Ministru kabineta rīkojums Nr. 512

Rīgā 2018. gada 11. oktobrī (prot. Nr. 44 55. §)

Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim

1. Apstiprināt Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Finanšu sektora attīstības padomi par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu izpildes koordinācijai.

3. Noteikt šādas par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgās iestādes:

3.1. Finanšu ministrija sadarbībā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija", 3. rīcības virzienu "Uzraudzība" un 4. rīcības virzienu "Preventīvie pasākumi";

3.2. Tieslietu ministrija par 2. rīcības virzienu "Starptautiskā sadarbība", 5. rīcības virzienu "Juridiskās personas un veidojumi", 7. rīcības virzienu "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana" un 8. rīcības virzienu "Konfiskācija";

3.3. Iekšlietu ministrija par 9. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana";

3.4. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju atbilstoši plānā norādītajām atbildības jomām par 10. rīcības virzienu "Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas";

3.5. Ārlietu ministrija par 11. rīcības virzienu "Masu iznīcināšanas līdzekļu finanšu sankcijas";

3.6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests par 6. rīcības virzienu "Finanšu izlūkošana".

4. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm koordinēt un uzraudzīt rīcības virzienā iekļauto pasākumu izpildi un ne retāk kā reizi ceturksnī ziņot par to Finanšu sektora attīstības padomei.

5. Noteikt, ka pēc likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" stāšanās spēkā attiecībā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta padotības maiņu par pasākumu plāna 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" ir atbildīga tā ministrija, ar kuras starpniecību Ministru kabinets īsteno institucionālo pārraudzību pār Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu.

6. Par plāna rīcības virzienu īstenošanu atbildīgajām iestādēm izstrādāt un līdz 2019. gada 15. novembrim iesniegt par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei priekšlikumus pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra.

7. Par 1. rīcības virzienu "Riski, politika un koordinācija" atbildīgajai iestādei apkopot saņemtos priekšlikumus un izstrādāt pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam pēc 2019. gada 31. decembra. Plāna projektu noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2020. gada 15. janvārim.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2017. gada 24. maija rīkojumu Nr. 246 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 103. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta
2018. gada 11. oktobra
rīkojums Nr. 512)

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim

Saturs

Saīsinājumi

I. Kopsavilkums

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums

III. Esošās situācijas raksturojums

IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni

1.rīcības virziens – Riski, politika un koordinācija

2.rīcības virziens – Starptautiskā sadarbība

3.rīcības virziens – Uzraudzība

4.rīcības virziens – Preventīvie pasākumi

5.rīcības virziens – Juridiskās personas un veidojumi

6.rīcības virziens – Finanšu izlūkošana

7.rīcības virziens – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

8.rīcības virziens – Konfiskācija

9.rīcības virziens – Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

10.rīcības virziens – Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

11.rīcības virziens – Masu iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Saīsinājumi

I. Kopsavilkums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma Eiropas Savienībā ir veidota, lai novērstu iespēju izmantot finanšu un nefinanšu sektoru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, nodrošinot uz risku balstītu pieeju, kas paredz preventīvo, uzraudzības un kontroles pasākumu ieviešanu atbilstoši riska līmenim. Latvija ar šā plānu pieņemšanu apliecina, ka darīs visu iespējamo, lai nepieļautu valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai un apņemas nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai jau 2018. un 2019.gadā.

Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim (turpmāk – plāns) izstrādāts, lai pilnībā ievestu Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam horizontālo prioritāti – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, paaugstinot valsts starptautisko reputāciju finanšu tirgos un institūcijās. Plāna mērķis ir stiprināt spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un proliferāciju un samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (turpmāk – NILLTF) riskus, nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTF novēršanas jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskas vides konkurētspēju un uzticamību Latvijas jurisdikcijai. Plānā iekļautie pasākumi izstrādāti, lai sasniegtu šo mērķi.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību.

Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019.gadam (turpmāk – pasākumu plāns 2017.–2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu (turpmāk – NRA).

Kopš pasākumu plāna 2017.–2019.gadam apstiprināšanas, ir notikuši vairāki būtiski notikumi, kuru rezultātā šobrīd ir nepieciešams atkārtoti pārskatīt 2017.gadā apstiprināto plānu, lai 2018. un 2019.gada laikā sasniegtu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas pilnveidošanā.

2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim. Līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40.rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem.

Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Šis plāns ir veidots ciešā sadarbībā ar nevalstisko sektoru – nozares organizācijām, kas nodrošināja gan nozares, gan lēmumu pieņēmēju saskaņotu rīcību un rezultāta ātru sasniegšanu.

Būtiskākais šā papildu pasākuma plāna punkts ir augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana, kura īstenošanai 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, paredzot aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam – nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu.

Koordinēta un efektīva atbildīgu institūciju darbība ir nodrošinājusi ievērojamu riskanto darījumu samazinājumu finanšu sektorā, kas ilgstoši ir bijis viens no finanšu sistēmas reputācijas un ilgtspējīgas attīstības bremzējošiem jautājumiem. Samazinājums, kurš ir sācies 2016.gadā, ievērojami paātrinājies, uzlabojot valsts institūciju iespējas nodrošināt adekvātus kontroles un uzraudzības pasākumus.

1.tabula – Finanšu sektora pārmaiņu vadība 2015.–2018.gadā

Turpmāka progresa sasniegšanai būtiska ir Moneyval efektivitātes un tehniskās atbilstības novērtējuma procesā konstatēto trūkumu novēršana un novērtējuma ietvaros izteikto rekomendāciju ieviešana, plānojot veicamās darbības līdz 2019.gada nogalei. Tāpat plānā iekļauti atsevišķi pasākumi, kas iziet no iepriekš apstiprinātā pasākuma plāna 2017.–2019.gadam, kā arī no 2018.gada 21.martā apstiprinātā papildu pasākumu plāna finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, kuru ieviešana vēl turpinās. Plānā noteikts, ka uzraudzības un kontroles pasākumi ir ievērojami jāpilnveido arī ārpus finanšu (banku) sektora.

Moneyval 5.kārtas novērtēšana balstās uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitātes vērtējumu pēc 11 rādītājiem. Ņemot vērā starptautiski atzītu FATF metodoloģiju, šis plāns ir strukturēts atbilstoši tai un plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem, izvirzot šādas galvenās prioritātes:

1) uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība;

2) efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana;

3) atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju;

4) informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai;

5) mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veidojot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību.

Vienlaikus saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni prasības sistēmas pilnveidošanai, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu uzraudzības regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro. Ministru kabinets, pieņemot šo plānu, apņemas nodrošināt pilnīgu AMLD5 direktīvas ieviešanu pirms noteiktā obligātā ieviešanas termiņa, izskatot sagatavotos dokumentus līdz 2019.gada 1.jūnijam un nodot tos tālākai vērtēšanai Saeimai.

Galvenie šā plāna pasākumi un sasniedzamie rezultāti ir apkopoti 2.tabulā.

2.tabula – Plāna rīcības virzieni

Plāns ietver plašu risinājumu kompleksu, kuru rezultāts ir sasniedzams tikai sadarbībā institūciju starpā un īstenojot šos pasākumus atbilstoši plānā paredzētajā termiņā. Pieņemot šo plānu, kas ir izstrādāts visu Latvijas atbildīgo institūciju profesionālajā un uz rezultātu vērstajā sadarbībā, Ministru kabinets:

– sagaida no visām iesaistītajām institūcijām kvalitatīvu un saskaņotu pasākumu izpildi, iesaistot lēmuma pieņemšanā labākos nozares profesionāļus;

– aicina institūciju vadītājus nodrošināt savu padoto un darbinieku informēšanu par plāna pieņemšanu, uzsverot tā nozīmīgumu valsts starptautiskai reputācijai un katra iesaistītā darbinieka iespēju to ietekmēt;

– uzsver, ka plānotā rezultāta sasniegšanai nav pieļaujams atkāpes no plānā paredzētajiem termiņiem, uzdevumu atlikšana vai nepildīšana, un aicina iesaistītās institūcijas ņemt to vērā, plānojot savus darbus;

– aicinās Saeimu izskatīt tās kompetencē esošos jautājumus prioritārā kārtībā.

II. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums

2017.gadā apstiprinātais NRA tika sagatavots saskaņā ar metodoloģiju, kas risku novērtēšanai satur deviņus atsevišķus savstarpēji saistītus moduļus – nacionālais NILL draudu novērtējums, nacionālais NILL ievainojamības novērtējums, banku sektora, vērtspapīru sektora, apdrošināšanas sektora, citu finanšu iestāžu, nefinanšu sektora ievainojamības novērtējums, terorisma finansēšanas risku novērtējums un finanšu pakalpojumu pieejamības risku novērtējums. NRA sniedz informāciju par situāciju NILLTF apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai.

