Ministru kabineta noteikumi Nr. 640

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī (prot. Nr. 48 20. §)

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma
5. panta 14. punktu

1. Noteikumi nosaka fitosanitāros pasākumus un to piemērošanas kārtību augu un augu produktu aizsardzībai pret kaitīgo organismu Xylella fastidiosa (Wells et al.) (turpmāk – organisms).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. datubāze – Eiropas Komisijas publiski pieejamā tīmekļvietnē ievietots saraksts ar organisma saimniekaugu augu sugām un ģintīm, kurām Eiropas Savienības teritorijā konstatēta uzņēmība pret organismu vai kādu no tā pasugām;

2.2. profesionālais operators – persona, kas profesionāli nodarbojas ar vienu vai vairākām šādām darbībām – stādīšana, reproducēšana, ražošana, tostarp audzēšana, pavairošana un uzturēšana, ievešana Eiropas Savienības teritorijā, pārvietošana tajā vai izvešana no tās, kā arī tirdzniecība.

3. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem organisma saimniekaugiem, kas ir uzņēmīgi pret Eiropā un ārpus Eiropas esošiem organisma izolātiem (turpmāk – saimniekaugi), izņemot to sēklas.

4. Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests):

4.1. katru gadu jebkurā vietā pārbauda saimniekaugus un, ja nepieciešams, arī citus augus to aktīvās augšanas laikā un organisma attīstībai piemērotā laikā. Veicot šīs pārbaudes, ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, organisma un to pārnēsājošās kukaiņu sugas (turpmāk – vektors) bioloģiju un saimniekaugu izplatību, kā arī citu lietderīgu informāciju attiecībā uz jebkuras organisma pasugas klātbūtni;

4.2. ņem paraugus un nosūta tos laboratoriskai testēšanai;

4.3. laboratoriski diagnosticē organismu, izmantojot atbilstošas laboratoriskās testēšanas metodes;

4.4. piemēro fitosanitāros pasākumus, tostarp izveidojot norobežotas teritorijas, un uzrauga šo pasākumu īstenošanu;

4.5. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par organismu, tostarp izplata informāciju ceļotājiem, profesionālajiem operatoriem un starptautisko pārvadājumu operatoriem, kā arī organizē informēšanas kampaņas;

4.6. izstrādā ārkārtas rīcības plānu organisma izskaušanai un publicē to dienesta tīmekļvietnē, kā arī pārskata plānu atbilstoši nepieciešamībai;

4.7. piecu darbdienu laikā pēc datubāzes versijas atjaunošanas publicē precizēto saimniekaugu sarakstu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē.

5. Jebkura persona, kurai ir zināma informācija vai rodas aizdomas par organisma klātbūtni, nekavējoties informē dienestu un sniedz tam visu attiecīgo informāciju par organisma klātbūtni vai iespējamo klātbūtni. Dienests reģistrē saņemto informāciju un veic visas nepieciešamās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

6. Datubāzē minētos saimniekaugus, kas nekad nav tikuši audzēti norobežotajā teritorijā, atļauts pārvietot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.1. tie ir audzēti vietā, kurā dienests katru gadu ir veicis pārbaudi un, konstatējot organisma klātbūtnes simptomus, ņēmis paraugus un tos testējis ar atbilstošām testēšanas metodēm;

6.2. tiem ir pievienota augu pase. Augu pase nav nepieciešama, ja augus izplata tieši galalietotājam, izņemot tos augus, kas iekļauti normatīvajos aktos par augu karantīnu;

6.3. papildus šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām prasībām stādīšanai paredzētus kafijkoka Coffea, Lavandula dentata L., oleandra Nerium oleander L., Eiropas olīvkoka Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un parastās mandeles Prunus dulcis (Mill.) D. a. Webb sugu augus, izņemot to sēklas, pārvieto tikai tad, ja:

6.3.1. dienests katru gadu to audzēšanas vietu ir pārbaudījis un ņēmis paraugus, īpaši no augiem, kam novērojami simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi;

6.3.2. izmantota tāda paraugu ņemšanas shēma, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni piecu procentu līmenī;

6.3.3. ņemtie paraugi testēti ar atbilstošām testēšanas metodēm un testi ir apliecinājuši, ka organisms paraugos nav sastopams;

6.3.4. organisma klātbūtnes konstatēšanai veic skrīningu ar vienu testu, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un, iegūstot pozitīvu rezultātu, organisma klātbūtni identificē vismaz ar vienu tādu molekulāru testu, kura rezultāts ir pozitīvs.

7. Konstatējot šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minētajā pārbaudē simptomus, dienests:

7.1. ņem paraugu laboratoriskai testēšanai un marķē augu, no kura ņemts paraugs;

7.2. nosaka aizliegumu līdz testēšanas rezultātu saņemšanai pārvietot augu vai augu partiju, vai augus, kas auguši noteiktā teritorijā, ja no vienas augu partijas vai konkrētas apsekojamās teritorijas iegūts vienmērīgi ņemts paraugs, kas raksturo visu partiju vai apsekojamo teritoriju (turpmāk – reprezentatīvais paraugs).

8. Ja pastāv aizdomas par organisma iespējamu klātbūtni, dienests ņem paraugu bez simptomiem organisma latentās formas noteikšanai. Augu, no kura ņemts paraugs, marķē un nosaka aizliegumu augu pārvietot līdz testēšanas rezultātu saņemšanai.

9. Ja laboratoriskās testēšanas laikā organisms paraugā netiek konstatēts, dienests atceļ šo noteikumu 7.2. apakšpunktā un 8. punktā minēto aizliegumu.

