pirms notikuma

Norvēģu iecere, latvieša darbs

Rīt, 8. augustā, parkā pie Mārupītes atklās norvēģu un latviešu akmens tēlniecības piecu gadu simpozija “5+1” trešā gada skulptūru “Saites”. Tās autori — pašlaik Ņujorkā dzīvojošā (jo viņa ir Norvēģijas konsula ASV dzīvesbiedre) norvēģu tēlniece Tove M. Trāvika un latviešu tēlnieks Indulis Ranka.

Skatoties uz skulptūru, var iztēloties kuģi, kas pievelkas krastam. Tās ir sava veida netveramas saites. Divu tautu satuvināšanās. Latviešu satuvināšanās ar norvēģu pasaules uztveri, viņu ziemeļniecisko stingrību. Un, iespējams, tieši šajā darbā “Saites” tā izpaužas visspilgtāk. Norvēģu iecere latvieša izpildījumā. Tā var sacīt par šo visai neparasto kopdarbu, ko pats Indulis Ranka mēdz salīdzināt ar šaha spēli pa telefonu. Aizraujoši. Interesanti.

Ar norvēģu kolēģiem Induli Ranku vieno sena un cieša draudzība. Pats viņš Norvēģijā bijis vairākkārt. “Man šķiet, ka labi izprotu norvēģu garu, viņu būtību,” saka tēlnieks. “Norvēģiju esmu iemīlējis kā otru dzimteni.”

Simpozijs piecu gadu garumā. Ik gadu ar jaunu skulptūru, kas ik reizi veidota ar citu norvēģu mākslinieku. Indulis Ranka izvēlas tēlnieku, ar kuru viņam vieglāk saprasties. Latviešu tēlnieks sūta uz Norvēģiju aicinājumu, pievienojot izvēlētā akmens iespējas (protams, fotogrāfijā). Pēc tam no Norvēģijas uz mūsu valsti atceļo skice. Un tad latviešu tēlnieks strādā ar akmeni. Tove M. Trāvika bija atsūtījusi ne vien skici, bet arī nelielu gumijas modelīti. “Bet es kolēģei pirms tam biju aizsūtījis mazus akmens paraudziņus, par ko, protams, pasta darbinieces bija visai izbrīnītas,” stāsta Indulis Ranka.

Tove M. Trāvika vasaru pavadījusi Norvēģijā, bet pašlaik ir Rīgā. Kā izrādās, Induļa Rankas domu viņa ir labi izpratusi. Savukārt norvēģu kolēģes ideju labi izpratis Indulis Ranka. Viņš ir aranžējis, viņa roku veidota ir tapusi divu tautību mākslinieku kopīgi iecerētā akmens skulptūra.

Armīda Priedīte,

“LV” nozares redaktore

Lībiešu kultūrai

Pirms 30 gadiem, 1967. gada vasarā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā tika uzsākta mērķtiecīga Ziemeļkurzemes lībiešu materiālās kultūras liecību vākšana, kas 1971. gadā ļāva atklāt jaunu ekspozīciju “Dēliņu” sētas veidolā.

Šo notikumu sakarā 10. augusts muzeja darba kalendārā būs veltīts lībiešu kultūrai. Vai ir kādas atšķirīgas zīmes, kas izceļ šī pasākuma un atceres reizi? Jā, ir. Pirmām kārtām — sasaiste ar pirmreizēju fotoizstādi par lībiešu ciemiem un to iedzīvotājiem 1943. un 1944. gadā — pirms kārtējās okupācijas un izklīšanas trimdas ceļos. Attēlos fiksētie cilvēki, viņu veidotā vide, ēkas un etnogrāfiskie priekšmeti ir ieguldījums lībiešu kultūras saglabāšanā.

Fotoattēlu kolekciju Baltijas Centrālajai bibliotēkai (paldies par atsaucību tās vadītājam Viesturam Zanderam) nodevis senvēstures pētnieks baltvācietis Oto Bongs (dz. 1918. gadā, Bunkas pagastā).

No jauna pāršķirstīt lībiešu literatūras un kultūrvēstures lappuses solījies valodnieks Tenu Karma. Savu līdzdalību apsolījuši lībiešu dzejnieks Valts Ernštreits un dziesmu un mūzikas ansambļi “Vīm” un “Līvlist” (arī tā pirmais koncerts notika tieši Brīvdabas muzejā 1972. gadā).

Rīkotāji centīsies muzeja viesus iepazīstināt arī ar lībiešu materiālās kultūras tradīcijām. Te savu atbalstu apsolījuši “Lībiešu krasta” ļaudis — Zoja un Edgars Sīļi. Iestrādāto tradīciju lokā iekļausies arī lībiešu darba, svētdienas un svētku tērpu demonstrējumi. Par piedzīvojumiem un iespaidiem lībiešu vidē un ekspedīcijās stāstīs valodniece K.Boiko un dramaturgs G.Selga.

Lībiešus un visus interesentus gaidīsim 10. augustā pulksten 12 pie Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ieejas, lai kopā dotos uz lībiešu sētu.

Irisa Priedīte,

muzeja galv. spec.