NRA ir konstatēts, ka NILL jomā visbūtiskākos draudus rada šādi noziedzīgi nodarījumi:¹

– korupcija un kukuļošana (amatnoziegumi);

– noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā;

– krāpšana;

– kontrabanda;

– noziedzīgi nodarījumi, kas veikti lielos apmēros un/vai organizētā grupā;

– proporcionāli lielāks apdraudējums rodas no ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kā rezultātā NILL notiek Latvijā vai ļaunprātīgi izmantojot Latvijas banku sistēmu;

– nefinanšu sektora NILLTFN likuma subjektu loma nekustamo īpašumu, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarēs, sniedzot atbalstu NILL;

– kredītiestāžu ārvalstu klientu bāzes paaugstināta koncentrācija²;

– Latvijas, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju organizācijas noteikto sankciju pārkāpumu vai apiešanas īstenošana, izmantojot Latvijas finanšu sistēmu;

– manipulatīvi darījumi (gan "market manipulation", gan tie, kas veikti ar mērķi izdarīt pretlikumīgas manipulācijas ar ārvalstu uzņēmumu, tai skaitā banku, finanšu informāciju).

Nozīmīgākie terorisma finansēšanas draudi:

– Latvijas iedzīvotāju iespējamā pievienošanās teroristiskiem grupējumiem;

– nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības vides iespējama izmantošana terorisma finansēšanai un slēpta vai maskēta likumīgiem mērķiem paredzētu līdzekļu novirzīšana teroristiskām organizācijām vai to dalībniekiem;

– atsevišķu NILLTFN likuma subjektu, iespējamā izmantošana naudas līdzekļu iegūšanai un novirzīšanai teroristu organizācijām vai to dalībniekiem.

Saskaņā ar NRA NILL legalizācijas draudu līmenis novērtēts kā vidēji augsts un terorisma finansēšanas draudu līmenis kā zems.

Nacionālā ievainojamība³:

Vērtējot nacionālās ievainojamības riskus, tika apzinātas valsts institucionālās sistēmas spējas NILLTF apkarošanas jomā, vērtēta normatīvā regulējuma pietiekamība un piemērošanas efektivitāte, vērtēta NILLTF apkarošanā iesaistīto institūciju un amatpersonu kapacitāte un gatavība adekvāti reaģēt uz draudiem.

– NILLTFN jomā politika tiek veidota sadrumstaloti, ne vienmēr nodrošinot pietiekamu koordināciju iesaistīto institūciju vidū, kas kavē savlaicīgu esošo un nākotnes draudu un ievainojamības NILLTFN jomā apzināšanos un savlaicīgas novēršanas iespējas;

– atšķirīga izpratne un prakse NILLTFN un apkarošanas jautājumos izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā un tiesā;

– privātā sektora nepietiekama iesaistīšana NILLTFN sistēmas pilnveidošanā.

Finanšu sektora ievainojamība:

Kredītiestāžu, kas darbojas paaugstināta NILLTF riska zonā (ārvalstu klientu apkalpošana), paaugstināta NILLTF riska uzņemšanās, kas neatbilst spējai nodrošināt minētā riska pietiekamu pārvaldību, kā arī:

– ievērojamu banku sektora daļu veido kredītiestādes, kas koncentrējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, kam raksturīga virkne paaugstinātu riska faktoru⁴;

– ārvalstu klientu apkalpojošo banku korespondējošās attiecības ar NVS valstu kredītiestādēm, kas kā neatņemama sastāvdaļa figurē visās lielās apjoma krāpnieciskās shēmās, kurās pēdējo gadu laikā ir minētas Latvijas kredītiestādes, kas apkalpo ārvalstu klientus;

– kredītiestāžu vēlme gūt peļņu augsta NILLTF riska darījumos, neveicot adekvātu riska ierobežošanu;

– iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS) nepietiekama neatkarība, ko rada būtiski trūkumi organizatoriskajā struktūrā (korporatīvās pārvaldības principu nepietiekama ievērošana, tai skaitā banku akcionāru iesaiste IKS vadībā);

– nepietiekama personāla kompetence IKS ietvaros un trūkumi personiskās atbildības nodrošinājuma jomā;

– neatbilstošas IT sistēmas NILLTF risku pārvaldībā;

– formāla klientu padziļinātās izpētes prasību izpilde.