10. Ja šo noteikumu 7.1. apakšpunktā un 8. punktā minēto paraugu laboratoriskās testēšanas laikā paraugā tiek konstatēts organisms, dienests piecu darbdienu laikā pēc testēšanas rezultātu saņemšanas pieņem lēmumu par fitosanitāro pasākumu piemērošanu saskaņā ar šo noteikumu III un IV nodaļā minētajām prasībām.

11. Dienests par inficētu atzīst augu, no kura ņemtajā paraugā laboratoriskās testēšanas laikā konstatēta organisma klātbūtne. Ja ņemts reprezentatīvais paraugs no partijas vai apsekojamās teritorijas, par inficētu atzīst visu partiju vai apsekojamo teritoriju.

12. Dienests izveido norobežotu teritoriju, ko veido:

12.1. inficētā zona – teritorija, kurā aug inficētie augi, augi ar organisma simptomiem un iespējami inficētie augi (tādi augi ar vai bez simptomiem, kuri atrodas inficēto augu tiešā tuvumā, kuriem ir kopīga izcelsme ar inficētajiem augiem vai kuri ir audzēti no inficētajiem augiem);

12.2. buferzona – vismaz piecus kilometrus plata zona ap inficēto zonu.

13. Lai noteiktu inficētās zonas un buferzonas lielumu, dienests ņem vērā zinātniski atzītus principus, apstākļus, kas veicina organisma izplatību, organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī saimniekaugu izplatību attiecīgajā teritorijā.

14. Ja laboratoriskajā testēšanā ir apstiprināta konkrētas organisma pasugas klātbūtne, dienests norobežoto teritoriju var izveidot tikai attiecībā uz šo organisma pasugu. Ja laboratoriskā testēšana organisma pasugas noteikšanai vēl nav pabeigta vai arī laboratoriskajā testēšanā ir identificēta vairāk nekā viena organisma pasuga, norobežoto teritoriju izveido attiecībā uz organismu un visām iespējamajām organisma pasugām.

15. Dienests var samazināt šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētās buferzonas platumu ne mazāk kā līdz vienam kilometram, ja organisma sākotnējā klātbūtne nav izraisījusi tā izplatīšanos un ir izpildīti šādi nosacījumi:

15.1.  100 metru rādiusā ap konstatēto inficēto augu nekavējoties ir aizvākti visi datubāzē minētie saimniekaugi neatkarīgi no to veselības stāvokļa;

15.2. kopš izskaušanas pasākumu ieviešanas, pamatojoties uz laboratorisko testēšanu, ko dienests gada laikā veicis vismaz vienreiz, nav konstatēts, ka organisms inficētajā zonā būtu inficējis citus augus. Šo laboratorisko testu pamatā ir paraugu ņemšanas shēma, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī, īpaši no augiem, kam novērojami simptomi, kā arī no bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi;

15.3. vismaz piecus kilometrus platā teritorijā ap inficēto zonu dienests ir veicis norobežošanas apsekojumu, secinot, ka organisms šajā teritorijā nav konstatēts. Apsekojumā izmanto režģveida sadalījumu 100 × 100 metru lielos kvadrātos vismaz viena kilometra platumā ap inficēto zonu, bet pārējo teritoriju režģveidā sadala 1 × 1 kilometru lielos kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem veic saimniekaugu vizuālo pārbaudi un ņem paraugus testēšanai no augiem ar attiecīgajiem simptomiem, kā arī no bezsimptomu augiem, kas atrodas tuvumā augiem ar simptomiem;

15.4. inficētajā zonā pēc izskaušanas pasākumu īstenošanas laboratoriskajā testēšanā, kas vektora lidošanas sezonā veikta divas reizes, vektori nav konstatēti. Šī laboratoriskā testēšana apliecina, ka organisma dabiskā izplatīšanās nav notikusi.

16. Dienests uzstāda informatīvas zīmes, kas norāda attiecīgās norobežotās teritorijas, tostarp inficētās zonas un buferzonas, robežas.

17. Dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un dienesta tīmekļvietnē publicē lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu un, kad tas iespējams, – tās atcelšanu, norobežotās teritorijas karti, kā arī informāciju par tajā īstenojamajiem fitosanitārajiem pasākumiem.

18. Ja buferzonā tiek konstatēts organisms, dienests pārskata inficētās zonas un buferzonas robežas un tās attiecīgi paplašina.

19. Dienests var neizveidot norobežoto teritoriju, ja ir spēkā šādi nosacījumi:

19.1. ir pierādījumi, ka organisms teritorijā ir nesen ievests ar augiem, kuros tas konstatēts, vai arī organisms ir konstatēts vietā, kas ir fiziski pasargāta no organisma vektoriem;

19.2. ir pazīmes, ka augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā teritorijā;

19.3. augu tuvumā, izmantojot atbilstošas metodes, nav konstatēti organisma vektori.

20. Ja, pamatojoties uz šo noteikumu 19. punktu, nav izveidota norobežotā teritorija, dienests vismaz divus gadus veic ikgadējus apsekojumus, lai noteiktu, vai ir inficēti citi augi papildus tiem, kuros sākotnēji tika konstatēts organisms. Par nepieciešamību izveidot norobežotu teritoriju dienests lemj, ievērojot apsekojuma rezultātus.

