Papildinformācijas un viedokļi

Par šo dokumentu. Op. 1.

Dr. Eduards Bruno Deksnis, Oksfordā:

Kāds ir šis dokuments

Un tā: Eiropas Komisija 1997. gada 16. jūlijā izteica savu viedokli par desmit Austrumeiropas un Viduseiropas valstu, tajā skaitā arī par Baltijas valstu, gatavību iekļauties Eiropas Savienībā kā jaunām, pilntiesīgām tās loceklēm. Ziņojums par šo lielo darbu nosaukts “Agenda – 2000” jeb “Darba kārtība – 2000”. Tas tieši norāda uz to, ka ar 2000. gadu stāsies darbā jauna Eiropas Komisijas valde, būs ievēlēts jauns Eiropas parlamenta sasaukums.

Šajā sakarā Eiropas Komisijas prezidents Žaks Santērs uzrunāja Eiropas parlamentu (Doc/97/13). Pēc tradīcijas savu runu Komisijas prezidents Eiropas Parlamentam teic franciski un visi dokumenti oriģinālā tiek izstrādāti franču valodā. Un, sekojot Komisijas praksei un Kopienas ieražām, Žaks Santērs savā runā piesauc tikai sekmīgās kandidātes, likdams Latvijai samierināties ar solījumu, ka šim pirmajam Austrumu paplašinājumam sekos otrs, līdzko kandidātes sasniegs nepieciešamo sagatavotības stāvokli.

Vispār dokumentu paketē “Darba kārtība – 2000” ietilpst 13 sējumi, proti:

1. sējums — Par stiprāku un par paplašinātu (Eiropas) Savienību (Doc/97/6);

2. sējums, 1. daļa — Par to, kā paplašināšanās politika ietekmēs sekmīgo kandidātvalstu tautsaimniecību, un 2. daļa — Par pastiprinātu sadarbību ar kandidātēm pirmspievienošanās laikā (Doc/97/7);

3. sējums — Īsais kopsavilkums no 10 atsevišķiem viedokļiem par kandidējošajām valstīm (Doc/97/8);

un atsevišķie viedokļi (10) par katras kandidātes progresu savas tautsaimniecības un valsts iekārtas pilnveidošanā.

Šis ziņojums, pirmkārt, ir atbilde uz kandidātvalstu pieprasījumiem izskatīt viņu atbilstību. Otrkārt, ziņojumā apskatītas iespējas pēc Kopienas iekšējām reformām, izvērtēti starpvaldību konferences slēdzieni, izteikti ierosinājumi, kā pārveidot un papildināt Eiropas Komisijas un Eiropas Kopienas darbību. Šobrīd Eiropas Savienības budžeta orientējošie meti (laika posmam no 2000. līdz 2004. gadam) vēl tikai top. Tāpēc dokumenta 1. sējumā atrodama analīze par stāvokli Eiropas Savienībā (no Eiropas Komisijas viedokļa) šodien. “Darba kārtība – 2000” ieteic gan arī zināmas izmaiņas vairākās Kopienas kopīgajās politikās, tādējādi izpildot savu Romas Līgumā paredzēto uzdevumu, proti, — ierosina jaunu saistošu lēmumu izskatīšanu.

Eiropas Komisijas valdes locekļu lēmums – ieteikums, lai uz sarunu sākšanu tiktu aicinātas tikai piecas no desmit asociētām Eiropas valstīm, tika pieņemts 14. jūlijā. Tikai pašā pēdējā brīdī Slovēnijas parlaments apstiprināja Asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību — triju Baltijas valstu un Slovēnijas līgumi nebija vēl 1997. gada 14. jūlijā stājušies spēkā, jo trūka visu 15 esošo dalībvalstu ratifikācijas. Tomēr būtiskie iemesli, kas noteica tieši šo kandidātu veiksmi, ir izteikti pietiekami precīzi un saprotami, veicot salīdzinošo analīzi ar visiem 10 Viedokļiem. Un līdz ar to pat ātra šo dokumentu apskate ļauj izdarīt šādus secinājumus:

1) lēmums, kuru Komisijas valdes locekļi pieņēmuši, nav nedz pārpratums, nedz balstīts uz nepilnīgas informācijas;

2) starp 10 asociētajām Eiropas valstīm — dažas valstis (un šo valstu veidojošā sabiedrība) tomēr izvērsušas nopietnākas ekonomiskās un politiskās reformas, nekā tas novērojams citās valstīs;

3) lēmums ir pietiekami iecietīgs un savaldīgs, jo vienīgā klaji negatīvā norāde atrodama vien Slovākijas kopsavilkumā, kur izteikts ar nožēlu, ka šīs valsts politiskās nepilnības liedz Eiropas Komisijai ierosināt to aicināt uz pārrunām, lai gan daudzējādā ziņā, resp., no ekonomiskā viedokļa, tā būtu pieņemami sagatavojusies uz sarunu sākšanu.

Kas ir šie Viedokļi

Ieskatoties Romas Līguma par Eiropas Kopienas dibināšanu 189. pantā, redzam, ka pastāv pieci juridisko slēdzienu ( legal instruments ) paveidi:

a) lēmums, kas ir saistošs dalībvalstīm vai citām Kopienas organizācijām vispārējā veidā;

b) direktīva jeb saistoša detalizēta norāde, kas attiecas uz visām dalībvalstīm;

c) konkrēta norma ( regulation ), kas ir saistoša norāde konkrētai juridiskai vai fiziskai personai;

d) viedoklis, kas nav saistošs, bet kas atbild uz kādas citas Eiropas Kopienas juridiskas vai fiziskas personas jautājumu;

e) ieteikums jeb rekomendācija, kam nav saistoša rakstura.

Viedoklis, kuru izteic Eiropas Komisija 16. jūlijā, atbilst arī Līgumā par Eiropas Savienību (Māstrihtas līguma) O. sadaļā paredzētajai kārtībai, kā izskatīt jaunas dalībvalsts kandidatūru. No stingri juridiskā skatupunkta šie viedokļi ir Eiropas Komisijas atbilde uz attiecīgās valsts Iesnieguma vēstuli, kura Latvijas gadījumā Eiropas Komisiju sasniedza 1995. gada 13. oktobrī un kuru Eiropas Ministru padome sāka izskatīt ar 1995. gada 20. oktobra lēmumu. Bet Amsterdamas Eiropas Savienības Padomes lēmums ( Presidency conclusion of the Amsterdam European Council, 16 and 17 June, 1997. ) aicināja Komisiju šos Viedokļus publicēt iespējami drīz. Padome tad arī nolēma, ka ar Viedokļiem pēc to publicēšanas iepazīsies Eiropas Savienības Ārlietu Ministru padome (Vispārējo lietu padome), kura savukārt 1997. gada decembrī sniegs savu ziņojumu ar saviem secinājumiem.

Visi 10 atsevišķie Viedokļi par stāvokli kandidātvalstīs, kā arī vienā sējumā apkopotais galveno secinājumu kopsavilkums ir visu Eiropas Komisijas apakšnodaļu (ģenerāldirekciju un citu vienību, tajā skaitā pieaicināto ārštata ekspertu) darba kopsavilkums. Bet galīgais teksts saskaņots dažu dienu laikā, principā — pēc 14. jūlija sapulces Strasbūrā. Tāpēc neizbēgami ir ieviesušās dažas drukas kļūdas, piemēram, Viedoklī par Latviju iznāk, it kā Latvija tirgojas pati ar sevi (71.lpp.) u.tml. Tomēr ne šī kļūda, ne atsevišķas citas nepilnības nav būtiskas un neļauj apšaubīt nenoliedzami nopietnā un atbildīgā dokumenta svarīgumu vai ierosināt tā galveno secinājumu grozīšanu. “Darba kārtībā – 2000” sasummētais vērtēšanas process noritēja mijiedarbībā ar kandidātvalstu valdību pārstāvjiem, un manīgs Rietumeiropas nopietnās preses lasītājs bija izlasījis sekmīgo piecu valstu vārdus jau pirms krietna laika.

Eiropas Komisijas kompetencē ir iesniegt šos Viedokļus visām tālākā attīstībā iesaistītām Kopienas iestādēm. Eiropas Ārlietu ministru padome šobrīd izskata iesniegtos materiālus, lai izstrādātu saistoša lēmuma uzmetumu Eiropas Komisija pilda tikai savu galveno uzdevumu, proti, — ierosina lēmuma projektu lēmējinstancei, resp., Ministru padomei. Savukārt Eiropas parlaments (un konsultatīvās Eiropas Savienības iestādes — Ekonomisko un sabiedrisko lietu komiteja un Reģionu komiteja) izteiks savu viedokli šā gada decembrī. Un Luksemburgas prezidentūras noslēguma sēdē paredzēts pieņemt galīgo lēmumu — aicināt noteiktas valstis (prezidents Žaks Santērs nosauca kandidātes, balstoties uz secību, kādā iesniegti valstu lūgumi, resp., — Ungārija, Polija, Igaunija, Čehija un Slovēnija; paredzams, ka šāds ierindojums saglabāsies arī turpmākajos Kopienas dokumentos) uzsākt konkrētas sarunas par iekļaušanos Eiropas Savienībā. Bet lēmumu pieņems visu dalībvalstu vadītāji vienbalsīgi.

Vispārējie novērojumi no iekšpuses

Komisijas viedoklis par Latviju (Doc/97/13), Igauniju (Doc/97/12), Lietuvu (Doc/97/11), visi pārējie Viedokļi un ļoti daudzi citi ar “Darba kārtības – 2000” paketi saistītie dokumenti tagad brīvi pieejami jebkuram “Internet” tīklā Eiropas Komisijas serverā //http.europa.eu.int . Šīs lapas apakšnodaļā Rapid jeb oficiālo dokumentu fondā atrodami pilnīgie dokumentu teksti. Ārlietu daļa (ģenerāldirekcija) DG–I(a) izveidojusi lapu, kas veltīta sadalītai, skaidrojošai šo Viedokļu apskatīšanai.

Savā laikā līdzīga rakstura dokumenti publicēti par visām deviņām valstīm, kuras vēlāk sekmīgi iekļāvās Eiropas Kopienā (Savienībā), papildinot 6 dibinātāju valstu saimi. Pilnīgi noraidošs viedoklis tika izteikts par Marokas kandidatūru (1986. gadā), atturīgs viedoklis bijis izteikts par Turcijas kandidatūru. Līdz 1993. gadā Kopiena izteikusi pozitīvus viedokļus par Kipras un Maltas kandidatūrām (abas pieteiktas 1990. gadā). Korfū, 1994. gada jūnijā, Grieķijas prezidentūras noslēguma sapulcē, dalībvalstu vadītāji pieņēma lēmumu uzsākt sarunas ar Kipru un Maltu iespējami drīzi pēc Starpvaldību konferences sekmīgām beigām 1997. gada jūnijā. Tāpēc komisija savā “Darba kārtībā – 2000” veltī atsevišķu sadaļu attiecībām ar Kipru (4. Sadaļa. Otrā visparējā daļa, Doc/7/6). Bet Maltas valdības nostāja pēc 1996. gada vēlēšanām kļuvusi atturīga. Līdz ar to Komisija šodien atturas no šīs valsts stāvokļa analīzes (dokumentā Malta netiek ne reizi pieminēta).

Desmit asociēto Eiropas valstu saimnieciskā stāvokļa izvērtējuma sagatavošanu samērā īsā laikā (nepilnu divu gadu laikā) apgrūtināja statistiskās datu bāzes nepilnības par daudziem šo valstu tautsaimniecības pārveidošanās un izveidošanās procesiem. Praktiski visas kandidātvalstu statistikas pārvaldes, kā atzīmēts visos 10 Viedokļos, nav pilnībā atbrīvojušās no metodikas nepilnībām. Nelāgais stāvoklis atsauc atmiņā laiku, kad statistikas pārvaldes bija propagandas līdzekļi, bet patiesu ziņu izpaušana pat par tik nemilitāriem resoriem kā nozveja Baltijas jūrā tika uzskatīta par valsts nodevību. Ja Eiropas Savienības dalībvalstis nevadītu izteikta politiska apņemšanās atrast pozitīvas attīstības iedīgļus asociēto Eiropas valstu apritēs, statistikas nepilnības pašas par sevi vien varētu liegt paveikt nopietnu analīzi arī šodien.

Bet kas attiecas uz visu 10 Viedokļu organizatorisko uzbūvi, tad tā ir identiska. Komisija izstrādāja vienādu metodiku, lai izvērtētu šīs stipri atšķirīgās ekonomiskās vienības tādā veidā, ka secinājumi veidotos daudzmaz salīdzināmi. Padomāsim tikai: iedzīvotāju skaita diapazons ir apmēram no 1 līdz 25–kārtīgs (Polija/Igaunija), attīstības ziņā apmēram no 1 līdz 5–kārtīgs (Slovēnija/Lietuva).

Tāpēc visa ievadā tiek pasniegti salīdzinājuma metodikas principi. Par katru tiek atreferēta kandidātes vēsture. Šis teksts satur daudz formulējumu, kas attiecīgās valsts vēstures un apstākļu pazinējam pamatoti liek protestēt. Taču šī dokumenta daļa, saprotams, nav būtiska attiecībā uz galīgajiem slēdzieniem. Jo pēc tam seko ļoti pamatīgi un pamatoti šādu tēmu izvērtējumi:

1) politisko attiecību stāvoklis šobrīd starp kandidāti un Eiropas Savienību;

2) kādā mērā kandidātes politiskās struktūras atbilst tā devētajiem Kopenhāgenas kritērijiem ( Conclusions of the Copenhagen European Council of June 1993, Brussels, Bulletin of the Commission of the European Communities, Bull. 6–1993, Point I.26. (1993) ), piemēram, demokrātiskuma izpratne darboties spejīgās politiskās iestādēs, tiesiskuma ievērošana, cilvēku tiesību un minoritāšu tiesību ievērošana;

3) cik spēcīgi attīstījusies kandidātes patstāvīgā ekonomiskā sistēma, cik spējīga būtu šī sistēma iepretim konkurencei, gadījumā ja šī valsts iekļautos Eiropas Savienībā;

4) cik kandidāte spējīga uzņemties atbildību, kas saistās ar dalībvalsts statusu, it sevišķi attiecībā uz tās spējām nodrošināt Vienota Eiropas tirgus (iekšējā tirgus bez robežām ar citām dalībvalstīm) noteikumu ievērošanu;

5) kāda ir finansu sistēmas izturība (vitalitāte), daudzu tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības un citu resoru konkurētspēja Vienotā tirgus apstākļos;

6) kāds ir sabiedrības sociālais nodrošinājums, šīs sabiedrības attiecības ar valsts aparātu, kāda ir ikdienas sadzīves apstākļu un vides kvalitāte, kādā kārtībā ir iekšlietas un tieslietas (attiecībā uz otrā pīlāra nostādnēm Māstrihtas līgumā, arī ņemot vērā izstrādātos Amsterdamas līguma grozījumus un papildinājumus), kā kandidātes spēj orientēties attiecībā uz Kopienas ārpolitiku;

7) kādas ir administratīvo un tiesisko struktūru (arī normu ievērošanas iestāžu) faktiskās, pierādītās darba spējas un iespējamā šo darboties spēju izaugsme tuvākajā laikā (resp., līdz visdrīzākajam iekļaušanās datumam);

8) kādi ir svarīgāko apakšnodaļu slēdzieni;

9) un kāds ir galīgais secinājums uz vienas lapaspuses.

Un beigās — pielikumā atrodamas tabulas un shematiski pasniegta informācija:

1) kandidātes parlamentā ievēlēto (Latvijas gadījumā visās vietās saglabājot Saeimas latviešu valodas rakstību) deputātu politiskā piederība bez partiju labējās, centriskās vai kreisas ievirzes;

2) ziņojums par to, cik daudz mēru (normu, direktīvu, grozījumu likumos) ieviešams vai saskaņojams attiecībā uz Vienotā tirgus nostādnēm;

3) dažādi tautsaimnieciski un demogrāfiski dati.