Maksājumu iestāžu un investīciju pakalpojumu jomā ievainojamību rada iepriekš minētajiem faktoriem līdzīgi apstākļi.

Normatīvajos aktos nav skaidri noteiktas atsevišķu finanšu pakalpojumu sniedzēju NILLTFN pasākumu īstenošanas uzraudzības un kontroles institūcijas.

Nefinanšu sektora ievainojamība:

– nepietiekama nefinanšu sektora subjektu uzraudzības un kontroles institūciju uzraudzības kapacitāte;

– izpratnes trūkums un vājas zināšanas NILLTFN jomā;

– nepietiekams NILLTFN regulējums un vāja uzraudzība;

– nepietiekamas NILLTFN procedūras, t.sk. IKS nepilnības.

Saskaņā ar NRA nacionālā NILL ievainojamība novērtēta kā vidēja un vispārējais nacionālais NILL risks kā vidēji augsts.

III. Esošās situācijas raksturojums

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kā nozīmīga prioritāte izriet gan no valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, gan no Finanšu sektora attīstības plāna 2017.–2019.gadam, kas skaidri definē, ka ir nepieciešama labākai starptautiskajai praksei un standartiem atbilstošu risku pārvaldīšanas un atbilstības principu bezierunu un izlēmīga ieviešana un neiecietība pret pārkāpumiem un prettiesisku rīcību.

Atbilstoši deklarācijai par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, kas nosaka valdības prioritātes, tā ir apņēmusies koordinēti īstenot steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definējot sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai.

2017.gada 21.martā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019.gadam, kurā ietverto pasākumu īstenošanas mērķis ir attīstīt stabilu, drošu un starptautiski konkurētspējīgu finanšu sektoru ar inovatīvu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas nodrošina ilgtspējīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Kā viena no Finanšu sektora attīstības plāna horizontālām prioritātēm ir izvirzīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana. Lai nodrošinātu šīs prioritātes ieviešanu, Finanšu ministrijai tika uzdots sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādāt visaptverošu politikas plānošanas dokumentu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

Ministru kabinets ar 2017.gada 24.maija rīkojumu Nr.246 apstiprināja pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.–2019.gadam (turpmāk – pasākumu plāns 2017.–2019.gadam), kuram par pamatu tika ņemts otrais nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu. NRA sniedz informāciju par situāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomās, izmantojot statistikas datus par laikposmu no 2013.gada līdz 2016.gadam, kā arī informāciju par identificētajiem riskiem un nepieciešamo rīcību identificēto risku ierobežošanai.

Pirmajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTF novēršanas stratēģijas un politikas izstrādes un ieviešanas koordināciju" paveiktais – 2017.gada 9.novembrī ir stājušies spēkā likumi "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā", "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā", lai nodrošinātu atbilstošu sankcionēšanas mehānismu NILLTFN likuma subjektiem finanšu sektorā attiecībā uz normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanu.

Otrajā rīcības virzienā "Pilnveidot NILLTFN normatīvo regulējumu" paveiktais – 2017.gada 9.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija ir pirms termiņa pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei, to samazinot līdz 150 euro.

Trešajā rīcības virzienā "Uzlabot izmeklēšanas, apsūdzības un iztiesāšanas efektivitāti un nodrošināt preventīvo pasākumu un sodu efektīvu piemērošanu" paveiktais – nodrošināta kapacitātes stiprināšana, veicot starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstošas apmācības NILLTFN jomā, izveidots mehānisms konfiscēto noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un līdzekļu, kas iegūti noziedzīgi iegūtas mantas realizācijas rezultātā, izmantošanai.

Ceturtajā rīcības virzienā "Uzlabot Kontroles dienesta darbības efektivitāti" paveiktais – definēti Kontroles dienesta stratēģiskie mērķi un uzdevumi, lai nodrošinātu tā darbības efektivitātes uzlabošanu un nacionālās sadarbības stiprināšanu, izvērtēta Kontroles dienesta programmnodrošinājuma efektivitāte un veikti secinājumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem datu apstrādei, veicināta aizdomīgo vai neparasto darījumu ziņojumu kvalitāte, izveidotas divas papildus amata vietas, samazināts Kontroles dienesta resursu patēriņš.