21. Dienests norobežotajā teritorijā nosaka šādus fitosanitāros pasākumus:

21.1. sadedzinot iznīcināt visus inficētos augus un 100 metru rādiusā ap inficēto augu – augus ar simptomiem, iespējami inficētos augus un visus datubāzē minētos saimniekaugus neatkarīgi no to veselības stāvokļa;

21.2. pirms šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minēto augu pārvietošanas iznīcināšanai tos apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem vai citām vielām un metodēm (turpmāk – fitosanitārā apstrāde) pret organisma vektoriem, kā arī apstrādāt augus, kas var būt šo vektoru saimniekaugi. Par fitosanitāro apstrādi attiecīgā gadījumā var būt uzskatāma augu aizvākšana.

22. Lai novērstu organisma izplatīšanos, augus iznīcina uz vietas vai tuvākajā vietā, kas inficētajā zonā paredzēta šim nolūkam.

23. Dienests var atļaut neiznīcināt atsevišķus šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētos augus neatkarīgi no to veselības stāvokļa, ja tiem ir vēsturiska vērtība un ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

23.1. no attiecīgajiem saimniekaugiem ņemti paraugi, kas testēti, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un ir apstiprināts, ka tie nav inficēti ar organismu;

23.2. atsevišķi saimniekaugi vai attiecīgā teritorija ir atbilstoši fiziski izolēta no vektoriem tā, lai šie augi neveicinātu tālāku organisma izplatību;

23.3. dienests ir pārbaudījis katru šo augu vektora lidošanas sezonā, meklējot organisma klātbūtnes simptomus un pārliecinoties, vai ir pienācīgi nodrošināta fiziskā izolācija. Konstatējot simptomus, no auga ņem paraugus un tos testē organisma klātbūtnes noteikšanai.

24. Dienests ņem paraugus no saimniekaugiem 100 metru rādiusā ap katru inficēto augu saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem un šos paraugus laboratoriski testē.

25. Dienests pārbaudē noskaidro organisma iespējamo izcelsmi, to saimniekaugu izcelsmi, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu, tostarp to augu izcelsmi, kuri tika pārvietoti pirms norobežotās teritorijas izveides, kā arī informāciju par šo augu pārvietošanu ārpus norobežotās teritorijas. Personas pienākums ir sniegt dienestam visu nepieciešamo informāciju, kas ir tās rīcībā un kas nepieciešama šajā pārbaudē.

26. Ja šo noteikumu 25. punktā minētajā pārbaudē dienests konstatē, ka attiecīgo saimniekaugu izcelsmes valsts vai valsts, cauri kurai šie augi ir pārvietoti, ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts, tas informē attiecīgās dalībvalsts nacionālo augu aizsardzības organizāciju.

27. Dienests katru gadu norobežotajā teritorijā veic apsekojumus, vizuāli pārbauda saimniekaugus, ņem paraugus no augiem, kam novērojami simptomi, un no bezsimptomu augiem, kuri atrodas to augu tuvumā, kam novērojami simptomi, un šos paraugus laboratoriski testē. Buferzonas apsekojumā izmanto režģveida sadalījumu 100 × 100 metru lielos kvadrātos vismaz viena kilometra platumā ap inficēto zonu, bet pārējo buferzonu režģveidā sadala 1 × 1 kilometru lielos kvadrātos. Katrā no šiem kvadrātiem veic vizuālo pārbaudi, ņem paraugus no augiem ar organisma simptomiem, kā arī no bezsimptomu augiem, kuri atrodas to augu tuvumā, kam novērojami simptomi, un šos paraugus laboratoriski testē.

28. Inficētajā zonā aizliegts stādīt datubāzē minētos saimniekaugus, izņemot vietās, kas ir fiziski pasargātas no organisma vektoru iekļūšanas.

29. Dienests atceļ lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, ja piecus gadus pēc kārtas šo noteikumu 27. punktā minētajā apsekojumā organisms nav konstatēts.

30. Ja šo noteikumu 15. punktā minētās buferzonas platums tiek samazināts ne mazāk kā līdz vienam kilometram, dienests lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu var atcelt pēc 12 mēnešiem kopš norobežotās teritorijas sākotnējās izveidošanas, ja vienlaikus ir spēkā abi šādi nosacījumi:

30.1. pēc šo noteikumu 15. punktā minēto pasākumu īstenošanas ar lielu ticamību tiek secināts, ka organisma sākotnējā klātbūtne bijusi atsevišķs gadījums un ka attiecīgajā norobežotajā teritorijā tas tālāk nav izplatījies;

30.2. norobežotajā teritorijā iespējami tuvu lēmuma atcelšanas laikam dienests ir ņēmis paraugus laboratoriskai testēšanai pēc ņemšanas shēmas, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī. Paraugu ņemšanas shēma ir vērsta uz augiem, kam novērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi.

31. Ja lēmumu par norobežotās teritorijas izveidošanu atceļ saskaņā ar šo noteikumu 30. punktu, nākamos divus gadus intensīvi apseko saimniekaugus, kas atrodas kādreizējā norobežotajā teritorijā. Apsekojumā izmanto paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī. Paraugu ņemšanas shēmas pamatā ir zinātnes un tehnikas principi, kas nosaka organisma potenciālo izplatīšanos tuvākajā apkārtnē, un tā ir pielāgota augiem, kam novērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi.

32. Šīs nodaļas prasības neattiecas uz augiem, kas visā ražošanas ciklā audzēti in vitro, un augu sugu šķirnēm, kuras pret organisma pasugu attiecīgo celmu nav uzņēmīgas (2. pielikums).

33. Saimniekaugus, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, aizliegts izvest no tās, kā arī pārvietot no inficētajām zonām uz attiecīgajām buferzonām.

