Saeimā:

2001 gada 1. februāra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". (Reģ. nr.789) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.10) (dok. nr.2661; nr.2661a) Ministru kabinets

2. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"". (Reģ. nr.799) (dok. nr.2700; nr.2700a) Ministru kabinets

3. 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". (Reģ. nr.800) (dok. nr.2704; nr.2704a) Deputāts Modris Lujāns, Jānis Urbanovičs, Oļegs Tolmačovs, Aleksandrs Golubovs, Juris Sokolovskis, Aleksandrs Klementjevs

4. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ. nr.801) (dok. nr.2706; nr.2706a) Deputāts Egils Baldzēns, Jānis Čevers, Jānis Ādamsons, Leons Bojārs, Pēteris Salkazanovs

5. 4. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ. nr.802) (dok. nr.2718; nr.2718a) Ministru kabinets

6. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ. nr.803) (dok. nr.2719; nr.2719a) Ministru kabinets

7. 6. Likumprojekts "Konkurences likums". (Reģ. nr.804) (dok. nr.2720; nr.2720a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". (Reģ. nr.805) (dok. nr.2728; nr.2728a) Deputāts Māris Grīnblats, Jānis Gailis, Palmira Lāce, Dzintars Rasnačs, Vents Balodis

3. Par atvaļinājuma piešķiršanu

9. Deputātam Oļegam Deņisovam. (dok. nr.2729)

 

10. 1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"". (Reģ. nr.750) (2. lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2585; nr.2660) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

11. 2. Likumprojekts "Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu". (Reģ. nr.724) (2. lasījums) (dok. nr.2412; nr.2724) Ārlietu komisija

12. 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"". (Reģ. nr.730) (2. lasījums) (dok. nr.2438; nr.2725) Ārlietu komisija

13. 4. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ. nr.765) (1. lasījums) (dok. nr.2615; nr.2707) Juridiskā komisija

14. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"". (Reģ. nr.662) (2. lasījums) (dok. nr.2219; nr.2708) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

15. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". (Reģ. nr.769) (1. lasījums) (dok. nr.2619; nr.2709) Sociālo un darba lietu komisija

16. 7. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". (Reģ. nr.788) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2648; nr.2710) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

17. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". (Reģ. nr.771) (1. lasījums) (dok. nr.2621; nr.2713) Aizsardzības un iekšlietu komisija

18. 9. Likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". (Reģ. nr.779) (1. lasījums) (dok. nr.2637; nr.2714) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. 10. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ. nr.768) (1. lasījums) (dok. nr.2618; nr.2715) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 11. Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ. nr.766) (1. lasījums) (dok. nr.2616; nr.2716) Aizsardzības un iekšlietu komisija

21. 12. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". (Reģ. nr.747) (2. lasījums) (dok. nr.2572; nr.2721) Juridiskā komisija

22. 13. Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai". (Reģ. nr.770) (1. lasījums) (dok. nr.2620; nr.2722) Juridiskā komisija

23. 14. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ. nr.797) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2692; nr.2723) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 15. Likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"". (Reģ. nr.787) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2647; nr.2726) Ārlietu komisija

25. 16. Likumprojekts "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu". (Reģ. nr.751) (1. lasījums) (dok. nr.2586; nr.2727) Ārlietu komisija

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 1.februāra Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva" un lēmuma projektu "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā". Vai ir iebildumi? Lēmuma projektus iekļaujam darba kārtības beigās.

Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas" un lēmuma projektu "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā" . Iebildumu nav.

Un ir saņemts deputāta Māra Vītola iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.februārī. Ierosinu iekļaut šo iesniegumu darba kārtības beigās. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" . Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.10 "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai Ministru kabineta vārdā vēlas kāds runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" nodošanu komisijām un vienlaicīgi pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Muciņa kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). 15.februāris.

Sēdes vadītājs . 15.februāris. Paldies! Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lujāna, Urbanoviča, Tolmačova, Golubova, Sokolovska, Klementjeva iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Kāpēc vienu minūti? Cienītie kolēģi! Šeit ir jāmin divas lietas. Pirmais, tas ir, protams, kārtējais lētais mēģinājums tieši pirms pašvaldību vēlēšanām kaut cik sakārtot savas krietni pašķobījušās rindas. Par to nebūtu ko brīnīties. Kā jau parasti, tas ir lēts piedāvājums, rēķinoties ar kaut kādām gadījuma balsīm.

Otrais. Otrais ir stipri nopietnāks jautājums. Tā ir attieksme pret to Latviju, par kuru domā tiešām Latviju cienoši un atbalstoši pilsoņi. Par to Latviju, kas prata ieņemt sev pienācīgu vietu Eiropas valstu kopā. Un tajā Latvijā nenotika nekāda 8.marta svinēšana. Tajā Latvijā vispirms cienīja sievieti — māti un bija Mātes diena. Ienākot citai kultūrai varmācīgi, šeit, protams, vārdu "māte" lieto gan. Lieto katra vārda galā. Tikai nu jau ar pavisam citu — ar savdabīgu nokrāsu, ar īpatnēju nozīmi. Un tāpēc nav ko brīnīties, ka, ienākot šādiem klaidoņiem, Mātes diena vairs tiem neko nenozīmē. Viņiem ir vajadzīgs vācu komunistenes Klāras Cetkinas ieteiktais 8.marts. Tas, protams, ir pieņemami tādiem, kam Latvija ir caurstaigājama vieta, kas mūsu valsti izmanto savtīgi, jo baidās braukt uz savu etnisko dzimteni. Tāpēc, ka tur viņi nevienam nav vajadzīgi. Šeit viņi var mutes plātīt un ākstīties, lēkāt kā gailīši un ķiķināt pa stūriem. Savā etniskajā dzimtenē — tur citi ir pie stūres, un šitādi tur nevienam nav vajadzīgi.

8.marta atzīmēšana vai neatzīmēšana mājas apstākļos vai kaut kādos tur privātos uzņēmumos tiešām ir katra personīga darīšana, ko viņš tur stiepj — sarkanu neļķi, sarkanu tulpi, puslitru Latvijā tecinātu kandžu vai ārzemēs iepirktu alkoholu, tā ir katra personīgā darīšana. Latvijas valstij gar šo jautājumu nevar būt nekādas daļas. Tie nevar būt Latvijas valsts svētki un kaut kāda svinamā diena. Tā nevar būt valsts līdzekļu šķērdēšana no valsts budžeta, jo šāda mākslīga svinamā diena arī kaut ko izmaksā. Un tāpēc nevajag apmierināt sarkano un to lēto pakalpiņu iegribas un balstīt viņu kārtējo ākstīšanos pirms šīm pašvaldību vēlēšanām, jo savā starpā viņi vairs nevar sadalīt Rīgas mēra krēslu, uz kuru viņu rindās jau rodas arvien vairāk un vairāk jaunu pretendentu. Tā ka es nevaru saprast, kā var atbalstīt kaut ko tādu.

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns runās par.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Es šajā brīdī par 8. martu nerunāšu, jo Dobeļa kungs jau aizrautīgi parādīja viņu politisko būtību, un es gribu griezties arī pie otras daļas, ko mēs arī piedāvājam par to, ko Dobeļa kungs varbūt nav izlasījis, ieraugot 8.martu, un ieciklējies šajā jautājumā, tas ir jautājums, ja svētku dienas sakrīt ar svētdienu, izņemot Lieldienas, tādā gadījumā brīvdiena tiek pārcelta no svētdienas uz pirmdienu. Tas ir jautājums, ko šajā brīdī ir diezgan arī aktualizējis ekonomistu klubs 2001, kas arī daudzās ministrijās jau ir izdiskutēts, un tuvākā laikā, cik es dzirdēju, pat plānojot Kabinetā šo jautājumu izskatīt. Protams, mēs varam paildzināt šī jautājuma risinājumu, gaidot, ka Kabinets atsūtīs uz Saeimu savus grozījumus, bet es aicinātu, pirmkārt, nesatraukties par to, es iedomājos, ka Dobeļa kungs varēs ar lielu prieku pēc tam, kad komisijā būs šis jautājums izskatīts, nākamajā balsojumā pirmajā lasījumā izsvītrot šo 8.martu, un tad, iedomājieties, visa "Tēvzeme" varētu ilgstoši un dikti runāt par 8.marta kaitīgo ietekmi. Tas būtu daudz riebīgāk pret mums, nekā tagad vienkārši noraidīt. Nav jau loģikas daudz... Un arī vēlētājiem daudz labāk patiks gan jūsu, gan mūsu šī diskusija. Un, cienījamie kolēģi, es aicinātu arī iedziļināties mūsu priekšlikumā. Šodien Latvijā patiešām ir maz pievienotās vērtības, vajag jaunu produktu, sava veida nodokļu maksātāju. Līdz ar to būtu daudz racionālāk, patiešām, palielināt brīvdienu skaitu, jo šajā gadījumā taisni tā darba diena, arī Dobeļa kungs aizies tanī 8.martā uz daudzām ministrijām, pašvaldību iestādēm, tur darbs nenotiek, tāpat arī nenotiek pirmssvētku dienās vai svētku dienās, kuras iekrīt darba dienās. Tādēļ es aicinātu atbalstīt mūsu projektu nosūtīšanai komisijām, tur izdiskutētu un pēc tam, ja vajadzēs, teiksim, "Tēvzeme" varēs aicināt noraidīt nevēlamos svētkus, it sevišķi, ja viņu pārstāvji ir lietojuši alkoholiskos dzērienus kādreiz vai arī sprauduši puķes, kas viņiem atstājušas ļoti nepatīkamas vēsturiskas atmiņas. Es aicinu nosūtīt uz komisijām, un tālāk jau izdiskutēsim. Paldies!

Sēdes vadītājs . Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 13, atturas — 49. Likumprojekts netiek nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Čevera, Ādamsona, Leona Bojāra un Salkazanova iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt to, ka mēs ļoti daudz esam runājuši par lietām, kas varētu dot valsts budžetā naudu. Šajā gadījumā ir tieši šī reize, un man ir arī Valsts kontroles atzinums, kas arī ir Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai par kuģniecību visiem deputātiem rokās. Un te mēs skaidri redzam to, ka, ja mēs neļaujam pēc privatizācijas līguma noslēgšanas mainīt maksāšanas līdzekļu termiņus, tad mēs varam iegūt pietiekami ievērojamus papildlīdzekļus. Es minēšu varbūt to, kādi šie papildlīdzekļi būtu bijuši līdz 1997.gada 1.jūlijam, kad šādas lietas atļāva Privatizācijas aģentūrai veikt, būtu ieguvusi Latvijas valsts. Tātad tas būtu praktiski 11 729 701 lats, protams, pretī mēs esam saņēmuši 12 miljonus, mazliet vairāk, sertifikātu un arī mazliet neesam saņēmuši investīcijas kā maksāšanas līdzekli, kas bija paredzēts šajā privatizācijas līguma lietā, gandrīz vesela miljona ietvaros. Ko es šeit gribētu uzsvērt?

Kolēģi, tātad, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, tad arī līdz 1997.gada 1.jūlijam 153 valsts īpašuma objektos Privatizācijas aģentūra bez kāda tiesiskā pamata mainīja šos maksāšanas līdzekļus, mainīja termiņus, un līdz ar to bieži vien tika mainīta arī proporcija starp sertifikātiem un latiem, kas, protams, nesa zaudējumus. 41 objektā pat vairākkārtēji, un mums jāņem vērā, ka tajā laikā viena sertifikāta vērtība kā minimālākā cena bija pat 73 santīmi. Nu, ja mēs 73 santīmus varam apmainīt pret 28 latiem, tad tā ir vienkārši vienreizēji izdevīga privatizācija. Un tāpēc es gribētu uzsvērt to, ka mums, domājot par valsts budžetu, turpmāk šādas lietas nebūtu jāpieļauj, jo tas nepārtraukti rada arī negodīgu konkurenci starp tiem, kas ir piedalījušies privatizācijas konkursos un izsolēs, jo pēc privatizācijas jau notikušas līgumu slēgšanas, tiek mainīti nosacījumi, ja cilvēks jau, kas privatizējis, ir iemaksājis pusi no vajadzīgās summas latos, pārējo viņam var noteikt sertifikātos. Es vēlreiz gribētu ārkārtīgi uzsvērt to, ka šādas normas jūs neatradīsiet nevienā no Eiropas Savienības valstīm, nevienā no Austrumeiropas valstīm, neatradīsiet Krievijā, neatradīsiet NVS valstīs. Tā kā, kolēģi, ja mēs gribam būt ļoti korumpēta valsts, tad katrā ziņā šos likuma grozījumus, ko iesniedza sociāldemokrāti, nevajadzētu iesniegt komisijām, bet, ja mēs uzskatām, ka mūsu valsts nav jānozog, tad, protams, un šajā situācijā ir jādomā valstiski un jāatbalsta Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums. Tie apliecināti ir arī ar Valsts kontroles atzinumu.

Sēdes vadītājs . Pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 7, atturas — 58. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pret vēlas runāt deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pēc būtības man nav principiāla vai konceptuāla iebilduma pret iesniegto likumprojektu, bet, ņemot vērā to, ka pēdējā laikā arvien aktuālāks ir jautājums par budžeta finansējumu, ka mūsu valsts institūcijām pietrūkst naudas, tajā skaitā arī Valsts policijai no gada uz gadu tiek samazināts finansēšanas apjoms, es ierosinu Andrim Bērziņam — Ministru prezidentam — likvidēt tādu institūciju kā parlamentārie sekretāri tāpēc, ka tādā gadījumā ekonomija būtu vismaz apmēram 100 tūkstoš latu apmērā, jo parlamentāro sekretāru darbu, it sevišķi divu pēdējo valdību laikā, es neesmu pamanījis. Ir absolūti nepieņemama situācija, ka katrā sēdē mēs saņemam arvien jaunus un jaunus priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Vai tiešām nav vienkāršāk šos grozījumus iesniegt tieši Juridiskajai komisijai? Juridiskajā komisijā jau šodien ir iesniegti astoņi likumprojekti par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ir elementāra darba organizācija, un, ja kāds nevar pildīt savus funkcionālos pienākumus, nu lūdzu, tad atbrīvojamies no parlamentārajiem sekretāriem. (Starpsauciens: "Ne visiem!") Vēl jo vairāk. Šodien mēs tālāk skatīsimies, izskatīsim likumprojektu "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". Nu, atvainojiet, nesen, decembrī, mēs pieņēmām kārtējos grozījumus. Tur ir atkal jautājumi saistīti ar tīri tehniskām lietām, faktiski redakcionāliem precizējumiem. Vai tiešām Ministru kabinets, attiecīgie ministri nav spējīgi elementāri padomāt trīs soļus uz priekšu, bet tā vietā visu laiku imitē aktīvu darbību. Un tieši no šī viedokļa man nav pieņemams, un arī turpmāk es vienmēr aicināšu balsot pret tiem iesniegtajiem likumprojektiem, kuri jau tiek izskatīti parlamentā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Par neviens runāt... Par vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Pirmkārt, savus iebildumus katrs var pievienot tad, kad mēs izskatīsim tālāk šo projektu.

Otrkārt, es negribētu, ka mēs vēršamies pret kādu ieņemamo amatu un nerunājam par konkrēta cilvēka darbu šinī amatā. Un tomēr šoreiz es izmantošu iespēju un pateikšu uzvārdu. Un pateikšu parlamentāro sekretāru, kuru sauc Aigars Jirgens. Es domāju, ka viņš ir krietni aktīvāks par lielu daļu šīs Saeimas deputātu. (Starpsauciens: "Pareizi domā!") Viņa piedāvātie priekšlikumi ir daudz sakarīgāki un nopietnāki nekā tās muļķības, kas te man šad un tad jādzird no šīs tribīnes.

Tā ka nevajadzētu vērsties pret parlamentārajiem sekretāriem vispār, bet vajadzētu visus slaistus un stulbeņus no turienes patriekt, un tas ir pavisam kaut kas cits.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Konkurences likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Eiropas lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Gaiļa, Lāces, Rasnača, Baloža iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (TB/LNNK). Godātie Saeimas deputāti! Šo pašu jautājumu te skatīja jau pagājušā gada decembrī, kad tika izskatīti ļoti plaši grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", un toreiz šis priekšlikums arī saņēma zināmas deputātu daļas atbalstu, vienīgi ar piebildi, ka formula ir mazliet neskaidra. Tātad runa ir par tām ēkām galvenokārt Rīgā, kas vienlaikus ir valsts vai pašvaldības un privātpersonu vai privātpersonu grupas īpašumā. Šādās mājās dzīvokļu īrniekiem ir iespējas izlietot savus sertifikātus netraucēti vienīgi tajā gadījumā, ja ir panākta vienošanās par ēkas sadali reālās daļās. Kā informēja Nekustamā īpašuma aģentūras ģenerāldirektors Briča kungs, attiecībā uz NIA un privātpersonu kopīpašumiem daudzdzīvokļu ēkām apmēram 50% gadījumu šāda vienošanās arī tiek panākta. Tomēr 50% gadījumu, it sevišķi tur, kur privātīpašnieks nav vairs agrākais īpašnieks vai tā mantinieks, bet tā ir kaut kāda juridiska persona vai fiziska persona, kas šo īpašumu ieguvusi tikai deviņdesmitajos gados, šādas intereses šai privātpersonai vienoties nav, tai ir interese šo privātīpašumu pārpirkt. Savukārt pašreizējā likuma teksts dzīvokļu īrniekiem ļauj piedalīties izsolē ar sertifikātiem vienīgi tajā gadījumā, ja šo īrnieku īrēto telpu kopējā platība ir vienlīdzīga ar valsts vai pašvaldību daļu, kā atsevišķos gadījumos nav vienkārši tāpēc, ka dzīvokļi vairs nav izīrēti, vai atsevišķi dzīvokļi ir jau pārpirkti no ēkas privātīpašnieka, no īpašnieku daļas puses. Šis grozījums ļautu piedalīties izsolē par sertifikātiem, bet tikai, protams, līdz robežai, kas netiek pārsolīta, arī īrnieku grupai, kuras īrēto telpu kopējā platība ir mazāka par šo valsts vai pašvaldību daļu, bet ar būtisku precizējumu, ka viens īrnieks var būt tikai vienā šādā dzīvokļa īrnieku grupā un nevar izmantot savas tiesības divas, trīs vai vairāk reižu.

Tāds ir šis precizējums, kuru, es domāju, varētu tālāk izpētīt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atrast vai nu tādu, kā ir piedāvājuši šie iesniedzēji, vai mazliet varbūt atšķirīgu formulējumu, lai arī šiem īrniekiem dotu iespēju, vismaz formālu iespēju, par sertifikātiem piedalīties.

Tas, ka izsolē varētu būt lielākas iespējas diemžēl arī ēkas tās daļas īpašniekam, kas ir privātīpašnieks, protams, tā ir sacensība, tomēr vismaz formālu iespēju dot ar likuma palīdzību arī šiem īrniekiem vajadzētu. Aicinātu nodot komisijām!

Sēdes vadītājs . Pret neviens runāt nevēlas. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijām.

Nākamais ir deputāta Oļega Deņisova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 1. februārī. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Pirms sākam izskatīt likumprojektus, ir saņemts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektiem "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā: Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu" un "Par Konvencijas par cilvēktiesībām un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu"" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies! Cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu nr. 2585–B "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"".

Izskatot likumprojektu otrā lasījuma redakcijā, komisija ņēma vērā visus tos priekšlikumus, kuri tika iestrādāti jau šā likumprojekta pirmajā redakcijā, un ar zināmu gandarījumu varu teikt, ka operatīvi un ar pienācīgu izpratni reaģēja arī uz tiem priekšlikumiem, kuri faktiski tika iesniegti no Latvijas sabiedrības puses. Un faktiski tabulās, ar kurām šodien mums ir iespēja strādāt, visi šie priekšlikumi ir iekļauti un arī izvērtēti. Tātad faktiski sākam skatīt likumprojekta redakciju.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

G.Dambergs . Nākamais ir 2. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums, nav guvis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Tagad parunāsim par Dobeļa kunga mīļoto tēmu — 8. martu. Nu labi, mēs neiedevām brīvdienu, tad vismaz nelielu pieklājības žestu mēs varam izdarīt. Un tajā skaitā, it sevišķi tā kā Dobeļa kungs saka, ka tajā dienā ļoti neapzinīgas sievietes un neapzinīgi vīrieši nu reizēm svin, un lielākā daļa Latvijas tomēr svin to 8. martu, ja, tad taisni pāraudzināšanas nolūkā mēs varētu izkārt valsts karogu, lai visi šie ļaunie cilvēki redzētu, ka ir Latvijas valsts, ka nav vairāk Padomju savienības, un varbūt sarkano neļķu vietā nopirktu arī kādu citu glītāku ziedu.

Un tādēļ es aicinātu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt. Tas ir mazs solis, lai mēs arī parādītu sabiedrībai to, ka mēs redzam un nemēģinām sevi mānīt, ka sabiedrība šo dienu neatzīmē. Es vēlreiz aicinu, kaut vai "Tēvzemei un Brīvībai" frakciju, kurai nepatīk šis datums, aiziet šinī dienā, apsveikt kaut vai savā pakļautībā esošās ministrijas un paskatīties, kas tur notiek, vai tur staigā sievietes ar konfekšu kārbām, vai viņām ir ziedi, un, teiksim, kaut vai direktīvā kārtībā izdot pavēli tanī dienā, lai nebūtu vairāk par vienu ziedu katrai sievietei un varbūt smaržas vajadzētu konfiscēt. Nelielu pieklājību jau vajadzētu. Un es domāju, ka šis priekšlikums ir normāls un loģisks. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Karogs tomēr — tā ir tāda lieta, ko mēs esam iestrādājuši savos likumos, tas ir mūsu valsts simbols, un tam ir jābūt noteikti saistītam ar mūsu valsti kā tādu. Un, ja šeit Lujāna kungs runāja par mazu soli no mūsu puses, es saprotu, par kādu soli viņš runāja. Tas būtu neliels, mazs solītis uz Krievijas pusi. Jūsu balsojums jau iepriekš, godātie kolēģi, beidzot ir izkristalizējies tas kodols mūsu Saeimā, kas uz to pusi skatās. Visi tie balsotāji, tā izdruka, kura ir saņemta un kur ir informācija par visiem bijušajiem nacionāli domājošiem un bijušajiem internacionāli un esošajiem — tagad viņi visi ir internacionāli domājoši. Jūs sevi parādījāt ar šo balsojumu. Tur vairs nav ko runāt! Maskas ir nokritušas. Divi draugi bija nupat Maskavā, runāja ar Seļezņovu. Tad, kad tur bija Latvijas Saeimas delegācija, tad pret viņu Krievija izturējās nicīgi, nepieklājīgi, galīgi nekādu cieņu neizrādot. Tie bija mūsu parlamentārieši, kurus izvirzīja mūsu Saeima. Tad, kad aizbrauc divi pa kluso, tad tie esot visu ar Seļezņovu sarunājuši. Nu redziet, dārgie sarkanie! Es ceru, ka Krievijā ir tā iepatikusies nauda, ka arī tur vairs sarkanie pie varas netiks. Tā ka nekādi mazi solīši uz Krievijas pusi netiks sperti.

Sēdes vadītājs . Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamais Lujāna kungs! Ja jūs labi izlasītu likumu "Par valsts karogu", jūs atrastu tādu ierakstu, ka jums ir tiesības, ja jūs gribat izkārt šo karogu ģimenes svētku dienās. Ja šī diena jums patiesi ir ģimenes svētki, lūdzu, izkariet karogu! Un mēs priecāsimies, ja Latvijas valstī būs daudzas tādas ģimenes, kas gribēs izkārt karogu sakarā ar to, ka ir 8. marts.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi! Pēc šīm emocionālajām un saturīgajām diskusijām es aicinātu balsot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 21, atturas — 44. Priekšlikums noraidīts.

G.Dambergs . Cienījamie kolēģi, pirms mēs izskatām nākamo 3. — atbildīgās komisijas piedāvāto priekšlikumu, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem saturiskiem elementiem, kuri ir iestrādāti šajā priekšlikumā. Kā jūs visi labi zināt, tad faktiski sabiedrība ir pieņēmusi to, ka katru gadu un nu jau vairākus gadus valsts ir atzīmējusi ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, kad tiek pacelts Latvijas valsts karogs sēru noformējumā. Un to esam pamanījuši ne tikai mēs, Saeimas deputāti, bet arī plašas sabiedrības masas. Un tieši tāpēc ir pamanīts arī tas, ka faktiski likumā "Par valsts svētku un atceres dienām" ir pieminēta arī diena — pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Un faktiski pagājušā gada nogalē sabiedrībā ir parādījušies vairāki viedokļi, kas ir akcentējuši to, ka faktiski tikai vienā Latvijas pašvaldībā, proti, Rīgas pilsētā, ar speciālu Rīgas pilsētas domes rīkojumu šajā dienā valsts karogi ir paceļami obligāti un sēru noformējumā.

Piemēram, Latvijas Republikas pilsonis Leopolds Ābeltiņš pamatoti norāda, kāpēc Saeima nav bijusi tik izlēmīga un principiāla, lai arī šo dienu noteiktu par atceres dienu, kad valsts karogs ir paceļams sēru noformējumā.

Komisija iepazinās ar šo priekšlikumu, izdiskutēja un, vadoties pēc pragmatiskas un racionālas attieksmes, nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šīs dienas pasludināšanu par atceres dienu, kad Latvijas valsts karogs ir paceļams sēru noformējumā. Un tas ir iestrādāts arī atbildīgās komisijas redakcijā. Tā ir katra gada decembra pirmā svētdiena. Es aicinu atbalstīt šo Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Vai deputāts Jānis Esta vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Lūdzu, atklājam debates. Jānis Esta. Mēs apspriežam 3. priekšlikumu pašlaik. Tātad par 3.priekšlikumu iebildumu nav. Tālāk lūdzu!

G.Dambergs . Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir saņēmusi arī Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu ar ierosinājumu — papildināt likumprojekta 2.pantu ar jaunu, pēc skaita 11.punktu tādā redakcijā, kādu jūs to redzat tabulās. Proti, ar domu, ka valsts karogs paceļams pie valsts un pašvaldību izglītības iestādēm pastāvīgi. Katrā ziņā ministra kungs savu priekšlikumu argumentēja ar to, ka šāda rīcība ne tikai iezīmētu Latvijas Republikas izglītības iestādes visas valsts teritorijā, pasvītroju — visas valsts teritorijā, bet arī veicinātu jaunatnes pilsoniskās apziņas pilnveidošanos, pozitīvi ietekmētu jaunatnes patriotisko audzināšanu un ne tikai respektētu Latvijas Republikas tradīcijas starpkaru periodā, kad pie atsevišķām izglītības iestādēm karogs tika pacelts pastāvīgā kārtībā, bet arī pārņemtu pasaules valstu pozitīvo pieredzi, kas ir saistīta ar karoga pacelšanu ne tikai pie valsts izglītības iestādēm, bet arī pie citām institūcijām. Neskatoties uz to, ka jau pašlaik Ministru kabineta izstrādātie noteikumi "Par valsts karoga lietošanas kārtību" pašvaldībām dod pilnīgu brīvību šāda jautājuma risināšanā, Izglītības un zinātnes ministrija gribēja akceptēt šā priekšlikuma valstisko nozīmi, proti, ka šis likums principiāli un stingri darbotos visas valsts teritorijā.

Diskutējot par šo jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kā pretargumenti tika minēti aspekti, ka karogam, tiekot paceltam pastāvīgi, zināmā mērā nivelētos šī valstiskā simbola nozīme un bažas varētu radīt karoga drošība un netraucēta plīvošana. Katrā ziņā, balsojot komisijā par šo priekšlikumu, ar nelielu balsu pārsvaru tika akceptēts viedoklis, ka izglītības un zinātnes ministra Greiškalna kunga priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātais Prezidij! Es aicinu atbalstīt ministra priekšlikumu. Debatēs, kuras izskanēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, pārsvarā tomēr dominēja tīri materiālas dabas jautājumi, kā šo karogu izkārsim, kur mēs to izkārsim, galu galā, cik tas maksās. Tad jāsaka, ka par šo otro pusi — par audzinošo pusi jeb morālās dabas jautājumiem, par valstiskuma izpratnes audzināšanu, galu galā par demokrātijas izpratnes audzināšanu, par attieksmi pret valsts simboliem — tika runāts mazāk.

Pavērosim, kā ASV jeb Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi uzvedas laikā, kad skan valsts himna, kāda ir attieksme pret šo karogu, kā šie pilsoņi neatkarīgi no sejas krāsas vai savas nacionālās piederības lepojas ar savu karogu. Tā ir audzināšana. Un Amerikas Savienotajās Valstīs karogu paceļ katru dienu. Tas ir rituāls. Pie mācību iestādēm. Šis jaunais censonis, kurš dodas uz savu skolu, tas ir, jaunietis vai skolēns, vai pirmklasnieks, redzot šo valsts karogu pie savas skolas, sapratīs, ka viņš dodas pildīt valstiski atbildīgu misiju. Viņš dodas mācīties. Protams, ka karogs pie skolas neatrisinās mūsu problēmas. Mums var patikt vai ne. Var minēt vārdus "patriotiskā audzināšana", bet, protams, tas ir solis uz priekšu. Un es aicinu Saeimas deputātus spert šo soli un atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrāti atbalstīja šo Tautas partijas priekšlikumu, bet es gribētu atgādināt, ka ar karoga pastāvīgu uzvilkšanu pie mūsu skolām vēl viss nebūs darīts. Mums vēl ir ļoti daudz lietu, kas saistās ar skolotāju, ar bērnudārzu audzinātāju, pedagogu algām. Un ja mēs domājam, ka šis moments un šī lielā morālā lieta, ka, paceļot šo Latvijas valsts karogu, tiek atrisinātas visas šīs problēmas, es domāju, ka nē. Es gribētu atgādināt kolēģiem, ka nupat nesen šajā pašā plenārsēdē visas valdības partijas tā draudzīgi nobalsoja par to, ka Privatizācijas aģentūrai aizvien vēl ir tiesības mainīt pēc privatizācijas līguma noslēgšanas maksāšanas līdzekļus — latus pret sertifikātiem. Termiņš — šogad, pēc trim gadiem arī var maksāt. Šīs lietas mūs nesatrauc. Te varēja domāt ne tikai par to, ka mēs pie katras izglītības iestādes to karogu paceltu, bet arī naudiņu varētu sameklēt izglītībai. Diemžēl ir tikai šis karogs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Es skolā kā direktors esmu nostrādājis 10 gadus. Un zinu, kā notiek patriotiskā audzināšana skolās, kā tas bija manā skolā, kur es strādāju, un arī citās skolās. Manuprāt, Estas kungs ļoti pareizi pateica, ka pie skolām ir jābūt pastāvīgi karogam. Tie ir izdevumi. Es saprotu. Var būt arī problēmas zināmā veidā, ka šis karogs... nu, kāds vandālis varbūt noplēsīs vai kaut ko izdarīs. Bet tur jau var atrast karogam skaisti vietu, lai netiek šie vandāļi klāt. Tās visas ir risināmas problēmas, kolēģi!

Vēl viena lieta. Vēl es gribētu Kārlim Greiškalnam lūgt, lai ietu vēl tālāk skolās. Vajag arī klasēs karogus. Vajag audzināt, vajag cienīt šo karogu, un tad būs aizvien mazāk šo vandāļu. Tā ka es lūgtu Izglītības un zinātnes ministriju un arī mūs, visus deputātus, mūsu frakcija atbalstīs šo priekšlikumu, un lūdzu atbalstīt jūs arī.

Sēdes vadītājs . Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godātie deputāti! Apriori es gribu pateikt priekš tādiem deputātiem kā Dobeļa kungs, ka mēs, bez šaubām, cienām valsti, cienām valsts atribūtiku, bet vai ar to, vai tikai ar to var izaudzināt, ieaudzināt to patriotismu? Kā jūs zināt, ka Dievu nevar pieminēt bieži vai katru dienu, varbūt ar lielāku cieņu jāattiecas pret valsts karogu. No vienas puses, it kā ir labs priekšlikums, no otras puses, ja skola, pedagoģiskais kolektīvs, vecāki, bērni, pašvaldība ir nobrieduši, lai katru dienu plīvotu baltsarkanais karogs pie skolas, šodien tas nav aizliegts. Es domāju, ka vairākums no jums atceras, ka padomju laikos, kaut kur septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados, katrā skolā bija komunisma celtniecības morālais kodekss. Bērni kā skraidīja garām, kā neviens nezināja par to neko, tā arī nezināja. Es baidos, ka tas pats būs ar karogu.

Vēl. Vai mēs padomājam par to karogu drošību? No rīta būs jāizkarina, vakarā būs jānoņem, speciāla cilvēka nav, laikam to darīs sargs, skolas sargs pamatā, lauku skolā, starp citu, arī sargu nav. Tad jāizdala speciāls cilvēks. Vai skola var nodrošināt drošību? Vai nebūs kaut kādi nevēlami ekscesi? To laikam šodien neviens garantēt nevar. Vai nebūs vajadzīgi divi, trīs karogi gadā katrai skoliņai, to laikam šodien arī neviens nevar izrēķināt. Ar visu cieņu pret karogu, es domāju, ka to vajadzētu skolām darīt brīvprātīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamais Prezidij! Plinera kunga uzstāšanās atvieglo manu uzdevumu, jo viņš teica: baltsarkanais karogs, lai gan Latvijā ir sarkanbaltsarkanais karogs, un tas tikai apliecina to, ka karogs ir jāpaceļ pie skolām. Mani nedaudz izbrīnīja atbildīgās komisijas ziņotāja teiktais, ka komisija noraidījusi šo priekšlikumu tāpēc, ka, es citēju: "bažas rada karoga netraucēta plīvošana". Es pieļauju, ka šeit ir acīmredzot kaut kāda pārskatīšanās, jo bažas par karoga netraucētu plīvošanu mēs redzējām Latvijā piecdesmit gadu okupācijas laikā. Es jums izstāstīšu vienu interesantu gadījumu, kas pat nav anekdote. Astoņdesmito gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs viesojās PSRS arhitektu delegācija, kuras skaitā bija arī daži Latvijas arhitekti, un šo delegāciju, kā tas pienākas, pavadīja attiecīgie PSKP kuratori, kuri uzdevās par profesiju pārstāvjiem. Un pie viena no Ņujorkas kultūras centriem, kā jūs zināt, plīvoja visu to valstu karogi, ar kurām Amerikas Savienotajām Valstīm bija diplomātiskās attiecības. Un tātad PSRS laikos tur plīvoja arī neatkarīgās Latvijas karogs. Tad, kad šī "latviete" kuratore ieraudzīja šo Latvijas karogu, viņa kļuva sarkana un teica: "Vajadzēja ar mums te nākt. Tik labi sākās diena, nu viss ir vējā!" Es to vienkārši gribēju atgādināt un teikt tā: kur tad citur, godājamie kolēģi, lai mēs paceļam šo karogu, ja ne pie Latvijas skolām? Un es arī domāju, ka Plinera kungs piekritīs, kur gan citur jaunie integrētie Latvijas pilsoņi izjutīs tādu prieku par šo valsti, par šo iespēju integrēties Latvijas sabiedrībā un par šo sarkanbaltsarkano karogu, kurš nav baltsarkans, kā es te vēlreiz atgādinu, un kurš tiešām plīvos pie šīm skolām, un viņiem būs iespēja uz šiem karogiem skatīties. Vai kādam radīs nepatiku šis karogs, vai viņš var izraisīt emocijas, teiksim, arī varbūt tajos cilvēkos, kuri nav pilsoņi vai negribēs būt šādi pilsoņi, jo Latvijas demokrātiskā likumdošana šo iespēju piešķir. Es domāju, ka nē.

Godājamie deputāti! Atzīšos, ka es veicu pats šādu nelielu eksperimentu: 1994.gadā Latvijas karogs pastāvīgi tika novietots Saeimas Ārlietu komisijā, un, kā es ievēroju, pat opozīcijas pārstāvjos tas neradīja nekādas problēmas, jo tieši šī komisija izceļas ar ļoti izsvērtiem spriedumiem un, es domāju, ar ļoti lielu savstarpēju iecietību un ļoti normālu darbību. Tā ka ja no 1994.gada šis karogs varēja stāvēt Ārlietu komisijā, tad es domāju, tas nevienam nevarētu traucēt arī pie skolām.

Un pēdējais, ko es gribēju teikt. Tik tiešām nav labākas vietas, godājamie kolēģi, kā skolas, jo 50 gadus šis karogs bija Latvijas neatkarības simbols. Es pats biju students, un mēs zīlējām, vai atkal 18.novembrī šis karogs parādīsies vai neparādīsies, jo tas tiešām radīja bažas, kā es uzsvēru, ļoti daudzos VDK darbiniekos un atbildīgajos cilvēkos, kuriem bija jārūpējas, lai šis karogs neparādās. Un katru gadu 18.novembrī Latvijā šis karogs parādījās gan rūpnīcu dūmeņos, gan Jūrmalā, mēs atceramies, augstākajās priedēs. Un vislielākais kuriozs, ka astoņdesmitajos gados sarkanbaltsarkanais karogs tika uzvilkts Rīgas pilsētas izpildkomitejas ēkā par lielu izbrīnu un vieglām triekas lēkmēm dažiem pārliecinātiem komunistiem, tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, ka vismaz daļa no deputātiem, it īpaši, kas tur sēž, nezin dažas vēsturiskas lietas, un sniegšu viņiem nelielu informāciju. Arī tumsoņus vajag izglītot.

Latvijas valsts karogs ir viena no mūsu valsts vēsturiskajām vērtībām. Mūsu karoga krāsas ir minētas Atskaņu hronikā jau 13.gadu simtenī. Tā, Plinera kungs, nevis baltsarkans karogs, bet sarkanbaltsarkans karogs.

Tagad tālāk parunāsim atkal par soļiem, te jau bija runa par dažiem solīšiem uz kaut kādu Austrumu pusi. Es domāju, ka karoga izkāršana pie skolām ir solis, tikai uz pretējo, paldies Dievam, pusi, tālāk no Austrumiem. Bez tam karogs cilvēkus papildus iedvesmo un audzina. Ne jau velti Krievijā šodien dažāda veida tumsoņi dedzina un plēš mūsu karogus gan pie mūsu vēstniecības, gan konsulāta ēkām. Acīmredzot tas viņus tur kaitina, ja viņi neko citu nevar izdomāt, tad vismaz uzbrukt mūsu karogam. Un arī tas piemērs, ko nupat jūs dzirdējāt no 7.Saeimas deputāta Plinera kunga mutes, kurš esot izglītots cilvēks, sarakstījis kādas tur grāmatas un kaut kādus grādus dabūjis, lūk, šāds cilvēks nav līdz šai dienai, līdz šai minūtei bijis spējīgs atšifrēt Latvijas karoga krāsas. Plinera kungs, izejiet tepat ārā, pastaigājiet pa Vecrīgu, atsvaidziniet savu atmiņu un paskatieties, kādā krāsā tad īsti ir Latvijas valsts karogs. Sarkanbaltsarkans, Plinera kungs! Atļaušos lietot svešvārdu — "Latvian red", nevis sarkanajā komunistu krāsā, bet ķiršu krāsā — "Latvian red" krāsā. Un attiecība starp šo strīpu platumu ir 2:1:2. Tā ka, Plinera kungs, ja jūs iesiet gar Austrijas vēstniecību, lūdzu, nesajauciet Latvijas karogu ar Austrijas karogu, jo Austrijas karogs arī ir sarkanbaltsarkans, tikai tur gan ir komunistu sarkanā krāsa, pret ko Haiders tagad acīmredzot grib cīnīties. Tur ir viens pret vienu, visi trīs platumi ir vienādi. Tā ka, redziet, es domāju, ka šeit mūsu Saeimu ir jāpārvērš arī par zināmu audzināšanas iestādi. Skolas ir audzinošas iestādes. Kāpēc Saeima nevarētu audzināt tos deputātus, kas skolā mācīdamies nav ieguvuši vajadzīgās zināšanas, kas atnākuši uz šejieni ar vājām zināšanām? Es domāju, būsim cilvēki un sniegsim palīdzīgu roku Plineram un viņam līdzīgiem un beidzot iepazīstināsim ar Latvijas vēsturi un Latvijas valsts dārgākajām relikvijām. Paldies!

Sēdes vadītājs . Palmira Lāce.

P.Lāce (TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es patiesībā nāku runāt tikai tāpēc, ka deputāts Pliners runāja, citādi nacionāli noskaņoto deputātu runu jau pietika tāpat bez manējās. Ir skolotāji un vecāki, kas nekad nenobriedīs cienīt šo valsti un karogu. Un tāpēc paldies izglītības ministram par šo ideju, jo tas būs sākums, un mēs viņiem piepalīdzēsim cienīt karogu un valsti. Un vēl. Katrai skolai būs iespēja ne tikai cienīt karogu, bet arī sargāt. Viņiem būs jāsargā, lai kāds kaut ko nenodara. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir jāatgādina mūsu valdībai, lai viņi panāk, lai arī Latvijas karogs tiktu pacelts uz 103 Latvijas kuģiem. Paldies! (Starpsauciens: "Ļoti īsi un pareizi!")

Sēdes vadītājs . Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Vispirms gribu pateikt Dobeļa kungam, ka mūsu karogs ir sarkanbaltsarkans, bet nevis ķiršu krāsā, bet asins krāsā. Tas pirmais. Ja jūs nezināt vēsturi, tad, lūdzu mācieties. Tas pirmais.

Otrais. Ko piedāvā pašreiz izglītības ministrs? Pacelt karogu pie visām skolām. Vai ar to, paceļot karogu pie skolām, kur skolotāji saņem nabadzīgu algu, neparāda to, ka viņi neciena skolotājus, bet grib audzināt patriotismu skolniekiem?

Un vēl viens. Šeit 2.panta 10.punktā ir pateikts, ka Ministru kabinets un pašvaldības var pieņemt lēmumu un pacelt karogu jebkurā savā iestādē. Lūdzu dariet to ar Ministru kabineta vai pašvaldības lēmumiem!

Sēdes vadītājs . Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Estas kungam ir pilnīga taisnība — amerikānim patiešām visur ir karogi, bet ne jau tāpēc, ka likums to uzdod, bet vienkārši tāpēc, ka šie cilvēki mīl savu valsti, viņi redz, ka šī valsts nodrošina viņu labklājību un drošību un dod viņiem iespēju izrādīt savu iniciatīvu. Un, manuprāt, Kiršteina kungs ļoti spīdoši savā runā uzskatīja, ka ne jau par velti iekļāva padomju arhitektu delegācijas sastāvā PSKP vadoņu vadībā, jo viņš ļoti labi apguva patiešām padomju propagandas stilu. Vai jūs patiešām domājat, ka te ir tieši proporcionāla atkarība: jo vairāk karogu, jo lielāks patriotisms? Cilvēki būs patrioti tad, kad viņi redzēs, ka viņu valsts patiešām rūpējas par viņiem un ciena viņus. Un es domāju, ka ar šādu likumu pieņemšanu diez vai mēs palīdzēsim audzināt patriotismu. Un nejauksim lūdzu audzināšanu ar propagandu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Golubova kungs te runāja par asinīm. Ārsts būdams, demonstrēdams savu nezināšanu, ka asinis mēdz būt dažādā krāsā, bet jūsu asinis, Golubova kungs, ir noteikti ideāli sarkanas, vienmēr un visur tās ir spilgti sarkanas kā jau īstam okupācijas noliedzējam un komunistiskās doktrīnas piekritējam. Tā ka par jūsu asinīm nav jautājumu. Es aicinu paskatīties uz karoga krāsu, atnākt šite pat, iegriezt sev rokā vai kaut kur citur, patecināt asinis paskatīties un salīdzināt tās krāsas.

Sēdes vadītājs . Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Es tiešām gribētu griezties pie mūsu pirmā neatkarīgās Latvijas, pēckara neatkarīgās Latvijas, ārlietu ministra Jāņa Jurkāna kunga. Par ko mēs te strīdamies? Padomājiet, jau pusstundu. Taču tas ir skaidrāks par skaidru, ka skola jebkurā apdzīvotā vietā ir gan zināms politiskais, gan sadzīviskais, gan garīgais centrs, gan arī valstiskuma centrs. Un es domāju tāda elementāra lieta kā karoga izkāršana pie skolas, man pat tagad jābrīnās, kāpēc mēs līdz šim nebijām iedomājušies? Un man ļoti žēl... Un man ļoti žēl, ka tiešām tā partija, kuru pārstāv arī mūsu 4. maija republikas pirmais ārlietu ministrs, tik kategoriski nostājas pret to. Es vienkārši nevaru sev to izskaidrot, jo man liekas, tas ir elementārāks par elementārāku. Paldies!

Sēdes vadītājs . Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man ir prieks, ka mēs esam tik lieli speciālisti patriotiskajā audzināšanā, nacionālo jūtu savandīšanā un tā tālāk, it sevišķi pirms pašvaldību vēlēšanām. Man ir žēl, ka visa šī nacionālā mīlestība un patriotisma audzināšana jums pazuda tad, kad budžetā bija jādala nauda izglītībai, tad, kad bija jādomā par pensijām, un tā tālāk. Bet karogu, protams, vajadzētu pacelt, tur nav ko runāt.

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: "Uz zemūdenēm arī?")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, pirmkārt, nevajag ņirgāties par karogu. Diezgan daudz mēs runājam, bet tur ir vairāk tukšuma nekā labuma.

Bet Latvijas Republikas budžetā ir jāparedz naudas līdzekļi karogu iegādei. Tā nav nieka lieta, jo karogi ir ļoti dārgi, un skolām, kurām budžets ir ļoti mazs, būs problemātiski tos iegādāties, jo tie taču nonēsājas, un skrandainu karogu mēs nevaram atstāt tur uz tā masta, kurā tas karājas. Tā ka ir jāveic izmaiņa.

Un otrs. Karogu ražošana ir jānodod valsts iestādei, lai veikli cilvēki uz to nepelnītu lielus naudas līdzekļus. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamie kolēģi! Latviešiem ir labs sakāmvārds: "Runas ir garas, darbs ir īss." Manuprāt, šeit izskanēja ļoti daudz pamatotas un arī nepamatotas argumentācijas par un arī pret diemžēl. Es aicinu balsot, jo, manuprāt, tas ir izteikts katra personīgās attieksmes jautājums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

G.Dambergs . Paldies, cienījamie kolēģi! Nākamais ir 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas akcentē aspektu, ka faktiski joprojām mūsu valstī ne vienmēr ir sakārtots jautājums par personu atbildību, kuras ir saistītas ar valsts karoga pacelšanu.

Gribu izmantot gadījumu un izteikt pateicību Juridiskajai komisijai, kas operatīvi un profesionāli reaģēja uz mūsu valsts amatpersonas Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža kunga norādēm par šo jautājumu un piedāvā jūsu izvērtēšanai, manuprāt, ļoti korektu un saturīgu redakciju, kas vēlreiz aicina Latvijas Republikas Ministru kabinetu precizēt Ministru kabineta noteikumus arī attiecībā par personām, kuras nes tiešu atbildību par karoga pacelšanas kārtību.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs . Paldies! Un pēdējais ir 6. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar likuma stāšanās spēkā termiņu. Un lūdzu atcerēties, ka šī likumprojekta izskatīšana tiek saistīta ar mūsu kopējo Baltijas valstu solidaritātes apliecināšanu attiecībā pret Lietuvu un Igauniju par šo valstu neatkarības dienu atzīmēšanu, un tā kā tuvojas 16. februāris, Lietuvas Republikas neatkarības diena, atbildīgā komisija aicina šī likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2001. gada 10. februārī.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

G.Dambergs . Aicinu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā kopumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Dambergs . Paldies!

Sēdes vadītājs . Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu parakstīts pieprasījums Latvijas Republikas ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim "Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā".

Motivācijai vārds trīs minūtes Egilam Baldzēnam.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie Saeimas deputāti! Godājamie kolēģi! Šeit gribētu uzsvērt sekojošo, ka mēs esam iesnieguši šo deputātu pieprasījumu, lai saņemtu no ekonomikas ministra argumentētu atbildi, jo esam konstatējuši veselu virkni likumu pārkāpumu kuģniecības privatizācijas nosacījumu tādā īstenošanā un attiecīgi izstrādē. Un līdz ar to mums ir vesela virkne jautājumu par to, kā tad ir ar ministra atbildību, kā tad ir ar likumu ievērošanu.

Es gribētu uzsvērt, ka ir vairākās vietās diezgan rupji pārkāpts likums "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju", ir pārkāpti Privatizācijas aģentūras statūti, kas ir Ministru kabineta noteikumi, vesela virkne Ministru kabineta noteikumu.

Es domāju, ka šinī gadījumā mums ir ārkārtīgi svarīgi izvērtēt šo politisko atbildību un apzināties, kāda tā ir, un, protams, arī ministram ir tiesības visu šo jautājumu paskaidrot, kā viņš to ir sapratis un domājis.

Es vēl gribētu īpaši uzsvērt to, ka mūsu valstī pašreiz Ministru prezidents ir rādījis vairākus piemērus, ka viņš ļoti asi reaģē uz koalīcijas līguma formāliem pārkāpumiem, es domāju, ka viņš, neapšaubāmi, Latvijas valsts likumus vērtē daudz augstāk un arī Ministru kabineta izstrādātos privatizācijas noteikumus "Latvijas kuģniecībā" un to ievērošanu ļoti augstu vērtē, un tāpēc mēs esam pārliecināti, ka šis jautājums ir jāizvērtē.

Es vēl gribētu uzsvērt to, ka šinī gadījumā ir noticis, manuprāt, arī ļoti rupjš pārkāpums, ka Privatizācijas aģentūra maina Ministru kabineta izstrādātos privatizācijas nosacījumus par 15% akciju, kur nebija paredzams, ka tās būs pārdodamas publiskajā piedāvājumā, bet tās jau Privatizācijas aģentūra ietver pavisam citos variantos, nekā to paredzēja Ministru kabinets. Tā kā šeit ir ļoti daudz nopietnu pārkāpumu, tajā skaitā arī Ministru kabineta tiesības ir aizskartas. Es domāju, ka tas prasa ļoti rūpīgu deputātu iedziļināšanos, analīzi un attiecīgu politisko atbildību.

Tāpēc arī sociāldemokrāti šo priekšlikumu liek Saeimas Pieprasījumu komisijai uz izvērtēšanu, un attiecīgi, dzirdot šīs argumentētās atbildes, mēs zināsim, kā rīkoties turpmāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Izskatām likumprojektu "Par 1907. gada 18. oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamā Saeima! Ārlietu komisija ierosina akceptēt otrajā, galīgajā lasījumā Tieslietu ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta apstiprināto 1907. gada 18. oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu.

Kaut arī šī konvencija nav novērsusi divus pasaules karus un simtiem citu konfliktu, taču starptautiskā diplomātija un cerības uz cilvēces veselo saprātu aicina arī mums likt parakstu zem šīs konvencijas. Līdzdalība šajā konvencijā izmaksā Latvijai 490 dolāru gadā.

Pagājušā gadsimta sākumā šo konvenciju parakstīja tādas prominentas personas kā Vācijas ķeizars, Prūsijas karalis, Ķīnas un Japānas imperatori, Amerikas Savienoto Valstu prezidents, un šeit trūkst tikai Latvijas prezidenta paraksta šajā zvaigznājā. Aicinu jūs atbalstīt un akceptēt šo konvenciju.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1907. gada 18. oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"", otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Ārlietu komisija aicina otrajā lasījumā pieņemt šos grozījumus likumā, tādējādi atceļot dažus ierobežojumus, kas attiecas uz ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanos Latvijas teritorijā un Latvijas bruņoto spēku vienību līdzdalību starptautiskajās operācijās. Esot vieni no NATO kandidātvalstīm, mums šīs militārās spējas ir jāatrisina un šie ierobežojumi ir jāatceļ. Tāpēc Ārlietu komisija izskatīja un aicina otrajā lasījumā apstiprināt šos grozījumus!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Es atvainojos! Es gribu vērst klātesošo uzmanību. Diemžēl nav sagatavots priekšlikums, bet man liekas, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā šis priekšlikums tomēr izskanēja, un mums tas ir jānoformulē uz trešo lasījumu. Runa te nav tikai par mūsu kareivju piedalīšanos kaut kur, bet arī par ārzemju kontingenta uzturēšanos Latvijā. Un runa ir par to, ka 500 vīru liela ārzemju kontingenta uzturēšanos Latvijā var akceptēt faktiski tikai aizsardzības ministrs.

Es gribētu teikt, ka priekš Latvijas 500 ļoti labi apbruņoti, labi ekipēti un ar labu tehniku apgādāti karavīri var nozīmēt ļoti daudz. Un tāpēc es tomēr pieturētos pie domas, ka tik būtisks jautājums kā šādu 500 karavīru izvietošana Latvijā būtu jālemj Ministru kabinetam. Protams, aizsardzības ministram jābūt iniciatoram, bet gala lēmums, man liekas, būtu jāpieņem Ministru kabinetam. Es ierosināšu katrā ziņā Aizsardzības un iekšlietu komisijai uz trešo lasījumu šādu priekšlikumu sagatavot. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R.Labanovskis . Nē, nav. Tātad paredzēts ir trešais lasījums. Ierosinu 12.februāri.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 15. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 11.februāris? 12.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta dokumenta numurs 2615, reģistra numurs 765. Iesniedzēji deputāti piedāvā izdarīt grozījumus divos Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantos — 176.1. pantā precizēt sankcijas par nelikumīgu sabiedrisko organizāciju darbību un rīcību saistībā ar sapulcēm un demonstrācijām un papildināt šeit sodus un papildināt šo sodu arī ar administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.

Un 176.2. pantā noteikt jaunu pantu par neatļautu simbolikas lietošanu: attiecīgi par bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacionālsociālistiskās Vācijas karoga, ģerboņa un to raksturojošu elementu un citas simbolikas publisku lietošanu. Arī nosakot naudas sodu vai administratīvo arestu. Šie priekšlikumi ir arī daļēji iniciēti pēc valsts pārvaldes dažādu iestāžu priekšlikumiem pēc dažādiem notikumiem mūsu sabiedriskajā dzīvē.

Juridiskā komisija izskatīja šos priekšlikumus, pamatā tos atbalstīja. Taču pie nākamajiem lasījumiem šeit būtu nepieciešami nelieli precizējumi, kā arī attiecībā par administratīvā aresta ilgumu. Otrajā gadījumā diez vai tam būtu jābūt vairāk par 15 diennaktīm. Juridiskā komisija atbalstīja. Aicinām jūs atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 12, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš . 10.februāris.

Sēdes vadītājs . 10.februāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"" . Atbildīgās komisijas vārdā — deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika (LC). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 2708 "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"". Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma otrajam lasījumam desmit priekšlikumus. Izskatot šos priekšlikumus, komisijas pamatideja bija sekojoša: valsts un pašvaldību institūciju galvenais uzdevums ir iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, maksimāli ievērojot, protams, iedzīvotāju intereses. Likumprojekts, kuru mēs šodien izskatīsim, plašākas iespējas dod iedzīvotājiem griezties iestādēs un ar minimālu laika patēriņu saņemt nepieciešamo informāciju vai pakalpojumu. Protams, komisija respektēja viedokli, ka dažās institūcijās un iestādēs būs jāpiestrādā pie darba organizācijas jautājumiem. Un tomēr komisija pieņēma lēmumu saglabāt likumprojektā iestrādāto normu, kura dod tiesības visiem iedzīvotājiem griezties valsts vai pašvaldību institūcijās ne tikai ar rakstveida, bet arī ar mutvārdu iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un, protams, saņemt atbildi atbilstoši iestrādātajai procedūrai.

Analoģiska norma iestrādāta Administratīvo procesu likumā, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā, un tāpēc, izejot no teiktā, komisija 1. — deputāta Dobeļa priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša, ka tikai fiziskajām personām, kurām vecuma, slimības vai citu pamatiemeslu dēļ nav iespējams sagatavot rakstveida iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, ir tiesības izteikt to mutvārdos, noraidīja.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es ar savu priekšlikumu gribēju tomēr pievērst uzmanību ne tikai par to jautājumu, par kuru nupat jūs dzirdējāt, bet es arī gribētu atgādināt par tādu jēdzienu kā valsts un pašvaldību uzņēmumi. Tie jau tūlīt vairs nebūs. Komerclikums tādus neparedz. Un, ja mēs iestrādāsim likumā šo normu, minot šos uzņēmumus, es domāju, ka daudz prātīgāk būtu bijis vienkārši lietot uzreiz vārdu "institūcijas", un tādā gadījumā jūs būtu izvairījušies no liekvārdības. Jo tā kā tā tas būs jāmaina pēc Komerclikuma stāšanās spēkā. Kāpēc tad to neizdarīt uzreiz?

Kas attiecas par otru jautājumu, godīgi sakot, man pat liktos labāks otrais priekšlikums, par kuru jūs tūlīt runāsiet. Tā kā mans priekšlikums faktiski ietver to, tad es vienkārši savu pirmo priekšlikumu noņemu, bet jebkurā gadījumā tā kā tā vajadzēs pie tā atgriezties. Un lūdzu paskaidrojiet, kāpēc jūs atstājāt šo te jēdzienu "valsts un pašvaldību uzņēmumi"? Vai tikai tāpēc, ka tie pašlaik ir? Vai tad nebija vienkāršāk lietot uzreiz vārdu "institūcijas", un tad jums vēlāk šis likums nebūtu jālabo.

Sēdes vadītājs . Paldies! 1.priekšlikums tiek noņemts. Tālāk lūdzu!

V.Kezika . 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ja mēs uzmanīgi izlasām 1.pantu, tad tur jau ir ierakstīts tas, ka, ja griežas pilsonis ar mutvārdu iesniegumu, institūcijai ir jāizskata šis jautājums pēc būtības. Un tādēļ man šķiet, ka mutvārdu iesniegumu iestāde tūlīt noformē rakstveidā un iesniedzējs to paraksta, ka tas vienkārši ir, kā saka, tāds birokrātijas vairošanas faktors un ka viņu vajadzētu izņemt ārā. Un tādēļ es aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Atbildīgā komisija noraidīja šo priekšlikumu tādēļ, ka ļoti daudzos gadījumos valsts un pašvaldību iestādēs mēs griežamies un visi valsts iedzīvotāji griežas tādēļ, lai saņemtu kādu konkrētu palīdzību, lai attiecīgā valsts vai pašvaldību iestāde pieņemtu konkrētu lēmumu vai, kā mēs juristi sakām, administratīvo aktu. Faktiski ar iesnieguma iesniegšanas brīdi, fiksēšanas brīdi, sākas administratīvais process, tam ir tiesiskas sekas daudzos gadījumos, un tādēļ izslēgt normu, kas uzliek par pienākumu mutvārdu iesniegumu fiksēt rakstiski, nebūtu pamatoti. Paldies!

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! 2.priekšlikums nav noraidāms. Un kāpēc? Nu, neilgu laiku iepriekš man bija satikšanās vienā no mūsu Iekšlietu ministrijas dežūrdaļām, kur viņi mutvārdu iesniegumu vai sūdzību nemaz nedomāja izskatīt. Atnāca piedzēries kapteinis, un ko jūs gribat? Nu un tad, kad jau pienācās man tomēr uzrādīt to deputāta apliecību, tad viņš norija siekalas un nozuda ar visu savu kaklasaiti, kura bija ne tā, kā vīrieši viņu nēsā, bet tā karājās. Tāpēc tas ir jāatstāj. Jāatstāj, lai mūsu varas iestādēs, kurās griežas tik tiešām arī vecāka gadagājuma cilvēki, un nevar varbūt uzrakstīt vai ir citas problēmas, lai tās būtu nokārtotas un lai es izskatītu. Jo nejēdzību no mūsu ierēdņiem ir ļoti daudz. Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atstāt!

Sēdes vadītājs . Boriss Cilevičs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Vanda Kezika.

V.Kezika (LC). Komisijas priekšlikums — noraidīt.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 46, atturas — 32. Priekšlikums noraidīts.

V.Kezika . 3. — deputāta Dobeļa priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Manā priekšlikumā ir jēdziens "ievērojot Valsts valodas likuma prasības". Es uzskatīju, ka šajā darbībā, kas skar iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu apmaiņu, ir jāatceras, ka mums ir šāds Valsts valodas likums. Atsauce uz to, ka citā likumā, tādad Valsts valodas likumā, jau ir viss uzskaitīts, šeit neder. Kāpēc? Tāpēc, ka Valsts valodas likums jau tāpat ir krietni sarežģīts, pateicoties daudzu mūsu kolēģu gļēvulībai, tas tāds kļuva, mēs visu slodzi pārlikām uz Ministru kabineta pleciem, un Ministru kabineta izstrādātie noteikumi atkal ir pretrunīgi vairākās vietās. Līdz ar to veiklam vecītim ir ļoti viegli orientēties šādā likumā un to izmantot tur, kur tas ir viņam nepieciešams. Tāpēc es atradu par vajadzīgu šeit atgādināt par Valsts valodas likuma prasībām.

Es gribētu atgādināt, ka Latvijā ir krietns skaits juristu, kas dzīvo zaļi un lieliski dzīvo. Un uz kā rēķina viņi dzīvo? Viņi dzīvo uz tā rēķina, ka viņi sniedz ārkārtīgi vērtīgas konsultācijas tā sauktajiem uzņēmējiem, kā apiet mūsu valsts likumus, lai nemaksātu nodokļus. Diemžēl šī prakse ir ļoti bēdīga, un Latvija ar to izceļas. Tas jums tikai lieku reizi pierāda, cik sarežģīti ir reizēm orientēties mūsu valsts likumos tiem cilvēkiem, kas tā īsti neprot tajos iedziļināties. Tieši tāpēc ir nepieciešams, un šinī gadījumā mēs runājam par savu valodu, lieku reizi to aizstāvēt. Ar ko tad jums traucē šī norma? Kas tai vainas? Pat ja kāds ir tik lielisks likumu pazinējs, ka viņam šī norma šeit nav vajadzīga, viņš orientējas Valsts valodas likumā pilnīgi, un viņš to izprot, labi, bet tādu nebūt nav vairākums. Tad kāpēc ir jābaidās par to, ka mēs vienā likumā vēl minam savu Valsts valodas likumu, kurš mums nāca ar tādām milzīgām grūtībām? Runāt par to, ka katrā likumā jau nevar ielikt visu. Tā ir pavisam cita lieta. Ir pamatlikumi mūsu valstī. Un ir pakārtoti likumi. Valsts valodas likums ir viens no mūsu galvenajiem pamatlikumiem. Tam tādam vismaz vajadzētu būt. Valsts valoda — latviešu valoda skan mūsu Satversmes 4.pantā. Pagājušās Saeimas darbības laikā mēs to tur ielikām. Tad kāpēc tādas bailes pieminēt Valsts valodas likuma prasības? Ne Eiropa, ne Antarktīda, ne Marss, ne Venēra, es ceru, šeit nevarētu iebilst.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Kezika (LC). Komisija, pieņemot lēmumu, motivēja ar to, ka jebkurai amatpersonai, pieņemot lēmumu un dodot atbildi, jāņem vērā ne tikai Valsts valodas likuma, bet arī visu citu saistošo likumu prasības. Tāpēc komisija noraidīja deputāta Dobeļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 3. — deputāta Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 21, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Bet tagad lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumiem Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde tagad komisijas telpās.

Sēdes vadītājs . Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi, kas piedalās Latvijas un Eiropas Savienības apvienotās parlamentārās komitejas darbā! Tūlīt, pēc piecām minūtēm, Saeimas Ārlietu komisijas sēžu zālē notiks mūsu kopējā sēde.

Sēdes vadītājs . Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Tautsaimniecības komisijas locekļus aicinu pēc desmit minūtēm, tātad Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē. Turpināsim izskatīt grozījumus Autoceļu likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Oļegs Deņisovs, Gundars Bojārs, Guntars Krasts, Māris Vītols, Arnis Razminovičs, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Turpināsim izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"". 4.priekšlikums. Lūdzu, Kezikas kundze.

V.Kezika (LC). Deputāti Jurkāns, Urbanovičs, Rastopirkins, Golubovs un Sokolovskis iesniedza priekšlikumu, kura būtība ir sekojoša: pēc iesniedzēju lūguma valsts un pašvaldību amatpersona var dot mutisku atbildi iesniedzējam arī citās valodās, ja attiecīgā amatpersona tās pārvalda. Komisija, ņemot vērā to, ka šo normu regulē Valsts valodas likums, šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet, atklāsim debates. Aleksandrs Golubovs. Lūdzu jūs savlaicīgi pieteikties debatēs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tieši sakarā ar to, ka visu valodas lietošanu reglamentē Valsts valodas likums, mēs arī piedāvājam to iespēju, ka, ja amatpersona pārvalda citu valodu, tad amatpersonai mēs piedāvājam dot iespēju pilnveidot šo svešvalodu un atbildēt iesniedzējam arī citā valodā. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Skaidrs, ka jebkura amatpersona, ja tā pārvaldīs angļu, krievu, poļu vai kādu citu svešvalodu, es domāju bez jebkuras likuma normas mutiski sazināsies ar attiecīgās iestādes apmeklētāju, tāpēc īpaši to akcentēt likumā, manuprāt, nav nekādas vajadzības. Tas jau praksē tā notiek.

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šī norma tiek piedāvāta ar vienu vienīgo nolūku: radīt lielāku haosu, lielāku jūkli, lai pēc tam, bakstot ar pirkstu uz šo normu, varētu sūdzēties visur, kur pagadās, tā ka dabiski, ka tie cilvēki, kas prot sazināties dažādās valodās, jebkurā vietā to var darīt, un nav jau par to nemaz šeit runa. Cita runa ir tad, ja to ieraksta likumā un ja pēc tam veikli blēži cenšas šo likuma normu izmantot, tā kā tomēr ceļš blēžiem uz šādu likumu nevarētu būt vaļā.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Vanda Kezika.

V.Kezika (LC). Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 43, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

V.Kezika . Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova, Sokolovska 5. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Kezika . Deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska 6. priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 45, atturas — 12. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Kezika . 7. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums, ir noraidīts. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pagarināt termiņu un atbildi jāsagatavo likumā noteiktajā 30 dienu laikā.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

V.Kezika . 8. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Tiek atbalstīts.

V.Kezika . 9. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Rastopirkina, Golubova un Sokolovska priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Jūs nepieņēmāt mūsu iepriekšējo priekšlikumu, ka pēc savas iniciatīvas amatpersona var lietot jebkuru citu valodu. Tagad mēs piedāvājam, ka pēc apmeklētāja priekšlikuma amatpersonai ir iespēja lietot arī citu, nevis valsts valodu, ja viņa to pārvalda. Ja jūs negribat dot iniciatīvu amatpersonai ierēdnim, tad dosim iniciatīvu apmeklētājam, un, ja amatpersona to gribēs, tad atbildēs arī citā valodā. Lūdzu pieņemt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Kezika . Es uzskatu, ja līdzīgs 4. priekšlikums ir noraidīts, noraidāms arī 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 47, atturas — 18. Priekšlikums ir noraidīts.

V.Kezika . 10. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

V.Kezika . Lūdzu atbalstīt grozījumus likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 2, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Kezika . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.februāris.

Sēdes vadītājs . 20.februāris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" , pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir iesniegusi valdība. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu un, kaut arī bija debates, ir atbalstījusi. Likumprojekta pamatdoma ir sekojoša: šis likumprojekts ir nepieciešams, lai varētu ieviest otro līmeni pensiju reformā, tā saucamās valsts obligātās fondētās pensijas. Un šīs normas saistītas ar noteiktu datumu, tas ir 2001.gada 1.jūlijs. Diskusijas bija arī par tām normām, kas saistītas ar pensiju aprēķināšanu, jo Labklājības ministrija piedāvā variantu, ka no 1.jūlija personām tiks aprēķinātas pensijas pēc to noteiktās iemaksu algas, un tā daļa, ko darba devējs nav iemaksājis, tiks piedzīta caur valsts institūcijām. Līdz šim darbojās norma, ka pensiju aprēķināja no faktiski veiktajām iemaksām, un tādi gadījumi ir bijuši bieži, kad ir iemaksāta maza summa no darba devēju puses un pensija tika aprēķināta proporcionāli starp visiem pensionāriem. Tātad no 1. jūlija mēs piedāvājam šo normu pārtraukt un dot iespēju Valsts ieņēmumu dienestam strādāt un piedzīt nodokļus, bet ļaujam cilvēkam neciest no tā, ka kāds nav izdarījis savus pienākumus. Lūdzu atbalstīt šos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurdžam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurdžs . Lūdzu — 20.februāris.

Sēdes vadītājs . 20.februāris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" paredz divu veidu priekšlikumus. Un pirmais, manuprāt, pats būtiskākais ir, ka ar šo likumprojektu ir paredzēts palielināt akcīzes nodokļa atmaksu zemniekiem par dīzeļdegvielu, paceļot normu no 80 litriem par hektāru uz 100 litriem par hektāru.

Vienlaikus, lai nodrošinātu godīgu šīs normas izmantošanu, šajā likumprojektā ir iestrādāta norma, ka apmaksa tiks veikta tikai tajos gadījumos, kad degviela būs iegādāta no degvielas tirgotājiem bezskaidra norēķina ceļā. Tātad, vai tas ir ar pārskaitījumu, vai izmantojot maksājumu kartes vai kādu citu bezskaidras naudas norēķina veidu.

Tādējādi, pastiprinot kontroli pār šo iegādi un vienlaikus arī pār atmaksu, ir paredzēts nodrošināt budžetā līdzekļus un realizēt šo atmaksu. Tātad lai nebūtu jāpalielina izdevumu postenis šai atmaksai.

Otrs priekšlikums ir saistīts ar to, ka naftas produkti, atsevišķas naftas produktu grupas, var tikt izmantoti gan kā kurināmais, gan arī kā naftas produkts citos ražošanas veidos, izmantojot to kā vienkāršu komponentu. Un lai precīzi atšķirtu, kāds ir mērķis šiem produktiem, ir nolemts precizēt arī likumam pievienotajā pielikumā muitas klasifikatoru, pēc kura tad arī noteiks, kādiem mērķiem šī degviela tiek lietota.

Bez tam šeit ir vēl papildu norma, kas paredz, ka apmaksa par dīzeļdegvielu tiks piemērota tām lauksaimniecības produktu ražotāju grupām, kuri būs reģistrējušies kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Arī tas pastiprinās kontroli.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šo priekšlikumu, atbalsta to pirmajā lasījumā un ierosina arī noteikt steidzamību, jo, lai šis likums varētu stāties reāli spēkā no 1. aprīļa jeb konkrēti no otrā ceturkšņa, vēl ir nepieciešams izstrādāt arī grozījumus Ministru kabineta dažādos noteikumos.

Lūdzu jūs arī atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtā un atbalstīt arī pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Vispirms jālemj par steidzamību. Vai kāds vēlas runāt pret steidzamību? Pret steidzamību jārunā no tribīnes. Lūdzu, Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj, godātā Saeima! Šie grozījumi nav tik nevainīgi, kā tie izklausās no Aijas Počas mutes, un nav tik labi izstrādāti, kā to prezentē Finansu ministrija un Ministru kabinets, jo viņa pati to tikko arī pierādīja, sakot, ka pastāv varbūtēja rīcība... tika izmantots vārds "vai". Vai nu būs, teiksim, pievienotās vērtības maksātāju rindas paplašinātas tādā voluntārā un piespiedu kārtā, kas ļoti daudziem, kādiem trim tūkstošiem zemnieku būtībā nav iespējams, vai arī būs kredītkartes, kas jau būtu daudz vieglāks ceļš, bet arī tas nav pieņemts, un, lai to izdarītu, ir vajadzīgs laiks un vajag to visu arī izdomāt pirmām kārtām tiem, kas iesniedz un kas to arī menedžē. Acīmredzot to vajadzētu darīt iesniedzējam un Ministru kabinetam. Tāpēc, cerot uz to un domājot tikai pozitīvi, ka valdība domā par zemniekiem un grib izdarīt vairāk, nevis tikai slaukt zemniecību caur dažādiem nodokļiem un dažādiem pseidouzlabojumiem, katrā ziņā nedrīkst steigties ar steidzamību, jo šis projekts, kāds tagad ir, ir pilns pretrunu un absolūti neko nerisina, tikai pasaka, ka, lūk, visi tagad būs pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Paldies!

Sēdes vadītājs . Viens ir runājis pret steidzamību. Vai kāds vēlas runāt par? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 28, atturas — 12. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Saistībā ar šo likumprojektu es gribu pateikt, ka šis patiešām ir pietiekami diskutabls likumprojekts, un kaut arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas guva atbalstu, laikam pietiekami viennozīmīgu, tad, ņemot vērā, ka šis likumprojekts zināmā mērā skar arī tautsaimniecību, un tad, kad tas arī Tautsaimniecības komisijā tika skatīts, tur šis skatījums nebija tik viennozīmīgs. Un no mūsu cilvēkiem, kas bija Tautsaimniecības komisijā — seši cilvēki, nobalsoja par to, ka tas varētu būt skatīts pirmajā lasījumā, bet ir ļoti rūpīgi skatāms tālāk, nerunājot nemaz par steidzamību. Pieci cilvēki piedāvāja, ka varētu būt skatīts un risināms — izstrādājams jauns alternatīvs likums, un divi cilvēki šajā balsojumā vispār nepiedalījās.

Kāpēc mums šis likumprojekts bija tik diskutabls? Pirmām kārtām, pēc analoģijas ar padomju laikiem, es domāju, jūs atceraties to periodu, kad tirdzniecībā tika piedāvāta viena kvalitatīva prece un, drošs paliek nedrošs, vienmēr bija divas klāt pieliktas nekvalitatīvas, tādējādi dodot iespēju cilvēkiem, iegādājoties vienu, tomēr dot klāt arī to, kas īpaši cilvēkiem nav vajadzīgs. Šoreiz ir līdzīga pieeja, tikai varbūt izmantojot politisko tirgu. Un tad, kad cilvēkiem ir būtisks jautājums par tiem dīzeļdegvielas atmaksājamiem litriem, kas zemniekiem ir būtisks, no sākuma tā bija pietiekoši normāla norma, ka ir 120 litru uz hektāra, kas ir atmaksājami, automātiski samazina līdz 80, tādā veidā drusku paspīdzina zemniekus, un pēc kāda laika no šiem 80 pāriet uz 100, piedāvājot šo pietiekami labo normu — 100 ir labāk nekā 80, bet, protams, nav tie 120, pieliek klāt vēl divus. Un šie divi, protams, varbūt arī daudzējādā ziņā ir daudz sliktāki, lai, balsojot par to vienu trešo labo, likumprojektu varētu pieņemt kopumā.

Par ko es runāju? Es runāju vēl par divām lietām, kuras šeit ir ļoti konkrēti iepītas un nekādā gadījumā tās nav populāras. Pirmā norma, tas ir patiešām, ka šeit tiek piedāvāts, ka šī dīzeļdegviela tiks atmaksāta tiem zemniekiem, kuri ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Un šeit varu pateikt, ka šodien zemnieku saimniecības, kuras ir reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājas, ir tikai trīsarpus tūkstoši. Un visas pārējās — simts tūkstoši saimniecību — nemaz nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Šeit ir ļoti konkrēta pretenzija, ka varēs šo dīzeļdegvielas atmaksu saņemt tikai pietiekami nopietnas, lielas saimniecības.

Un uz šo normu kā tādu, kas cilvēkiem nepieņemama, savā ziņā norādīja aizvadītās nedēļas nogalē arī Bauskas zemnieki. Bauskas zemnieki pateica sekojošo, ka viņus ļoti satrauc Andra Šķēles izstrādātā Latvijas lauku nākotnes vīzija, par ko tika pateikts "Lauku Avīzes" 16. janvāra numurā, ka cilvēkiem nav jābūt īpašām ilūzijām un ir jāsaprot, ka tuvāko 10 gadu laikā 150 000 zemnieku ražošanā vairāk nebūs vietas.

Es gribu teikt, ka šo apgalvojumu pasaka Zemgales lielie zemnieki un viņi nav apmierināti ar tādu tautsaimniecības politiku zemkopībā. Es varu būt pārliecināts, ka pārējās 100 000 zemnieku saimniecības, kuras ir izvietotas citos reģionos, kuras ir, protams, sīkas, nebūs tās, kuras iestājas par to, lai tāda norma šajā likumprojektā tiktu iestrādāta. Varētu, protams, teikt, ka ir pārejas periods, ka nu tad zemnieku saimniecībām ir iespēja reģistrēties.

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Paldies, es drusku vēlāk turpināšu.

Sēdes vadītājs . Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Zemnieki! Ir pagājis nepilns gads, kad kārtējo reizi mainām likumu "Par akcīzes nodokli naftas produktiem". Gadu iepriekš valdība cerēja uz Latvijas Republikas zemnieku rēķina atrisināt valsts budžeta un citas ar naudas līdzekļiem saistītas problēmas Latvijā. Gribēja, bet diemžēl nekas neiznāca! Valsts parāds palielinājās līdz 600 miljoniem latu. Un, kolēģi, jūs atceraties labi, kā valdība panāca, lai tiktu samazināts naftas produktu akcīzes nodoklis degvielas tirgoņiem. To ļoti skaisti nostrādāja, bet no šīs tribīnes tad lūdzu ievērot, lai naftas tirgoņi nepaceļ cenas naftas produktiem! Un kas tad iznāca? Iznāca tas, ka pēc dažiem mēnešiem naftas produktu cenas pacēlās, pacēlās arī dīzeļdegvielai. Un, lai gan citās valstīs, arī kaimiņos, tās kritās, pie mums tās paliek augstas. Tātad valdība atbalstīja naftas produktu tirgoņu ienākumu palielināšanu, kuri jau tā ir lieli. Vērojam taču mēs to, ka Latvijā veikli tirgo naftas surogātus zem Eiropas standarta izkārtnes. Un valdība līdz šim laikam nevar neko panākt, lai tiktu kontrolēta kvalitāte naftas produktiem. Neviens nezina, ko mēs ielejam savā automobiļa vai traktora bākā. Nu, protams, ka "čomiem" riebt nevar, un tāpēc, cienījamie zemnieki, jums atmaksā akcīzes nodokli līdz pagājušajam gadam 120 litrus uz 1 hektāru un tad samazina līdz 80.

Un ko ar to panāca mūsu valdība? Mūsu valdība panāca to, ka zemnieki palika vēl nabadzīgāki un viņiem palielinājās problēmas. Tagad, pirms vēlēšanām, vēlas pacelt uz 100 litriem uz vienu hektāru. Vai tā ir palīdzība zemniekiem? Diemžēl es nekādas palīdzības neredzu, tā ir kārtējā viltība un viltība vēlēšanām. Vajag atgriezties pie 120 litriem uz 1 hektāru un neveidot tās barjeras, kuras nosaka, kādā veidā noformēt to degvielu. Degvielu zemnieki pērk. Pērk par savu naudiņu. Tagad, lai atbalstītu vēl banku darbību un viņi panāktu papildu ienākumus, tātad ievedam bez skaidras naudas pārskaitījumus, un tas taču sarežģīs zemniekiem degvielas iegādi.

Cienījamie pozīcijas deputāti! Desmit gadu laikā zemkopība Latvijas Republikā ir novesta gandrīz 1920.gada līmenī. Ir laiks rūpēties par Latvijas zemkopību ar darbiem, bet ne ar saldiem pīrādziņiem, kurus mēģinām pasolīt mūsu zemniekiem. Steidzamību atbalstīt nevarēja, jo diemžēl tās izmaiņas ir surogāta līmenī, un bezskaidras naudas samaksa zemniekiem būs ļoti sarežģīta un novedīs pie tā, ka zemnieki atkal cietīs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Iznāk atkārtoties par šo jautājumu pēdējā gada laikā vairākkārt. Es gribētu precizēt Aijas Počas teikto, ka pagājušajā gadā mums bija 19.jūnijā ārkārtas plenārsēde par lauku lietām, un tad tika ierosināts atgriezties pie 120 litriem, kā bija pāris gadus atpakaļ. Tāpat arī 28.septembrī bija deputātu iesniegums plenārsēdei ar darba kārtību: atgriezties pie 120 litriem, ko parakstīja sociāldemokrātu frakcija. Un tad arī izteicās neatkarīgais deputāts Oskars Grīgs. Un litrāža tātad ir bijusi kādreiz, un tas nav šobrīd, tā ir atgriešanās pie vecām normām, bet nepilnīgi.

Var tikai atgādināt to, ka pēc visiem aprēķiniem, ņemot pamatā aprēķinus no tehnoloģiskām kartēm atsevišķu kultūru audzēšanā, tāpat mājlopu turēšanā, šī objektīvā vajadzība ir kaut kur 115 — 120 litru kā minimums uz 1 hektāru produktīvi izmantojamās zemes. Tā ka šis normatīvs ir pamatots. Nu mēs gribam noteikt par šo zemāku.

Es gribu atgādināt vēl to, ka pagājušā gada 28. jūnijā mēs samazinājām akcīzes nodokli degvielai, bet praktiski dīzeļdegvielas cena nesamazinājās. Kompensācija samazinājās no 13 santīmiem uz 10 santīmiem par 1 litru. Pašu cenu degvielas tirgotāji nesamazināja. Jūs zināt šo skaisto attiecību, ka par 1 litru dīzeļdegvielas praktiski zemniekam jāpārdod 3 litri piena. Grūti būs atrast laikam pasaulē tādu valsti, kurā šādu cenu attiecība pastāv.

Par norēķināšanās kārtību. Tātad šajā gadā jau kompensēs tikai tiem, kam būs bezskaidras naudas norēķins. Nepieņems čekus, kas ir saņemti par nopirkto dīzeļdegvielu tuvējā benzīntankā. Un ir visai plaši izplatīts arguments atsevišķās aprindās, ka notiek liela krāpšanās no zemnieku puses. Es tam negribētu pilnībā piekrist.

Un pirmkārt. Čekā, ko saņem benzīntankā, ir visi vajadzīgie rekvizīti. Benzīntankā uzskaite ir datorizēta. Katram pircējam ir piešķirts kods. Jūs braucat uz benzīntanku, ierēdņi, pārlūkojiet un paskatieties, kāda tur ir šobrīd kārtība. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jebkurā ieņēmumu dienestā ir izziņa no pagasta par hektāriem, kurus viņš apsaimnieko, jo, izejot no tā, mēs vienmēr varam kontrolēt ieņēmumu dienestā degvielas patēriņa piestādīto čeku vai citu dokumentu augšējo izmaksājamo robežu.

Treškārt. Valsts ieņēmumu dienests Tautsaimniecības komisijā informēja, ka viņi ir pārbaudījuši 52 000 gadījumu Latvijā, šos dīzeļdegvielas pirkumu gadījumus, un tikai 2000 gadījumos ir minētas atkāpes. Tas ir 4% gadījumu. Bet cik procentos gadījumu degvielas tirgotāji nesamaksā mums pienācīgos nodokļus? Šie 4% pārkāpumu ir ļoti maza lieta. Un, ja jūs painteresējaties kaut vai Jelgavas Valsts ieņēmumu dienestā vai citur, nu nav tādas pazīmes, ka viņi var apgalvot, ka notiek kaut kāda krāpšanās, un nu mums jāmaina šī norēķināšanās kārtība.

Vēl. Arī nākamgad paredzēts, ka kompensācija būs tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Bet ņemiet vērā esošo situāciju. Arī tie, kas nemaksā, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, vienalga, viņi ir ieinteresēti legāli pārdot produkciju, jo tad viņi saņems šos 12%, kas ir par sešiem punktiem mazāk, nekā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Tā ka arī šī norma, liekas, nav īsti precīza. Es negribētu, ka mūsu politika lauksaimniecībā tiek virzīta straujiem soļiem uz mazo, vidējo zemnieku saimniecību ierobežošanu. Tā tas ir šajā gadījumā, tā tas bija subsīdijās, ka paaugstināja arī šo normatīvu slaucamo govju turētājiem no 5 — 7 govīm šogad, kas saņems subsīdijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka nodokļa labojums ir ierosināts savlaicīgi, jo pavasara sēja tuvojas ar katru mirkli. Un, manuprāt, viena no šīm normām, kas ir iestrādāta likumā, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tiek atmaksāts akcīzes nodoklis par izmantoto dīzeļdegvielu, rēķinot vienā kalendāra gadā 80 litrus par katru lauksaimniecībā izmantoto hektāru, ka šī norma no 80 litriem tiek mainīta uz 100 litriem, zināmā mērā ir pozitīva. Sadarbības padome ir atbalstījusi šo 100 litru normu, bet ne visi zemnieki to atbalsta. Un galvenokārt tāpēc, ka šeit zināmā mērā tiek nodarīts pāri tiem reģioniem, kuros lauku apstrādes apstākļi ir daudz grūtāki. Un, manuprāt, ka zemnieku organizācijas nebūt ne tik vienprātīgi, kā anotācijā rakstīts, ir atbalstījušas arī bezskaidras naudas norēķinu, jo ļoti daudzos reģionos šāda norēķināšanās vietējos benzīntankos nemaz nav iespējama.

Tāpat arī, manuprāt, nav īsti vietā šī prasība, lai visi reģistrētos par nodokļu maksātājiem, kas grib saņemt atpakaļ atmaksātu šo pievienotās vērtības nodokli, jo, kā paskaidroja Tautsaimniecības komisijā Finansu ministrijas pārstāvis, lai reģistrējas pilnīgi visi, kaut arī viņiem gada ienākumu summa nepārsniedz to ar nodokli neapliekamo ienākumu summu, kas ir noteikta mūsu likumos, par kuru pienākas atbrīvojumi. Manuprāt, šāda mudināšana visiem reģistrēties, neievērojot šo noteikto neatmaksājamo minimumu, nebūtu īsti pareiza. Un tas īstenībā daļēji mudina šajā likumprojektā nevis ķert nelegālos degvielas tirgotājus, bet zināmā mērā apgrūtināt zemniekiem, it sevišķi vidējām un mazajām saimniecībām, saņemt šo pievienotās vērtības nodokļa atmaksu.

Protams, ka es atbalstu šī likumprojekta nodošanu komisijām, jo labāk ir 100 litri nekā 80, protams, labāk būtu, ja šī summa būtu vēl lielāka, bet neviens nevar traucēt deputātus iesniegt uz otro, nākamo, lasījumu savus priekšlikumus. Protams, diskutējams bija tas, vai šim likumam bija aiziet steidzamības kārtībā, jo labāks rezultāts vienmēr ir tad, ja nestrebj karstu putru, un otrajā un trešajā lasījumā mēs varbūt būtu nonākuši pie vienota, zemniekiem labvēlīga viedokļa. Tātad ir gaidāmi priekšlikumi arī no mūsu frakcijas šajā likumā, lai novērstu mazo un vidējo zemnieku saimniecībām radītās neērtības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Es gribētu lūgt atbalstīt šo steidzamību un izskatīt straujā kārtībā šo likumprojektu komisijās, jo patiesībā es neredzu principiālas problēmas ar šo piedāvājumu, kaut arī notiek debates un precizējumi varētu būt vajadzīgi.

Par šiem 100 litriem. Tātad tiešām šis ir solījums arī no valdības puses zemniekiem. Atceramies situāciju pēc streika, kad valdība apņēmās palielināt šo apjomu, un mēs to šobrīd arī varam realizēt, un kavēšanās būtu pilnīgi lieka. Līdz ar to mums būtu strauji jāvirza šis jautājums, lai zemnieki, teiksim jau uzsākot jaunos darbus, varētu saņemt lielāku šo te atmaksu.

Diskutablāks jautājums tiešām ir par PVN maksātājiem un nemaksātājiem. Par šo jauno kārtību, kas varētu stāties pašreizējā likumprojekta piedāvājumā ar nākamā gada 1.janvāri. Tātad es esmu tās pozīcijas piekritējs, ka valstij ir jāiet uz sakārtošanos un ka zemniekiem, vienalga, vai viņi ir mazi vai lieli, faktiski visiem vajadzētu būt pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem. Jo, ja tas tā nenotiek, tad tirgū būtībā cirkulē divu veidu preces, un tas veido nelabvēlīgu, teiksim, situāciju konkurencē, un patiesībā ir ļoti daudzi veikali, mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas ir ieinteresēti, izmantojot šo situāciju, faktiski nemaksāt nodokļus Un šis te zemnieks, pat tas, kurš ir nodokļu maksātājs, viņš ir spiests pielāgoties šai spēlei un bieži vien nemaksāt nodokļus tikai tāpēc, ka veikalam tā ir ērtāk. Jo ir grūti legalizēt produkciju, kura ienāk, noslēpjot nodokļus, ja šī te produkcija ir iesniegta veikalā ar pievienotās vērtības nodokli. Jebkurā gadījumā tas ir mūsu izvēles jautājums, cik ātri mēs šo jautājumu sakārtojam. Bet viennozīmīgi ir tas, ka valstij būs uz to jāiet, ja mēs gribam kārtību savos tirgos un ja mēs gribam, lai valsts iekasē nodokļus, un ja mēs gribam, lai zemnieki savā starpā konkurē godīgi. Tā ka šeit varētu būt jautājums vienkārši par termiņiem. Vai tas ir 2002.gada 1.janvāris, vai varbūt 2003.gada 1.janvāris. Un jautājums ir par to, kā valsts institūcijas, kā valdības institūcijas šo jautājumu izskaidros, kāda būs šī te kampaņa, kāda būs, teiksim, piedāvātā programma grāmatvedības jautājumu kārtošanā, zemniekiem lai būtu atvieglota pieeja. Tā ka arī par šo jautājumu, es domāju, ir jādebatē, bet pietiekami strauji, jo ir jāiet sakārtošanās virzienā. Līdz ar to es aicinātu atbalstīt šo te steidzamību, un strādāsim čakli.

Sēdes vadītājs . Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Kolēģi pieminēja vairākus jautājumus, kuri ir patiešām diskutabli un kuriem bija vajadzīgs, lai izdiskutētu, laiks, un steidzamība šeit nebija vietā. Un es gribētu arī vēl piemetināt, ka šeit ir tā diskutablā vieta, kur kurināmais, ko pielieto ražotāji, izveido ražojot kādu konkrētu produkciju, vai, ražojot siltumu patērētājiem, arī šis kurināmais ir pielīdzināts cenās dīzeļdegvielai. Un šeit ir ļoti īpatnējs anotācijas teksts, kurš pasaka, kāpēc tas ir darīts. Tas ir darīts, lai novērstu negodīgu konkurenci naftas produktu tirgū. Tātad, ja ir problēma atrast ieņēmumu dienestu, ka viņi nespēj nokontrolēt, vai nespēj nokontrolēt ieiešanu valsts teritorijā šim gaišajam mazutam, vai nu nespēj arī nokontrolēt tā pielietojumu, tad vienkāršāk ir izdarīt šo jautājumus pielīdzina dīzeļdegvielai, kur arī ļoti līdzīgi, un jautājums ir atrisināts. Es domāju, ka tādā veidā, ko var atrisināt ieņēmumu dienests priekš sevis, to liek risināt pirmām kārtām uz ražotāju un patērētāja rēķina. Tā ir ļoti nopietna problēma, un es ceru, ka tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar šo jautājumu, pietiks arī spēju atvēlētā laikā sniegt ierosinājumu, lai tādus pārpratumus šajā likumprojektā novērstu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt no kolēģa Sprindžuka, ka viņš sacīja, ka Bauskas zemnieku nemieri tomēr ir ierosinājuši beidzot valdībai izšķirties par akcīzes nodokli naftas produktiem, tas nozīmē 100 litri uz hektāru. Bet es domāju un Počas kundzei es gribētu sacīt tā: ja ir atklājies kaut kur, ka kaut kāds zemnieks par 200 vai 300 latiem ir apkrāpis valsts budžetu, es domāju, tas taču nekalpotu par iemeslu, lai, teiksim, galīgi iznīcinātu latviešu zemniekus. Mehānisms jau ir tāds — zemnieks, kuram ir aramzeme, saņem no pagasta izziņu par savu lauksaimniecībā apstrādājamās zemes platības lielumu, viņš iegādājas degvielu, un pēc tam viņš saņem atmaksu precīzi pēc šī apliecinātā dokumenta, kas parāda apstrādājamos hektārus. Priekš tā arī pastāv rajonu valsts ieņēmumu dienests, kas varētu kontrolēt pagastā, kā tiek izsniegtas šīs izziņas par faktisko apstrādāto hektāru daudzumu. Un tamlīdzīgi un tā tālāk. Es brīnos, kāpēc jūs nesatraucaties, Počas kundze, valdošā koalīcija, par skaitli 40%, nemaksāto nodokli valstij, bet jūs satraucaties par nepilniem 4%.

Es neiedziļināšos sīkāk šeit par pārējiem likuma labojumu pantiem, šeit jau kolēģi pietiekoši sīki un detalizēti izstrādāja. Es tikai gribētu pateikt to, ka, Seiles kundze, tik tiešām es atbalstu šo steidzamību arī, bet steidzamāk bija šos likumprojekta grozījumus šajā likumprojektā izdarīt jau rudenī. Galvenā zemes apstrādāšana jau ir rudenī. Ir tikai pavasara sēja, salīdzinājumā pēc smaguma, daudzuma un darba ietilpības rudenī ir vairāk darba, bet ne jau pavasarī ir galvenie aršanas darbi un zemes apstrādes darbi, pavasarī ir tikai sēja un varbūt tur minerālmēslu izkliedēšana uz laukiem un citi nepieciešamie darbi, bet tas smaguma centrs vairāk ir rudenī. Un es personīgi jau sniedzu pagājušo rudeni grozījumus šajā likumā, jūs diemžēl noraidījāt. Es sliecos domāt to, ka acīmredzot šis Bauskas zemnieku dumpis, kā varētu to nosaukt, ir kalpojis par iemeslu tam, ka tomēr ar šādām metodēm var panākt Latvijas zemniekiem vēlamu rezultātu. Un es domāju, ka acīmredzot būs jāķeras pie kārtīgas lielas organizēšanas, pie īstas šoseju blokādes apmēram mēneša laikā Latvijā, kas paralizētu visu kustību Latvijā, un tā, lai mēs noskanētu pa visu Eiropu. Varbūt ka tad beidzot valdošā koalīcija atjēgsies, ka Latvijas laukos arī dzīvo cilvēki, kuriem ir bērni, kuri grib izskolot bērnus. Jūs atņemat viņiem darbu, jūs atņemat viņiem eksistenci. Un tāpēc es esmu arī par šī likuma steidzamību, bet noteikti otrajā lasījumā vajadzētu, un es iesniegšu priekšlikumus, ka 100 litru ir par maz un to arī atzīst šeit lielie zemes apstrādātāji. Ka 120 litri jau faktiski ir par maz, bet par to kontroles mehānismu mums ir pietiekami daudz kontroles iestādes, kas to varētu perfekti izkontrolēt un saukt pie atbildības tos, kuri krāpjas. Nu, bet nav jau arī brīnums, mēs nevaram atrast miljonus, kas ir nozagti, mēs nevaram atrast miljonus, kas aiziet valsts budžetam garām kontrabandas ceļā, nu ko tad mēs šeit runājam par kaut kādu zemnieciņu, kurš ir varbūt kritis kārdinājumā un uzrādījis drusciņ lielākus hektārus, nu kādus 100 vai 200 latiņus liekus ir iebāzis kabatā, bet tā jau nav viņa vaina. Viņu piespieda to darīt, to piespiedāt jūs darīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tautā mēdz sacīt: labāk vēlāk nekā nekad. To varētu attiecināt arī uz šo cīņu, uz šīm debatēm un es pat teiktu — uz šo spēlīti ar zemniekiem par to, cik tad apmaksāt litrus dīzeļdegvielas par vienu hektāru. Es esmu triju saeimu deputāts, un visās saeimās vienmēr ir bijis šis strīds un šī kaulēšanās vai spēlīte atņemt, tad iedot atpakaļ un vēlreiz atņemt un tā tālāk. Faktiski visiem ir skaidrs, ka 120 litri uz hektāru būtu pavisam normāli. Un es atgādināšu vēsturi. Apstiprinot budžetu uz pērno gadu, uz 2000.gadu, pavadošo likumu paketē bija lieli strīdi, toreiz arī bija runa par to, ka zemniekam vajadzētu apmaksāt 120 litrus par apstrādājamo hektāru. Un kā kompromisa variantu toreiz, jo bija skaidrs, ka var neiznākt šie 120, Anna Seile toreiz piedāvāja kā kompromisa variantu 100 litrus. Un atminaties, ka tika nobalsots par šiem 100 litriem, bet diemžēl "Latvijas ceļa" deputāti toreiz protestēja pret to, ierosināja pārbalsot, un tā rezultātā tika pārbalsots, un nekas ar šo kompromisa variantu — 100 litriem — neiznāca, iznāca 80 litri. Lūk, tāda ir vēsture un tāda ir patiesība, ka toreiz jau vajadzēja atstāt šos 100 litrus zemniekam un neraustīt viņu, neba jau zemnieks ar šiem 100 litriem, un ja būtu arī 120, kļūtu par miljonāru vai iztukšotu valsts kasi. Tā tas, protams, nebūtu bijis. Lūk, tādēļ šobrīd diemžēl man nepatīk, ka atkal tiek radīti šie apgrūtinājumi ar bezskaidras naudas norēķiniem un tā tālāk un tā joprojām, atkal dalot zemniekus dažādās grupās, kategorijās un tā tālāk. Skaidrs viens, ka šobrīd jāatgriežas vismaz pie šiem 100 litriem, es domāju, ka nākotnē varbūt sapratīsim, ka jāatgriežās arī pie 120, bet tie, kuri daudz detalizētāk saprot nekā es šīs lietas, es lūdzu padomājiet, neuzliekot šo apgrūtinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs esam atbalstījuši steidzamību, bet es ceru, ka neuzliks līdz otrajam lasījumam kādu nedēļu termiņu, jo patiešām Tautsaimniecības komisijai bija ļoti nopietni iebildumi, un es lūgtu tad vismaz, lai arī termiņš būtu garāks līdz otrajam lasījumam, lai varētu normāli izdiskutēt.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu arī pievērst jūsu uzmanību, ka savā veidā mēs likumam dodam atgriezenisku spēku. Kaut vai it kā savā veidā Ministru kabinets mēģina manipulēt ar 2001.gada sākumu. Bet tur tiek izveidota ļoti interesanta shēma, ka pēc būtības šī nauda tiks atgriezta akcīzes preču noliktavu turētājiem, kuri būs, dabiski, bezskaidras naudas maksātāji, jo parasti zemnieciņam nav tādu līdzekļu, it sevišķi, ko mēs visi tā mīlam, šīs lielās naudas summas, un parasti tas izskatās, ka viņi to ir darījuši ar skaidru naudu, ar čeku. Līdz ar to tātad viņi nekļūs šīs naudas saņēmēji atpakaļ, jo viņi nebūs vairs šī likuma normas personas. Es tādēļ iesaku: uzmanīgi līdz otrajam lasījumam būs jāpastrādā ar šo likumu visās komisijās, un varbūt tad gala rezultātā kaut kas jēdzīgs iznāks. Bet es vēlreiz saku: šeit ir ļoti uzmanīgi jāstrādā. Dabiski, es saprotu arī to vēlmi it kā piespiest šos zemniekus reģistrēties priekš fiskālās politikas, bet mūsu valstī mēs bieži vien izdarām fiskālai politikai par labu diezgan zem jautājuma esošus labojumus gan Ministru kabineta noteikumos, gan arī likumdošanā. Ja Finansu ministrija vai Valsts ieņēmumu dienests nav spējīgs iekasēt nodokļus, tad tas nenozīmē, ka jārada kaut kādi aizliegumu mehānismi. Tādēļ es aicinu vēlreiz balsot, ļoti pārdomājot šo jautājumu, un ielikt noteikti vismaz kādas divas vai trīs nedēļas laika periodu, lai mēs spētu normāli izdiskutēt, kā ir labāk. Citādi būs atkal patiešām... Grīga kungs ņems dakšas, brauks uz Saeimu un taisīs revolūciju. To nevajadzētu pagaidām, vēl nav pavasaris.

Sēdes vadītājs . Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Paldies, Lujāna kungs, dakšas jau nu es neņemšu un nedarīšu to, ko jūs varbūt vēlaties redzēt, jo jums tas varbūt ir pa spalvai, ka nu te Latvijā notiks nemieri, ja? Nu tas diemžēl nenotiks, bet demokrātiskā veidā demokrātiskas cīņas metodes mēs varētu pielietot. Počas kundze, jūs bijāt Valsts ieņēmumu dienestā, strādājāt augstā rangā kādreiz, jūs man piekritīsiet, ka šie nedaudzie pārkāpumi no zemnieku puses, kas nu it kā ir atklāti, ka tie ir nesalīdzināmi mazāki kā, piemēram, daudzu firmu, fiktīvu firmu, piestādītie papīri Valsts ieņēmumu dienestiem par neizdarītiem darbiem, par neizdarītiem projektiem, kur tiek apmaksāti miljoni pievienotās vērtības nodokļi. Jūs varat šeit pateikt no šīs tribīnes aptuveni, cik to miljonu ir un cik to procentu ir. Man pat ir ziņas, ko es grasos, teiksim, darīt zināmu Sončika kungam, nedaudz tādas rīcības rajonos. Un jūs meklējat šeit adatiņu siena kaudzē pret dažiem zemniekiem un tāpēc nu ir vajadzīgs... Nu nav tas vairs cilvēcīgi. Un, ja Sončika kungs mani dzird no šīs tribīnes, lai varbūt viņš pievērš vairāk uzmanības par pievienotās vērtības nodokļa apmaksu fiktīvajām un daudzām esošajām firmām, kuras veic fiktīvas darbības ar pievienotās vērtības nodokli. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Lai cik tas arī būtu paradoksāli, bet visi tie argumenti, kurus jūs minējāt par labu it kā zemniekiem, tajā pašā laikā bija arī argumenti par labu tik tiešām šai pelēkajai ekonomikai. Un ja jūs,Grīga kungs, minējāt šeit firmas, kuras nav nomaksājušas miljoniem pievienotās vērtības nodokli, tad, ja jūs labi atceraties, pēdējā laikā tieši atsevišķas krimināllietas ir ierosinātas par liela apjoma degvielas kontrabandu, tajā skaitā arī dīzeļdegvielas kontrabandu Latvijā, un tur nav nomaksāts ne tikai pievienotās vērtības nodoklis, tur nav nomaksāts arī akcīzes nodoklis. Un tieši šī kontrabandas ceļā ievestā degviela Latvijā bieži, apejot valsts iestādes, apejot uzskaites sistēmas, tika realizēta, kā mēs sakām, no mašīnas vai no cisternas tiem pašiem latviešu zemniekiem un šie zemnieki, zinādami, ka tā ir lētāka, salīdzinot ar to, kas ir benzīna tankos, tik tiešām šo degvielu arī nopērk, bet degvielas tankā paņem kādreiz to čeku, par kuru nebūt nav pats maksājis, jo viens otrs bagātāks cilvēks šo dīzeļdegvielu iepilda savā vieglajā automašīnā un viņam šis čeks vispār nemaz nav vajadzīgs.

Un šeit Kalniņa kungs minēja faktu, ka pircējiem tiek katram uzsists kods. Jā, tiek uzsists kods, ja to prasa juridiskai personai, bet to neprasa fiziskai personai, un es to neredzu nevienā degvielas tirdzniecības uzpildes stacijā, kurā prasītu personas kodu, izsitot čeku.

Bet runājot tieši par šo, kā jūs minējāt, šeit arī skaitli 4%, kas netiek, nu kas varētu šeit netikt iekasēti... Ja mēs runājam, ka 40%, kā daži eksperti vērtē, vispār ir ēnu ekonomika, tad 4% ir desmit procenti. Un, manuprāt, tā ir liela summa vai tie ir lieli apjomi.

Runājot par tiem argumentiem, kas ir saistīti ar bezskaidras naudas norēķiniem. Es gribētu teikt, ka ekonomiskā dzīve attīstās, ekonomikas subjekti kļūst arvien gudrāki, izglītotāki, un šie uzņēmēji, arī šie lauksaimnieki arvien vairāk sāk izmantot dažādas modernas preču iegādes formas vai veidus, tajā skaitā, piemēram, līgumu slēgšanu par liela apjoma piegādi uz kredīta, ar atlaidēm un tamlīdzīgi, un tas nebūt nenozīmē, ka viņam katru dienu par saviem 10 litriem jāiet tūlīt un jāsamaksā skaidrā naudā. Viņš var samaksāt varbūt pēc piegādes, tad, kad viņš pārdod produkciju, savus saražotos graudus vai cukurbietes un tamlīdzīgi un norēķinās. Turklāt uzņēmējiem ir garantēta liela apjoma degvielas realizācija, un viņi ar prieku piešķirs vēl kādas atlaides. Un kopumā uzņēmējs vēl pat varbūt vinnēs... lauksaimnieks varbūt pat vinnēs.

Ja mēs runājam par pievienotās vērtības nodokļa reģistru, prasību reģistrēties pievienotās vērtības nodokļa uzskaitei. Atcerieties diskusiju, kas mums bija, kad mēs skatījām likumu "Par pievienotās vērtības nodokli". Zemnieki var nereģistrēties, ja viņu ražošanas apjoms nepārsniedz 30 000 latu gadā, kur turpretī jebkuram citam uzņēmējam ir jāreģistrējas, ja tas jau ir 10 000. Nu sakiet, vai tā ir godīga konkurence? Un vai šinī gadījumā, ja cilvēks būs reģistrējies Uzņēmumu reģistrā kā PVN maksātājs, vai tā tomēr nebūs papildu kontrole? Un visas šīs runas par to, ka vajadzēja jau šos 120 latus... litrus... tātad akcīzes nodokli par 120 litriem atmaksāt jau pagājušogad vai aizpagājušogad. Nu nebija budžetā tik daudz naudas. Ekonomiskā situācija ir nedaudz uzlabojusies, tagad arī mēs mēģinām pakāpeniski, pastiprinot arī kontroli, šo summu palielināt.

Bet es jums absolūti piekrītu par to, ka ir nepieciešams precizēt vienu vai otru normu. Arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā bija diezgan nopietna diskusija par šo likumprojektu. Mēs tik tiešām to skatījām divās komisijas sēdēs, prasot papildu informāciju no Finansu ministrijas. Arī mums viens otrs jautājums nebija īsti skaidrs, un tāpēc es piedāvāju, lai jūs kopumā atbalstītu šo likumprojektu kā steidzamu un izskatīšanu pirmajā lasījumā, pietiekami ilgu gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī izskatīšanas termiņu noteikšanu pietiekami tālu, lai arī komisija ļoti nopietni varētu izvērtēt visus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 16, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

A.Poča . Priekšlikumus lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz piektdienai — 9. februārim, pulksten 17.00. Otrais lasījums — 22. februārī.

Sēdes vadītājs . Lūdzu Grīga kungam ieslēgt mikrofonu.

O.Grīgs (LSDSP). Es lūdzu noteikt nedaudz garāku termiņu — 16. februāris, un tad pēc nedēļas izskatīšanu.

Sēdes vadītājs . Tātad par to, ka izskatīšana 22.februārī, iebildumu nav. Jautājums ir par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, Počas kundze!

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es tieši no debatēm sapratu, ka priekšlikumu būs diezgan daudz. Es saprotu arī, ka jums jau ir pilnīgi skaidrs, par ko jūs iesniegsiet šos priekšlikumus. Mums vajag ilgāku laiku, lai mēs spētu visus šos priekšlikumus rūpīgi izvērtēt un sagatavot ļoti korektas redakcijas. Tāpēc es lūdzu tomēr 9.februāra priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu nobalsosim. Tātad tālākais termiņš — 16. februāris. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 16. februāris. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 36, atturas — 12. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 9. februāris. Izskatīšanas datums — 22. februāris.

Nākamais — likumprojekts — "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"" , pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja šos grozījumus likumprojektā. Mēs esam saņēmuši arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu, kurš ir pozitīvs, un arī mūsu komisija atbalstīja, un lūgtu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Nupat, aizstāvot citu likumprojektu, Počas kundze teica, ka valstij ir jāievēro godīgi spēles noteikumi attiecībā pret šīs valsts iedzīvotājiem, un es arī tam absolūti piekrītu.

Kāda tad būtība ir šajā te likumprojektā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets? Faktiski valsts grib atteikties no atbildības to cilvēku priekšā, kuri ir nelikumīgi saukti pie kriminālatbildības, samazinot izmaksājamo naudas apjomu. Grozījumi ir likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Un priekšlikumu būtība ir ļoti vienkārša: aizstāt Ministru kabineta noteiktās simts minimālās mēnešalgas ar skaitli 5000 latu.

Tas nozīmē: no gada uz gadu ja mēs palielinām minimālo mēnešalgu, ja palielinās inflācija, šie te zaudējumi, kurus ir cietis cilvēks, kurš ir nepamatoti saukts pie kriminālatbildības un valsts atzīst savu kļūdu, šī te summa ar katru reizi tiek samazināta. Es kategoriski nevaru piekrist tam, ka valsts negrib atbildēt par savu nelikumīgo darbību, un tieši šī iemesla dēļ aicinu neatbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tiešām, šajā likumprojektā ir runa par fiksētām summām, bet arī valdība konceptuāli... Mēs esam piekrituši arī mainīt šīs normas citos likumos. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 14, atturas — 18. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Kudums . 6. februāris.

Sēdes vadītājs . 6. februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā un atzina par pareizu iesniegtos grozījumus, un mēs lūdzam Saeimu akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 4. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums . 6.februāris.

Sēdes vadītājs . 6.februāris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Tātad likumprojekts par grozījumiem Krimināllikumā, dokumenta nr. 2618. Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šos grozījumus, tie ir vērsti uz sodu sakārtošanu, varētu teikt, tādā stingrākā formā uz narkotiku lietotājiem un dīleriem. Mēs esam saņēmuši Juridiskās komisijas atzinumu, un paldies par to, jo tiešām arī mūsu komisija debatēja par lietām, par šīm soda zemākajām robežām. Šeit arī jāatdala būtu narkotiku lietotājs un narkotiku tirgotājs. Un jāatdala būtu mazgadīgie no nepilngadīgajiem. Arī šie. Tas tiks ņemts vērā tālākajā darbā uz otro lasījumu.

Vēl mēs arī pievienosim šim likumprojektam, ir iesniegts no Iekšlietu ministrijas vesels bloks, un arī šeit bija no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", arī to mēs pievienosim klāt, strādājot pie šā likumprojekta. Es lūgtu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus!

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija komisija, kurai arī bija nodots šis likumprojekts un kura to rūpīgi izskatīja un konstatēja, ka faktiski šis likumprojekts sasaistās vēl ar dažiem likumprojektiem, kuri tādā vai citādā ceļā nonāca Juridiskās komisijas rīcībā. Un tas bija likumprojekts pēc reģistra 675., kurā bija, varētu teikt, ļoti drakoniski piedāvāts šajos pašos pantos palielināt sankcijas, kā arī valdības viedoklis, ko Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Dalbiņa kungam bija uzticēts iesniegt tieši komisijā, kur arī bija skarti šie jautājumi.

Juridiskā komisija neviennozīmīgi atbalstīja šos priekšlikumus, kaut gan iesniedzēji no juridiskā viedokļa ļoti vāji spēja pamatot šos priekšlikumus. Kaut gan mēs piekritām, ka ir jāregulē varbūt šeit viens otrs pants un no prakses jādiferencē vai nu atbildība starp vienkāršu glabātāju un lietotāju, kas to dara mazos apmēros un savām vajadzībām, no dīleriem, bet atsauksmes tikai uz to, ka, redziet, Narkotiku apkarošanas birojs vai policijas un citas institūcijas tikai par savu galveno šķērsli redz mazos sodus — mēs šeit nesaskatām tādu būtisku pamatojumu, jo faktiski daudzos priekšlikumos sods pēc būtības uz augšu vai nu neiet, vai nu atkal izdara būtisku lēcienu, teiksim. Ja 251.pantā par pamudinājumu lietot šobrīd sods ir līdz pieciem gadiem, tad tiek paaugstināta tikai zemākā robeža, tiek piedāvāts ieviest viena gada zemāko robežu. Pirmajā daļā. Otrajā daļā, ja nav noteikta zemākā robeža, tad tiek piedāvāts noteikt trīs gadu zemāko robežu. 252. Kriminālkodeksa pantā "Narkotiku ievadīšana pret gribu" tas pats. Zemākā robeža nav pirmajā daļā, tagad tiek piedāvāts trīs gadus ieviest. Augšējā robeža kā bija 8 gadi, tā paliek.

Savukārt citos pantos, tātad 253.panta otrajā daļā, zemākā robeža tātad tiek piedāvāta no 5 — 12 gadiem, un tagad ir līdz 10 gadiem bez zemākās robežas. Tātad viens aspekts bija tas, ka bija jādiskutē zemākās robežas nepieciešamība. Tādā veidā mēs it kā izsakām savu neuzticību tiesu sistēmai, ka viņa nespēj, redziet, iedot pietiekami bargus sodus. Daudzās valstīs krimināllikumos vispār nav noteiktas zemākās robežas. Tātad ir noteikta tikai augstākā robeža, un tiesa var, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lemt par šiem jautājumiem. Diez vai šāda pieeja, nosakot zemākās robežas, nu it kā mēs savā likumdošanā tādu uzturam, bet nu, ja ir panti, kur tas nav, diez vai ir nepieciešams iet šajā virzienā, un šeit būtu nepieciešams otrajā lasījumā par daļu pantu vēl diezgan diskutēt. Vai viens gads vai trīs gadi, un nu ir tā nepieciešamība, kas ir jāievieš.

Otrām kārtām, dažos pantos bija piedāvāts ieviest zemāko robežu no 10 gadiem. Kur, teiksim, ja mēs saskaramies ar nepilngadīgajiem, tad kādu sodu viņiem noteikt? Maksimālais — 10 gadi, minimālais — 10 gadi. Tātad nepaliek nekāda izvēle.

Un šeit, protams, es nevaru piekrist dažu kolēģu priekšlikumiem: vispār savā laikā atņemt tiesām tiesības noteikt zemāk par zemāko. Tas, ņemot vērā iespēju cilvēkiem pārsūdzēt tiesas spriedumus arī Satversmes tiesā, tuvākajā laikā var novest pie tā, ka šāda te pieeja tiek atzīta par Satversmei un Latvijas kā demokrātiskas valsts neatbilstībai, un attiecīgi var atzīt, ka šādi ierobežojumi nav pamatoti.

Bez tam arī vairākos projektos bija mēģināts piedāvāt, gan valdības projektā, gan šajā, pret ko Juridiskā komisija iebilda kategoriski, tātad mēģināt kaut kā dalīt mācību iestādēs vai kafejnīcās, bāros, izklaides un masu pasākumu pārkāpumu norises vietās, šeit pastiprināt sodu. Mēs šeit neredzējām nekādu pamatu to atbalstīt, un to arī savā slēdzienā norādām, jo, ja policija nespēj kontrolēt šādas masu pasākumu vietas, tad attiecīgi ir jārīkojas, nevis jāaizbildinās ar to, ka visu laiku nav likumdošana kārtībā un kaut kas tāds.

Tad, kad Latvija pievienojās vairākām ANO narkotiku apkarošanas konvencijām, tad likumdošana tika sakārtota. Likumdošana tika sakārtota, un jāsaka, ka tā tika saskaņota arī pasaules tādā aspektā un sodi arī vairāk vai mazāk bija sabalansēti. Tā ka es neredzu tādu pamatu šobrīd sevišķam izrāvienam šeit par sodu bargumu, jo tad ir jārunā par konkrētām lietām. Un tad es gribu jautāt šiem iesniedzējiem, vai viņi vispār tuvāk par pieciem metriem kāds ir narkomānu vai narkotiku lietotāju savā mūžā redzējis? Vai ir saskāries ar šīm problēmām? Es ļoti šaubos. Vai tikai atsaucoties uz tādu policijas darbinieku paziņojumu, ka jāpastiprina un ka tā ir vienīgā izeja, vai tā būtu pareiza izeja? Jo es arī nezinu. Kāpēc tad valdība nenāk skaidri un gaiši konceptuāli ar priekšlikumu — pastiprināt šos sodus, bet kaut kā otrā lasījumā, komisijā un tā tālāk. Jo, ja mums ir problēmas, tad mums ir problēmas citos pantos. Es nesaprotu, kāpēc mēs neredzam šos pantus, ja mēs apskatām konkrētas lietas. Jo man ir tāda sajūta, ka mēs tikai ietekmējamies no tā, ko rāda televīzija vai raksta prese. Bet nu tur bieži ir vairāk emociju nekā faktu. Paskatīsimies, kur tad bija problēma, teiksim, tajā pašā Silavas un Priverta lietā. Problēmas tur bija nevis likumdošanā, nevis kaut kur citur, bet problēmas bija tieši policijas neprofesionālā darbībā. Iepazīstoties ar Augstākās tiesas Senāta spriedumu, kas atcēla visus šos spriedumus, jūs redzēsiet, kur šīs problēmas ir. Tieši policijas neprofesionālā rīcībā, nevis likumdošanas bardzības trūkumā. Tā ka Juridiskā komisija ar dalītām jūtām atbalstīja pirmajā lasījumā, un šeit mēs uzskatām, ka šādā nopietnā pavērsienā ir nepieciešams rūpīgi izpētīt zinātnieku viedokli, praktiķu viedokli un rūpīgi arī ieklausīties tiesas viedoklī, un tādēļ arī mūsu slēdziens šeit tātad ir aicinājums Aizsardazības un iekšlietu komisijai rūpīgi izvērtēt jautājumus par soda zemākās robežas noteikšanas nepieciešamību un tāpat par to, vai varbūt ir nepieciešams nodalīt lietotāja atbildību no izplatītājatbildības daudz striktāk, un varbūt tātad var runāt par mazgadīgo un nepilngadīgo kā šādu te objektu tirdzniecībai atdalīšanu, ja tas nepieciešams. Paldies!

Sēdes vadītājs . Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Noteikti daļēji varētu piekrist Muciņa kunga viedoklim un teiktajam gan par zemāko sodu, gan vispār par sodu politiku kopumā mūsu valstī. Bet to, kas skar šo te likumprojektu kopumā, iesniegto likumprojektu, noteikti tas ir atbalstāms, un te es varētu teikt: labāk tad vēlāk nekā nekad. Diemžēl jāatzīmē, ka gadu atpakaļ analoģiski priekšlikumus es biju iesniedzis, un arī tajā skaitā to, kas skar 49. un 55. Krimināllikuma pantu. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ parlamenta vairākums toreiz šos priekšlikumus bez jebkādas motivācijas noraidīja. Es ceru, ka šodien vismaz šī te zemākā soda sankcija tiks pacelta. Kur es Muciņa kungam varu pilnībā piekrist, un pie šī slēdziena, paldies Dievam, ir nākusi arī Aizsardzības un iekšlietu komisija, ka, paceļot zemāko soda sankcijas robežu, mēs neatrisinām problēmu kopumā. Tāpēc ka tikmēr, kamēr mums eksistē tādā redakcijā 49. un 55. Krimināllikuma pants, kuri atļauj, pieļauj iespēju piespriest zemāku par zemāko sodu, nekā to paredz Krimināllikums, atvainojiet, mēs varam celt sankcijas 10, 15 gadu un vēl vairāk. Jebkurā gadījumā paliek manevra iespējas. Ja jau šis te Krimināllikums tiktu izmantots normāli, ar to garu, kāds ir ielikts jau tagad eksistējošā Krimināllikumā, daudzas lietas arī nebūtu nepieciešams grozīt. Un šeit būtu vairāki konkrēti piemēri. Kaut vai, ja mēs runājam par tā saucamo skandalozo Verbicka krimināllietu.

Cienījamie kolēģi! Neviens jau neliedz prokuroram saskaņā ar Krimināllikuma 49.pantu visus šos te noziegumus saskaitīt, sasummēt. To atļauj 49.pants. Tas nez kāpēc nenotika, bet tikai prokuratūra pieprasīja nez kāpēc ļoti zemu soda veidu.

Runājot par atbildību gan par narkotiku lietošanu, gan par to tirdzniecību. Te es nevarētu piekrist Muciņa kungam, ja mēs runājam par demokrātiju vispār kā tādu. Arī Eiropas Savienības valstīs ir dažāda pieredze un dažāda prakse. Un lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu ir paredzēta ļoti barga atbildība par narkotiku tirdzniecību, tāpat kā par narkotiku lietošanu. Vācijā tikai par to, ka pie jums ir atrasta viena kokaīna deva, kā minimums jau ir viens gads cietumsoda. Neatkarīgi no tā, vai jūs to esat gatavojies pārdot vai lietot pats. Singapūrā par narkotiku lietošanu, nemaz nerunājot par tirdzniecību, draud mūža ieslodzījums līdz pat nāves sodam. Nez kāpēc mēs ņemam to, kas mums bieži vien ir izdevīgi, un tad ar to arī manipulējam. Man jāatzīmē vēl viena lieta, ka diemžēl Ministru kabinets Andra Bērziņa vadībā ne vienmēr ir konsekvents. Arī to, kas skar šos te grozījumus, runājot par narkotiku lietošanu. Vēl pagājušā gada novembrī Ministru prezidents Andris Bērziņš publiski paziņoja, ka mēneša laikā tiks iesniegti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā. Tieši šī iemesla dēļ Aizsardzības un iekšlietu komisija atlika uz nenoteiktu laiku izskatīšanai mūsu kolēģa Andreja Klementjeva vadībā iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, kuri ir ļoti līdzīgi ar šodien izskatāmajiem. Līdz pat šai dienai no Ministru kabineta mēs neesam saņēmuši priekšlikumus. Pēc tam saņēmām priekšlikumus no Iekšlietu ministrijas. Bet tādā gadījumā nevajag vienkārši mētāties ar solījumiem.

Par to, kas skar Krimināllikuma revīziju kā tādu, es gribu atzīmēt un ļoti ceru, ka tuvākajās plenārsēdēs mēs ratificēsim konvenciju cīņai ar transnacionālo organizēto noziedzību. Bet šajā gadījumā ne tādā veidā, kā ir iesniedzis Ministru kabinets, kā rezultātā faktiski organizētā noziedzība kā klases no Latvijas juridiskās leksikas sāks izzust, bet ar tiem labojumiem, par kuriem mēs diskutējām šodien... vakar, es atvainojos, komisijas sēdē. Kad beidzot arī eksperti varēs paskaidrot, ko tad viņi grib. Krimināllikums mums ir nevis "jāuzspridzina", bet tas ir jāpilnveido, un diemžēl ne vienmēr mūsu tiesām mēs varam ticēt. Un tiesa arī ir jāieliek kaut kādos noteiktos rāmjos, lai nevarētu manipulēt ar šīm te zemākajām robežām. Un visos Krimināllikuma pantos, kur nav noteikta šī te zemākā robeža, tā noteikti ir arī jānosaka.

Kopumā es aicinu visus kolēģus atbalstīt šos grozījumus un to pieņemšanu pirmajā lasījumā un iesaku vismaz noteikt pāris nedēļas nepieciešamo priekšlikumu iesniegšanai, lai komisija varētu rūpīgi tos izvērtēt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Manuprāt, jau visi viedokļi šeit ir vērā ņemami, ko teica gan Muciņa kungs, gan Ādamsona kungs. Protams, vienu lietu gan es gribētu teikt. Muciņa kungs teica tādus vārdus, ka vispirms vai kāds no likumdevējiem ir saskāries ar cilvēkiem, kuri ir lietojuši un varbūt kuri tirgoja šīs narkotiskās vielas. Tad es varu teikt, ka es esmu saskāries ar ģimeni, kur, teiksim ir 20 gadus vecs cilvēks, kas ir sācis lietot šīs narkotiskās vielas. Tad ziniet, tā ir traģēdija priekš ģimenes. Un līdz ar to es pilnīgi piekristu, un arī komisijā debates bija par to, ka tieši dīleriem vajag — arī šī apakšējā robeža ir, manuprāt, jānosaka, un arī komisijā gāja par to runa. Fakts ir tāds, ka arī tiesām un arī prokuroriem ir nopietni jāstrādā savā amatā, lai nav tā, ka par narkotiku, teiksim, tirgošanu soda divreiz nosacīti. Tas nav nopietni. Paldies! Es lūgtu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 8. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums . 16.februāris.

Sēdes vadītājs . 16.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" , reģistrācijas nr.766. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma konceptuāli atbalstīt, protams, piestrādājot vēl, debatējot un cerot uz priekšlikumiem, lai mēs to pilnveidotu precīzi, kā vajadzētu, lai tas darbotos tieši uz tam organizācijām, tieši uz šīm ekstrēmām organizācijām, un tās arī saņemtu pelnīto sodu, ko paredzēs Krimināllikums. Mēs redzam, kas notiek šobrīd Eiropā, kas notiek Zviedrijā ar šīm organizācijām, un kā apmēram izvēršas šī darbība un kādas problēmas tiek radītas. Es domāju, ka mēs ejam pareizo ceļu, un tikai mums ir precīzāk varbūt jānoformulē šie mūsu priekšlikumi un atbildība Krimināllikumā. Tāpēc es lūgtu atbalstīt pirmajā lasījumā. Strādāsim tālāk otrajā lasījumā visi kopā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 12, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums . 16.februāris.

Sēdes vadītājs . Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija pēc pirmā lasījuma nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu. Līdz ar to likumprojekts virzāms uz otro lasījumu tādā redakcijā, kādā tas bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs . Tas varētu būt 6.februāris.

Sēdes vadītājs . 6.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja šo likumprojektu, to ir sagatavojusi Ārlietu ministrija un apstiprinājusi kā projektu valdība. Minētais projekts ir paredzēts arī kā viens no instrumentiem, kā būtiski uzlabot Latvijas un Polijas starpvalstu attiecības. Komisija atbalstīja šī projekta virzīšanu un pieprasīs papildu informāciju no Ārlietu ministrijas.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Rasnačs . 6.februāris.

Sēdes vadītājs . 6.februāris. Paldies! Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Kā jau es teicu iepriekšējā sēdē, kad mēs nodevām šo likumprojektu Saeimai izskatīšanai, šeit ir iekļauti būtībā tehniski grozījumi, kas saistīti ar to, ka ISO sertifikāti, kas iepriekšējā redakcijā bija uzskaitīti vairāk, šobrīd ir apvienoti formā "9001". Un šeit vēl papildus bez standarta ISO "14 001" ir paredzēts arī labas ražošanas prakses sertifikāts, kas tiek piemērots atsevišķās ražošanas nozarēs. Tā ka tiešam šis likumprojekts ir ļoti īss un izsmeļošs, es lūdzu noteikt tam steidzamību un atbalstīt arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

A.Poča . Neskatoties uz to, ka tas ir tik ļoti īss, tomēr, lai izvairītos no jebkurām neprecizitātēm, es lūgtu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam pirmdien līdz pulksten 15... nē, rīt līdz pulksten 17 un otro lasījumu — 9.februārī.

Sēdes vadītājs . Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 2.februāris, izskatīšana otrajā lasījumā — 9.februārī. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie deputāti! Tas ir tipveida likumprojekts, kādu esam jau pieņēmuši ar vairākām valstīm, dažāda iemesla dēļ ar dažām tas ir aizkavējies ne mūsu vainas dēļ un arī ne mūsu Ekonomikas ministrijas vainas dēļ, bet sakarā ar izmaiņām preču izcelsmes noteikumos, kuri stājušies spēkā ar šā gada 1.janvāri, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šim likumam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R.Labanovskis . Lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

R.Labanovskis . Ja nav iebildumu, tad arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Ārlietu komisija ierosina sēdei pirmajā lasījumā izskatīt un apstiprināt šo likumprojektu "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu", jo tādā veidā Latvija pierādītu, ka mēs arī piedalāmies un atbalstām globālo atbruņošanās procesu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Labanovskis . 8.februāris.

Sēdes vadītājs . 8.februāris. Paldies! Izskatām lēmuma projektu Par deputāta Jāņa Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1.Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā". Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 5. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir deputāta Māra Vītola iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Un pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums — lēmuma projekts: "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz otro lasījumu likumprojektiem "Par Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā", "Konvenciju par cilvēktiesībām un biomedicīnu" un "Par Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā Papildprotokolu par cilvēku klonēšanas aizliegumu" līdz 2001.gada 30.aprīlim". Bet tā kā deputāts Vidiņš vēlas runāt debatēs, tad mums vispirms ir jālemj par desmit deputātu iesniegumu: turpināt sēdi bez pārtraukuma. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav!") Nav. Lūdzu, vārds Jurim Vidiņam.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie deputāti! Es neaizņemšu ļoti ilgu laiku, bet es jums gribēju paskaidrot, lai mēs zinātu, par ko mēs balsojam un kamdēļ mēs balsojam.

Šīs konvencijas 28. pants nosaka, ka bioloģijas un medicīnas attīstības rezultātā radušies fundamentālie jautājumi jāapspriež atbilstošā sabiedriskā diskusijā, proti, saistībā ar būtiskām medicīniskām, sociālām, ekonomiskām, ētiskām un juridiskām sekām, un ka to iespējamā lietošana jāveic pēc atbilstošām konsultācijām.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija uzaicināti Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas pārstāvji, kā arī biomedicīnas zinātnes pārstāvji. Šīs konvencijas ratificēšanas procesā mēs varam atrunāt jebkuru pantu no šīs konvencijas, bet, ja mēs to darām, tad noteikti ir jābūt šīs atrunas esošā likumdošanā.

Galvenais strīda ābols ir par to, ko profesors Grēns arī teica, tas ir 18. panta 2. daļas 2. punkts, ka cilvēku embrija radīšana pētnieciskiem nolūkiem ir aizliegta. Pagājušās Saeimas sēdes laikā es jau jums minēju Lielbritānijas parlamenta lēmumu... likumu, ka viņiem līdz 14 dienām šo embriju ir tiesības izmantot zinātniski pētnieciskiem nolūkiem. Tādēļ mēs lūdzām Ārlietu ministrijas pārstāvi pieprasīt jeb lūgt no Lielbritānijas parlamenta šo likumu.

Otrkārt, kā profesors Grēns teica, šī konvencija nav izvērtēta pašu zinātnieku aprindās, un viņš baidās, ja mēs šo konvenciju pieņemsim, ka biomedicīnas attīstībai Latvijai mēs pieliksim punktu, lai gan, kā mēs visi zinām, gēnu inženierijā mūsu zinātne iet, kā saka, zinātnes priekšgalā.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es jūs ļoti lūgtu nacionālās likumdošanas sakārtošanas dēļ iesniegumu termiņu pagarināt nevis līdz 30. aprīlim, kā Seiksta kungs lika priekšā, bet līdz 30. jūnijam vai 1. jūnijam, lai mēs rudens sesijā šo konvenciju varētu ratificēt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Šis priekšlikums, ko izteica Vidiņa kungs, nav iesniegts rakstiski, tā ka mēs balsosim par lēmuma projektu, kuru ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un kas visiem deputātiem ir izdalīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Aijai Počai.

A.Poča (LC). Kuģniecības izmeklēšanas komisija pulcējas pulksten 14 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītājs . Jakovs Pliners vēlas sniegt paziņojumu — izziņu.

J.Pliners (PCTVL). Godātie kolēģi! Kad mēs izskatījām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"", kā jūs visi dzirdējāt, deputāts Dobeļa kungs mēģināja mani mācīt un audzināt, runājot par valsts karoga krāsu. Es domāju, ka mums, deputātiem, pirmkārt jāvadās pēc Satversmes, kas ir Latvijas valsts un Latvijas likumdošanas pamatu pamats, tātad svēts dokuments. Kādreiz man arī pārmeta sliktu akcentu. Es nevaru, man izglītība neatļauj teikt, ka kāds no mums neprot lasīt. Citēju: Satversmes 1. nodaļa "Vispārējie noteikumi", 4. punkts, otrais teikums: "Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru".

Otrkārt, pēc likumdošanas, citēju spēkā esošo likumu "Par Latvijas valsts karogu", 1. pants: "Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2..." Nu, es tur izmērus... attiecību neteikšu. (Starpsauciens: "Malacis!")

Sēdes vadītājs . Paldies!

J.Pliners . Un pēdējais. Es uzskatu, ka diemžēl atsevišķiem deputātiem trūkst politiskās kultūras, tolerances un korektuma. Un aicinu jūs visus, cienījamie kolēģi, vērst uz to uzmanību. Paldies!

Sēdes vadītājs . Dzintaram Kudumam.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisijas kolēģi, lūdzu pulcēties augšā mūsu komisijā uz sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs . Bartaševiča kungam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti, nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Gundars Bojārs, Guntars Krasts, Jānis Esta, Silva Golde, Māris Vītols, Mārtiņš Emsiņš, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 1.februāra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Labvakar! Pulkstenis ir 17.00. Uzklausīsim ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns atbildēs uz deputātu grupas jautājumu "Par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi". Lūdzu, Greiškalna kungs!

K.Greiškalns (izglītības un zinātnes ministrs). Godājamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie deputāti! Tātad jautājums — kādus pasākumus plāno veikt Izglītības un zinātnes ministrija, lai pilnībā izpildītu Izglītības likuma 53.panta otrās daļas prasības?

Tātad pirmais pasākums, tā ir sekmīga un garantēta grafika īstenošana līdz 2003.gada 1.septembrim, kurš paredz skolotāju algu paaugstināšanu.

Otrais. Ir sagatavoti grozījumi Izglītības likumā, kuri paredz normas, ka ar 2001.gada 1.septembri jābūt pedagogiem ar augstāko izglītību, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi grozījumus, lai varētu pagarināt termiņu tiem pedagogiem, kuri strādā izglītības iestādēs, līdz 2004.gada 1.septembrim. Līdz ar to tātad šis pārejas periods līdz 1.septembrim nav atrunāts likumdošanā.

Otrs jautājums — kā ministrija saprot jēdzienu "zemākā profesionālā kvalifikācija". To nosaka noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai. Noteikumi nr.347, 2000.gada 6.oktobrī pieņemti.

Bez tam lūdzam darīt zināmu grafiku, kādā laika posmā tiek plānota pakāpeniska samaksas palielināšana pedagogiem ar zemāko profesionālo kvalifikāciju līdz likuma noteiktajiem apmēriem. Tātad līdz 2002.gada 1.septembrim to nosaka likums, tātad ir noteikta atsaiste no minimālo algu pielietošanas pedagogu samaksai, to mēs likumdošanā noteiktā kārtībā garantējam līdz 2002.gada 1.septembrim, un līdz 2003.gada 1.septembrim pēc Ministru kabineta pieņemtā grafika skolotāju likme ir jāpaaugstina līdz 140 latiem.

Sēdes vadītājs . Paldies! Ministrs ir sniedzis arī rakstisku atbildi uz jautājumu. Papildjautājumus var uzdot tikai tie deputāti, kuri ir iesnieguši jautājumu. Atbilde ir sniegta. Paldies!

Ir saņemts ekonomikas ministra Aigara Kalvīša iesniegums par to, ka viņš, ņemot vērā Ministru prezidenta uzaicinājumu, tikties tieši šajā laikā — pulksten 17 ar Ministru prezidentu, lai apspriestu Starptautiskā valūtas fonda ekonomiskās politikas memorandu, līdz ar to viņš ierasties nevar un lūdz atlikt atbildi uz deputātu jautājumu līdz nākamajai ceturtdienai. Tātad ekonomikas ministrs sniegs atbildi nākamceturtdien.

Ministru prezidenta Andra Bērziņa atbilde uz deputātu Burvja, Bojāra, Zvejsalnieka, Čevera un Arņa Kalniņa jautājumu arī tiek atlikta uz nākamo ceturtdienu. Paldies!

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs K.Greiškalns

Uz jaut. Nr. 90 — dok. Nr. 2752

Par Izglītības likuma 53. panta otrās daļas izpildi

 

Informējam, ka ir izstrādāts un 22.08.2000. Ministru kabinetā akceptēts (sēdes prot. Nr.39, 30.§) "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks". Tas paredz pakāpenisku pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un to, ka pedagogam ar augstāko profesionālo izglītību un darba stāžu līdz pieciem gadiem mēneša amatalga par vienu slodzi nav zemāka par valsts civildienesta referenta zemāko mēnešalgu.

Jēdziens "zemākā profesionālā kvalifikācija" tiek lietots pārejas periodā līdz likuma prasību stāšanās spēkā (Izglītības likuma 48. pants un 49. pants nosaka, ka pedagogam nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība, un šī likuma Pārejas noteikumu 5. punkts nosaka iepriekšminēto prasību stāšanos spēkā ar 2001. gada 1. septembri. Ministru kabineta 2000. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 347 "Par prasībām pedagogiem nepieciešamai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai" ir veidoti atbilstoši likumam un stājas spēkā ar 2001. gada 1. septembri.).

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar 01.08.2000. nolemto Ministru kabinetā (sēdes prot. Nr.34, 27.§) Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un 04.01.2001. iesniegusi Valsts kancelejā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Tas paredz izteikt 53. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Pedagogam ar augstāko profesionālo izglītību un darba stāžu līdz 5 gadiem mēneša amatalga par vienu slodzi nav zemāka par valsts civildienesta referenta zemāko mēnešalgu", kā arī izteikt Pārejas noteikumos 4. punktu šādā redakcijā:

"4. Līdz 2003. gada 1. septembrim pedagogu darba samaksa tiek īstenota pēc Ministru kabinetā akceptētā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika. Šī likuma 53. panta otrā daļa stājas spēkā 2003. gada 1. septembrī."

Likumprojekts saskaņots ar visām ministrijām un Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrību.

Tādējādi, ievērojot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā paredzētos pedagogu algu palielināšanas etapus, Izglītības likuma prasības tiks izpildītas līdz 01.09.2003.

2001. gada 1. februārī Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

Kopsavilkums

2001. gada 1. februāra sēdē

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"". (Reģ.nr.750) (dok. nr.2585; nr.2660) Balsojums: 91 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju Nr.1/2000 "Par grozījumiem Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"". (Reģ.nr.787) (dok. nr.2647; nr.2726) Balsojums par steidzamību: 88 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 87 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumu:

— "Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu". (Reģ.nr.724) (dok. nr.2412; nr.2724) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"". (Reģ.nr.730) (dok. nr.2438; nr.2725) Balsojums: 71 par, 0 pret, 15 atturas.

— "Grozījumi likumā "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās"". (Reģ.nr.662) (dok. nr.2219; nr.2708) Balsojums: 82 par, 2 pret, 0 atturas.

— "Par nekustamā īpašuma tiesību atjaunošanu Jūrmalciema baptistu draudzei". (Reģ.nr.747) (dok. nr.2572; nr.2721) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem"". (Reģ.nr.788) (dok. nr.2648; nr.2710) Balsojums par steidzamību: 50 par, 28 pret, 12 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 75 par, 16 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.797) (dok. nr.2692; nr.2723) Balsojums par steidzamību: 82 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.765) (dok. nr.2615; nr.2707) Balsojums:72 par, 12 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". (Reģ.nr.769) (dok. nr.2619; nr.2709) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu"". (Reģ.nr.771) (dok. nr.2621; nr.2713) Balsojums: 56 par, 14 pret, 18 atturas.

— "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā". (Reģ.nr.779) (dok. nr.2637; nr.2714) Balsojums: 79 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.768) (dok. nr.2618; nr.2715) Balsojums: 78 par, 0 pret, 8 atturas.

— "Grozījumi Krimināllikumā". (Reģ.nr.766) (dok. nr.2616; nr.2716) Balsojums: 63 par, 12 pret, 1 atturas.

— "Par nekustamā īpašuma Jūrmalā, Jūras ielā 54, nodošanu Polijas Republikai". (Reģ.nr.770) (dok. nr.2620; nr.2722) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu". (Reģ.nr.751) (dok. nr.2586; nr.2727) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

 

 

Nodeva komisijām Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus, līdz ar to pieņemot 1.lasījumā likumprojektu:

— "Grozījums likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"". (Reģ.nr.789) (dok. nr.2661; nr.2661A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu Nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmes noteikumiem"". (Reģ.nr.799) (dok. nr.2700; nr.2700A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". (Reģ.nr.802) (dok. nr.2718; nr.2718A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par civilstāvokļa aktiem"". (Reģ.nr.803) (dok. nr.2719; nr.2719A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— "Konkurences likums". (Reģ.nr.804) (dok. nr.2720; nr.2720A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Eiropas lietu komisijai.

— "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"". (Reģ.nr.805) (dok. nr.2728; nr.2728A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

 

 

Pieņēma lēmumus:

— "Par deputāta Jāņa Lāčplēša atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāva".(dok. nr.2735) Balsojums: 83 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Par deputāta Jāņa Bunkša ievēlēšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā sastāvā". (dok. nr.2736) Balsojums: 86 par, 0 pret, 2 atturas.

— "Par deputāta Roberta Jurdža atsaukšanu no Saeimas Revīzijas komisijas". (dok. nr.2738) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā". (dok. nr.2739) Balsojums: 80 par, 0 pret, 5 atturas.

 

 

Nodeva Pieprasījumu komisijai:

— deputātu E.Baldzēna, J.Čevera, V.Lāzo, O.Zvejsalnieka, R.Labanovska, I.Burvja, O.Grīga, V.Lauska, A.Kalniņa, P.Salkazanova pieprasījumu ekonomikas ministram A.Kalvītim "Par pieļautajiem pārkāpumiem PVAS "Latvijas kuģniecība" privatizācijas procesā". (dok. nr.2743)

Nenodeva komisijām likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par svētku un atceres dienām"". (Reģ.nr.800) (dok. nr.2704; nr.2704A) Balsojums: 26 par, 13 pret, 49 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"". (Reģ.nr.801) (dok. nr.2706; nr.2706A) Balsojums: 29 par, 7 pret, 58 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra K.Greiškalna atbildi uz deputātu J.Jurkāna, J.Plinera, P.Maksimova, M.Mitrofanova, O.Tolmačova, M.Lujāna, A.Bartaševiča un I.Solovjova jautājumu par Izglītības likuma 53.panta otrās daļas izpildi. (dok. nr.2752)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 1. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeimā bija ražīga un pat brāzmaina diena, jo izraisījās debates par vairākiem likumprojektiem, kas tika pieņemti pirmajā lasījumā. Tas ir rets gadījums, kad jau pirmajā lasījumā konceptuāli kaislīgi debatē par vai pret par vairāk nekā vienu likumprojektu vienā un tajā pašā sēdē. Pieņēmām normas, kas, iespējams, tiks vērtētas dažādi — gan likumā par akcīzes nodokli naftas produktiem, gan par citām lietām, gan par to, ka turpmāk pie visām skolām vienmēr karāsies Latvijas valsts karogs. Bija deputāti, kas stingri iestājās pret šo normu.

Kārtējo reizi noraidījām ideju, ka 8.marts atkal varētu kļūt par svētku dienu. Šī ideja katru gadu janvārī un februārī no jauna atdzimst Saeimā. Tā ir droša pazīme, kas liecina, ka tuvojas pavasaris. Tāda pati ir ideja, ka, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad šī svētku diena jāpārvirza uz nākamo darba dienu. Mūsuprāt, svin vēsturisku dienu, ko grib atcerēties, pieminēt, nevis brīvdienu. Ja nepieciešams palielināt brīvdienu skaitu Latvijas Republikā, tad to var apzināti apsvērt, izvēloties meteoroloģiski labvēlīgu laiku vasaras vidū, un pieņemt lēmumu, ka sabiedrība palielina brīvdienu skaitu vienā jūlija nedēļas nogalē. Bet tāpēc nav svētki jāpārceļ uz citām dienām.

Šodien tika iesniegts deputātu pieprasījums, kas ir ļoti interesanta politiska iniciatīva. Esmu pārliecināta, ka kolēģi, kas to parakstījuši, būs gatavi izstāstīt tā būtību. Man gribētos dalīties bažās, kas rodas, politiski vērtējot to no parlamentārā viedokļa. Nav izslēgts, ka šajā dokumentā ekonomikas ministram formulēti jautājumi, uz kuriem nav iespējama pareiza atbilde, jo to būtība ir — vai jūs atzīstat, ka privatizācijas noteikumos pieļautas kļūdas, neprecizitātes vai pat nelikumības? Ja ekonomikas ministrs atzīs, ka tur ir nelikumības, iespējams, tūlīt sekos kādi radikāli opozīcijas puses soļi, līdz pat neuzticības izteikšanai. Ja viņš neatzīs, ka tur ir nelikumības vai neprecizitātes, tad atbilde neapmierinās jautājuma iesniedzējus. Un sekos tieši tas pats. Manuprāt, tas vērtējams arī kā samērā veikls politisks manevrs, lai kārtējo reizi destabilizētu situāciju valstī un traucētu valdībai veiksmīgi strādāt, turpināt sarunas ar Eiropas komisiju un pildīt valdības deklarāciju.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu runāt par pagājušās nedēļas notikumiem un par to, par ko šodien esam balsojuši Saeimā. Gribu izskaidrot situāciju, lai jebkuram būtu saprotams, kas notiek ar mūsu frakciju un koalīciju.

Konflikta sākums bija balsojums par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu komisijām. Grozījumi paredzēja atbrīvot reliģiskās organizācijas no īpašuma nodokļa vispār. Šis likumprojekts tieši nesaistījās ar budžeta balsojumu, jo likumprojekta nodošana komisijām nenozīmē, ka likums jau pieņemts. Mēs informējām premjeru un mūsu koalīcijas partnerus, ka mums ir brīvs balsojums. Cik man zināms, daži deputāti šo nodošanu komisijām var atbalstīt, labākajā gadījumā, nebalsojot vispār. Baznīca kā reliģiska organizācija daudzās no Rīgas attālās vietās ir vienīgais garīgais centrs. Lai uzlabotu draudžu finansu situāciju, reliģiskās organizācijas cenšas uzsākt saimniecisku darbību. Taču pamatienākums baznīcai ir un paliek draudžu ziedojumi. Draudzēs ir arī ārsti, skolotāji un pensionāri. Apliekot reliģisko organizāciju īpašumu, ko izmanto saimnieciskajā darbībā, ar nekustamā īpašuma nodokli, valsts atņem papildu līdzekļus draudžu dalībniekiem, tos divkārši sodot — gan ārstus, gan skolotājus, gan pensionārus. Ministru prezidenta apgalvojumi, ka nepietiks naudas, lai izmaksātu algas ārstiem un skolotājiem, ir populistiski. Tā mēģina nostādīt reliģiskās organizācijas pret sabiedrību. Neiztur kritiku arī A.Bērziņa kunga apgalvojums, ka valsts budžets zaudētu 20 miljonus latu. Tātad reliģisko organizāciju nekustamais īpašums, ko tās izmanto saimnieciskajā darbībā, ir apmēram 2 miljoni latu vērtībā. Premjers un koalīcijas partneri elementāri pārkāpj morāli ētiskās normas, stāstot nepatiesību par nodokļu lielumu — 20 miljoni, kas faktiski, pēc aptuveniem aprēķiniem, ir 400 000 latu. Un kas — salīdzinājumā ar 400 000 latu, ir tas miljons, ko Rīgas pilsēta ir paredzējusi izlietot 800 gadu svētku salūtam. Šādu izmaksu dēļ valstij pietrūkst naudas skolotājiem un pensionāriem. Pretstatīt baznīcu vai kādu citu reliģisku organizāciju tautai ir amorāli.

Bija A.Bērziņa kunga mēģinājums sašķelt mūsu frakciju, kas turēja vēlētājiem doto vārdu. Premjers sodīja mūs ar voluntāru rīcību, rakstot vēstuli četriem frakcijas deputātiem par nosūtīšanu opozīcijā, vienam piedāvājot palikt pozīcijā. Vēlāk premjers atzina, ka šādu tiesību viņam nav. Jau esmu saskārusies ar "skaldi un valdi" politiku, taču tā nav raksturīga A.Bērziņa kungam, bet viņa priekšgājējam. Šis punkts, kā arī dažas avīzes, kuru slejās bieži vien izskan tendencioza, sagrozīta informācija, runā par to pašu. Skaidri jāapzinās, ka bez neatkarīgiem masu medijiem mums nekad nebūs demokrātijas. Es gribētu citēt Māti Terēzi: "Politiķiem jāpavada ilgāks laiks uz ceļiem. Es domāju, ka tas palīdzēs viņiem kļūt par labākiem valstsvīriem."

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Domājot par šīsdienas sēdi, jāsecina, ka lieku reizi ir jāatgādina mūsu apvienības mūsdienīgais aicinājums: "Latvieti, nepadodies!" Tāpēc apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK bija iesniegusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Šo grozījumu būtība balstās uz stingrākiem sodiem un asāku rīcību pret tādiem Latvijā esošiem elementiem, kas joprojām vēlas radīt jūkli, kur vien iespējams. Piemēram, aicinājumi nepildīt mūsu valsts likumus, neglītā rosīšanās, kad runājām par Valsts valodas likumu. Jau tā tas ir tik liberāls, bet vēl ir bezkaunība mēģināt praktiski nepildīt šo likumu un aicināt citus darīt tāpat.

Otrs piemērs — nereģistrētas organizācijas ar pretvalstisku noslieci. Darbība šādās organizācijās ir nepieņemama un būtu stingri sodāma, tāpēc iesniedzām likuma grozījumus, kas paredz attiecīgi stingrākus sodus. Šos grozījumus Saeima šodien, paldies Dievam, virzīja uz priekšu bez īpašām debatēm, jo mūsu iespējamie pretinieki bija krietni paguruši rīta debatēs, izlādējuši visu enerģiju, kārtējo reizi demonstrēdami gan savu attieksmi, gan mūsu valsts vēstures un tradīciju nezināšanu. Viens beidzot tomēr attapās un sēdes beigās parādīja, ka sācis lasīt Latvijas Republikas Satversmi. Paldies viņam kaut vai par to. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK šādu darbību turpinās, neskatoties ne uz priekšvēlēšanu, ne pēcvēlēšanu posmu. Uzskatām, ka viena nacionāli konservatīva partija ir vajadzīga.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien bija vētraina debašu diena. Sociāldemokrāti vairāk uzmanības pievērsa diviem citiem jautājumiem. Pirmais ir likuma grozījumi par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, un mēs norādījām, ka valdības partijas nepārtraukti runā par finansu līdzekļu trūkumu, tajā pašā laikā likumā dodot tiesības Privatizācijas aģentūrai mainīt pēc privatizācijas līguma noslēgšanas maksāšanas līdzekļus — latus pret sertifikātiem, mainīt maksāšanas termiņus, nesaglabāt darba vietas, ja izdarīta zināma iemaksa nacionālās nodarbinātības fondā. Mēs uzskatām, ka šinī gadījumā atbilstoši valsts kontroles atzinumam un dokumentiem jau līdz 1997.gada 1.jūlijam, tas ir līdz laikam, kad Privatizācijas aģentūrai nebija šādas iespējas, tā pieņēmusi virkni nelikumīgu lēmumu 153 uzņēmumos par to, ka šāda iespēja ir. Vēlāk šī netaisnība tiek legalizēta, un rezultātā jau līdz 1997.gada 1.jūlijam zaudējumi ir 11 miljoni latu, kas tiek aizstāti ar 12 miljoniem sertifikātu. Bet zemākā cena sertifikātam bija 73 santīmi. Valdības partijas kārtējo reizi šo priekšlikumu noraidīja, ko mēs nevaram saprast, mūsuprāt, tā ir amorāla rīcība.

Otrs, ko mēs uzsvērām, bija tas, ka, rūpīgi vērojot un sekojot "Latvijas kuģniecības" privatizācijai, sociāldemokrātu frakcija kopā ar saviem juristiem izpētījusi, ka daudzās lietās ir rupji pārkāpti likumi, arī Ministru kabineta noteikumi, Privatizācijas aģentūras statūti, tajā skaitā arī Ministru kabineta un Privatizācijas aģentūras izstrādātie privatizācijas noteikumi "Latvijas kuģniecībai". Mums pārmet un saka, ka nav iespējama pareiza atbilde. Uzskatām, ka rupjus likuma pārkāpumus vienmēr var atcelt, un šinī gadījumā, ja to atceltu, būtu zaudējums dažām valsts amatpersonām, kādām atsevišķām ekonomiskām grupām, bet katrā ziņā ne sabiedrībai un ārvalstu investoriem, kas pašreiz pretendē uz "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. Gribu atgādināt, ka "Latvijas kuģniecība" skar valsts budžetu desmitiem miljonu latu apmērā. Uzskatām, ka tie ir nopietni un aktuāli jautājumi, kas ir šajā pieprasījumā — kaut vai ekspertu padome, kura nav devusi savu atzinumu, nepārprotamā paviršība, nekompetence un steiga, kādā šie privatizācijas noteikumi izstrādāti Privatizācijas aģentūrā, rāda, ka Ministru prezidentam un A.Kalvīša kungam vajadzētu izvērtēt šo darbību un labot pieļautās kļūdas.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Viens no kardināliem jautājumiem Latvijā ir tas, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas, daudzās pilsētās parādās jauni deputātu kandidāti. Arī mūsu apvienība izvirzījusi daudz jaunu cilvēku — gan uzņēmējus, gan citu sabiedrības slāņu pārstāvjus, kuri kandidēs Rīgā, Liepājā, Tukumā, Daugavpilī, Rēzeknē. Patīkami, ka mūsu apvienība vairāk sāk mēģināt virzīt savu pārstāvniecību uz pašvaldību vēlēšanām plašākos reģionos. Tas ir svarīgākais jautājums, kura ietekmē paies tuvākie pāris mēneši. Vēl ļoti svarīgs ir "Latvijas kuģniecības" privatizācijas jautājums. Patīkami, ka investori nav nobijušies un pieteikušies uz "Latvijas kuģniecības" privatizāciju un notiks pieteikumu izvērtēšanas process. Šī procesa laikā uzmanīgi jāseko, kā tiek ievēroti noteikumi un vai tie ir pietiekami caurspīdīgi. Ja tiks konstatēti pārkāpumi, domāju, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā darīs tos sabiedrībai zināmus. Tas ir kardināls jautājums, jo runa ir par summām, kas ir gandrīz desmitā daļa Latvijas budžeta, un daudzu darba vietu jautājums nākotnē, kas Latvijas sabiedrībai ir svarīgs. Daudzi varas pārstāvjiem atbildējuši, ka viņi uzņemas politisko atbildību par "Latvijas kuģniecību", un politiskā atbildība ir jāuzņemas, ja privatizācijas rezultātā Latvijas valsts ciestu zaudējumus.

Komisijas strādā, tiek sagatavots Enerģētikas likums izskatīšanai trešajā lasījumā, un notiek diskusijas par vēja ģeneratoriem, par dubulto tarifu pielietojumu. Problēmas tiek risinātas ne tikai plenārsēdē. Žēl, ka šodien valdošais vairākums pat nenosūtīja komisijām opozīcijas frakciju, mūsu frakcijas priekšlikumu par to, vai pareizticīgo Jaungadam un 8.martam jābūt svinamai dienai, kā arī jautājumu par to, ka, ja svētki iekrīt brīvdienā, tad to dienu pārnest uz pirmdienu. Visiem zināms, ka masu medijos jau ziņots, ka daudzās ministrijās šis priekšlikums, ko savā veidā ierosinājusi "Ekonomistu apvienība 2010", jau atbalstīts. Domāju, pirms vēlēšanām tas parādīsies arī Saeimā. Reizēm opozīcijas priekšlikumi tiek pārņemti un veiksmīgi uzdoti par saviem.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Es varu sākt ar priecīgu ziņu, ka šodien ir izpildīts vēl viens Tautas partijas dotais solījums, kas bija ierakstīts mūsu partijas dibināšanas programmā. Mēs esam par to, lai mācību darbs skolās katru dienu sāktos ar valsts karoga pacelšanu. Šodien Saeimas vairākums atbalstīja priekšlikumu, ka valsts karogs ir paceļams pie valsts un pašvaldību izglītības iestādēm pastāvīgi. Jāsaka, ka atbalstu nebija viegli panākt, jo priekšlikums nebija guvis atbalstu komisijā. Lai cik tas dīvaini būtu, tomēr izdevās panākt izpratni, un šodien plenārsēdē vairākums frakciju pienācīgi novērtēja šo priekšlikumu. Tas tika atbalstīts, un mēs pie skolām turpmāk redzēsim savas valsts karogu.

Nevar tikai lepoties ar saviem darbiem un nepieminēt citu partiju aktivitātes. Gribu minēt sociāldemokrātu deputātu iesniegto pieprasījumu ekonomikas ministram, par kuru jau runāja vairāku frakciju pārstāvji. Jāsaka, ka pieprasījums pats par sevi ir demokrātiskas valsts parlamenta darba instruments. Tomēr nevar nepamanīt daudzās savādās aktivitātes, kas saistītas ar vēlmi kavēt privatizācijas procesu, izmantojot arī apšaubāmas metodes, kas diskreditē ne tikai pašu konkrēto procesu, bet arī valsti un met ēnu uz daudzām amatpersonām, tajā skaitā uz Saeimas priekšsēdētāju. Man šāda rīcība šķiet nepamatota, ja vēl ņem vērā to, cik rūpīgi un ilgstoši tika izstrādāti privatizācijas noteikumi.

Gribētos izteikt cerību, ka sociāldemokrātu rīcības pamatā nav pret valsts interesēm vērstas vēlmes, bet gan tā ir korekta vēlme saprast to, kas vēl nav saprasts.

Vēl gribu minēt svarīgu mūsu partijas darbu, kas nesīs labumu nākotnē, tā ir Tautas partijas tautsaimniecības konference "Sociāli atbildīga ekonomiskā politika", kas notiks sestdien. Esam pārliecinājušies, ka šādām konferencēm ir liela nozīme, un šajā konferencē ir trīs nozīmīgas tēmas: valsts loma konkurētspējas attīstībā; reģionālā politika un lauku attīstība; jaunā ekonomika. Ka šādas darba formas ir pozitīvas, liecina tas, ka 28.oktobrī veiksmīgi noritēja Tautas partijas izglītības nozares konference. Konferences materiāli ir pieejami visās Latvijas skolās un augstskolās, kas liecina, ka jāpauž viedokļi. Arī jaunajā konferencē sestdien bez Tautas partijas biedriem no Rīgas un visas Latvijas piedalīsies pieaicināti eksperti, kuri nav Tautas partijas biedri, lai būtu kvalitatīva diskusija.

Saeimas preses dienests