Piektajā rīcības virzienā "Stiprināt subjektu kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais – organizētas apmācības NILLTFN likuma subjektiem un to darbiniekiem. VID vismaz reizi mēnesī organizē un vada seminārus par NILLTFN likuma piemērošanu nodokļu maksātājiem un uzraudzības institūciju pārstāvjiem, no 2017.gada janvāra līdz 2018.gada maijam notika 24 semināri. Finanšu ministrija noorganizēja Eiropas Komisijas Strukturālo reformu dienesta finansētas apmācības par izpratnes stiprināšanu NILLN jomā nebanku sektoram (apmeklēja 126 dalībnieki). 2018.gadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sadarbībā ar Kontroles dienestu azartspēļu un izložu organizētājiem organizēja praktiskās nodarbības par ziņošanas kārtību, kvalitātes uzlabošanu un biežāko kļūdu analīzi un to mazināšanu vai novēršanu. Latvijas Bankas organizētajā seminārā 2017.gada novembrī valūtas maiņas kapitālsabiedrību pārstāvji tika informēti par aktualitātēm NILLTFN jomā, t.sk. skaidrojot NILLTFN prasību piemērošanu sektorā.

Sestajā rīcības virzienā "Stiprināt uzraudzības un kontroles institūciju kapacitāti NILLTFN jomā" paveiktais – veiktas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta struktūrā, izveidojot struktūrvienību ar 21 amata vietām, tajā skaitā 10 jaunas amata vietas, palielināts klātienes uzraudzības pārbaužu skaits; Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā izveidota jauna amata vieta ar specializāciju NILLTFN jautājumos; Patērētāju tiesību aizsardzības centrā izveidota jauna nodaļa, kuras pienākumos ietilps Patērētāju tiesību aizsardzības centra licencēto komercsabiedrību uzraudzība NILLTFN jomā, izveidotas 8 jaunas amata vietas, ieviesta un īstenota uz risku balstīta pieeja uzraudzībā, izstrādātas un aktualizētas vadlīnijas par tipoloģijām; Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir veikusi kredītiestāžu jauno IT darījumu uzraudzības sistēmas efektivitātes pārbaudi pēc to ieviešanas, paaugstināta uzraudzības procesu efektivitāte.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (turpmāk – FinCEN) š.g. 13.februārī publicēja lēmuma projektu par īpašu pasākumu piemērošanu akciju sabiedrībai "ABLV Bank", ar kuru paredz aizliegt ASV finanšu iestādēm atvērt vai uzturēt korespondējošās attiecībās ar akciju sabiedrību "ABLV Bank" (turpmāk – ABLV) vai tās vārdā. FinCEN ziņojumā bija ietverta virkne ļoti būtisku pārmetumu, tostarp, ka ABLV vadība, akcionāri un darbinieki ir pārvērtuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju par vienu no bankas biznesa pīlāriem un ka ABLV ir tikusi izmantota noziedzīgi finanšu aktivitāšu ietvaros, tai skaitā veikti darījumi ar pusēm, kas ir saistītas ar ASV un ANO sankciju sarakstā esošām institūcijām.

Lai arī pēdējo gadu laikā jau ir nozīmīgi stiprināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas normatīvais ietvars, FinCEN paziņojums norādīja uz to, ka ir nepieciešams vēl aktīvāk vērsties pret iespējām izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgiem mērķiem. Ņemot vērā nepieciešamību pēc ātras un koordinētas rīcības Finanšu sektora attīstības padome, kas ir augstākā līmeņa politikas koordinācijas grupa finanšu sektora attīstības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, 2018.gada 21.marta sēdē apstiprināja papildu pasākumus finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai, tostarp steidzamības kārtā īstenojamus pasākumus uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai, uzraugošo, kontrolējošo un izmeklējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, kā arī informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošanai starp finanšu sektoru un valsti. Daļa no papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa paaugstināšanai ir jau izpildīti:

– Augsta riska klientu finanšu operāciju pārtraukšana vai ierobežošana – 2018.gada 9.maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz aizliegumu bankām un maksājumu iestādēm sadarbību ar čaulas veidojumiem, ja tie atbilst noteiktam pazīmju kopumam – nav ekonomiskas darbības un tas reģistrēts jurisdikcijā, kas neparedz finanšu pārskatu iesniegšanu.