34. Dienests var atļaut šo noteikumu 33. punktā minēto augu pārvietošanu, ja tie ir audzēti vietā, kas atbilst šādām prasībām:

34.1. tā ir reģistrēta fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

34.2. dienests, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos fitosanitāros standartus, ir atzinis to par brīvu no organisma un tā vektoriem;

34.3. tā ir fiziski sargāta no organisma ievešanas ar tā vektoriem;

34.4. ap to ir 100 metru plata teritorija, kurā dienests divas reizes gadā ir veicis oficiālas pārbaudes un kurā visi augi, kam konstatēta inficēšanās ar minēto organismu vai tās simptomi, ir nekavējoties aizvākti, pirms tam nodrošinot to fitosanitāro apstrādi pret organisma vektoriem;

34.5. gada gaitā atbilstošā laikā tajā notiek fitosanitārā apstrāde, uzturot to brīvu no organisma vektoriem, ja nepieciešams, augus arī iznīcinot;

34.6. audzēšanas vietā un šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētajā teritorijā dienests katru gadu veic vismaz divas pārbaudes;

34.7. audzēšanas vietā un šo noteikumu 34.4. apakšpunktā minētajā teritorijā visā saimniekaugu augšanas periodā ne organisma, ne tā vektora simptomi nav novēroti, vai, ja simptomi ir novēroti, ir ņemti paraugi un, tos laboratoriski testējot, organisma klātbūtne nav konstatēta.

35. Dienests katru gadu šo noteikumu 34. punktā minētajā audzēšanas vietā vispiemērotākajā laikā no katras saimniekaugu sugas ņem reprezentatīvo paraugu un to laboratoriski testē.

36. Dienests iespējami tuvu pārvietošanas laikam veic vizuālo pārbaudi saimniekaugiem, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, ņem paraugus, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī, un tos molekulāri testē laboratorijā. Paraugu ņemšanas shēma ir vērsta uz augiem, kam novērojami simptomi, kā arī bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kam novērojami simptomi. Pārvietošana ir atļauta, ja organisma klātbūtne šādās pārbaudēs netiek konstatēta.

37. Pirms pārvietošanas to saimniekaugu partijām, kuri vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, veic fitosanitāro apstrādi pret visiem organisma vektoriem.

38. Saimniekaugus, kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā un ko pārvieto norobežotajās teritorijās vai cauri tām, transportē slēgtā konteinerā vai iepakojumā, nodrošinot, ka nav iespējama inficēšanās ar organismu vai saskare ar tā vektoriem.

39. Saimniekaugus norobežotajā teritorijā vai uz citu vietu Eiropas Savienības teritorijā var pārvietot, ja tiem pievienota augu pase.

40. Dienests izveido un atjaunina sarakstu, kurā norādītas šo noteikumu 34. punktā minētās audzēšanas vietas, un nosūta to Eiropas Komisijai.

41. Veģetatīvā miera stāvoklī esošos vīnogulāju Vitis stādīšanai paredzētos augus (izņemot sēklas), kas vismaz daļu no dzīves cikla auguši norobežotajā teritorijā, atļauts pārvietot norobežotajās teritorijās vai izvest no tām šādā kārtībā:

41.1. reģistrācijai pakļautā persona audzēšanas vietu ir reģistrējusi fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

41.2. iespējami tuvu pārvietošanas laikam konkrētajiem augiem ir veikta termoterapeitiskā apstrāde dienesta apstiprinātā un uzraudzītā uzņēmumā, augus veģetatīvā miera stāvoklī uz 45 minūtēm iegremdējot ūdenī, kas uzsildīts līdz 50 °C, saskaņā ar atbilstošiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem.

42. Saimniekaugus, kuri visā ražošanas ciklā ir audzēti in vitro un vismaz daļu dzīvescikla auguši norobežotā teritorijā, atļauts izvest no tās un no inficētās zonas ievest attiecīgajā buferzonā tikai tad, ja augi audzēti tādā vietā, kas atbilst šādām prasībām:

42.1. reģistrācijai pakļautā persona audzēšanas vietu ir reģistrējusi fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

42.2. dienests, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos fitosanitāros standartus, to ir atzinis par brīvu no organisma un tā vektoriem;

42.3. tā ir fiziski pasargāta no organisma iekļūšanas ar tā vektoriem;

42.4. dienests katru gadu piemērotā laikā tajā veic vismaz divas pārbaudes;

42.5. visā saimniekaugu augšanas periodā tajā nav konstatēti ne organisma, ne tā vektoru simptomi vai, ja aizdomīgi simptomi tika novēroti, veicot laboratorisko testēšanu, organisms netika konstatēts.

43. Saimniekaugus audzē sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, un tie atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

43.1. ir audzēti no sēklām;

43.2. pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri visu dzīves ciklu pavadījuši no organisma brīvā teritorijā, ir laboratoriski testēti un kuros nav konstatēts organisms;

43.3. pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kuri ir audzēti šo noteikumu 42. punktā minētajām prasībām atbilstošā vietā, ir laboratoriski testēti un kuros nav konstatēts organisms.

44. Šo noteikumu 42. punktā minētos augus pārvadā sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar organismu, nonākot saskarē ar tā vektoriem, un tiem pievieno augu pasi.

45. Dienests regulāri pārbauda saimniekaugu pārvietošanas nosacījumu ievērošanu:

45.1. vietās, kur augus no inficētās zonas ieved buferzonā;

45.2. vietās, kur augus no buferzonas ieved nenorobežotajā teritorijā;

45.3. potenciālo saimniekaugu saņemšanas vietā buferzonā;

45.4. potenciālo saimniekaugu saņemšanas vietā nenorobežotajā teritorijā;

45.5. ja nepieciešams, – arī citās šajā punktā neminētās vietās.

46. Dienests veic dokumentu un saimniekaugu identitātes pārbaudi neatkarīgi no saimniekaugu atrašanās vietas, īpašumtiesībām uz tiem vai par tiem atbildīgās personas vai struktūras.

47. Pārbaužu intensitāti dienests nosaka atkarībā no augam raksturīgā organisma vai zināmo vai iespējamo vektoru pārnešanas riska, ņemot vērā vietu, no kuras augu partijas nosūtītas, kā arī augu uzņēmīguma.

48. Ja pārbaudē konstatē, ka nav izpildītas šo noteikumu V un VI nodaļā minētās prasības, dienests uzliek pienākumu par augiem atbildīgajām personām nekavējoties iznīcināt prasībām neatbilstošos augus.

49. Profesionālie operatori, kas izplata saimniekaugus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotā teritorijā vai tiek pārvietoti cauri tai, trīs gadus pēc izplatīšanas datuma glabā informāciju par katru piegādāto augu partiju un to saņēmušo profesionālo operatoru. Profesionālie operatori, kam piegādāti šādi augi, trīs gadus glabā informāciju par katru saņemto augu partiju un tās piegādātāju.

50. Šo noteikumu 49. punktā minētā prasība attiecas arī uz profesionālajiem operatoriem, kas piegādā stādīšanai paredzētu kafijkoka Coffea, Lavandula dentata L., oleandra Nerium oleander L., Eiropas olīvkoka Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un parastās mandeles Prunus dulcis (Mill.) D. a. Webb augu, kas nekad nav audzēts nevienā norobežotā teritorijā.

51. Šo noteikumu 49. un 50. punktā minētie profesionālie operatori nekavējoties paziņo dienestam par katras savas piegādātās un saņemtās augu partijas potenciālo saimniekaugu izcelsmi, nosūtītāju, saņēmēju, saņemšanas vietu, augu pases partijas numuru, partijas identifikāciju un daudzumu.

52. Ja saimniekaugi ir nosūtīti uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, dienests nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts nacionālo augu aizsardzības organizāciju.

53. Latvijā aizliegts ievest stādīšanai paredzētus Kostarikas vai Hondurasas izcelsmes kafijkoka Coffea augus, izņemot to sēklas.

54. Ja saimniekaugu izcelsmes valsts ir trešā valsts, kurā organisms nav sastopams, tos atļauts ievest Latvijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

54.1. attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir rakstiski informējusi Eiropas Komisiju, ka šajā valstī organisms nav sastopams;

54.2. augiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu un tā ailē "Papildu deklarācija" norādīts, ka organisms attiecīgajā valstī nav sastopams;

54.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiem veikta fitosanitārā kontrole robežkontroles punktā vai dienesta apstiprinātajā pārbaužu vietā, kurā tie vizuāli pārbaudīti un nav konstatēts ne organisms, ne organisma simptomi. Konstatējot organisma simptomus, ir ņemti paraugi, un laboratoriskajā testēšanā organisma klātbūtne nav konstatēta.

55. Stādīšanai paredzētos kafijkoka Coffea, Lavandula dentata L., oleandra Nerium oleander L., Eiropas olīvkoka Olea europaea L., Polygala myrtifolia L. un parastās mandeles Prunus dulcis (Mill.) D. a. Webb augus, izņemot to sēklas, atļauts ievest Latvijā no trešajām valstīm, kurās organisms nav sastopams, tikai tad, ja ir izpildītas šādas prasības:

55.1. augi audzēti vietā, kurā katru gadu ir veiktas oficiālas pārbaudes, augiem atbilstošā laikā ņemti paraugi un tie testēti organisma klātbūtnes noteikšanai;

55.2. paraugi ņemti un testēti saskaņā ar starptautiskiem fitosanitāriem standartiem, apstiprinot minētā organisma neesību;

55.3. izmantota paraugu ņemšanas shēma, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni piecu procentu līmenī un ir vērsta uz augiem, kuriem novērojami simptomi, kā arī uz bezsimptomu augiem to augu tuvumā, kuriem novērojami simptomi.

56. Ja saimniekaugu izcelsmes valsts ir trešā valsts, kurā organisms ir sastopams, tos atļauts ievest Latvijā, ja ir izpildītas šādas prasības:

56.1. tiem ir pievienots fitosanitārais sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu;

56.2. tie atbilst šo noteikumu 57. vai 58. un 59. punktā minētajām prasībām;

56.3. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu tiem veikta fitosanitārā kontrole robežkontroles punktā vai dienesta apstiprinātajā pārbaužu vietā, kurā tie vizuāli pārbaudīti un ņemti paraugi laboratoriskai testēšanai. Ne simptomi, ne organisma klātbūtne vizuālajā pārbaudē un laboratoriskajā testēšanā nav konstatēta.

57. Ja saimniekaugu izcelsmes valsts ir trešā valsts, kurā organisms ir sastopams, bet kurā ir no organisma brīva teritorija, augus drīkst ievest, ja ir izpildītas šādas prasības:

57.1. teritoriju saskaņā ar starptautiskiem fitosanitāriem standartiem par brīvu no organisma atzinusi attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija un šīs teritorijas nosaukumu rakstiski paziņojusi Eiropas Komisijai;

57.2. fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta" ir norādīts teritorijas nosaukums.

58. Ja saimniekaugu, izņemot visā ražošanas ciklā in vitro audzētu augu, izcelsmes vieta ir trešās valsts teritorija, kurā organisms ir sastopams, fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" norāda, ka ir izpildītas šādas prasības:

58.1. augi ir audzēti vienā vai vairākās šo noteikumu 59. punktā minētajām prasībām atbilstošās audzēšanas vietās. Fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta" norāda vietas identifikācijas informāciju;

58.2. attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir rakstiski paziņojusi Eiropas Komisijai šo audzēšanas vietu sarakstu un to atrašanās vietu minētajā valstī;

58.3. šajā audzēšanas vietā un šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minētajā teritorijā ap to ir veikta fitosanitārā apstrāde pret organisma vektoriem;

58.4. katru gadu audzēšanas vietā katrai potenciālo saimniekaugu sugai visvairāk piemērotajā laikā ir ņemti reprezentatīvie paraugi, kas laboratoriski testēti, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un šajos testos organisms nav konstatēts;

58.5. augi transportēti slēgtā konteinerā vai iepakojumā, nodrošinot, ka nav iespējama inficēšanās ar organismu vai ar kādu no tā zināmajiem vektoriem;

58.6. iespējami tuvu eksportēšanas laikam augu partijām ir veikta oficiāla vizuālā pārbaude un ņemti paraugi, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī un kas vērsta tieši uz augiem, kuriem novērojami attiecīgā organisma klātbūtnes simptomi, šie paraugi molekulāri testēti laboratorijā, izmantojot atbilstošas testēšanas metodes, un testēšanā organisms nav konstatēts;

58.7. tieši pirms eksportēšanas augu partijām ir veikta fitosanitārā apstrāde pret jebkuriem zināmiem organisma vektoriem.

59. Šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētā audzēšanas vieta atbilst šādām prasībām:

59.1. attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem to ir atzinusi par brīvu no organisma un tā vektoriem;

59.2. tā ir fiziski pasargāta no organisma iekļūšanas ar tā vektoriem;

59.3. to aptver 100 metru plata teritorija, kurā divas reizes gadā ir veiktas oficiālas pārbaudes un kurā visi augi, kam konstatēta inficēšanās ar organismu vai tās simptomi, ir nekavējoties aizvākti, pirms tam nodrošinot fitosanitāro apstrādi pret organisma vektoriem;

59.4. gada gaitā piemērotā laikā tajā tiek veiktas atbilstošas fitosanitārās apstrādes, lai to uzturētu brīvu no organisma vektoriem. Par fitosanitāro apstrādi attiecīgā gadījumā var būt uzskatāma augu aizvākšana;

59.5. audzēšanas vietā un šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minētajā teritorijā vektora lidošanas sezonā katru gadu notiek vismaz divas oficiālas pārbaudes;

59.6. audzēšanas vietā visā augu audzēšanas laikā ne organisma simptomi, ne tā vektori nav konstatēti, vai, ja ir novēroti aizdomīgi simptomi, ir veikta laboratoriskā testēšana, kurā organisms nav konstatēts;

59.7. šo noteikumu 59.3. apakšpunktā minētajā teritorijā visā augu audzēšanas laikā organisma simptomi nav konstatēti, vai, ja ir novēroti aizdomīgi simptomi, ir veikta testēšana, kurā organisms nav konstatēts.

60. Ja visā ražošanas ciklā in vitro audzētu saimniekaugu izcelsmes vieta ir trešās valsts teritorija, kurā organisms ir sastopams, tos atļauts ievest, ja fitosanitārā sertifikāta ailē "Papildu deklarācija" ir norādīts, ka:

60.1. augi ir audzēti vienā vai vairākās šo noteikumu 61. punktā minētajām prasībām atbilstošās audzēšanas vietās. Fitosanitārā sertifikāta ailē "Izcelsmes vieta" ir norādīts šīs vietas nosaukums;

60.2. attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija ir rakstiski paziņojusi Eiropas Komisijai audzēšanas vietu sarakstu un atrašanās vietu minētajā valstī;

60.3. augi ir pārvadāti sterilos apstākļos caurspīdīgā konteinerā, kas nepieļauj iespēju inficēties ar organismu, nonākot saskarē ar tā vektoriem;

60.4. augi atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

60.4.1. tie ir audzēti no sēklām;

60.4.2. tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kas visu dzīves ciklu audzēti no organisma brīvā teritorijā, ir laboratoriski testēti, un tajos organisms nav konstatēts;

60.4.3. tie ir pavairoti sterilos apstākļos no mātesaugiem, kas audzēti šo noteikumu 61. punktā minētajām prasībām atbilstošā vietā, ir laboratoriski testēti, un tajos organisms nav konstatēts.

61. Šo noteikumu 60. punktā minētā audzēšanas vieta atbilst šādām prasībām:

61.1. attiecīgās trešās valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem fitosanitāriem standartiem to ir atzinusi par brīvu no organisma un tā vektoriem;

61.2. tā ir fiziski pasargāta no organisma ievešanas ar tā vektoriem;

61.3. tajā katru gadu piemērotā laikā veic vismaz divas oficiālas pārbaudes;

61.4. visā augu audzēšanas laikā nav konstatēti ne organisma simptomi, ne tā vektori, vai, ja ir novēroti aizdomīgi simptomi, ir veikta laboratoriskā testēšana, kurā organisms nav konstatēts.

62. Šo noteikumu 54.3. un 56.3. apakšpunktā minētajā gadījumā parauga lielums atbilst Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas starptautiskā fitosanitāro pasākumu standarta Nr. 31 "Metodoloģijas paraugu ņemšanai no kravām" parauga ņemšanas shēmai, kas ar 99 procentu ticamību ļauj noteikt inficētu augu klātbūtni vismaz viena procenta līmenī.

63. Stādīšanai paredzētos kafijkoka Coffea augus (izņemot to sēklas), kuri no Kostarikas vai Hondurasas ievesti Eiropas Savienībā pirms 2015. gada 18. maija, drīkst pārvietot tikai profesionālie operatori pēc tam, kad par to ir informējuši dienestu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 16. oktobra
noteikumiem Nr. 640

1. Acacia dealbata Link

2. Acacia longifolia (Andrews) Willd.

3. Acacia saligna (Labill.) H. L. Wendl.

4. Kļava Acer

5. Zirgkastaņa Aesculus

6. Lielā smilga Agrostis gigantea Roth

7. Albizia julibrissin Durazz.

8. Alnus rhombifolia Nutt.

9. Alternanthera tenella Colla

10. Amaranthus blitoides S. Watson

11. Ambrozijas Ambrosia

12. Ampelopsis arborea (L.) Koehne

13. Ampelopsis cordata Michx.

14. Artemisia arborescens L.

15. Artemisia douglasiana Hook.

16. Artemisia vulgaris var. heterophylla (H.M. Hall & Clements) Jepson

17. Asparagus acutifolius L.

18. Vēja auza Avena fatua L.

19. Baccharis halimifolia L.

20. Baccharis pilularis DC.

21. Baccharis salicifolia (Ruiz & Pav.)

22. Bidens pilosa L.

23. Brachiaria decumbens (Stapf)

24. Brachiaria plantaginea (Link) Hitchc.

25. Kāpostu dzimta Brassica

26. Bromus diandrus Roth

27. Calicotome villosa (Poiret) Link

28. Callicarpa americana L.

29. Ganu plikstiņš Capsella bursa-pastoris (L.) Medik.

30. Grīslis Carex

31. Pekanrieksts Carya illinoinensis (Wangenh.) K. Koch

32. Cassia tora (L.) Roxb.

33. Catharanthus

34. Celastrus orbiculata Thunb.

35. Celtis occidentalis L.

36. Cenchrus echinatus L.

37. Kanādas cercis Cercis canadensis L.

38. Cercis occidentalis Torr.

39. Jūdaskoks Cercis siliquastrum L.

40. Chamaecrista fasciculata (Michx.) Greene

41. Baltā balanda Chenopodium album L.

42. Kvinoja Chenopodium quinoa Willd.

43. Chionanthus

44. Chitalpa tashkentensis T. S. Elias & Wisura

45. Cistus creticus L.

46. Cistus monspeliensis L.

47. Cistus salviifolius L.

48. Citrusaugi Citrus

49. Coelorachis cylindrica (Michx.) Nash

50. Kafijkoks Coffea

51. Commelina benghalensis L.

52. Plankumainais suņstobrs Conium maculatum L.

53. Tīruma tītenis Convolvulus arvensis L.

54. Kanādas jānītis Conyza canadensis (L.) Cronquist

55. Coprosma repens A. Rich.

56. Floridas grimonis Cornus florida L.

57. Coronilla valentina L.

58. Izskatīgā vārnaspēda Coronopus didymus (L.) Sm.

59. Pirkstveida suņzobe Cynodon dactylon (L.) Pers.

60. Cyperus eragrostis Lam.

61. Zemesmandele Cyperus esculentus L.

62. Parastais slotzaris Cytisus scoparius (L.) Link

63. Cytisus villosus Pourr.

64. Datura wrightii Regel

65. Digitaria horizontalis Willd.

66. Digitaria insularis (L.) Ekman

67. Digitaria sanguinalis (L.) Scop.

68. Aromātiskā balanda Disphania ambrosioides (L.) Mosyakin & Clemants

69. Dodonaea viscosa Jacq.

70. Duranta erecta L.

71. Echinochloa crus-galli (L.) P. Beauv.

72. Encelia farinosa A. Gray ex Torr.

73. Eremophila maculata F. Muell.

74. Erigeron bonariensis L.

75. Erigeron sumatrensis Retz.

76. Eriochloa contracta Hitchc.

77. Erodium

78. Pērkonenes Erysimum

79. Escallonia montevidensis Link & Otto

80. Eucalyptus camaldulensis Dehnh.

81. Eikalipts Eucalyptus globulus Labill.

82. Eugenia myrtifolia Sims

83. Euphorbia hirta L.

84. Euphorbia terracina L.

85. Griķi Fagopyrum esculentum Moench

86. Fagus crenata Blume

87. Vīģeskoks Ficus carica L.

88. Meža zemene Fragaria vesca L.

89. Oši Fraxinus

90. Fuchsia magellanica Lam.

91. Genista ephedroides DC.

92. Genista corsica (Loisel.) DC.

93. Genista monspessulana (L.) L. A. S. Johnson

94. Genista x spachiana (syn. Cytisus racemosus Broom)

95. Geranium dissectum L.

96. Divdaivu ginks Ginkgo biloba L.

97. Trīsērkšķu gledīčija Gleditsia triacanthos L.

98. Grevillea juniperina L.

99. Hēbes Hebe

100. Parastā efeja Hedera helix L.

101. Saulespuķe Helianthus annuus L.

102. Itālijas salmene Helichrysum italicum (Roth) G. Don

103. Heliotropium europaeum L.

104. Dienlilijas Hemerocallis

105. Heteromele Heteromeles arbutifolia (Lindl.) M. Roem.

106. Hibiscus schizopetalus (Masters) J.D. Hooker

107. Sīrijas hibisks Hibiscus syriacus L.

108. Hordeum murinum L.

109. Skarainā hortenzija Hydrangea paniculata Siebold

110. Ilex vomitoria Sol. ex Aiton

111. Ipomoea purpurea (L.) Roth

112. Iva annua L.

113. Mimozlapu jakaranda Jacaranda mimosifolia D. Don

114. Riekstkoks Juglans

115. Juniperus ashei J. Buchholz

116. Koelreuteria bipinnata Franch.

117. Lactuca serriola L.

118. Lagerstroemia indica L.

119. Dižciltīgais laurs Laurus nobilis L.

120. Lavandula × allardi (syn. Lavandula × heterophylla)

121. Šaurlapu lavanda Lavandula angustifolia Mill.

122. Lavandula dentata L.

123. Lavandula × intermedia

124. Stohādu lavanda Lavandula stoechas L.

125. Ligustrum lucidum L.

126. Lippia nodiflora (L.) Greene

127. Sveķainais ambraskoks Liquidambar styraciflua L.

128. Amerikas tulpjukoks Liriodendron tulipifera L.

129. Daudzgadīgā airene Lolium perenne L.

130. Japānas sausserdis Lonicera japonica (L.) Thunb.

131. Ludwigia grandiflora (Michx.) Greuter & Burdet

132. Lupinus aridorum McFarlin ex Beckner

133. Lupinus villosus Willd.

134. Lielziedu magnolija Magnolia grandiflora L.

135. Malvas Malva

136. Parastā marūbija Marrubium vulgare L.

137. Medicago polymorpha L.

138. Sējas lucerna Medicago sativa L.

139. Amoliņš Melilotus

140. Ārstniecības melisa Melissa officinalis L.

141. Metrosideros

142. Modiola caroliniana (L.) G. Don

143. Montia linearis (Hook.) Greene

144. Zīdkoks Morus

145. Myoporum insulare R. Br.

146. Mirte Myrtus communis L.

147. Nandina domestica Murray

148. Neptunia lutea (Leavenw.) Benth.

149. Oleandrs Nerium oleander L.

150. Pelēkā tabaka Nicotiana glauca Graham

151. Eiropas olīvkoks Olea europaea L.

152. Majorāns Origanum majorana L.

153. Parthenocissus quinquefolia (L.) Planch.

154. Paspalum dilatatum Poir.

155. Pelargonijas Pelargonium

156. Avokado Persea americana Mill.

157. Phagnalon saxatile (L.) Cass.

158. Phillyrea latifolia L.

159. Phoenix reclinata Jacq.

160. Robelēna fēnikspalma Phoenix roebelenii O'Brien

161. Pinus taeda L.

162. Pistācija Pistacia vera L.

163. Šaurlapu ceļteka Plantago lanceolata L.

164. Platānas Platanus

165. Pluchea odorata (L.) Cass.

166. Maura skarene Poa annua L.

167. Polygala myrtifolia L.

168. Polygala x grandiflora nana

169. Maura sūrene Polygonum arenastrum Boreau

170. Skābeņlapu sūrene Polygonum lapathifolium (L.) Delarbre

171. Blusu sūrene Polygonum persicaria Gray

172. Populus fremontii S. Watson

173. Portulakas Portulaca

174. Plūmju ģints Prunus

175. Āzijas bumbieris Pyrus pyrifolia (Burm. f.) Nakai

176. Ozols Quercus

177. Ložņu gundega Ranunculus repens L.

178. Ratibida columnifera (Nutt.) Wooton & Standl.

179. Rhamnus alaternus L.

180. Etiķkoks Rhus

181. Rosa californica Cham. & Schldl.

182. Suņu roze Rosa canina L.

183. Rosa x floribunda

184. Rozmarīns Rosmarinus officinalis L.

185. Kazene, avene Rubus

186. Cirtainā skābene Rumex crispus L.

187. Vītoli Salix

188. Salsola tragus L.

189. Salvia apiana Jeps.

190. Salvia mellifera Greene

191. Plūškoks Sambucus

192. Sapindus saponaria L.

193. Peruāņu pipars Schinus molle L.

194. Parastā krustaine Senecio vulgaris L.

195. Setaria magna Griseb.

196. Īstais mārdadzis Silybum marianum (L.) Gaertn.

197. Simmondsia chinensis (Link) C. K. Schneid.

198. Sisymbrium irio L.

199. Solanum americanum Mill.

200. Solanum elaeagnifolium Cav.

201. Tomāts Solanum lycopersicum L.

202. Baklažāns Solanum melongena L.

203. Solidago fistulosa Mill.

204. Dzeltenā zeltgalvīte Solidago virgaurea L.

205. Mīkstpienes Sonchus

206. Sorgo Sorgo

207. Spartium junceum L.

208. Spermacoce latifolia Aubl.

209. Parastā virza Stellaria media (L.) Vill.

210. Streptokarpi Streptocarpus

211. Tillandsia usneoides (L.) L.

212. Ozollapu pasumaks Toxicodendron diversilobum (Torr. & A. Gray) Greene

213. Ložņu (baltais) āboliņš Trifolium repens L.

214. Gobas Ulmus

215. Kalifornijas čemurlaurs Umbellularia californica (Hook. & Arn.) Nutt.

216. Lielā nātre Urtica dioica L.

217. Sīkā nātre Urtica urens L.

218. Zilene, mellene, dzērvene, brūklene Vaccinium

219. Verbena litoralis Kunth

220. Veronika Veronica

221. Lauka pupa Vicia faba L.

222. Sējas vīķis Vicia sativa L.

223. Kapmirtes Vinca

224. Vīnogulāji Vitis

225. Westringia fruticosa (Willd.) Druce

226. Westringia glabra L.

227. Dzeloņainais smaildadzis Xanthium spinosum L.

228. Dziedzerainais smaildadzis Xanthium strumarium L.

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 16. oktobra
noteikumiem Nr. 640

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola