuma subjektam ir aizdomas, no ziņojumiem par darījumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem;

– apsvērt iespējas pārskatīt paralēlās aizdomīgu darījumu ziņošanas VID sistēmu (aizdomīgu un neparastu darījumu sistēmas pārskatīšanas ietvaros)

Moneyval rekomendācija 4.11., 4.12., 4.14., 6.1. 1. Sagatavot novērtējumu par VID paralēlās ziņošanas sistēmas efektivitāti un lietderību 1. Novērtējums iesniegts FM VID   2019.gada 31.janvāris
2. Izvērtēt (un nepieciešamības gadījumā) izmainīta aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kārtība, paredzot:

a) pāreju uz ierobežotu ziņošanu par neparastiem darījumiem.

b) iestrādāt papildus ziņojumu automatizētus kvalitātes kontroles elementus e-ziņošanas sistēmā (piem., loģiskās kontroles)

2. Novērtēt, vai jaunā (kopš 2018.gada 1.maija) ziņošanas sistēma strādā/ir lietderīga operacionālās un stratēģiskās analīzes mērķiem.

Izmaiņu rezultātā vismaz par 20% samazinājies nekvalitatīvo/neizmantojamo ziņojumu skaits.

Palielināts ziņojumu apstrādes ātrums

KD   2019.gada 1.marts
4.6. Definēt indikatorus un "sarkanos karogus" aizdomīgiem darījumiem, gan vispārīgus, kas piemērojami visiem subjektiem, gan nozarēm specifiskus Moneyval rekomendācija 4.13. Balstoties uz KD sniegto informāciju par tipoloģijām, gan ņemot vērā nozares specifiskos riskus, uzraudzības un kontroles institūcijas definē indikatorus un "sarkanos karogus" aizdomīgiem darījumiem.

KD apkopojis stratēģiskās analīzes rezultātus, t.sk. no AB.LV procesa, un informējis likuma subjektus un UKI, palielinot to informētību.

1. Aktualizētas tipoloģijas. Papildināta un regulāri aktualizēta KD mājas lapa ar informāciju par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, ievērojot katra sektora specifiku KD   2018.gada 31.oktobris,

(Atkārtoti – 2019.gada 30.jūnijs)

2. Pilnveidotas vadlīnijas ar definētiem indikatoriem un "sarkaniem karogiem" FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   2018.gada 31.decembris
4.7. Pilnveidot regulējumu attiecībā par neatkarīgā audita veikšanu un tā veiktā pārbaužu tvērumu Moneyval rekomendācija 4.15. Pilnveidots neatkarīgā audita veikšanas process Izstrādāts regulējums par neatkarīgā audita veikšanas prasībām un pārbaužu tvērumu FKTK   2019.gada 31.janvāris
4.8. Apsvērt iespējas ieviest licencēšanas sistēmu tādās nozarēs, kā nekustamo īpašumu starpniecība; nodokļu konsultācijas, grāmatvedības un uzņēmumu veidošanas pakalpojumi Moneyval rekomendācija 4.17.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 5.4.pasākums

Sagatavot priekšlikumus, likumprojektus nekustamā īpašuma aģentu, nodokļu konsultantu un grāmatvežu licencēšanai. Izvērtēt uzņēmumu veidošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas iespējamību Priekšlikumi, likumprojekti, ziņojumi iesniegti FM VID   2018.gada 31.decembris
4.9. Pilnveidot normatīvo regulējumu darījumu ar kultūras pieminekļiem uzraudzības jomā Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 2.8.pasākums Stiprināts uzraudzības mehānisms Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem NILLTFN likumā FM KM, NKMP 2019.gada 1.jūnijs
4.10. Uzlabot informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai Moneyval rekomendācija 4.6.

FSAP papildus pasākumi

1. Sagatavots izvērtējums par iespēju nodrošināt likuma subjektiem bezmaksas piekļuvi Uzņēmumu reģistra patiesā labuma guvēju reģistram 1. Izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē TM FM 2018.gada 31.decembris
2. Sagatavot izvērtējumu par informācijas apmaiņas uzlabošanu starp valsts iestādēm un likuma subjektiem efektīvai NILLTF risku pārvaldīšanai. 2. Sagatavots izvērtējums un iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē FM VARAM, LDDK, LFNA, KIB 2019.gada 1.jūlijs
3. Sagatavot izvērtējumu par nepieciešamo normatīvo aktu grozījumiem klienta izpētes rīka (KYC utility) izveidei, kas ļautu likuma subjektiem izmantot klientu izpētes informāciju, ko ieguvuši citi likuma subjekti 3. Sagatavots izvērtējums par nepieciešamo normatīvo aktu grozījumiem klienta izpētes rīka (KYC utility) izveidei iesniegts izskatīšanai FSAP sēdei FM ĀM, VARAM, LDDK, LFNA 2019.gada 1.marts

5. rīcības virziens – Juridiskās personas un veidojumi

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: UR, FM, FKTK, VID, KD, LZNP, LZAP, LB, LZRA un NKMP

1. Rīcības virziens JURIDISKĀS PERSONAS UN VEIDOJUMI
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Nodrošināta NILLTFNL prasībām atbilstoša juridisko personu patieso labuma guvēju informācijas reģistrācija un pieejamība
  2. Novērsta juridisko personu ar augstāko riska pakāpi izmantošana noziedzīgiem mērķiem
  3. Apzināti uzņēmumu pakalpojumu sniedzēji un to NILLTF riski
  4. Uzlaboti NILLTFNL likuma subjektu veiktie pasākumi juridisko personu un juridisko veidojumu patieso labuma guvēju noskaidrošanai un pārbaudei
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
5.1. Izvērtēt nepieciešamību veikt normatīvo aktu grozījumus, nosakot sodus par informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvēju vai citus pienākumus un preventīvus pasākumus. Paaugstinot sankcijas, veicināta pieejamība un informācijas precizitāte (atbilstība) par patiesā labuma guvēju. Moneyval rekomendācija 5.1.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 3.1.pasākums

1. Sagatavots izvērtējums par nepieciešamajiem preventīvajiem pasākumiem un normatīvo aktu grozījumiem 1. Sagatavots informatīvais ziņojums un iesniegts izskatīšanai MK sēdē TM UR 2018.gada 30.novembris
2. Izstrādāti normatīvo aktu grozījumi 2. Normatīvo aktu grozījumu projekts TM UR 2018.gada 28.decembris
5.2. Atbilstoši 5.1.punktā veiktajam izvērtējumam, nodrošinot UR reģistru modernizāciju, izstrādāta riskos balstīta pieeja UR attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi. Moneyval rekomendācija 5.1. UR vesto reģistru modernizācija, ieviešot iespējami automatizētāku reģistrācijas procesu un iekļaujot tajā riskos balstītās pieejas izveidi UR reģistrācijai iesniegtās patieso labuma guvēju informācijas pārbaudei. 1. UR vestā komercreģistra modernizācija, kas nodrošina mūsdienīgu un ērtu datu ievadi gan klientiem, gan UR darbiniekiem, datu pārbaudi, uzglabāšanu, kā arī sadarbspēju ar informācijas izplatīšanas vidi un datu apmaiņu ar citām Valsts un pašvaldību iestādēm. TM UR 2019.gada 1.jūlijs
2. Visu UR vesto reģistru modernizācija, izbūvēta jauna informācijas sistēma, kas visos UR reģistros nodrošina mūsdienīgu un ērtu datu ievadi gan klientiem, gan UR darbiniekiem, datu pārbaudi, uzglabāšanu, kā arī sadarbspēju ar informācijas izplatīšanas vidi un datu apmaiņu ar citām Valsts un pašvaldību iestādēm. TM UR 2020.gada 1.jūlijs
3. UR izveidota riskos balstīta pieeja, pārbaudot reģistrācijai iesniegto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, kas ietver automatizētu risku izvērtējumu, definētus riskus, kuriem iestājoties tiek: 1. ziņots par neparastu vai aizdomīgu darījumu; 2. tiek pagarināts reģistrācijas termiņš; 3. tiek atlikta vai atteikta reģistrācija. TM UR 2019.gada 1.jūlijs
5.3. Atbilstoši 5.1.punktā veiktajam izvērtējumam izveidota kārtība, kādā uzraudzības un kontroles iestādes informē atbildīgās institūcijas par gadījumiem, kad pastāv aizdomas par UR norādītās informācijas par patieso labumu guvēju neatbilstību. Moneyval rekomendācija 5.1. UR saņem informāciju par neatbilstošu informāciju par patiesā labuma guvējiem Izstrādāts informācijas apmaiņas mehānisms informācijas par patiesā labuma guvējiem pārbaudei TM UR, FKTK, VID, KD, LZNP, LZAP, LB, LZRA un NKMP 2020.gada 1.jūlijs
5.4. Uzlabot normatīvo aktu par patiesā labuma guvēja identifikāciju un verifikāciju izpratni un piemērošanu finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem Moneyval rekomendācija 5.1. Uzlabota finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku izpratne Apzināta patiesā labuma guvēja identificēšanas un verifikācijas problēmas un sniegtas vadlīnijas FKTK   2019.gada 1.aprīlis
5.5. Patiesā labuma guvēju sliekšņa samazinājums no 25 % līdz 10% vai sektoram pielāgota sliekšņa ieviešana, atsevišķa sliekšņa noteikšana politiski nozīmīgām personām Moneyval rekomendācija 5.1., FSAP papildus pasākumi Sagatavots izvērtējums Izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē FM TM 2018.gada 28.decembris
5.6. Mehānisma ieviešana nominālo direktoru identificēšanai patiesā labuma guvēju reģistrā. NILLTFNL pieļauj par uzņēmuma patiesā labuma guvēju uzskatīt personu, kura ieņem amatu augstākās pārvaldības institūcijā, ja patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot. Šādas personas var būt ārzonu uzņēmumu iecelti nominālie direktori bez reālas kontroles pār uzņēmumu. Tas apgrūtina naudas atmazgāšanas risku novērtēšanu, tāpēc nominālie direktori būtu uzskatāmi norādāmi uzņēmumu reģistrā. Par to panākta vienošanās arī sarunās par jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā (5AMLD) 2017.gada decembrī. Moneyval rekomendācija 5.1. Sagatavots izvērtējums Izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē FM TM, FKTK 2018.gada 28.decembris
5.7. Notāru informācijas sistēmā (NIS) ieviests tiešsaistes savienojums ar UR reģistriem, lai uzlabotu informācijas, kas nepieciešama juridisko personu patieso labuma guvēju pārbaudei pieejamību Moneyval rekomendācija 5.2. Veikti pielāgojumi Notāru informācijas sistēmā (NIS), lai nodrošinātu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem no UR saņemšanu tiešsaistē. Izveidots tiešsaistes rīks Notāru informācijas sistēmā (NIS) patiesā labuma guvēja noskaidrošanai UR reģistros. LZNP UR 2019.gada 28.decembris
5.8. No UR vestā komercreģistra izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nav atklājušas to patiesos labuma guvējus Moneyval rekomendācija 5.2. 1. Nodrošināta faktiski neaktīvo komercsabiedrību izslēgšana no komercreģistra. Komercsabiedrības, kuras faktiski neveic saimniecisko darbību ir uzskatāmas par riskantām un to izmantošana noziedzīgiem nolūkiem ir izplatīta. 15.08.2018. komercreģistrā bija reģistrētas 9156 komercsabiedrības, kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam būtu izslēdzamas no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā. 1. No komercreģistra izslēgta 9156 līdz 15.08.2018. identificētās neaktīvās komercsabiedrības. TM (UR) VID 2018.gada 28.decembris
2. Veikts izvērtējums, lai identificētu tās SIA, kurām ir paaugstināti NILLTF riski (prioritāte SIA ar dalībniekiem – ārvalstīs reģistrētām juridiskajām personām, kurām pieder virs 25% kapitāldaļu) un kas nav atklājušas to patiesos labuma guvējus. 2. Izvērtējums – SIA, kurām ir paaugstināti riski NILLTF jomā un, kas nav atklājušas patiesos labuma guvējus saraksts. TM (UR) KD, VID 2019.gada 1.februāris
3. Lai nodrošinātu, ka SIA ar paaugtinātiem riskiem, iesniedz informāciju par patiesajiem labuma guvējiem vai tiek izslēgtas no komercreģistra, 2.punkta ietvaros veiktajā izvērtējumā identificētajām SIA UR nosūtīs brīdinājumus par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu UR. Tālākās darbības tiks veiktas atbilstoši attiecīgo SIA sniegtajai informācijai, spēkā esošo normatīvo aktu regulējuma ietvaros un UR sadarbojoties ar VID.

SIA, kurām ir paaugstināti riski NILLTF jomā ir atklājušas patiesos labuma guvējus vai arī to darbība ir izbeigta vai pieteikums par to darbības izbeigšanu ir iesniegts tiesā

3. SIA, kurām ir paaugstināti riski NILLTF jomā ir atklājušas patiesos labuma guvējus (noteikts SIA skaits) vai arī to darbība ir izbeigta (noteikts SIA skaits) vai pieteikums par to darbības izbeigšanu ir iesniegts tiesā (noteikts SIA skaits). TM (UR) VID 2019.gada 1.augusts
5.9. Izvērtēt iespējas nodrošināt bezmaksas piekļuvi Latvijas patiesā labuma guvēju reģistram. Pasākumu plāns 2017.–2019.g.

Moneyval rekomendācija 5.3.

Sagatavots izvērtējums Izvērtējums iesniegts izskatīšanai FSAP sēdē TM sadarbībā ar FM   2018.gada 28.decembris
5.10. Nodrošināta juridisku personu un juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju identificēšana Moneyval rekomendācija 5.3. VID uzraugāmo juridisku personu un juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju identificēšanas, atlases un uzraudzības mehānisma stiprināšana Veikts izvērtējums par iespējamiem mehānismiem, kas nodrošinātu juridisku personu un juridisku veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju identificēšanu un uzraudzību FM sadarbībā ar TM FM, VID, 2018.gada 1.decembris
5.11. Nodrošināt, ka likuma subjekti (finanšu un nefinanšu iestādes) veic pasākumus klientu, kas ir juridiskas personas, patieso labuma guvēju noskaidrošanai un veic aktīvu šādas informācijas pārbaudi Moneyval rekomendācija 5.4. 1. Izveidota vienota vispārīga pieeja uzraudzības institūciju metodoloģijā attiecībā uz klientu, kas ir juridiskas personas, izpēti, īpaši pievērošot uzmanību patieso labuma guvēju noskaidrošanai, un atbilstoši pilnveidotas uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijas 1. Izstrādāta vienota pieeja un pilnveidotas vadlīnijas, balstoties uz identificētiem riskiem, definēts veicamo pārbaužu apjoms KD FKTK, VID, LZNP, LZAP, LB, LZRA, NKMP 2018.gada 28.decembris
2. Mērķtiecīgas pārbaudes, lielāku prioritāti piešķirot tādiem saimnieciskās darbības veidiem, kas pakļauti augstākam NILLTF riskam. 2. Mērķtiecīgu pārbaužu skaits, piemēroto soda sankciju/brīdinājumu skaits par PLG izpētes neveikšanu vai neatbilstošu veikšanu. FKTK, VID, LZNP, LZAP, LB, LZRA   2019.gada 28.decembris
5.12. Uzlabota izpratne un mehānismi zvērinātu notāru veiktajos klientu izpētes pasākumos, noskaidrojot patiesā labuma guvējus. Moneyval rekomendācija 3.1., 5.4. Stiprināts NILTFN likuma subjektu (notāru) uzraudzības mehānisms, veidojot vienotu izpratni un uzlabojot mehānismus patieso labuma guvēju noskaidrošanā. 1. Iegūtas ziņas no 22 citām CNUE (Eiropas Savienības Notāru padome) dalībvalstīm par iespējām noskaidrot patiesā labuma guvēju. LZNP   2019.gada 1.janvāris
      2. UINL (Starptautiskā Notariātu savienība) pieņemtas vadlīnijas par NILLTF novēršanu latīņu notariātā (the Guide "Good practices on the prevention of money laundering and terrorist financing in the notarial sector"). LZNP   2019.gada 1.maijs
3. Sagatavots ziņojums par progresu darījuma reģistra, kurā iekļauta pazīme "patiesā labuma guvējs" izveidē. LZNP   2019.gada 31.decembris
4. Izveidots ar zvērinātu notāru starpniecību veikto darījumu reģistrs un tajā iekļauta pazīme "patiesā labuma guvējs". LZNP   2021.gada 31.decembris
5. Izveidots vizualizēts attēls un metodoloģija patiesā labuma guvēja noskaidrošanai. LZNP   2021.gada 31.decembris

6. rīcības virziens – Finanšu izlūkošana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: KD

Līdzatbildīgās iestādes: VP, VID, DP, KNAB, ĢP, FKTK, LZNP, LZAP, LB, LZRA, NKMP, PTAC, NKMP, IAUI, SM

1. Rīcības virziens FINANŠU IZLŪKOŠANA
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Uzlabota aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas sistēma
  2. Nodrošināta koordinācija starp KD, uzraugošām un kontrolējošām institūcijām, tiesību aizsardzības iestādēm un likuma subjektiem
  3. Nodrošinātas adekvātas iespējas veikt stratēģisko un operacionālo analīzi
  4. KD reorganizēts par administratīva tipa finanšu izlūkošanas dienestu, nosakot tā pilnīgu autonomiju un operacionālu neatkarību
Nr. p.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
6.1. Nodrošināt NILLTF novēršanas likuma subjektu un uzraugu apmācību Moneyval rekomendācija 6.1 1. KD veicis uzraugu divpakāpju apmācību (ievada seminārs visiem uzraugiem, 1–2. specializēti semināri katrai uzraudzības un kontroles institūcijai atsevišķi) par kvalitatīvas ziņošanas priekšnoteikumiem:

– atšķirībām starp aizdomīgiem un neparastiem darījumiem;

– iespējamām negatīvām sekām novēlotai vai aizsardzības ziņošanai.

2. KD, pēc atsevišķas vienošanās ar noteiktu subjektu grupām, veic to specializētu apmācību par kvalitatīvas ziņošanas priekšnoteikumiem:

– atšķirībām starp aizdomīgiem un neparastiem darījumiem;

– iespējamām negatīvām sekām novēlotai vai aizsardzības ziņošanai.

1. un 2. Vismaz 11 obligāti apmeklējami semināri. KD FKTK, VID, LZNP, LZAP, LZRA, LB, PTAC, SM, NKMP, NILLTF novēršanas likuma subjekti 2019.gada 1.maijs
6.2. Nodrošināta informācijas sniegšana NILLTF novēršanas likuma subjektiem Moneyval rekomendācija 6.1 1. Pilnveidota KD mājas lapā esošās informācija par NILLTF novēršanu. 1. Reizi mēnesī sagatavota operatīva un praktiski pielietojama informācija ziņojumu KD sagatavošanai KD   Regulāri no 2018.gada 1.novembra

2. Izveidota KD mājas lapā e-pakalpojuma sadaļā reģistrētiem lietotājiem pieejama informācijas sadaļa, kur publicēta ziņotājiem adresēta informācija, kas nav publiskojama. 2. Reizi mēnesī sagatavota operatīva, praktiski pielietojama informācija ziņojumu sagatavošanai. KD   Regulāri no 2019.gada 1.janvāra
6.3. Uzlabot aizdomīgu un neparastu darījumu ziņošanas kvalitāti. Moneyval rekomendācija 6.1. Veikta likuma subjektu risku profilēšana, lai uzlabotu aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti. Nodrošināta atgriezeniskā saite NILLTF novēršanas likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles instrukcijām, paaugstināta subjektu motivācija iesniegt ziņojumus. Izveidota uz risku balstīta pieeja sadarbībā ar NILLTF novēršanas likuma subjektiem. Nodrošināta kvalitatīvāka saziņa starp KD un subjektiem. Samazinājies nekvalitatīvu ziņojumu skaits par 20%. KD, FKTK, VID, LZNP, LZAP, LZRA, LB, KMP, PTAC, NKMP IAUI, SM Sākot ar 2018.gada 1.novembri
6.4. Stiprināt publiskā un privātā sektora sadarbība, pilnveidot informācijas apmaiņu un uzlabot savstarpējo uzticamību. Moneyval rekomendācija 6.2. Nodrošināta efektīva KD Konsultatīvās padomes un sadarbības platformas darbība, tajā skaitā, noteikta sadarbības koordinācijas grupas darba organizācija, lietvedība, konfidencialitātes ievērošana u.c. grupas efektīvas darbības pamata lietas. 1. Izstrādāti sadarbības koordinācijas grupas (NILLTF novēršanas likuma 55.pants) darbībai nepieciešamie iekšējie normatīvie akti. Nedrošināta sadarbības grupas darbība. KD VP, NMPP, KNAB, DP, ĢP, LFNA 2018.gada

30.novembris

2. KD Konsultatīvā padome atbilstoši atjaunotam mandātam sasaukta vismaz vienu reizi mēnesī. KD VP, NMPP, KNAB, DP, ĢP Sākot ar 2019.gada 1.janvāri
6.5. Palielināt KD darbinieku skaitu, tai skaitā palielināt KD resursus stratēģiskās analīzes veikšanai.

Moneyval rekomendācija 6.3. Stiprināta KD kapacitāte gan stratēģiskās analīzes, gan operacionālās analīzes jomā. Nodrošināta jauno darbinieku apmācība un esošo darbinieku zināšanu pilnveidošana atbilstoši jaunākajiem riskiem. 1. 2018.gadā izveidotas 2 papildu amata vietas.

2019.gadā izveidotas 16 jaunas amata vietas;

veiktas izmaiņas attiecība uz darbinieku atlīdzību.

KD   2018.gada 28.decembris

2. Izvērtēta KD programmnodrošinājuma efektivitāte un sagatavoti priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem datu apstrādē un analīzē. IT sistēmu attīstība . KD   2018.gada 20.decembris
3. KD darbinieku apmācība. KD   2019.gada 28.decembris
4. KD iekārtotas darba vietas jaunajiem darbiniekiem un uzsākts darbs jaunās telpās KD   2019.gada 28.decembris
        5. Piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs ABLV pašlikvidācijas procesa gaitā veicamajai operacionālai un stratēģiskai analīzei u.c. KD   2018.gada 1.novembris
6.6. Izstrādāt grozījumus NILLTFN likumā, lai novērstu informācijas atklāšanas riskus, paredzot plašāku ziņojumā iekļaujamās informācijas apjomu. Moneyval rekomendācija 6.4. Mazināts informācijas atklāšanas risks, likuma subjektiem pieprasot papildus informāciju. Izstrādāti grozījumi NILLTFN likumā FM KD 2018.gada 28.decembris
6.7. Nodrošināt Kontroles dienestam tiešsaistes piekļuvi šādām valsts informācijas sistēmu datu bāzēm – KRASS, Traktortehnikas reģistrs, Kuģu reģistrs. FATF 29.rekomendācija Paātrināta datu iegūšana no valsts informācijas sistēmām 1. Nodrošināta tiešsaistes piekļuve KD nepieciešamajām datu bāzēm KD Datu bāžu turētāji 2019.gada 1.jūlijs
2. Apzinātas jaunas tiešsaistē pieejamās datu bāzes, sagatavota tabula ar jaunām tiešsaistē pieejamām datu bāzēm, iekļaujot vērtējumu par nepieciešamību pievienot attiecīgo datu bāzi KD datu avotiem. KD   2019.gada 1.jūlijs
6.8. Izstrādāt tipoloģijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas rada lielāko apdraudējumu valsts NILLTFN sistēmai. Moneyval rekomendācija 7.2.

Uzlabotas spējas atklāt un efektīvi izmeklēt ar NILL saistītus noziedzīgus nodarījumus Izstrādātas tipoloģijas nodokļu jomā, kā arī par krāpšanas un korupcijas saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

KD VP, NMPP, KNAB, ĢP 2018.gada 15.novembris
6.9. Sagatavots priekšlikums KD statusa maiņai. Moneyval rekomendācija 6.5. Izstrādāts likumprojekts KD statusa maiņai (saskaņojot ar Egmont grupu), nodrošinot pilnīgu KD autonomiju un operacionālo neatkarību, paredzot atbilstošu finansējumu, darbinieku skaitu un citus nepieciešamos resursus pilnvērtīgai normatīvajos aktos un šajā plānā noteikto darbību veikšanai. Likumprojekts iesniegts izskatīšanai Saeimā FM KD, VK, TM, IeM, ĢP 2018.gada 15.oktobris

7. rīcības virziens – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: IeM, KD, VP, VID, KNAP, DP, ĢP

1. Rīcības virziens   NOZIEDZĪGI IEGŪTU LIDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS IZMEKLĒŠANA UN KRIMINĀLVAJĀŠANA
Sasniedzamie apakšmērķi:   1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai un izmeklēšanai piešķirta prioritāra nozīme
    2. Izveidota paraugprakse atsevišķu kategoriju NILL lietu izmeklēšanā
    3. Veicināta sabiedrības izpratne par NILL negatīvo ietekmi
    4. Veicināta NILL apkarošanā iesaistīto amatpersonu izpratne par NILL identifikāciju, arestu un efektīvu izmeklēšanu
    5. Izveidota vienota prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā kopumā
Nr. p.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
7.1. Izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", lai paredzētu nosacījumu, ka klientu aizliegts informēt par izmeklēšanas iestāžu, operatīvās darbības subjektu, prokuratūras vai tiesas pieprasījumiem. Moneyval rekomendācija 7.1.

FSAP 2018.gada 26.jūnija sēdes lēmums

Izstrādāts tiesiskais regulējums NILL identificēšanas un izmeklēšanas sekmēšanai. Izstrādāts likumprojekts FM FKTK, LFNA 2018.gada 1.oktobris
7.2. NILL apkarošanā iesaistītajām institūcijām aktuālo izmeklēšanu ietvaros pēc iesaistītās institūcijas iniciatīvas sasaukt sadarbības koordinācijas grupu. Moneyval rekomendācija 6.2., 7.1.

FSAP 26.jūnija sēdes lēmums

Uzsākta sadarbības koordinācijas grupu praktiskā darbība. Izveidotas sadarbības koordinācijas grupas KD VP, DP, VID, KNAB, VRS, IDB, prokuratūra un likuma subjekti Pastāvīgi
7.3. Lai nodrošinātu tiesībaizsardzības institūciju sistēmisku un vienotu darbību noziedzības apkarošanas jomā, izveidot un pilnā apjomā ieviest Nacionālo kriminālizlūkošanas modeli. Moneyval rekomendācija 7.1.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g.

3.9.pasākums

Nodrošināta iespēja operatīvās darbības subjektiem operatīvi apmainīties ar viņu rīcībā esošo operatīvo informāciju Izvērtētas iespējas piesaistīt ES strukturālo fondu IT sistēmas attīstības 2.kārtas finansējumu vienotas IT sistēmas izveidei IeM FM, VID, ĢP, TM, KNAB, SAB

2019.gada 28.decembris
7.4. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāt tipoloģijas, kas vērstas uz paraugprakses veidošanu trešo personu veiktajās un autonomajās NILL lietās un to sekmīga piemērošana praksē. Moneyval rekomendācija 7.1. 1. Izstrādātas tipoloģijas

Veicināta paraugprakses veidošana trešo personu veiktajās un autonomajās NILL lietās IeM (VP)

FM (VID, NMPP), KNAB, ĢP, KD 2018.gada 28.decembris
2. Tipoloģijas sekmīgi piemērotas praksē Sekmīgi izmeklētu trešo personu veikto un autonomo NILL lietu pieaugums par 20% 2019.gadā iepretim 2018.gada rādītājam IeM (VP)

FM (VID, NMPP), KNAB, ĢP, KD 2019.gada 28.decembris
7.5. Veikt konsultācijas ar tiesu priekšsēdētājiem nolūkā prioritizēt NILL lietu iztiesāšanu. Moneyval rekomendācija 7.1. Tiks nodrošināta NILL lietu izskatīšanu tiesā pēc iespējas īsākā laika periodā Vidējais lietu izskatīšanas termiņš – 12 mēneši vienā instancē TM (TA)   2018.gada 15.decembris
7.6. Veikt izmeklēšanas iestāžu kapacitātes izvērtējumu par paralēlo finanšu izmeklēšanu veikšanu un izstrādāt priekšlikumus resursu pārorganizācijai, lai nodrošinātu sistemātiskas paralēlās finanšu izmeklēšanas. Moneyval rekomendācija 7.1. Izmeklēšanas iestāžu spējas nodrošināt sistemātiskas paralēlās finanšu izmeklēšanas Sagatavots un iesniegts FSAP ziņojums – apkopojums par izmeklēšanas iestāžu kapacitāti veikt sistemātiskas paralēlās finanšu izmeklēšanas ar izmeklēšanas iestāžu priekšlikumiem par sistemātisku paralēlo finanšu izmeklēšanu nodrošināšanu un to uzlabošanu IeM VP, KNAB, NMPP, DP, IDB, VRS 2019.gada 1.februāris
7.7. Apmācības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā:

1. Organizēt un veikt izmeklētāju un prokuroru apmācību par kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem.

Moneyval rekomendācijas 7.1., 7.3., 7.4.

Pasākumu plāna 2017.–2019.gadam 3.6.

pasākums

1. Veicināta izpratne par kriptovalūtu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, iespējām tās identificēt un arestēt 1. Apmācīti izmeklētāji un prokurori, tiesneši, KD darbinieki – 100 personas TM (TA), VAS FKTK, VP, VID, KNAB, DP, ĢP, VRS, IDB, KD 2019.gada 1.jūlijs
2. Organizēt un veikt izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un finanšu izmeklēšanas organizēšanā. 2. Nodrošināta efektīvāka noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikācija. 2. Apmācīti izmeklētāji un analītiķi – 100 personas TM (TA), VAS VP, VID, KNAB, DP, IDB, KD 2019.gada 1.jūlijs
3. Izstrādāta un īstenota apmācību programma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija pirmstiesas izmeklēšanas laikā)" 3. Veicināta VP izmeklētāju un citu amatpersonu izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu identifikāciju un arestu aizdomās turēto personu un personas, kas uztur pastāvīgas attiecības mantai, t.sk. ārvalstīs. 3. Apmācīti VP izmeklētāji un citas amatpersonas – 100 personas Valsts policijas koledža   2019.gada 15.decembris
4. Īstenot tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanai, nepieciešamā pierādījumu apjoma nodrošināšanu, tai skaitā par sodu politiku 4. Izveidot vienota prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā. 4. Apmācīti tiesneši, prokurori un izmeklētāji – 300 personas TM (TA), ĢP, Tiesību mācību centrs, VAS VP, VID, KNAB, DP, VRS, IDB Pastāvīgi, sākot ar 2019.gada I pusgadu
7.8. Izstrādāt vadlīnijas NILL lietu prioritizēšanā (Risk Based Aproach) nosakot kopīgus principus un kritērijus, pēc kuriem atlasāmas un prioritāri vērtējamas izskatāmās lietas un atbilstoši vadlīnijās noteiktajiem NILL lietu prioritizēšanas principiem un kritērijiem, uzsākt un virzīt sarežģītus un apjomīgus kriminālprocesus. Moneyval rekomendācija 7.2. 1. Izstrādātas, apstiprinātas un izplatītas vadlīnijas 1. Vadlīnijas KD VP, NMPP, KNAB, ĢP 2018.gada 15.novembris
2. Palielinātas spējas un prasmes sarežģītu un apjomīgu NILL lietu izmeklēšanā

2. Uzsākti vismaz 10 kriminālprocesi par sarežģītu, apjomīgu NILL gada laikā VP, NMPP, KNAB, ĢP   2019.gada 28.decembris
7.9. Sagatavot analītisku apkopojumu par jauno (AML) tiesību normu piemērošanas praksi, ietverot jauno tiesību normu piemērošanas prakses analīzi, secinājumus un rekomendācijas kriminālvajāšanas efektivitātes uzlabošanai NILL lietās, kā arī ietverot analīzi par prokuroru motivāciju un spēju testēt praksē nesen ieviestās tiesību normas. Moneyval rekomendācija 7.3. Efektivitātes paaugstināšana jauno tiesību normu piemērošanā

Sagatavots analītisks apkopojums ĢP   2019.gada 31.jūlijs

7.10. Sagatavot tiesu prakses apkopojumu (esošās prakses analīze, secinājumu un rekomendāciju izteikšana nolūkā veicināt vienveidīgu normu piemērošanu NILL jomā) Moneyval rekomendācija 7.3. Vienota izpratne par NILL izmeklēšanu, pierādīšanu. Sagatavots tiesu prakses apkopojums TM sadarbībā ar Augstāko tiesu TA 2019.gada 28.decembris
7.11. Kontroles pastiprināšana pār prokuroru rīcību saistībā ar viedokļa izteikšanu (protests) par nosakāmo soda veidu un apmēru krimināllietās par NILL. Moneyval rekomendācija 7.4. Veicināta adekvāta un konsekventa valsts reakcija (sodu politika) NILL lietās Reizi pusgadā veikts pārskats par prokuroru protestu rezultātiem un apspriests Kontroles dienesta Konsultatīvajā padomē ĢP   Pastāvīgi

7.12. Sagatavots apkopojums no Tiesu informācijas sistēmas par NILLTF piespriestajiem kriminālsodiem. Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 3.4. pasākums

Moneyval rekomendācija 7.4.

Sagatavoti un iesniegti statistikas dati par NILLTF, kas pieejami Tiesu informācijas sistēmā, tādējādi parādot kādi kriminālsodi tiek piespriesti praksē. Sagatavota un reizi gadā Kontroles dienesta Konsultatīvajā padomē izskatīta informācija par kriminālsodu piemērošanas praksi TM (TA) KDKP sastāvā esošās institūcijas Pastāvīgi
7.13. Pārskatīt Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tie spēj adekvāti akumulēt rīcības plāna attiecīgo aktivitāšu rezultātā paredzēto pārbaudāmās informācijas un kriminālprocesu pieaugumu. Moneyval rekomendācija 7.1. un 7.2. Stiprināta NILLTF kriminālprocesu izmeklēšanas kapacitāte Piešķirts finansējums 5 jaunu amata vietu Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē finansēšanai IeM (VP) FM Sākot ar 2019.gada 1.janvāri
7.14. 1.Tieslietu ministrijas vadībā pārrunāt vadlīniju saturu vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā, pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai, diskusijā iesaistot tiesas. Moneyval rekomendācija 7.3.

FSAP 2018.gada 26.jūnija sēdes lēmums

1. Organizēta diskusija par vadlīnijām vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā, pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai. 1. Apzināts pierādījumu minimālais apjoms attiecībā uz predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, lai pierādītu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi. TM   2018.gada 30.oktobris
2.Izstrādāt prakses vadlīnijas vienotas pieejas nodrošināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā, pierādījumu minimālā apjoma nodrošināšanai. 2. Izstrādātas, apstiprinātas un izplatītas vadlīnijas 2. Izveidota vienota prakse noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā. VP, KNAB, NMPP

TM., IeM, ĢP

2018.gada 28.decembris

8. rīcības virziens – Konfiskācija

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: IeM, KD, VP, VID, KNAB, ĢP

1. Rīcības virziens KONFISKĀCIJA
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Izstrādāta un ieviesta vienotā pieeja "apgrieztās pierādīšanas nastas" pielietošanā mantas konfiskācijas jautājumos.
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
8.1. Īstenot apmācības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju (t.sk. apzināšana, līdzekļu iesaldēšana, aresta uzlikšana, konfiscēšana un lēmuma/ sprieduma izpilde, ievērojot normatīvo regulējumu, kas stājās spēkā 2017.gada 1.augustā)". Moneyval rekomendācija 8.1. Vienota izpratne par noziedzīgi iegūtu līdzekļu arestu un konfiskāciju. Apmācīti izmeklētāji, prokurori n tiesneši – 300 personas VAS, TM (TA) IeM (VP, VRS), KNAB, FM (VID NMPP), KD 2019.gada 28.decembris
8.2. Pilnveidot vadlīnijas noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas nodrošināšanai pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, kas ietver metodiku prezumētās noziedzīgi iegūtās mantas atguvei, efektivitāti un sniegt priekšlikumus par to pilnveidei. Moneyval rekomendācija 8.1. Pilnveidotas vadlīnijas. Noziedzīgi iegūtās mantas, tajā skaitā, prezumētās mantas, identifikācijas un aresta piemērošanas pieaugums pret iepriekšējo gadu 20%. IeM (VP) ĢP, KNAB, NMPP, VRS, IDB 2018.gada 28.decembris
8.3. Papildināt Statistikas darba grupas ziņojumu, definējot valsts informācijas sistēmās (eventuāli - TIS (Tiesu informācijas sistēmā) un KRASS (Kriminālprocesa informācijas sistēmā)) iestrādājamos laukus statistisko datu uzskaites vajadzībām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu FATF 33 rekomendācijas izpildi. Moneyval rekomendācija 8.2. Nodrošināta FATF 33.rekoemndācijas izpilde Pilnveidots Statistikas darba grupas ziņojums un iesniegts FSAP. KD VP, VID, DP, KNAB, ĢP, TM (kā TA uzraudzības iestāde), IeM (kā IC uzraudzības iestāde). 2019.gada 1.februāris
8.4. Izstrādāt un izplatīt apkārtrakstu par arestētās mantas vērtības noteikšanu un informācijas ievadīšanu TIS attiecībā uz arestēto mantu un tās vērtību. Moneyval rekomendācija 8.2. Uzlabota informācijas kvalitāte TIS attiecībā uz arestēto mantu un tās vērtību Sagatavota vēstule-apkārtraksts izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesnešiem TM   2018.gada 15.novembris
8.5. Sagatavot un izplatīt apkārtrakstu par NIL konfiskācijas tiesisko regulējumu, kas stājies spēkā 2017.gada 1.augustā Moneyval rekomendācija 8.3. Sagatavota vēstule-apkārtraksts tiesnešiem NIL konfiskācijas, balstoties uz notiesājošu spriedumu, pieaugums par 100% TM   2018.gada 15.novembris
8.6. Veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai efektīvi apkarotu NILL uz robežas, kā arī nodrošinātu atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju. Moneyval rekomendācija 8.4.

Pasākumu plāns 2017.–2019.g. 2.7.pasākums

NILL efektīva apkarošana uz robežas – ierobežota vai pārtraukta skaidras naudas, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas aprite, veicot kontroles pasākumus uz iekšējām ES robežām.

Līdzekļi (skaidra nauda), kas ieskaitīti valsts budžetā (tai skaitā, kas atzīta par noziedzīgi iegūtiem), pieaugums pret iepriekšējo gadu, – 100 %

Izstrādāti un iesniegti MK grozījumi normatīvajos aktos FM TM, ĢP, KD,VID, VRS 2018.gada 28.decembris

9. rīcības virziens – Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: IeM

Līdzatbildīgās iestādes: DP, KD, ĢP

9. Rīcības virziens TERORISMA FINANSĒŠANAS IZMEKLĒŠANA UN KRIMINĀLVAJĀŠANA
  1. Pieejams aktuāls nacionāla līmeņa NILL risku izvērtējums
Sasniedzamie apakšmērķi: 2. Pieejams nacionāla līmeņa terorisma finansēšanas risku izvērtējums
  3. Paaugstināta izpratne iesaistīto institūciju starpā par aktuālajām terorisma finansēšanas lietām
  4. Paaugstināta Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes loma informācijas izplatīšanā kompetentajām institūcijām par aktuālajiem terorisma finansēšanas riskiem
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdz-atbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
9.1. Veikts risku novērtējums, fokusējoties uz terorisma finansēšanas ievainojamībām, kas izriet no Latvijas kā reģionāla finanšu centra lomas, tai skaitā attiecībā uz specifiskiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, un ņemot vērā pastāvošos riskus, kas izriet no augsta ārvalstu čaulas kompāniju klientu koncentrācijas un ar to saistītajiem terorisma finansēšanas riskiem. Tai skaitā veikt specifisku novērtējumu par TF riskiem bezpeļņas organizāciju sektorā, balstoties uz plašāko TF risku novērtējumu ar mērķi izstrādāt un ieviest uz TF risku balstītu pieeju sektora novērošanā. Moneyval rekomendācija 9.1. Izstrādāts Nacionālais terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018.gadu. 1. Izstrādāts atsevišķs ziņojums par terorisma finansēšanas un proliferācijas finansēšanas riskiem. Ziņojums izskatīts Finanšu sektora attīstības padomē. KD DP 2019.gada 1.februāris
2. Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvajā padomē izskatīts jautājums par terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijas izstrādi DP Konsultatīvajā padomē iesaistītās institūcijas 2019.gada 30.jūnijs
9.2. Izveidot uz risku balstītu pieeju NVO sektora uzraudzībai terorisma finansēšanas novēršanai. Moneyval rekomendācija 9.1 Izveidota uz riskiem balstīta pieeja NVO sektora uzraudzībai terorisma finansēšanas novēršanai. 1. Izstrādāts NVO sektora terorisma finansēšanas risku izvērtējums, kurā izvērtēti arī NVO iesaistes riski finanšu sankciju apiešanā DP KD 2018.gada 1.oktobris

2. Īstenota informācijas sniegšana Kontroles dienestam par paaugstināta riska grupā iekļautajām fiziskajām personām. DP   Pastāvīgi
9.3. Palielināt izpratni iesaistīto institūciju starpā par vēl izmeklēšanā esošām terorisma finansēšanas lietām vai pārbaudēm. Moneyval rekomendācija 9.2., 10.3., 10.4. 1. Uzsākta sadarbības koordinācijas grupu praktiskā darbība. Kontroles dienests koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību. 1. Sadarbības koordinācijas darba grupas darba kārtībā regulāri iekļauti jautājumi, kas skar terorisma finansēšanu KD VP, DP, VID, KNAB, VRS, IDB, FKTK, prokuratūra un likuma subjekti No 2018.gada 1.decembra
2. Paaugstināta tiesībaizsardzības iestāžu spējas identificēt un izmeklēt terorisma finansēšanas noziedzīgus nodarījumus. Veicināta vienota izpratne un pieeja izmeklēšanā 2. Veiktas 20 personu apmācības specifiski terorisma finansēšanas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai DP Prokuratūra No 2018.gada 1.decembra
9.4. Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes paplašināšana ar citiem atslēgas spēlētājiem attiecībā uz terorisma finansēšanas jautājumiem (piemēram, FM) TF risku sistemātiskākai atzīšanai Moneyval rekomendācija 9.2. Paplašināta Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvā padome, iekļaujot tajā Finanšu ministrijas pārstāvjus un ekspertus par terorisma finansēšanas jautājumiem, kas varētu veicināt TF risku sistemātiskāku atzīšanu Izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.880

"Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes nolikums"

IeM DP, FM 2018.gada 3.decembris

10. rīcības virziens – terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: IeM sadarbībā ar ĀM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, DP

1. Rīcības virziens TERORISMA FINANSĒŠANAS PREVENTĪVIE PASĀKUMI UN FINANŠU SANKCIJAS
Sasniedzamie apakšmērķi: 1. Sakārtots juridiskais ietvars
  2. Skaidras vadlīnijas visiem subjektiem
  3. Paaugstināta līmeņa informētība par riskiem
  4. Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) likuma subjektiem
  5. Uz risku balstītas izpratnes attīstīšana likuma subjektos
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
10.1. Steidzami jāveic padziļināts novērtējums juridiskajam pamatam finanšu sankciju piemērošanai valstī, ar mērķi nodrošināt konsekvenci starp attiecīgajiem normatīvajiem aktiem Moneyval rekomendācija 10.1, FATF 7.rekomendācija Skaidrs juridiskais pamats atbilstošo kompetento iestāžu pienākumu izpildei;

KD spēj izdot beztermiņa iesaldēšanas rīkojumus, paplašināts iesaldēšanas rīkojumu attiecināmības loks;

Nodrošināta pilna atbilstība FATF standartiem.

Sankciju likuma, Krimināllikuma, NILLTFNL, MK 2016.gada 15.jūlija noteikumu Nr.468 grozījumi. ĀM DP, FKTK, KD, TM 2019.gada 1.jūnijs
10.2 Noteikt likuma subjektiem prasības attiecībā uz terorisma finansēšanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli Moneyval rekomendācija 10.1 Veicināta iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu terorisma finansēšanas novēršanu un sankciju prasību izpildi. Izstrādāti normatīvie noteikumi un vadlīnijas likuma subjektiem FKTK, VID, PTAC   2019.gada 1.maijs
10.3. Pilnveidot iekšējos normatīvos aktus uzraudzības procesa pilnveidošanai attiecībā uz sankciju un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildes nodrošināšanu (t.sk. apiešanu). Moneyval rekomendācija 10.2 Sankciju un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildes nodrošināšanas pastiprināta uzraudzība Veikt grozījumi iekšējos normatīvos aktos FKTK   2019..gada 31.marts
10.4. Nodrošināt, ka, veicot pārbaudes, uzraugi pievērš pastiprinātu uzmanību (prioritāri vērtē) finanšu sankciju piemērošanas atbilstībai starptautiskajām prasībām attiecībā uz terorisma finansēšanas novēršanu. Moneyval rekomendācija 10.2 Paaugstināta finanšu sankciju piemērošanas atbilstība

1. Balstoties uz risku novērtējumu, izstrādāti metodoloģiskie materiāli/vadlīnijas, kurus subjekti var izmantot riska izpratnes veicināšanai un IKS izveidei. DP

KD 2019.gada 1.marts
2. DP apmācības uzraudzības un kontroles institūcijām DP   2019.gada 1.aprīlis
3. Uzraudzības un kontroles institūcijas, veicot pārbaudes, pievērš pastiprinātu uzmanību finanšu sankciju piemērošanas atbilstībai FKTK, VID, PTAC

  2019.gada 1.septembris
10.5. Jāpastiprina informācijas sniegšana un apmācības visiem likuma subjektiem, tai skaitā ar mērķi veicināt darījumu uzraudzību attiecībā uz finanšu sankciju apiešanas riskiem. Dažāda līmeņa semināru organizēšana subjektiem (resursu piesaiste šādu mācību organizēšanai).

Moneyval rekomendācija 10.4 Semināru cikls subjektiem par grozījumiem Sankciju likumā, ieviešot Moneyval rekomendācijas (organizē ĀM kopā ar FKTK, VID, PTAC, FM). Atsevišķas mācības LTRK. ĀM organizēts semināru cikls ar 4 lekcijām, kurās uzraugi un likuma subjekti tiktu informēti par aktualitātēm sankciju jautājumos un normatīvo aktu grozījumos saskaņā ar FATF rekomendācijām Latvijas normatīvo aktu pilnveidošanai. ĀM FKTK, VID, PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, IUB, KD, DP 2018.gada septembris
10.6. Informatīvā satura uzlabošana un papildināšana ĀM mājaslapā, t.sk., vadlīnijas sankciju piemērošanā, labā prakse, FAQs (latviski) par procedūru, kādā sankciju subjekti var iegūt informāciju par savām tiesībām, kārtība, kādā iespējams lūgt sevi izņemt no sankciju saraksta. Moneyval rekomendācija 10.4 Informēti likuma subjekti un plašāka sabiedrība, izpratne par sankcijām un īpaši terorisma finansēšanas riskiem Pieejama un viegli lasāma informācija par sankcijām visiem likuma subjektiem. Augsta izpratne par riskiem. ĀM   2019. gada 1.marts

11. rīcības virziens – masu iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: ĀM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, DP, FKTK

1. Rīcības virziens   MASU IZNĪCINĀŠANAS IEROČU FINANŠU SANKCIJAS
Sasniedzamie apakšmērķi:   1. Uzlabots juridiskais ietvars proliferācijas finansēšanas apkarošanai
    2. Nodrošināti pienācīgi resursi finanšu sankciju ieviešanas uzraudzībai
    3. Subjektiem uzlikts par pienākumu nodrošināt iekšējās kontroles sistēmu izveidi
    4. Paplašināts Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas sastāvs
    5. Attīstīta starptautiskā sadarbība proliferācijas finansēšanas apkarošanā
Nr. P.k. Pasākums Avots Darbības rezultāts Rezultatīvais rādītājs Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš
11.1. Pārskatīt juridisko pamatu finanšu sankciju jomā, novēršot nepilnības tehniskajā atbilstībā, tai skaitā nodalot KD un FKTK kompetenci proliferācijas finansēšanas mēģinājumu gadījumos. Moneyval rekomendācija 11.1, FATF 7.rekomendācija Veikti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā un saskaņā ar normatīvo regulējumu KD var veikt iesaldēšanu proliferācijas gadījumos. Grozījumi Sankciju un NILLTFN likumā, veikti grozījumi attiecīgajos MK noteikumos. ĀM, FM FKTK, KD, VID, PTAC 2019.gada 1.jūlijs
11.2. Noteikt likuma subjektiem prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli. Moneyval rekomendācija 11.1 Veicināta iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu terorisma finansēšanas novēršanu un sankciju prasību izpildi. Atbilstoši sankciju likuma grozījumiem (12.07.2018.), izstrādāti normatīvie noteikumi un vadlīnijas likuma subjektiem FKTK,

VID, PTAC

  2019.gada 1.maijs
11.3. Pilnveidot tiesisko bāzi iesaldēšanai, nodrošinot iespēju KD iesaldēt uz nenoteiktu laiku. Moneyval rekomendācija 11.1. KD ir tiesīgs pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus, par pastāvīgu finanšu līdzekļu iesaldēšanu terorisma finansēšanas vai proliferācijas finansēšanas gadījumos. Sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu grozījumi. FM, ĀM KD, FKTK, VID, PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP 2019.gada 1.jūnijs
11.4. Palielināt informācijas sniegšanu un regulējumu visiem likuma subjektiem, lai nodrošinātu to, ka tiek izstrādātas un ieviestas iekšējās kontroles sistēmas, kas spēj noteikt potenciālo proliferācijas aktivitāti, ņemot vērā attīstības tendences attiecībā uz proliferācijas sankciju apiešanu un Latvijas proliferācijas finansēšanas ievainojamību.

Moneyval rekomendācija 11.3. Institūciju sadarbība informatīvu pasākumu rīkošanā. Informatīvi pasākumi par risku novērtējumu, iekšējās kontroles sistēmu nepieciešamību. Administratīvie sodi par iekšējās kontroles neesamību. (preventīvi pasākumi). KD, DP, ĀM FKTK, VID, PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, IUB Pastāvīgi
11.5. Starptautiska līmeņa konference Rīgā "How to prove effectiveness in IO 11?" par proliferācijas finansēšanas apkarošanu Moneyval rekomendācija 11.3. Latvija stratēģiski veido savu reputāciju kā valsts, kas ir pārvarējusi krīzi finanšu sektora reputācijā un nākotnē ar savu piemēru var rādīt ceļu citām Moneyval dalībvalstīm. KD sadarbībā ar Moneyval sekretariātu un FATF rīko starptautiska līmeņa konferenci Rīgā par Latvijas pieredzi IO11 ieviešanā ar starptautisku ekspertu, pārējo Moneyval dalībvalstu delegāciju dalību KD ĀM, IeM, FM, TM, DP, FKTK 2019.gada 31.marts

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) papildus nepieciešams finansējums ne vairāk 482 015 euro 2018.gadā.

      Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums Nepieciešamais papildu finansējums Pasākuma realizācijas gads
(ja pasākuma realizācija ir terminēta)
Uzdevums Pasākums Budžeta programmas (apakšpro-grammas)
kods un nosaukums
2018.gads 2019.gads 2020.gads 2019.gads 2020.gads 2021.gads turpmākā laikposmā līdz pasākuma pabeigšanai
(ja realizācija ir terminēta)
turpmāk ik gadu
(ja pasākuma izpilde nav terminēta)
 
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12
Finansējums plāna realizācijai kopā     2 044 037 961 691 931 868 7 757 802 5 790 688 4 880 688 0 4 385 435 0

tai skaitā

 

 

 

 

 

     

 

 

 

Tieslietu ministrija

   

1 053 455

   

1 266 823

886 253

686 253

 

191 000

 

Finanšu ministrija

   

557 762

555 993

555 990

2 827 551

2 224 807

2 224 807

0

2 224 807

0

Ekonomikas ministrija

   

277 142

268 342

268 342

           

Prokuratūra

   

155 678

137 356

107 536

3 423 179

2 467 179

1 757 179

 

1 757 179

 

Kultūras ministrija

         

68 640

49 140

49 140

 

49 140

 

Iekšlietu ministrija

         

171 609

163 309

163 309

 

163 309

 
  Tieslietu ministrija 06.01.00
Juridisko personu reģistrācija
1 053 455 0 0 1 266 823 886 253 686 253 0 191 000 -
  5.2.pasākums

Atbilstoši 5.1.punktā veiktajam izvērtējumam, nodrošinot UR reģistru modernizāciju, izstrādāta riskos balstīta pieeja UR attiecībā uz patieso labuma guvēju informācijas pārbaudi.

  1 053 455 0 0 988 211 391 000 191 000 0 191 000 -
  Tieslietu ministrija                    
  5.2. (3) pasākums

UR izveidota riskos balstīta pieeja, pārbaudot reģistrācijai iesniegto informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, kas ietver automatizētu risku izvērtējumu, definētus riskus, kuriem iestājoties tiek: 1.ziņots par neparastu vai aizdomīgu darījumu; 2.tiek pagarināts reģistrācijas termiņš; 3.tiek atlikta vai atteikta reģistrācija.

        247 627 495 253 495 253      
  Tieslietu ministrija                    
  5.8.(3)pasākums

No UR vestā komercreģistra izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nav atklājušas to patiesos labuma guvējus.

  0 0 0 30985 0 0 0 0 2019.gads
  Tieslietu ministrija                    
    33.00.00
Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodroši-nāšana
533 182 533 163 533 160 2 827 551 2 224 807 2 224 807 0 2 224 807 0
  8.6.pasākums

Nodrošināt pastiprinātus deklarētas/nedeklarētas skaidras naudas pārvietošanas kontroles pasākumus un tās aizturēšanu uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

        2 504 198 1 912 530 1 912 530  

1 912 530

 
  Finanšu ministrija                    
  3.3.(2).pasākums

Nodrošināt nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšanu VID 25 amata vietām.

        323 353 312 277 312 277   312 277  
  Finanšu ministrija                    
  3.3.(2) pasākums

Pārskatīt uzraugošo iestāžu darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem.

  533 182 533 163 533 160            
  Finanšu ministrija                    
    39.02.00
Izložu un azartspēļu organizēšanas un norises uzraudzība
24 580 22 830 22 830            
  3.3.(4) pasākums

Pārskatīt uzraugošo iestāžu darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem.

  24 580 22 830 22 830            
  Finanšu ministrija                    
    26.01.00
Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība
277 142 268 342 268 342            
  3.3.(3) pasākums

Pārskatīt uzraugošo iestāžu darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem.

  277 142 268 342 268 342            
  Ekonomikas ministrija                    
    02.00.00 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana 155 678 137 536 107 536 3 423 179 2 467 179 1 757 179   1 757 179  
  Prokuratūra                    
  6.5.(1) pasākums

Stiprināta KD kapacitāte gan stratēģiskās analīzes, gan operacionālās analīzes jomā.

2018.gadā izveidotas 2 papildu amata vietas.

2019.gadā izveidotas 16 jaunas amata vietas;

veiktas izmaiņas attiecībā uz darbinieku atlīdzību.

        1 332 179

1 332 179

1 332 179

 

1 332 179

 
  Prokuratūra                    
  6.1. pasākums

Palielināt NILLTFNL subjektu informētību, apmācību un atgriezenisko saiti par kvalitatīvas ziņošanas priekšnoteikumiem, t.sk.:

a) atšķirībām starp aizdomīgiem un neparastiem darījumiem;

b) iespējamām negatīvām sekām novēlotai/aizsardzības ziņošanai..

        290 000 290 000 290 000   290 000  
  Prokuratūra                    
  6.5.pasākums

Palielināt KD darbinieku skaitu, tai skaitā palielināt KD resursus stratēģiskās analīzes veikšanai

  87 890 77 890 47 890            
  Prokuratūra                    
  6.5.(2) pasākums

Palielināt KD darbinieku skaitu, tai skaitā palielināt KD resursus stratēģiskās analīzes veikšanai

  67 788 59 646 59 646            
  Prokuratūra                    
  1.1.(7) pasākums

Izstrādāts ziņojums par virtuālās valūtas izmantošanu kā jaunas NILL/TF metodes riskiem

        5000          
  1.1.(10)pasākums Izstrādāts 3. nacionālais NILLTF risku novērtējums, tajā iekļaujot 9.1.pasākumā veiktā izvērtējuma rezultātus. Veikts tulkojums angļu valodā.         20 000          
  1.1.(9)pasākums Veikts pētījums par latentās noziedzības apmēru         10 000          
  1.2.(5) pasākums

Organizētas pirmās NILLTFN dienas.

        40 000          
  1.2.(4) pasākums

Izstrādāti informatīvi bukleti par NILLTFN subjektu, UKI un citu personu vajadzībām.

        2000          
  1.2.(1) pasākums

Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojums iztulkots latviešu valodā un veikta sabiedrības informēšana.

        4000          
  4.6.(1)pasākums Aktualizētas tipoloģijas. Tulkojums angļu valodā.         1000          
  6.5.pasākums                    
  6.5.(2) pasākums

Izvērtēta KD programmnodrošinājuma efektivitāte un sagatavoti priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem datu apstrādē un analīzē. IT sistēmu attīstība

        451 000 135 000 135 000   135 000  
  6.5.(3) pasākums

KD darbinieku apmācība

        50 000          
  6.5.(4)pasākums

KD iekārtotas darba vietas jaunajiem darbiniekiem un uzsākts darbs jaunās telpās

        150 000          
  6.1.(2). pasākums

KD, pēc atsevišķas vienošanās ar noteiktām subjektu grupām, veic to specializētu apmācību.

        10 000          
  6.5.(5) pasākums

Piesaistīts ārpakalpojuma sniedzējs ABLV pašlikvidācijas procesa gaitā veicamajai operacionālai un stratēģiskai analīzei u.c.

        890000 710000        
  7.2.pasākums

Izveidotas sadarbības koordinācijas grupas

        5000          
  9.1.pasākums

Izstrādāts Nacionālais terorisma un proliferācijas finansēšanas risku ziņojums par 2017.–2018.gadu. Tulkojums angļu valodā.

        3000          
  11.5.pasākums

KD sadarbībā ar Moneyval sekretariātu un FATF rīko starptautiska līmeņa konferenci Rīgā par Latvijas pieredzi IO11 ieviešanā ar starptautisku ekspertu, pārējo Moneyval dalībvalstu delegāciju dalību

        160 000          
    21.00.00
Kultūras mantojums
                 
  3.3.(5) pasākums

Pārskatīt uzraugošo iestāžu darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem

        68640 49140 49140   49140  
  Kultūras ministrija                    
    06.01.00
Valsts policija
                 
  7.8 (2) pasākums

Palielinātas spējas un prasmes sarežģītu un apjomīgu NILL lietu izmeklēšanā;

7.13 pasākums

Pārskatīt Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieku skaitu un resursus, lai nodrošinātu, ka tie spēj adekvāti akumulēt rīcības plāna attiecīgo aktivitāšu rezultātā paredzēto pārbaudāmās informācijas un kriminālprocesu pieaugumu

        171 609 163 309 163 309   163 309  
  Iekšlietu ministrija                    

1 Metodoloģijas izpratnē "draudi" ir predikatīvo noziegumu rezultātā radušies noziedzīgi iegūti līdzekļi. Latvijā kā NILL predikatīvais noziedzīgais nodarījums var būt jebkurš no Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem .

2 Lielu finansiāli spēcīgu NVS valstu grupu darbība caur vairākām Latvijas kredītiestādēm, kas apkalpo ārvalstu klientus, it īpaši – liels skaits necaurspīdīgu savstarpēju darījumu iekšbankā vai Latvijas finanšu sektora ietvaros bez atbilstoša ekonomiska pamatojuma.

3 Ievainojamība moduļa izpratnē ir nepilnības un vājie posmi valsts NILLTF novēršanas spējās, ka s var pastāvēt kā valstiskā līmenī, tā arī sektorālā līmenī.

4 Ģeogrāfija, gan attiecībā uz klientu (ārzonas kompānijas), gan to patiesā labuma guvēju – NVS, produkti un pakalpojumi (fiduciārie trasti, kredīti pret finanšu nodrošinājumu u.tml.), kā arī piegādes kanāli (e-komercija, korporatīvās kartes ar nepamatoti lielu karšu lietotāju skaitu u.tml.);

5 Veikto pārbaužu skaits 2019.gadā atkarīgs no jaunizveidoto amata vietu nokomplektēšanas laika

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 

1. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas

 

Nr. P.k. Rekomendācija Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes statuss
1. Riski, politika un koordinācija
  Attiecībā uz NILLTF risku izpratni
1.1. Jānodrošina pilnvērtīga kompetento iestāžu dalība visās NRA procesa stadijās KD   Tiks ieviests ar pasākumu 1.1.
1.2. Jāpilnveido vairāku būtisku valsts NILL draudu un ievainojamības analīzi un izpratni, kā arī TF draudus un ievainojamību, kas raksturīgi finanšu centriem kopumā un specifiski Latvijas ekonomikai un sabiedrībai KD   Tiks ieviests ar pasākumu 1.1.
  Attiecībā uz privātā sektora informētību par nacionālajiem NILL/TF riskiem
1.3. Jādefinē atbilstoša komunikācijas stratēģija risku novērtējuma rezultātu izskaidrošanai privātajam sektoram KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.2.

Paveiktais:

KD ir organizējis Pirmās NILLTFN dienas 2018.gada 20.–24.augustā.

1.4. Jānodrošina, ka, balstoties uz nacionālo un citu risku novērtējumiem, tiek izdotas atbilstošas vadlīnijas par identificētajiem riskiem un rekomendētajiem risku mazinošiem pasākumiem KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.3.
1.5. Motivēt privāto sektoru izmantot riska novērtējumu rezultātus, pārskatot to atbilstošās politikas, procedūras un kontroles.     Tiks ieviests ar pasākumu 1.3.
  Attiecībā uz valsts politiku NILLTF risku novēršanai
1.6. Attiecībā uz valsts politikas jomām, kas attiecas uz NILLTFN, pēc būtības izvērtēt efektivitāti tiem pasākumiem, kuriem ir noslēdzies izpildes termiņš, kā arī harmonizēt un sinhronizēt pasākumus, kas ir īstenošanas fāzē FM TM  
1.7. Nodrošināt, ka esošie mehānismi un kompetento iestāžu īstenotie pasākumi nodrošina savlaicīgu neidentificētu vai no jauna radušos risku identifikāciju FM KD  
  Attiecībā uz pastiprinātiem un vienkāršotiem pasākumiem
1.8. Nodrošināt, ka prasības attiecībā uz pastiprinātiem pasākumiem augstāka riska scenāriju gadījumos tiek definētas ņemot vērā tādus scenārijus, kas identificēti NRA FM TM, KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.4.
1.9. Likuma subjekti, izstrādājot vai pilnveidojot savu veikto risku novērtējumu, balstās uz NRA rezultātiem KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.3.
  Attiecībā uz kompetento iestāžu mērķiem un veiktajiem pasākumiem
1.10. Kompetento iestāžu rīcība ir pielāgota, lai nodrošinātu uzmanības fokusēšanu atbilstoši identificētajiem riskiem FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP   Tiks ieviests ar pasākumu 1.5.
1.11. Galvenie valsts plānošanas dokumenti, kas definē kompetento iestāžu veicamos pasākumus NILLTFN jomā nodrošina mērķētus pasākumus, kas vērsti uz galveno identificēto NILL draudu mazināšanu, un ir pietiekami specifiski, definējot efektivitāti paaugstinošus pasākumus FM   Tiek īstenota ar šī plāna izstrādi, kā arī ar pasākumu 1.4.
1.12. Uzraugu rīcības plāni ir atbilstoši NRA identificētajiem NILLTF riskiem, definē uz nākotni vērstus un atbilstoši prioritizētus pasākumus, nosaka precīzus termiņus un izmērāmus ieviešanas rezultātus, un tie tiek ieviesti, saprātīgi mazinot toleranci pret likuma subjektu formālu pieeju atbilstībai FKTK FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.5.
  Attiecībā uz nacionālo koordināciju un sadarbību
1.13. Izvērtēt iespējas paplašināt FSAP mandātu, tajā ietverot NILLTF globālo tendenču un to ietekmi lokālā līmenī izvērtēšanu un vadlīniju sniegšanu valsts NILLTF un proliferācijas novēršanas politikas un veikto pasākumu īstenošanai un to izvērtēšanu FM   Tiks ieviests ar pasākumu 1.6.
1.14. Ieviest definētas procedūras un pastāvīgi to īstenot, kas paredz kompetentām iestādēm regulāri veikt stratēģisko analīzi, kuras rezultāti tiek iekļauti nacionālās politikas veidošanas procesā, kā arī nodrošina horizontālu informācijas apmaiņu par riskiem, tendencēm un konkrētām lietām FM   Tiks ieviests ar pasākumu 1.6., 1.7.
1.15. Nodrošināt KD, uzraugu un tiesībaizsardzības iestāžu veikto pasākumu harmonizēšanu politikas veidošanas un operacionālā līmenī FM KD Tiks ieviests ar pasākumu 1.7.
2. Starptautiskā sadarbība
2.1. Jānovērš atlikušie tehniskās atbilstības trūkumi starptautiskās sadarbības jomā FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMPPTAC   Tiks ieviests ar pasākumu 2.1., 2.2.
2.2. Kompetentajām iestādēm, ieskaitot FKTK, jāpastiprina centieni sadarbības jautājumu risināšanā ar galvenajiem partneriem FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP   Tiks ieviests ar pasākumu 2.1., 2.2.
2.3. Jāpastiprina sadarbība uzraudzības jomā, tai skaitā attiecībā uz zvērinātiem advokātiem un citām juridiskajām profesijām, ņemot vērā Latvijas riska profilu. Jānosaka skaidras uzraugu pilnvaras veikt izmeklēšanu ārvalstu partneru vārdā FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 2.3.
2.4. Jāpiešķir papildu resursi tiesu un tiesībaizsardzibas iestādēs, ņemot vērā valsts riska profilu IeM(VP), ĢP FM Tiks ieviests ar pasākumu 2.4.
2.5. Katrā iestādē, kas iesaistīta starptautiskajā sadarbībā, ir jāizveido skaidri kritēriji prioritāšu noteikšanai un jāizveido lietu vadības sistēmas, tai skaitā ar mērķi nodrošināt detalizētāku un pastāvīgu statistikas uzturēšanu FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, VP, VID, DP, KNAB, ĢP   Tiks ieviests ar pasākumu 2.2., 2.6., 2.7.
2.6. Izstrādāt skaidru un ātru mehānismu, kā risināt citu ES valstu pilsoņu izdošanu ārpus ES valstīm. TM ĢP Paveiktais:

Izstrādāti grozījumi KPL un iesniegti Saeimā pirms 3.lasījuma pie likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Saeimas reģ. Nr.1118).

3. Uzraudzība
3.1. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārskata FSAP stratēģiskais plāns attiecībā uz uzraudzību, ar mērķi:

a. Izveidot mehānismu FSAP ietvaros, kas nodrošina, ka visiem uzraugiem, tai skaitā pašregulācijas iestādēm, ir vienota izpratne par NILL/TF riskiem un ka tiek piemēroti adekvāti preventīvie pasākumi šo risku mazināšanai, un:

b. Nodrošināt informācijas apmaiņu par NILL/TF riskiem, risināt uzraudzības resursu pietiekamību un pastāvīgumu (tai skaitā nodrošinot iepriekšējas kriminālsodāmības pārbaudes pirms ienākšanas tirgū visos sektoros), nodrošināt augsta riska finanšu iestāžu un nefinanšu sektora likuma subjektu identifikāciju un uz risku novērtējumu balstītu pieeju uzraudzībā

FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviesta ar pasākumu 3.1., 3.4., 3.6., 3.8., 5.15.

LZNP

1.07.2018. stājās spēkā Notariāta likuma grozījumi un Ministru kabineta 2018.gada 26.jūnija noteikumi Nr.379 "Noteikumi par zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistru, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru"

Izveidots zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrs, kurā iekļautas ziņas par apliecināto pilnvarojumu – pilnvarojuma izdošanas datums un numurs, pilnvara.

Nodrošināta efektīva zvērinātu notāru apliecināto pilnvaru uzskaite un kontrole, kas veicinās notariāta spējas efektīvāk apkarot dokumentu viltošanu un izmantošanu darījumu procesā.

Izveidota statistikas pieejamība par apliecinātajām pilnvarām un klientiem. Pilnvaras atsaukuma dati parādās ne tikai Atsaukto pilnvarojumu reģistrā, bet arī Pilnvaru reģistrā pie attiecīgā ieraksta. Izveidots e-pakalpojums, kas ļauj pārbaudīt apliecināto pilnvaras īstumu.

3.2. FKTK būtiski jāpalielina NILLTFN klātienes pārbaužu skaits ārvalstu klientu apkalpojošo banku sektorā FKTK   Tiks ieviesta ar pasākumu 3.3.
3.3. Visiem finanšu un nefinanšu sektora uzraugiem ir jāpārskata kritēriji sankciju piemērošanai, lai nodrošinātu, ka par NILLTFN pārkāpumiem tiek piemērota pilna spektra sankcijas, gan attiecībā uz institūcijām, gan to vadību, kā arī jāizvērtē sankciju spēja atturēt no tālākiem pārkāpumiem   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviesta ar pasākumu 3.3., 3.5.
3.4. Uzraugiem jāturpina sistēmiski vērsties pie likuma subjektiem, lai veicinātu NILLTF risku izpratni un preventīvo pasākumu īstenošanu   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviesta ar pasākumu 3.4., 3.6., 4.1.

FKTK

Izstrādāti un FKTK mājas lapā publicēti ieteikumi Nr.210 "Ieteikumi kredītiestādēm klientu izpētei pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījuma attiecību laikā" (20.12.2017.); noteikumi Nr.3 "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm" un (09.01.2018.) grozījumi, kas nosaka čaulas veidojumu identifikācijas pazīmes (29.05.2018.);"Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai" (29.06.2018.)

3.5. Jāpārskata uzraugošo iestāžu darbinieku skaits un resursi, lai nodrošinātu, ka tās spēj adekvāti pārvaldīt identificētos riskus un uzraudzīt likuma subjektu rīcību attiecībā uz riskiem FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviesta ar pasākumu 3.2., 3.3., 3.4.

Paveiktais

IAUI izveidota viena štata vieta ar pamatpienākumiem NILLTFN jomā un, vienam darbiniekam noteikt papildus pienākumus.

PTAC pieņemti 8 darbinieki.

Izveidotas 2 jaunas daļas:

1) Pirmā finanšu pakalpojumu uzraudzības daļa (nebanku kredītu devēju uzraudzība);

2) Otrā finanšu pakalpojumu uzraudzības daļa (parādu ārpustiesas atguvēju uzraudzība)

3.6. VID jānovirza vairāk resursi NILLTFN programmai un jānodrošina adekvāta, uz risku balstīta plaša loka subjektu nosegšana uzraudzības ietvaros VID   Tiks ieviests ar pasākumu 3.4.
3.7. Uzraudzības iestādēm jāturpina tālāk pilnveidot konsekventa politika, pastāvīgi uzraugot amatpersonu atbilstību kvalifikācijas un reputācijas prasībām gadījumos, kad ir noticis NILLTFN prasību pārkāpums   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.7.
3.8. Kompetentajām iestādēm saprātīgā laika termiņā būtu jāveic novērtējums par nerezidentu depozītu bāzi un ar to saistītajām pārrobežu plūsmām kontekstā ar identificētajiem un potenciālajiem NILLTF riskiem FKTK KD Tiks ieviests ar pasākumu 1.1.
4. Uzraudzība
  Attiecībā uz risku un NILLTFN prasību izpratni      
4.1. Jānodrošina, ka likuma subjekti, veicot uzņēmuma risku novērtējumu, ir izveidojuši un piemēro pastāvīgas procedūras un atbilstošu dokumentāciju, kā arī regulāri pārskata šīs procedūras FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.2. Jānodrošina, ka uzņēmumu veiktajos riska novērtējumos tiek specifiski analizēti arī terorisma finansēšanas draudi un ievainojamība, kā arī tie atspoguļo faktisko kopējo NILLTF risku ekspozīciju FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.3. Jānodrošina, ka likuma subjektu izpratne par terorisma finansēšanas riskiem neaprobežojas ar "teroristu sarakstiem", kā arī risku izpratne tiek veicināta ar to ieguldījumu un atgriezenisko saiti NRA procesā; FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
  Attiecībā uz risku mazinošo pasākumu piemērošanu      
4.4. Jānodrošina, ka visās finanšu un nefinanšu iestādēs, kas ir likuma subjekti, tiek ieviesti galvenie NILLTFN iekšējās kontroles sistēmas elementi FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.5. Jānodrošina, ka risku mazinošo pasākumu piemērošanas efektivitāte ir pastiprināta atbilstoši riskam, to nodrošinot ar mērķētām uzraudzības darbībām FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6.
  Attiecībā uz klientu izpēti un datu glabāšanas prasībām      
4.6. Jāpastiprina pasākumi, ar kuriem tiek piemērotas minimālās prasības attiecībā uz papildus informācijas un dokumentācijas kvalitāti klientu izpētes procesā, noskaidrojot patiesā labuma guvēju, politiski nozīmīgas personas noteikšanā, līdzekļu izcelsmes noteikšanā, kā arī darījumu uzraudzībā FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 4.2., 4.10.
  Attiecībā uz pastiprinātu vai specifisku pasākumu piemērošanu      
4.7. Jānodrošina, ka visi likuma subjekti ievieš sistēmas, kas nodrošina uz risku balstītu pieeju klienta izpētes pasākumu veikšanā FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.8. Jānodrošina, ka visi likuma subjekti ar augstu darījumu aktivitāti nodrošina automatizētus IT risinājumus terorisma finansēšanas kontroles nolūkos, savukārt subjekti ar zemu darījumu aktivitāti pastāvīgi lieto manuālus instrumentus terorisma finansēšanas kontrolei FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.9. Nodrošināt likuma subjektiem sistematizētu un specifisku komunikāciju attiecībā uz valstīm, kurām, balstoties uz FATF, jāpiemēro padziļinātā izpēte   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 4.3., 4.4.
4.10. Izvērtēt iespējas izveidot centrālu reģistru vai avotu, kuru var izmantot pārbaudot Latvijas rezidentu politiski nozīmīgas personas statusu FM VID Tiks ieviests ar pasākumu 4.4.
  Attiecībā uz ziņošanas pienākumu      
4.11. Pastiprināt minimālo prasību attiecībā uz brīdinājumu ģenerēšanas un aizdomīgu darījumu kvalitāti piemērošanu   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 4.5.
4.12. Nodrošināt, ka neparastu darījumu un aizdomīgu darījumu koncepti nepārklājas un izveidot sistēmu, kas skaidri nodala aizdomīgu darījumu ziņojumus, ja likuma subjektam ir aizdomas, no ziņojumiem par darījumiem, kas atbilst noteiktiem kritērijiem FM KD Tiks ieviests ar pasākumu 4.5.
4.13. Definēt indikatorus un "sarkanos karogus" aizdomīgiem darījumiem, gan vispārīgus, kas piemērojami visiem subjektiem, gan nozarēm specifiskus KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 4.6.
4.14. Apsvērt iespējas pārskatīt paralēlās aizdomīgu darījumu ziņošanas VID sistēmu (aizdomīgu un neparastu darījumu sistēmas pārskatīšanas ietvaros) FM KD, VID Tiks ieviests ar pasākumu 4.5.
  Attiecībā uz iekšējām kontrolēm un procedūrām      
4.15. Jāapsver iespēja veikt papildu (likumdošanas) pasākumi atbilstības un audita funkcijas neatkarībai FM   Tiks ieviests ar pasākumu 4.7.
4.16. Nodrošināt efektīvu un pēc būtības iekšējās kontroles un procedūru ieviešanu visos likuma subjektos, to nodrošinot ar mērķētām uzraudzības darbībām   FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1.
4.17. Apsvērt iespējas ieviest regulējumu tādās nozarēs, kā nekustamo īpašumu starpniecība; nodokļu konsultācijas, grāmatvedības un uzņēmumu veidošanas pakalpojumi FM VID Tiks ieviests ar pasākumu 4.8.
5. Juridiskās personas un veidojumi
5.1. Jāturpina uzlabot jaunie pasākumi, kas tika uzsākti novērtēšanas vizītes laikā, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes iegūst nepieciešamo patiesā labuma guvēja informāciju kā definēts NILLTFNL iekļaušanas brīdī, kā arī visā juridiskās personas darbības laikā. Kā prioritāte jānosaka sabiedrību ar ierobežotu sabiedrību sektors, ņemot vērā to, ka tas ir visvairāk izplatīts un arī tam piemīt augstākais NILLTF risks saskaņā ar NRA UR   Tiks ieviests ar pasākumiem 5.1.–5.6.

UR

Informācija par patiesajiem labuma guvējiem tiek reģistrēta UR vienmēr vienlaikus ar jaunas juridiskās personas reģistrāciju.

Par juridiskām personām, kas reģistrētas kopš 01.12.2017., visām ir reģistrēta arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem. Vienlaikus ar izmaiņām SIA dalībnieku sastāvā vai valdē tiek reģistrēta arī informācija par patiesajiem labuma guvējiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta SIA patieso labuma guvēju reģistrācijai.

5.2. Lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības iestādēm ir pilna pieeja informācijai par patiesā labuma guvējiem, jāpaātrina pasākumi, kas nodrošina, ka jaunais uzņēmumu reģistrs darbojas pilnā apmērā pēc iespējas ātrāk. Latvijai ir jāveic pasākumi, lai ieviestu pasākumus, kas nodrošinātu, ka patiesā labuma informācija par šī brīža SIA juridiskajām personām (augstākā riska grupa saskaņā ar NRA) ir savākta un iekļauta Uzņēmumu reģistrā pēc iespējas ātrākā juridiskās personas izveidošanas posmā. Prioritāri jānovērš Latvijas uzņēmumu ar vismaz vienu dalībnieku, kas ir nerezidents vai čaulas kompānija, izmantošana neatbilstošiem mērķiem UR   Tiks ieviests ar pasākumiem 5.7., 5.8.

Tiesībaizsardzības un uzraudzības iestādes saņem no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem informāciju par juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā.

5.3. NILL/TF riski uzņēmumu veidošanas un pārvaldības procesā jānovērtē un jārisina kā daļa no NRA procesa     Tiks ieviests ar pasākumiem 1.1., 5.9., 5.10.
5.4. Latvijai jāizveido mehānisms, lai piespiestu likuma subjektus (finanšu un nefinanšu iestādes) veikt saprātīgus pasākumus klientu, kas ir juridiskas personas, patieso labuma guvēju noskaidrošanai un veikt aktīvu šādas informācijas pārbaudi FM FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumiem 5.11.–5.15.

LZNP

18.05.2018. dalība CNUE (Eiropas Savienības Notāru padome) organizētajās mācībās (Training programme III) NILL novēršanu notariātā (Practical aspects of the implementation of European requirements of the money laundering and terrorist financing prevention and personal data protection). Divu prakses kāzusu par NILL novēršanu notariātā izstrāde un izspēle Lietuvas, Igaunijas, Polijas notāru starpā. Iegūta pieredze par klientu izpēti Lietuvas, Igaunijas, Polijas notariātos.

Starptautiska hakatona laikā iegūtas idejas patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošanas mehānisma izveidei, izmantojot IT jomu (Hakatons notariātā 21.–22.09.2018, Rīga, Latvija). Apzināti patiesā labuma guvēja (PLG) noskaidrošanas soļi un iespējamie tehnoloģiskie risinājumi ērtākai to noskaidrošanai. Veicināta izpratne par NILLTF likumu hakatona dalībniekiem (IT, mārketings, reklāma, uzņēmēji).

  6. Finanšu izlūkošana      
6.1. Pārskatīt likuma subjektu pienākumu ziņot par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, palielināt likuma subjektu informētību, apmācību un atgriezenisko saiti, attiecībā uz atšķirībām starp aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, un iespējamajām negatīvajām sekām novēlotai/vai pašaizsargājošai ziņošanai un izstrādāt tālākus brīdinājuma indikatorus, lai uzlabotu aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitāti KD   Tiks ieviests ar pasākumu 4.5., 6.1., 6.4., 6.5., 6.6.
6.2. Jāturpina uzlabot koordināciju starp KD un tiesībaizsardzības iestādēm, īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu un līdzekļu iesaldēšanu. Jāizveido skaidrāki sadarbības un koordinācijas mehānismi politikas veidošanas un operatīvā līmenī KD FM, TM Tiks ieviests ar pasākumu 7.2.
6.3. Piešķirt adekvātus resursus stratēģiskas analīzes veikšanai KD   Tiks ieviests ar pasākumu 6.2.
6.4. KD jānodrošina, ka tiek atbilstoši mazināti atklāšanas riski, likuma subjektiem pieprasot papildus informāciju KD   Tiks ieviests ar pasākumu 6.7.
6.5. Nodrošināt, ka Ģenerālprokuratūras pārraudzība neietekmē KD autonomiju, kā arī neietekmē iespējas laicīgai sadarbībai ar partneriem KD   Tiks ieviests ar pasākumu 6.1.
  7. Izmeklēšana un kriminālvajāšana      
7.1. Latvijai jānosaka NILL apkarošana kā prioritāte un sistemātiski jānodrošina kriminālatbildības piemērošana par visiem NILL veidiem, ieskaitot trešo personu veiktu NILL un autonomajiem NILL gadījumiem. NILL izmeklēšanām ir jābūt racionalizētām un prioritizētām, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un izskatīšanu tiesā pēc iespējas īsākā laika periodā. Vienlaikus jāuzlabo un sistemātiski jāveic paralēlas finanšu izmeklēšanas.   VP, VID, DP, KNAB, ĢP Tiks ieviests ar pasākumu 7.1.–7.9., 7.14
7.2. Latvijai NILL izmeklēšana ir jānosaka kā prioritāte, atbilstoši tās riska profilam (reģionālais finanšu centrs).   VP, VID, DP, KNAB, ĢP Tiks ieviests ar pasākumu 7.10, 6.10.
7.3. Prokuroriem ir jāpārbauda praksē nesen ieviestās tiesību normas attiecībā uz NILL pierādīšanu ar netiešiem pierādījumiem, mainot līdzšinējo praksi, kas pamatā balstīta uz predikatīvā noziedzīgā nodarījuma noskaidrošanu. Latvijai ir jāizstrādā vadlīnijas tiesībsargājošām iestādēm, to papildinot ar attiecīgu detalizētu apmācību rīkošanu visām noziedzīgus līdzekļus ģenerējošu noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesos iesaistītajām pusēm, tai skaitā attiecībā uz minimālo pierādījumu slieksni, kādu tiesa varētu pieprasīt, lai pierādītu NILL predikatīvā noziedzīgā nodarījuma esamību, ņemot vērā nesen veiktos tiesību aktu grozījumus ĢP   Tiks ieviests ar pasākumu 3.6., 4.1., 7.11.–7.13.
7.4. Jāizvērtē Krimināllikuma 55.panta, kas pieļauj nosacītu notiesāšanu termiņiem līdz pieciem gadiem, ietekmi attiecībā uz NILL kriminālvajāšanas sankciju efektivitāti. Prokuroriem ir sistemātiski jāpārsūdz tie tiesas spriedumi par NILL, kas ir pārāk saudzējoši TM   Tiks ieviests ar pasākumu 7.9.–7.13.
  8. Konfiskācija      
8.1. Latvijas kompetentajām iestādēm ir praksē jāpārbauda jauno tiesību normu (Krimināllikuma VIII2 nodaļas 70.11 pants) robežas attiecībā uz apgriezto pierādīšanas nastu, lai pierādītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta   VP, VID, DP, KNAB, ĢP Tiks ieviests ar pasākumu 8.1.–8.3.
8.2. Latvijā ir jāievieš sistēma, kas ļaus apkopot statistiku par arestēto un konfiscēto mantu, konkrēti norādot predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, summu un mantas veidu. KD   Tiks ieviests ar pasākumu 8.4.–8.5.
8.3. Latvijai ir sistemātiski jāpiemēro mantas konfiskācija uz notiesājoša pamata gan NILL lietās, gan attiecībā uz predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem   VP, VID, DP, KNAB, ĢP Tiks ieviests ar pasākumu 8.6.
8.4. Latvijai jāveic pasākumi, lai nodrošinātu vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju, kā arī attiecīgu NILL/TF izmeklēšanu, kas atbilst valsts riska profilam VID   Tiks ieviests ar pasākumu 8.7.
  9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana      
9.1. Latvijai jāveic risku novērtējums, fokusējoties uz terorisma finansēšanas ievainojamībām, kas izriet no Latvijas kā reģionāla finanšu centra lomas, tai skaitā attiecībā uz specifiskiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, un ņemot vērā pastāvošos riskus, kas izriet no augsta ārvalstu čaulas kompāniju klientu koncentrācijas un ar to saistītajiem terorisma finansēšanas riskiem KD FKTK Tiks ieviests ar pasākumu 9.1., 9.2.
9.2. Palielināt izpratni iesaistīto institūciju starpā par vēl izmeklēšanā esošām terorisma finansēšanas lietām vai pārbaudēm, ko varētu panākt ar kopējas platformas izveidi, kurā būtu pieejama aktuālā informācija par TF izmeklēšanām, kā arī informācija, kas ir dažādu kompetento iestāžu rīcībā (tostarp DP, KD, FKTK un VID). Tāpat Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes paplašināšana ar citiem atslēgas spēlētājiem attiecībā uz terorisma finansēšanas jautājumiem (piemēram, FM) varētu veicināt TF risku sistemātiskāku atzīšanu DP KD, FM Tiks ieviests ar pasākumiem 9.3., 9.4.

Paveiktais

NILLTFNL 55.pants papildināts ar regulējumu par sadarbības koordinācijas grupu. Tas paredz, ka Kontroles dienests koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2018). Sadarbības koordinācijas grupā paredzēts skatīt arī TF un PF aktuālos jautājumus.

  10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas      
10.1. Latvijai steidzami jāveic padziļināts novērtējums juridiskajam pamatam finanšu sankciju piemērošanai valstī, ar mērķi nodrošināt konsekvenci starp attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, skaidru juridisko pamatu atbilstošo kompetento iestāžu pienākumu izpildei, spēju izdot beztermiņa iesaldēšanas rīkojumus, iesaldēšanas rīkojumu attiecināmības loku, ar mērķi nodrošināt pilnu atbilstību FATF standartiem ĀM FM Tiks ieviests ar pasākumu 10.1.–10.2.

Paveiktais

Sankciju likuma grozījumos (12.07.2018.) iestrādāts pienākums likuma subjektiem veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu, paredzēta iespēja KD iesaldēt līdzekļus uz nenoteiktu laiku.

10.2. Latvijai jānodrošina, ka uzraudzības programmās tiek adekvāti nosegta prasību ievērošana attiecībā uz finanšu sankcijām, tai skaitā ar nepieciešamajiem resursiem ĀM   Tiks ieviests ar pasākumu 10.3.–10.4., 10.8.
10.3. Rekomendētajam TF risku novērtējumam ir specifiski jāietver arī finanšu sankciju apiešanas riski KD   Tiks ieviests ar pasākumu 9.3., 10.7.
10.4. Jāpastiprina informācijas sniegšana un apmācības visiem likuma subjektiem, tai skaitā ar mērķi veicināt darījumu uzraudzību attiecībā uz finanšu sankciju apiešanas riskiem KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 9.3., 10.5., 10.6.
10.5. Latvijai jāveic specifisks novērtējums par TF riskiem bezpeļņas organizāciju sektorā, balstoties uz plašāko TF risku novērtējumu (IO1 un IO9 ietvaros), ar mērķi izstrādāt un ieviest uz TF risku balstītu pieeju sektora novērošanā. KD DP Tiks ieviests ar pasākumu 9.1.
  11. Mērķētas finanšu sankcijas proliferācijas finansēšanas apkarošanai      
11.1. Latvijai būtu jāpārskata juridiskais pamats finanšu sankciju jomā, novēršot nepilnības tehniskajā atbilstībā. Prioritāri Latvijai būtu jāveic grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, lai dotu iespēju FKTK izdot saistošu regulējumu attiecībā uz finanšu sankcijām ĀM   Tiks ieviests ar pasākumu 11.1.–11.3.

Izstrādāti un FKTK mājas lapā publicēti "Ieteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm ar sankciju prasību neizpildi saistīto risku mazināšanai" (29.06.2018.)

11.2. Par uzraudzību atbildīgajām iestādēm jāpiešķir pienācīgi resursi un prioritāte ar proliferāciju saistītu finanšu sankciju uzraudzībai FKTK   Tiks ieviests ar pasākumu 3.2.
11.3. Palielināt informācijas sniegšanu un regulējumu likuma subjektiem, lai nodrošinātu to, ka tiek izstrādātas un ieviestas iekšējās kontroles sistēmas, kas spēj noteikt potenciālo proliferācijas aktivitāti, ņemot vērā attīstības tendences attiecībā uz proliferācijas sankciju apiešanu un Latvijas proliferācijas finansēšanas ievainojamību. KD FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 11.4., 11.5.
11.4. Apsvērt iespēju iekļaut KD un finanšu uzraugus Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejā. ĀM   Izpildīts.

Stratēģiskās nozīmes preču kontroles komitejas nolikumā veikti grozījumi. KD un FKTK piedalās Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas darbā, tādējādi uzlabojot savstarpēju informācijas apriti un veicinot izpratni par proliferācijas riskiem.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 

2. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertais novērtējums par Latvijas atbilstību FATF rekomendācijām

Nr. Faktori, kas ietekmē vērtējumu Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes statuss
1. Risku novērtēšana un uz risku novērtējumu balstītas pieejas īstenošana – pilnībā atbilst
2. Nacionālā sadarbība un koordinācija – lielākoties atbilst
2.1. Latvijas institucionālajā sistēmā nav skaidri definēti sadarbības un, kur attiecināms, koordinācijas mehānismi, lai apkarotu masu iznīcināšanas ieroču proliferācijas finansēšanu FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījums – lielākoties atbilst
3.1. Dalība organizētās noziedzības grupā kā pārkāpums pats par sevi nav pilnībā kriminalizēts, bet tikai attiecībā uz smagiem noziegumiem TM   Netiek plānoti izpildes pasākumi
3.2. Terorisma finansēšanas kriminalizācija neaptver visus starptautiskajos standartos prasītos aspektus, līdz ar to kā predikatīvais noziegums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā ir zināmā mērā ierobežota. TM   Izpildīts

23.05.2018. stājās spēkā grozījumi NILLTFNL un Krimināllikumā, nodrošinot, ka terorisma finansēšanas noziedzīgais nodarījums aptver visus starptautiskajos standartos noteiktās darbības

4. Konfiskācija un pagaidu pasākumi – pilnībā atbilst
5. Terorisma finansēšanas nodarījums – lielākoties atbilst
5.1. Vispārējais terorisma finansēšanas nodarījums neaptver netiešu pārvedumu, kā arī tiešu un netiešo finanšu līdzekļu nodrošināšanu vai vākšanu TM   Izpildīts

23.05.2018. stājās spēkā grozījumi NILLTFNL un KL, nodrošinot, ka terorisma finansēšanas noziedzīgais nodarījums aptver jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas tiešu vai netiešu vākšanu vai nodošanu teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

5.2. Ceļošanas terorisma nolūkā finansēšanas kriminalizācija neietver nepārprotami terorisma apmācības nodrošināšanu vai saņemšanu TM   Izpildīts

23.05.2018. stājās spēkā grozījumi NILLTFN un KL, nodrošinot, ka ceļošanas terorisma nolūkā finansēšanas kriminalizācija ietver nepārprotami terorisma apmācības nodrošināšanu vai saņemšanu.

6. Mērķtiecības finanšu sankcijas saistībā ar terorisma finansēšanu – daļēji atbilst
6.1. Nepastāv formāls mehānisms kā identificēt saskaņā ar ANO DP rezolūcijām Nr. 1267 un 1373 noteiktos vai plānotos sankciju objektus ĀM KD Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.2. Nav skaidrs pierādījumu standarts un procedūra, kas attiecas uz plānotajām sankcijām, tai skaitā balstoties uz ārvalstu pieprasījumiem. Nav nosacījumi, kas ļautu ar noteiktību pieņemt lēmumu, balstoties uz trešās puses sankcionēšanas pieprasījumu ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.3. Līdzekļu iesaldēšana nevar tikt attiecināta uz ES pilsoņiem ES līmenī (ANO DP 1373) ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.4. Nav skaidri noteikumi, kas nodrošina pēc iespējas plašākas informācijas sniegšanu trešajām valstīm sankcionēšanas pieprasījuma gadījumā ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.5. Terorisma finansēšanas sankcijas netiek ieviestas bez kavēšanās ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.6. Nacionālajos normatīvajos aktos noteiktais personu loks, kā arī līdzekļu veidi, uz ko attiecas iesaldēšanas pienākums, ir neskaidrs ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.7. Bez tiesas rīkojuma nav iespējams izdot beztermiņa iesaldēšanas rīkojumu ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.8. NILLTFNL 32.pants skaidri neattiecas uz terorisma finansēšanas sankcijām FM ĀM Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
6.9. Nacionālā līmenī nav skaidri noteiktas procedūras izslēgšanai no sankciju sarakstiem. Procedūras, kas atļauj pieeju finanšu līdzekļiem un citiem aktīviem noteiktos gadījumos, nav minētas NILLTFNL. ĀM FM Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
7. Mērķtiecīgas finanšu sankcijas saistībā ar proliferāciju – daļēji atbilst
7.1. Tiek attiecināti tie paši trūkumi, kas identificēti zem 6.rekomendācijas ĀM FM, KD Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
7.2. Nav skaidra darbības joma uzraudzības un soda sankcijām ĀM   Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā
8. Bezpeļņas organizācijas – daļēji atbilst
8.1. Nav identificēts, ka bezpeļņu organizāciju kopums atbilstu FATF definīcijai, kā arī nav sistemātiska augstāka riska bezpeļņas organizāciju un ar tām saistīto draudu identifikācija KD   Tiks ieviests ar pasākumu 9.1.
8.2. Pasākumi attiecībā uz bezpeļņas organizācijām nav specifiski vērtēti terorisma finansēšanas novēršanas kontekstā KD   Tiks ieviests ar pasākumu 9.1.
8.3. Netiek veikti periodiski sektora novērtējumi KD   Tiks ieviests ar pasākumu 9.1.
8.4. Nav veikti specifiski pasākumi vēršoties pie bezpeļņas organizācijām un sponsoriem, labā prakse vai regulētu finanšu kanālu lietošanas veicināšana KD DP Tiks ieviests ar pasākumu 9.2.
8.5. Liels apjoms pasākumu, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām, ir nepietiekami balstīti uz terorisma finansēšanas risku KD   Tiks ieviests ar pasākumu 9.2.
8.6. Nav skaidrs Uzņēmuma reģistra veikto bezpeļņas organizāciju pārbaužu raksturs UR TM  
9. Finanšu institūciju konfidencialitātes regulējums – pilnībā atbilst
10. Klienta izpēte – pilnībā atbilst
10.1. NILLTFNL neuzliek par pienākumu likuma subjektiem veikt klienta izpētes pasākumus gadījumā, kad ir šaubas par iepriekš veiktajā klienta izpētē iegūtās informācijas pietiekamību FM   Pasākums 4.3. Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz –01.03.2019.).
10.2. NILLTFNL neuzliek par pienākumu veikt klienta izpētes pasākumus esošās darījuma attiecībās, ņemot vērā vai un kad ir iepriekš veikti klienta izpētes pasākumi un iegūtās informācijas pietiekamību FM   Pasākums 4.3. Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz –01.03.2019.).
10.3. Vienīgais pasākums, kas atšķir padziļināto klienta izpēti no vienkāršās klienta izpētes ir pastiprināta klienta darījumu uzraudzība, kas nav citur normatīvajos aktos definēta, nosakot specifiskus elementus, kas jāietver padziļinātā klientu izpētē FM   Pasākums 4.3. Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz –01.03.2019.).
10.4. NILLTFNL subjektiem nav uzlikts par pienākumu atturēties no konta atvēršanas, darījuma attiecību uzsākšanas vai izbeigt darījuma attiecības gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt visu klienta izpētes pasākumu veikšanu. FM   Pasākums 4.3. Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz –01.03.2019.).
11. Datu uzglabāšana – lielākoties atbilst
11.1. Datu uzglabāšanas prasības ir definētas pārāk specifiski, lai varētu pieņemt, ka tie noteikti atbilst FATF prasībām saglabāt likuma subjektu veiktās analīzes rezultātus FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz -01.03.2019.).
12. Politiski eksponētas personas – lielākoties atbilst
12.1. Noteiktais 12 mēnešu termiņš politiski nozīmīgas personas statusa pārskatīšanai neatbilst politiski nozīmīgas personas definīcijai FATF glosārijā FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
13. Korespondentbankas – lielākoties atbilst
13.1. Čaulas bankas definīcija neaptver atsevišķus FATF definīcijas elementus FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
14. Naudas vai vērtību pārvedumu pakalpojumi – lielākoties atbilst
14.1. Soda nauda par nereģistrētu/nelicencētu naudas vai vērtību pārvedumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas kontekstā nav nedz proporcionāla, nedz pienācīgi atturoša FM TM  
14.2. NILLTFN nenosaka prasības naudas un vērtību pārvedumu pakalpojumu sniedzējiem uzraudzīt aģentu atbilstību NILLTFN programmām FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
15. Jaunās tehnoloģijas – lielākoties atbilst
15.1. NRA, kā arī cita analīze neatspoguļo kompetento iestāžu veikto darbu ar mērķi identificēt un novērtēt NILLTF riskus, kas var rasties saistībā ar jaunu produktu un jaunu biznesa veidu, tai skaitā jaunu piegādes kanālu attīstību, kā arī jaunu vai attīstības stadijā esošu tehnoloģiju izmantošanu jaunos un esošos produktos KD FKTK, VID, LB, PTAC, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP Tiks ieviests ar pasākumu 1.1.
16. Elektroniskie pārskaitījumi – lielākoties atbilst
16.1. Regula 2015/847 pilnībā neietver FATF prasību naudas vai vērtību pārvedumu pakalpojumu sniedzējam ņemt vērā visu informāciju no pasūtītāja un saņēmēja puses (pretstatā trūkstošai vai nepietiekamai informācijai no izpildītāja vai saņēmēja). FM    
16.2. Nav prasība iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu valstī, kuru skar aizdomīgais elektroniskais pārskaitījums un sniegt attiecīgo informāciju finanšu izlūkošanas vienībai. KD FM Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
17. Paļaušanās uz trešajām pusēm – lielākoties atbilst
17.1. Pusei, kas paļaujas, ir noteiktas tiesības nekavējoties saņemt, bet nav pienākums nekavējoties saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz klienta izpēti FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
17.2. Atbilstība NILLTFNL 17.panta pirmajai un trešajai daļai automātiski nenozīmē atbilstību FATF rekomendācijām 10 – 12 un 18. FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
18. Iekšējā kontrole, ārvalstu filiāles un meitas uzņēmumi – lielākoties atbilst
18.1. Kontekstā ar attiecīgajām tiesībām un pienākumiem valdes locekļa amats pilnībā neatbilst par atbilstības jautājumiem atbildīgās amatpersonas, kas iecelta vadības līmenī, kā tas ir prasīts FATF standartā. FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
18.2. Prasība veikt darbinieku pārbaudes pirms pieņemšanas darbā attiecas tikai uz bankām, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm. FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
18.3 Neatkarīga audita funkcijas pieejamība ir atkarība no nedefinēta likuma subjekta darbinieku skaita FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
19. Augstāka riska valstis – lielākoties atbilst
19.1. Ir iespējas uzlabojumiem, veicot proaktīvas darbības, lai nodrošinātu, ka finanšu institūcijas ir informētas par bažām par citu valstu NILLTFN sistēmu nepilnībām FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC   Tiks ieviests ar pasākumu 4.4.
20. Aizdomīgu darījumu ziņošana – lielākoties atbilst
20.1. Lai arī ir ziņošanas pienākumā ir ietverta aizdomu esamība, vienlaikus NILLTFNL neaptver neuzmanību vai nolaidību, t.i. gadījumus, kad ir pietiekams pamats aizdomām, bet tie vienalga tiek atstāti novārtā FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
21. Izpaušana un konfidencialitāte – pilnībā atbilst
22. NNDP: klienta izpēte – daļēji atbilst
22.1. Tiek attiecināti tie paši trūkumi, kas identificēti attiecībā uz 10., 11., 12., 15. un 17.rekomendāciju. FM KD Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
22.2. Nav prasība nekustamā īpašuma aģentiem izpildīt 10.rekomendācijas prasības attiecībā uz nekustamā īpašuma pircējiem un pārdevējiem FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 31.12.2018.).
22.3. Uz zvērinātiem advokātiem, norātiem, citiem neatkarīgo juridisko profesiju pārstāvjiem un grāmatvežiem (nodokļu konsultantiem) neattiecas prasības izbeigt darījuma attiecības gadījumos, ja nav iespējams iegūt klienta izpētes pasākumu ietvaros nepieciešamo informāciju un dokumentus gadījumos, kad viņi pārstāv vai aizstāv savus klientus pirmstiesas kriminālprocesus, tādējādi skaidri atkāpjoties no FATF definētā juridisko profesiju atvieglojuma, kas attiecas tikai uz aizdomīga darījuma ziņošanas pienākumu. FM   Netiks ieviests, jo atbilst AMLD4 direktīvas prasībām.
23. NNDP: citi pasākumi – lielākoties atbilst
23.1. Tiek attiecināti tie paši trūkumi, kas identificēti attiecībā uz rekomendācijām 18.-22. FM FKTK, KD Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
23.2. Prasība veikt darbinieku pārbaudes pirms pieņemšanas darbā neattiecas ne uz vienu NNDP FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
24. Juridisko personu pārskatāmība un patiesā labuma guvēji– lielākoties atbilst
24.1. Nav specifiska regulējuma, kas uzliktu par pienākumu vienai vai vairākām fiziskām personām, Latvijas rezidentiem, vai noteikt atbildīgo personu NNDP par patiesā labuma guvēja informācijas uzglabāšanu un informācijas sniegšanu kompetentajām iestādēm TM FM Tiks izvērtēts, vai ir nepieciešami grozījumi likumos, jo šobrīd visa atbildība par patiesā labuma guvēju informācijas uzglabāšanu un sniegšanu jau ir paredzēta juridisko personu likumiskajiem pārstāvjiem – pamatā valdei (piemēram, Komerclikuma 221.panta pirmā daļa un 301.panta pirmā daļa). Pat gadījumā, ja valde šo pienākumu līgumiski uztic citai personai joprojām saglabājas valdes atbildība.

Papildus tiks izvērtēta nepieciešamība veikt grozījumus likumos, lai paredzētu, ka ārvalsts juridiskā persona vai juridiskais veidojums, kas saimniecisko darbību veic arī Latvijas teritorijā paredz atbildīgo personu vai kontaktpersonu Latvijas teritorijā, kas ir atbildīga par patiesā labuma guvēju informācijas uzglabāšanu un sniegšanu NNDP, paredzot arī, kā šī informācija tiek glabāta vai vienmēr ir pieejama arī Latvijas teritorijā, iepriekš identificētā vietā.

Papildus 04.09.2018. MK tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par komersantu juridisko adrešu regulējumu" (VSS-1037), kas tostarp paredz uzdevumu izstrādāt risinājumu, ka komersantu būtiskākie dokumenti, t. sk. informācija par patiesā labuma guvējiem, tiek glabāti vai nodrošināti komersanta juridiskajā adresē.

24.2. Juridisko personu dati likvidatoram jāglabā 10 gadus. Tomēr nav skaidrs, vai tas attiecas arī uz patiesā labuma guvēja informāciju. TM FM Tiks izvērtēta iespēja veikt grozījumus NILLTFNL, lai skaidri noteiktu, ka ikvienai juridiskajai personai informācija par tās patiesā labuma guvējiem arī likvidācijas gadījumā ir glabājama vai nododama glabāšanai arhīvā uz vismaz 10 gadu termiņu.
24.3. Normatīvie akti neparedz nominālu direktoru nominālu darbību, tomēr nav arī aizliegums personai būt par nominālu direktoru. TM   Tiks ieviests ar Moneyval rekomendāciju plāna IO5 pasākumu (izriet no NRA pasākumu plāna) Nr.1.6. – FM sagatavos izvērtējumu sadarbībā ar TM un FKTK un iesniegs izskatīšanai FSAP sēdē līdz 31.12.2018.
25. Juridisko personu pārskatāmība un patiesā labuma guvēji– lielākoties atbilst
25.1. Nav prasība ārvalstu trastu pilnvarotajām personām sniegt informāciju par savu statusu finanšu institūcijām vai NNDP, veidojot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumus virs noteikta sliekšņa FM TM  
26. Finanšu iestāžu regulējums un uzraudzība – daļēji atbilst
26.1. Alternatīviem investīciju fondiem ir tikai jāreģistrējas (nav licencēšanas prasības). FM    
26.2. Licencēšanas prasības kreditēšanas aktivitātēm, ko veic nebanku finanšu institūcijas, tiek licencētas tikai gadījumā, kad tiek sniegti patērētāju kreditēšanas pakalpojumi FM   Tiks ieviests ar pasākumu 4.10.
26.3. Nacionālie normatīvie akti neparedz regulējumu attiecībā uz personu ar kriminālsodāmību partneriem FM   Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
26.4. Ne visi finanšu uzraugi veic uz NILLTF risku balstītu uzraudzību FKTK, PTAC, VID, LB   Tiks ieviests ar pasākumu 3.1., 3.7.
27. Uzraudzības iestāžu pilnvaras – pilnībā atbilst
28. NNDP regulējums un uzraudzība – daļēji atbilst
28.1. Nav skaidrs, vai (izņemot notārus) pastāv pasākumi, kas novērš noziedznieku iespējas kontrolēt NNDP FM TM Tiks ieviests ar grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai MK līdz – 01.03.2019.).
28.2. Pastāv nepilnības uzraugu veiktajā uz risku balstītā uzraudzībā IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP   Tiks ieviests ar pasākumu 3.1., 3.7.
29. Finanšu izlūkošanas vienība– lielākoties atbilst
29.1. KD ir netieša pieeja virknei valsts datu bāžu KD   Tiks risināts ar pasākumu Nr.6.7.
29.2. KD spēja pēc izvēles sniegt informāciju pēc pieprasījuma potenciāli ierobežo ĢP filtrs un neskaidri kritēriji apstiprināšanai KD ietvaros FM KD Tiks risināts līdz ar KD pilnveidi, bet ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.janvārim
29.3. NILLTFNL vajadzētu skaidri definēt ĢP lomu KD organizācijā un darbībā, lai nodrošinātu atbilstošu KD darbības autonomiju FM KD Tiks risināts līdz ar KD pilnveidi, bet ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.janvārim.
30. Izmeklēšanas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbildība – lielākoties atbilst
30.1. Nav pilnībā skaidrs, līdz kādam līmenim tiesībaizsardzības iestādes ir pilnvarotas izmeklēt NILL/TF pārkāpumus paralēli finanšu izmeklēšanai. NNDP,

VP, KNAB

TM, IeM Tiks ieviests ar pasākumu 7.14.
31. Izmeklēšanas un citu tiesībaizsardzības iestāžu pilnvaras – lielākoties atbilst
31.1. Atsevišķos gadījumos, KD nav pienākuma atbildēt uz informācijas pieprasījumu TM KD, ĢP Izpildīts: Grozījumus NILLTFNL 56.pantā Saeima apstiprināja 26.04.2018. un stājās spēkā 09.05.2018.
32. Skaidras naudas kurjeri – daļēji atbilst
32.1. Deklarēšanas sistēma attiecas tikai uz skaidras naudas un uzrādītāja vērtspapīru kustību uz un no Eiropas Savienības FM VID Šobrīd izstrādātas attiecīgajos normatīvajos aktos redakcijas (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā).
32.2. Administratīvie sodi par ne-noziedzīgi iegūtu skaidru naudu nav pietiekami atturoši TM FM, VID Administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas reformas ietvaros Ministru kabinets 2017.gada 21.februāra sēdē atbalstīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" (turpmāk – likumprojekts), paredzot, ka par normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, ieved Eiropas Savienības muitas teritorijā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu, piemēro naudas sodu piecu procentu apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt, līdzīgi, kā to šobrīd paredz LAPK. Paredzēts, ka likumprojekts (šobrīd Saeimā pieņemts 1.lasījumā) stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" (šobrīd Saeimā pieņemts 2.lasījumā). Paralēli likumprojektam, Finanšu ministrija kopā ar darba grupu, kuras sastāvā ir arī Tieslietu ministrija, šobrīd cita starpā vērtē LAPK 190.15 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma soda apmēra atbilstību, ņemot vērā pārkāpuma nozīmīgumu. Minētā ietvaros Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus, paredzot LAPK 190.15 pantu izteikt šādā redakcijā: "Par skaidras naudas, kuru, ievedot Latvijas Republikas teritorijā vai izvedot no tās, ir pienākums deklarēt, ievešanu Latvijas Republikas teritorijā vai izvešanu no tās, nedeklarējot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, – uzliek naudas sodu piecpadsmit procentu apmērā no nedeklarētās summas", tādējādi paredzot palielināt LAPK 190.15 pantā paredzēto soda apmēru.

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija izsaka priekšlikumu salāgot likumprojektā un Finanšu ministrijas darba grupas izstrādātos grozījumus saistībā ar LAPK 190.15 pantā paredzēto soda apmēru un virzīt tos tālākai izskatīšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32.3. Summām zem 19 000 EUR VID iekšējie noteikumi paredz, iespēju apturēt/aizturēt valūtu vai uzrādītāja vērtspapīrus uz saprātīgu laiku, lai pārliecinātos, vai nav NILLTF pazīmes tikai tajos gadījumos, ja ir noziedzīgas rīcības pazīmes FM VID  
33. Statistika – lielākoties atbilst
33.1. Konstatētas atsevišķas pretrunas aizdomīgu darījumu statistikā KD    
33.2. Kompetentās iestādes nevarēja sniegt detalizētu statistiku par iesaldētiem, aizturētiem, konfiscētiem un pēc-sprieduma atgūtiem īpašumiem, atsevišķi izdalītu statistiku par instrumentāliem rīkiem, KD iesaldēšanas rīkojumiem, Finanšu policijas aizturētajiem līdzekļiem, un konfiscētajiem apjomiem. Nebija pieejama statistika par konfiskācijām pārrobežu skaidras naudas kustības kontekstā. KD IeM, TM, ĢP, VP, KNAB, VID, DP  
33.3. Visas kompetentās iestādes neapkopo informāciju par laiku, kas nepieciešams atbildēt uz ārvalstu pieprasījumiem VP, ĢP, IeM, TM, VID, KNAB, DP    
34. Vadlīnijas un atgriezeniskā saite – pilnībā atbilst
35. Sankcijas – lielākoties atbilst
35.1. Nav skaidrs juridiskais pamats, kas ļautu uzraugiem piemērot sankcijas par 6.rekomendācijas pārkāpumiem ĀM   Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (12/09/2018), kas paredz administratīvās sankcijas par pienākuma nodrošināt IKS pārkāpumu FKTK, VID,PTAC subjektiem, sākot ar 2019.gada 1.maiju
36. Starptautiskie instrumenti – lielākoties atbilst
36.1. Atsevišķi, Vīnes, Meridas un Palermo konvenciju elementi nav ieviesti, vai arī ir ieviesti nepietiekami skaidri TM   Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz noteiktu Meridas konvencijas saistību ieviešanu ir izsludināts VSS š.g. 12.jūlijā. Attiecībā uz Vīnes un Palermo konvencijām netiek plānotas darbības.
36.2. Latvija nav pievienojusies Konvencijai par nelikumīgu rīcību novēršanu starptautiskajā civilajā aviācijā SM    
37. Savstarpējā tiesiskā palīdzība – lielākoties atbilst
37.1. Nav skaidra prasība, veikt “ātru” rīcību attiecībā uz savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumiem TM   Tiks pārskatīts KPL regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizēšanu, kas attiecīgi praksē nodrošinās ātru rīcību attiecībā uz tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi.
37.2. Nav skaidrs process laicīgai savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu prioritāšu noteikšanai un izpildei, kā arī nav skaidra lietu vadības sistēma TM   Tiks pārskatīts KPL regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par tiesiskās palīdzības lūgumu prioritizēšanu, kas attiecīgi praksē nodrošinās ātru rīcību attiecībā uz tiesiskās palīdzības lūgumu izpildi.
37.3. Sevišķās izmeklēšanas tehnikas neattiecas uz atsevišķiem predikatīviem noziegumiem     Netiek plānoti pasākumi.
38. Savstarpējā tiesiskās palīdzība: iesaldēšana un konfiskācija – lielākoties atbilst
38.1. Nav skaidra prasība, veikt “ātru” rīcību attiecībā uz konfiskācijas pieprasījumiem TM   Tiks pārskatīts KPL regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par konfiskācijas pieprasījumu prioritizēšanu.
38.2. Nav formālu prasību koordinēt ar citām valstīm aizturēšanas un konfiskācijas pasākumus ar citām valstīm. Mehānismi iesaldēto, aizturēto un konfiscēto īpašumu pārvaldībai ir nepilnīgi TM   Netiek plānoti pasākumi.
39. Izdošana – daļēji atbilst
39.1. Nav skaidrs process laicīgai savstarpējās tiesiskās palīdzības lūgumu prioritāšu noteikšanai un izpildei, kā arī nav skaidra lietu vadības sistēma TM   Tiks pārskatīts KPL regulējums attiecībā uz iespēju noteikt deleģējumu izstrādāt normatīvo aktu par izdošanas lūgumu prioritizēšanu.
39.2. Ņemot vērā neseno EST judikatūru, Latvija nav nebūt spējīga veikt ES pilsoņu izdošanu uz ne-ES valstīm TM   Izstrādāti grozījumi KPL, kas tiks iesniegti Saeimā pirms 3.lasījuma pie likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Saeimas reģ. Nr.1118) līdz 11.09.2018.
39.3. CPL nosaka ierobežojumus, kas var kavēt Latvijas pilsoņu kriminālvajāšanu, ja ir pieprasīta to izdošana TM   Netiek plānoti pasākumi
40. Citas starptautiskās sadarbības formas – daļēji atbilst
40.1. Nav skaidra prasība sniegt palīdzību ātri. TM FM Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību. Balstoties uz secinājumiem, tiks organizēta diskusija sadarbībā ar KD un VDI par datu apmaiņu ar trešajām valstīm.
40.2. Ne visām kompetentajām iestādēm ir skaidri un droši ceļi, mehānismi un kanāli, pa kuriem iesniegt un izpildīt pieprasījumus, skaidra prioritāšu lietu vadības sistēma šiem mērķiem, vai skaidri procesi saņemtās informācijas aizsardzībai. TM FM Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību. Balstoties uz secinājumiem, tiks organizēta diskusija sadarbībā ar KD un VDI par datu apmaiņu ar trešajām valstīm un TM vadībā tiks izstrādāti pamatprincipi starptautiskās sadarbībai (skaidri un droši ceļi, mehānismi un kanāli, pa kuriem iesniegt un izpildīt pieprasījumus, skaidra prioritāšu lietu vadības sistēma šiem mērķiem, un skaidri procesi saņemtās informācijas aizsardzībai), kuri tālāk tiks iestrādāti uzraugu iekšējos normatīvajos aktos.
40.3. Visām kompetentajām iestādēm nav pienākumu sniegt atgriezenisko saiti sadarbības partneriem TM FM Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību un izstrādāti priekšlikumi attiecībā uz atgriezeniskās saites nodrošināšanu.
40.4. Visām kompetentajām iestādēm nav skaidras kontroles un drošības mehānismi attiecībā uz informācijas apmaiņu TM FM Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību. Balstoties uz secinājumiem, tiks organizēta diskusija sadarbībā ar KD un VDI par datu apmaiņu ar trešajām valstīm un TM vadībā tiks izstrādāti pamatprincipi starptautiskās sadarbībai (skaidras kontroles un drošības mehānismi attiecībā uz informācijas apmaiņu), kuri tālāk tiks iestrādāti uzraugu iekšējos normatīvajos aktos.
40.5. Nav specifiska prasība vai pilnvarojums visām kompetentajām iestādēm veikt pieprasījumu ārvalstu partneru vārdā TM FM Tiks veikts izvērtējums par normatīvo regulējumu attiecībā uz uzraugu starptautisko sadarbību un sniegti priekšlikumi attiecībā uz pilnvarojumu veikt pieprasījumu ārvalstu partneru vārdā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

 

3. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Uzraudzības un kontroles iestāžu plānotā kapacitāte un pasākumi

Uzraudzības iestāde 2017 2018 2019
Uzraugāmo subjektu skaits
Finanšu un kapitāla tirgus komisija

192

195

199

Tai skaitā kredītiestādes un ārvalstu kredītiestāžu filiāles

21

21

21

Valsts ieņēmumu dienests

20 155

20 018

19 950

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

88

91

91

Latvijas Banka

39

37

37

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

1 370

1 370

1 370

Latvijas Zvērinātu notāru padome

106

99

99

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija

167

169

169

Tai skaitā ar apturētu zvērināta revidenta sertifikāta darbību

13

14

 
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

14

16

17

Nacionālo kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija1

n/a

n/a

n/a

KOPĀ

22 `131

21 995

21 932

Darbinieku skaits, kas tieši veic NILLTFN funkcijas
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 19 20 20
Valsts ieņēmumu dienests 11 21 46
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 6 8 8
Latvijas Banka 9 8 8
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 3 11 11
Latvijas Zvērinātu notāru padome 33 33 33
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija 1 2 2
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 0.5 1 1
Nacionālo kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 0,5 0,5 3
KOPĀ 83 104,5 132
Plānoto pārbaužu uz vietas skaits
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 9 14 16
Valsts ieņēmumu dienests 14 243 1 000
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs     5–10
Latvijas Banka 25 27 242
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 0 10 24
Latvijas Zvērinātu notāru padome 9 15 25
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija 10 22 25
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 622/15 630/30 640/40
Nacionālo kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija - - -
KOPĀ 689 961 1 759
Plānoto neklātienes pārbaužu skaits
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 3373 257 192
Valsts ieņēmumu dienests 111 150 1 000
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs     30
Latvijas Banka 8 19 16
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 0 10 24
Latvijas Zvērinātu notāru padome 0 20 40
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija - - 20
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 2235 2240 2250
Nacionālo kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija      
KOPĀ 2 691 2 696 3 572
Plānotās apmācības un semināri
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30,5h 25h 30h
Valsts ieņēmumu dienests 17 17 17
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - - 2
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 10 10 12
Latvijas Zvērinātu notāru padome 4 4 4
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija 5 3 5
Latvijas Banka 1 1 1
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 14 32 34
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde - - -
KOPĀ 51 67 75
Apmācīto personu skaits (apmācīto personu skaits)4
Finanšu un kapitāla tirgus komisija 30,5h 25h 30h
Valsts ieņēmumu dienests 1507 1550 4000
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs - - 100
Latvijas Banka 36 23 37
Latvijas Zvērinātu advokātu padome 500 500 700
Latvijas Zvērinātu notāru padome 106 99 99
Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija 136 150 150
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija 30 320 3405
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 3 - -
KOPĀ 2 318 2 642 5 426
 

1 NKPAI uzrauga darījumus ar valsts nozīmes nekustamiem kultūras pieminekļiem

2 Prognozētais pārbaužu skaits, ņemot vērā subjektu skaita samazinājumu

3 Neklātienes pārbaužu skaits ietver visu EBA metodoloģijā definētos neklātienes pārbaužu veidus (neklātienes mērķa pārbaude, regulārās atskaites ārpuskārtas pieprasījumi, tematiskās pārbaudes). Katra tematiskā un pieprasījuma pārbaude tiek uzskatīta par vienu pārbaudi, pat ja tai pakļauti visi uzraudzības subjekti attiecīgajā sektorā.

4 Izņemot FKTK

5 Plānots mainīt apmācību principu, iesaistot ne tikai kapitālsabiedrības atbildīgo personu, bet arī katras spēļu vietas atbildīgās personas kopīgos semināros

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!