– Finanšu noziegumu atklāšanas speciālo uzdevumu vienība – 2018.gada 9.maija Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā paredz ieviest publisko un privāto partnerību cīņā ar finanšu noziegumiem. Grozījumi likumā paredz, ka Kontroles dienests, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu, koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību;

– Informācijas apmaiņa ar Krieviju atbilstoši Globālajam standartam par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā (CRS) – 2018.gada 10.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem";

– Kontroles dienesta vadītāja atlase – Kontroles dienesta priekšnieka amatu no 2018.gada 1.jūnija ieņem Ilze Znotiņa;

– Starptautisko sankciju regulējuma pilnveidošana – Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā tika apstiprināti Saeimā 2018.gada 21.jūnijā un stājās spēkā 2018.gada 12.jūlijā;

– Prasības kredītiestāžu darbiniekiem. Ierobežojumi kļūt par kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai padomes priekšsēdētāju. Informācijas apmaiņas uzlabošana starp kredītiestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu – Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" tika apstiprināts Ministru kabinetā 2018.gada 19.jūnijā un tiek plānots, ka Saeima likumprojektu turpinās skatīt septembrī. Lai pārbaudītu kredītiestādēs strādāt gribošo un strādājošo personu atbilstību darba pienākumiem un nodrošinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram, kā arī mazinātu riskus, ka negodprātīgi darbinieki iesaistītu kredītiestādi noziedzīgās darbībās, šajā likumprojektā ir noteikts, ka finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši iesaistītas personas nedrīkstēs būt sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Vienlaikus likumprojektā ir iekļauta norma par aizliegumu kredītiestādes akcionāram – fiziskai personai ar tiešu vai netiešu būtisku līdzdalību (10% un vairāk) aizliegums būt par šīs pašas kredītiestādes valdes locekli, valdes priekšsēdētāju vai kredītiestādes augstākajā vadībā ietilpstošu darbinieku.

2018.gada 4.jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5.kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018.gada 23.augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem Finanšu darījumu darba grupas (FATF) standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017.gada 30.oktobra līdz 8.novembrim, līdz ar to ziņojumā ir ietverta situācijas analīze, balstoties uz to regulējumu un darbības rezultātiem, kādi bija 2017.gada 8.novembrī. 5.kārtas ietvaros pirmo reizi Moneyval komitejas dalībvalstis tiek vērtētas ne tikai attiecībā uz to normatīvo aktu atbilstību FATF standartiem, bet arī, vērtējot sistēmas efektivitāti. Tādējādi ziņojums sniedz novērtējumu par Latvijas atbilstību FATF 40 rekomendācijām, kā arī novērtē sistēmas efektivitāti atbilstoši 11 efektivitātes rādītājiem.

Moneyval ziņojumā ir atzīts, ka kopš 4.kārtas vērtējuma 2012.gadā Latvija ir veikusi virkni būtisku pasākumu, stiprinot tās NILLTF novēršanas sistēmu, tomēr joprojām ir atsevišķas nepilnības tehniskajā atbilstībā. Vērtējot sistēmas efektivitāti, Moneyval atzīst, ka ir panākta augsta efektivitāte starptautiskās sadarbības jomā, savukārt juridisko personu un veidojumu, kā arī proliferācijas sankciju jomā efektivitāte ir zema. Pārējos efektivitātes rādītājos efektivitāte novērtēta kā vidēja. Ņemot vērā to, ka Latvijai desmit no 11 efektivitātes rādītājos efektivitāte ir novērtēta kā vidēja vai zema, Latvijai ir noteikts pastiprinātās ziņošanas režīms, kas nozīmē, ka progresa ziņojums būs jāsniedz jau nākamā gada nogalē. Īsa informācija par Moneyval novērtējumu efektivitātes rādītājiem (IO) ir atainota zemāk:

3.tabula – Moneyval novērtējums efektivitātes rādītājiem (IO)

Moneyval ziņojumā izteiktās rekomendācijas efektivitātes paaugstināšanai, kā arī konstatētās nepilnības atbilstībā FATF rekomendācijām ir ietvertas plāna 1. un 2.pielikumā.

Ņemot vērā notikumus kopš Pasākumu plāna 2017.–2019.gadam apstiprināšanas, kā arī Moneyval novērtēšanas procesu, ir nepieciešams būtiski pārskatīt iepriekš apstiprināto pasākumu plānu, tai skaitā kopā ar papildu apstiprinātajiem pasākumiem finanšu sektora atbilstības paaugstināšanai. Tāpat nepieciešams uzsākt darbu pie Moneyval izteikto rekomendāciju ieviešanas. Līdz ar to Finanšu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sagatavojusi pārskatītu pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019.gada 31.decembrim, tajā ietverot gan tos Pasākumu plāna 2017.–2019.gadam pasākumus, kuru īstenošana vēl nav pabeigta un ir turpināma, gan papildu apstiprinātos pasākumus, gan arī jaunus pasākumus Moneyval rekomendāciju ieviešanai, lai nodrošinātu būtisku progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stiprināšanai. Ministru kabinets aicina Saeimu prioritārā kārtā risināt jautājumus, kas saistīti ar plānā ietverto pasākumu izpildi, un prasa normatīvā regulējuma pilnveidošanu likumu līmenī. Lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm cīņā pret noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, Latvija atbalsta jaunas iniciatīvas ES līmenī noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanas novēršanai saskaņā ar uzsāktajām diskusijām ES līmenī.

Sasaiste ar citiem politikas plānošanas dokumentiem

Šā plāna mērķu sasniegšana ir cieši saistīta ar vairāku citu politikas plānošanas mērķu sasniegšanu. Saeima 2017.gada 26.novembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kur kā Latvijas prioritātes tās ekonomikai radītā apdraudējuma novēršanai ir noteikta stabilas un prognozējamas ekonomiskās vides noteikšana. Koncepcija nosaka, ka īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, īstenojot nodokļu nemaksāšanas risku sistemātisku apzināšanu, novērtēšanu un atbilstošus kontroles pasākumus. Svarīgi ir paaugstināt tiesību aizsardzības, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo institūciju kapacitāti ekonomisko un finanšu noziegumu un koruptīvo shēmu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī tiesu sistēmas darba efektivitāti šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams uzlabot finanšu sektora uzraudzību, lai novērstu iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Ar Ministru kabineta 2018.gada 28.februāra rīkojumu Nr.90 ir apstiprināts Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns 20018.–2020.gadam. Šī plāna mērķis ir efektivizēt ar organizēto noziedzību saistītu noziedzīgo nodarījumu novēršanu un apkarošanu, samazinot to negatīvo ekonomisko ietekmi, un radīt pilnvērtīgus apstākļus tiesību aizsardzības institūciju cīņai ar organizētu noziedzību. Mērķa īstenošanai noteikti divi darbības virzieni:

1. Veidot vienotu valsts pārvaldes institūciju nodarbināto izpratni un zināšanas par prioritārajām organizētās noziedzības darbības jomām un ietekmi (apdraudējuma līmenis, tendences, dinamika, struktūra) uz valsts ekonomiskajām (finanšu) interesēm un iedzīvotāju drošību.

2. Efektivizēt tiesību aizsardzības iestāžu darbību organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritārajās jomas, t.sk., pilnveidojot sadarbību ar citām institūcijām un sabiedrību.

Ēnu ekonomikas apkarošanas padome 2016.gada 10.jūnijā apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020.gadam. Plānā iekļauti pasākumi, kas vērsti uz ēnu ekonomikas apkarošanu Latvijā, kā arī noteikti termiņi, kādos pasākumi jāīsteno. Pasākumu plānā iekļautie pasākumi grupēti atbilstoši sešiem rīcības virzieniem: nodokļu nomaksas veicināšana – ēnu ekonomikas ierobežošana un godīgas konkurences veicināšana, administratīvā sloga mazināšana, kompleksi risinājumi ēnu ekonomikas mazināšanai (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā, transporta jomā), kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšana (informācijas apmaiņas sekmēšana, efektīva IT iespēju izmantošana), efektīva strīdu izskatīšana un sodu sistēma, nodokļu maksāšanas nepieciešamības skaidrošana ar komunikācijas un izglītošanas palīdzību, kā arī efektīva nodokļu politika.

Ar Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.393 ir apstiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam, kas nosaka, ka korupcijas novēršanas un apkarošanas politikas virsmērķis ir – ievērojot labas pārvaldības un cilvēkresursu efektīvas vadības principu, nodrošināt jebkuras institūcijas vai organizācijas uzticamu darbību. Koncepcijā noteiktās korupcijas un krāpšanas novēršanas un apkarošanas politikas prioritātes:

1. Pārorientēt pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas politiku no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz resoru un institūciju iekšējo kontroli;

2. Panākt atklātumu publiskās pārvaldes cilvēkresursu atlasē un ētiska, motivēta, kompetenta personāla nodrošināšanu visā publiskajā pārvaldē un tiesu varā;

3.Veicināt sabiedrības tolerances pret korupciju mazināšanos un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā;

4. Uzsākt īstenot korupcijas un krāpšanas ierobežošanas pasākumus privātajā sektorā.

IV. Plāna mērķis un rīcības virzieni

1. rīcības virziens – Riski, politika un koordinācija

2. rīcības virziens – Starptautiskā sadarbība

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, VP, VID, DP, ĢP, KNAB, FKTK, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC

3. rīcības virziens – Uzraudzība

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: FM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM

4. rīcības virziens – Preventīvie pasākumi

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: FM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM

5. rīcības virziens – Juridiskās personas un veidojumi

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: UR, FM, FKTK, VID, KD, LZNP, LZAP, LB, LZRA un NKMP

6. rīcības virziens – Finanšu izlūkošana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: KD

Līdzatbildīgās iestādes: VP, VID, DP, KNAB, ĢP, FKTK, LZNP, LZAP, LB, LZRA, NKMP, PTAC, NKMP, IAUI, SM

7. rīcības virziens – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: IeM, KD, VP, VID, KNAP, DP, ĢP

8. rīcības virziens – Konfiskācija

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: TM

Līdzatbildīgās iestādes: IeM, KD, VP, VID, KNAB, ĢP

9. rīcības virziens – Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: IeM

Līdzatbildīgās iestādes: DP, KD, ĢP

10. rīcības virziens – terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: IeM sadarbībā ar ĀM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, DP

11. rīcības virziens – masu iznīcināšanas ieroču finanšu sankcijas

Par rīcības virzienu atbildīgā iestāde: ĀM

Līdzatbildīgās iestādes: KD, DP, FKTK

V. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu

Prokuratūrai (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam) papildus nepieciešams finansējums ne vairāk 482 015 euro 2018.gadā.

¹ Metodoloģijas izpratnē "draudi" ir predikatīvo noziegumu rezultātā radušies noziedzīgi iegūti līdzekļi. Latvijā kā NILL predikatīvais noziedzīgais nodarījums var būt jebkurš no Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētajiem noziedzīgiem nodarījumiem .

² Lielu finansiāli spēcīgu NVS valstu grupu darbība caur vairākām Latvijas kredītiestādēm, kas apkalpo ārvalstu klientus, it īpaši – liels skaits necaurspīdīgu savstarpēju darījumu iekšbankā vai Latvijas finanšu sektora ietvaros bez atbilstoša ekonomiska pamatojuma.

³ Ievainojamība moduļa izpratnē ir nepilnības un vājie posmi valsts NILLTF novēršanas spējās, ka s var pastāvēt kā valstiskā līmenī, tā arī sektorālā līmenī.

⁴ Ģeogrāfija, gan attiecībā uz klientu (ārzonas kompānijas), gan to patiesā labuma guvēju – NVS, produkti un pakalpojumi (fiduciārie trasti, kredīti pret finanšu nodrošinājumu u.tml.), kā arī piegādes kanāli (e-komercija, korporatīvās kartes ar nepamatoti lielu karšu lietotāju skaitu u.tml.);

⁵ Veikto pārbaužu skaits 2019.gadā atkarīgs no jaunizveidoto amata vietu nokomplektēšanas laika

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Moneyval 5.kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertais novērtējums par Latvijas atbilstību FATF rekomendācijām

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

3. pielikums
Pasākumu plānam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas novēršanai 2019.–2021. gadam

Uzraudzības un kontroles iestāžu plānotā kapacitāte un pasākumi

¹ NKPAI uzrauga darījumus ar valsts nozīmes nekustamiem kultūras pieminekļiem

² Prognozētais pārbaužu skaits, ņemot vērā subjektu skaita samazinājumu

³ Neklātienes pārbaužu skaits ietver visu EBA metodoloģijā definētos neklātienes pārbaužu veidus (neklātienes mērķa pārbaude, regulārās atskaites ārpuskārtas pieprasījumi, tematiskās pārbaudes). Katra tematiskā un pieprasījuma pārbaude tiek uzskatīta par vienu pārbaudi, pat ja tai pakļauti visi uzraudzības subjekti attiecīgajā sektorā.

⁴ Izņemot FKTK

⁵ Plānots mainīt apmācību principu, iesaistot ne tikai kapitālsabiedrības atbildīgo personu, bet arī katras spēļu vietas atbildīgās personas kopīgos semināros

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola