Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses

1. pants. 2018. gada 17. jūlijā Tokijā parakstītais Stratēģiskās partnerības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (turpmāk — Nolīgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2. pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3. pants. Nolīgums stājas spēkā tā 47. panta 1. punktā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4. pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 11. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 18. oktobrī

STRATĒĢISKĀS PARTNERĪBAS NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN JAPĀNU, NO OTRAS PUSES

Eiropas Savienība, turpmāk "Savienība",

un

Beļģijas Karaliste,

Bulgārijas Republika,

Čehijas Republika,

Dānijas Karaliste,

Vācijas Federatīvā Republika,

Igaunijas Republika,

Īrija,

Grieķijas Republika,

Spānijas Karaliste,

Francijas Republika,

Horvātijas Republika,

Itālijas Republika,

Kipras Republika,

Latvijas Republika,

Lietuvas Republika,

Luksemburgas Lielhercogiste,

Ungārija,

Maltas Republika,

Nīderlandes Karaliste,

Austrijas Republika,

Polijas Republika,

Portugāles Republika,

Rumānija,

Slovēnijas Republika,

Slovākijas Republika,

Somijas Republika,

Zviedrijas Karaliste, un

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk "dalībvalstis",

turpmāk "Savienības puse",

no vienas puses,

un

JAPĀNA,

no otras puses,

turpmāk kopā "Puses",

NO JAUNA APSTIPRINOT savu apņemšanos ievērot kopējās vērtības un principus, jo īpaši demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas veido pamatu nopietnai un ilgstošai sadarbībai stratēģisko partneru statusā;

ATGĀDINOT par arvien ciešākām saiknēm, kas starp tām izveidotas, kopš 1991. gadā tika pieņemta Kopīgā deklarācija par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Japānas attiecībām;

VĒLOTIES papildināt un veicināt vērtīgo ieguldījumu savās attiecībās, ko nodrošinājuši esošie nolīgumi, kuri starp tām noslēgti dažādās jomās;

ATZĪSTOT, ka arvien lielāka savstarpējā atkarība pasaules mērogā ir radījusi nepieciešamību pēc pastiprinātas starptautiskas sadarbības;

APZINOTIES šajā sakarā kā līdzīgi domājoši globāli partneri savu dalīto atbildību un apņemšanos izveidot taisnīgu un stabilu starptautisko kārtību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un mērķiem un panākt mieru, stabilitāti un labklājību pasaulē, kā arī cilvēku drošību;

APŅEMOTIES šajā sakarā cieši sadarboties, lai risinātu tādas būtiskas pasaules mēroga problēmas, ar kurām nākas saskarties starptautiskajai sabiedrībai, kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, terorisms, klimata pārmaiņas, nabadzība un infekcijas slimības, kā arī draudi kopīgām interesēm jūrlietu jomā, kibertelpā un kosmosā;

APŅEMOTIES šajā sakarā arī to, ka vissmagākie noziegumi, kuri satrauc visu starptautisko sabiedrību, nedrīkst palikt nesodīti;

APŅĒMĪBĀ šajā sakarā visaptveroši stiprināt savu vispārējo partnerību, paplašinot politiskās, ekonomiskās un kultūras saites un noslēdzot nolīgumus;

APŅĒMĪBĀ šajā sakarā arī uzlabot sadarbību un saglabāt tās vispārējo vienotību, tostarp pastiprinot apspriešanos visos līmeņos un veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz visiem jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;

ŅEMOT VĒRĀ, ka gadījumā, ja Puses nolemj šā nolīguma ietvaros noslēgt īpašus nolīgumus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas Savienībai būtu jānoslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, šādu turpmāku nolīgumu noteikumi nebūtu saistoši Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien Savienība vienlaicīgi ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un/vai Īriju attiecībā uz to attiecīgajām līdzšinējām divpusējām attiecībām nepaziņo Japānai, ka Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai šādi turpmāki īpaši nolīgumi ir kļuvuši saistoši kā Savienības dalībvalstij saskaņā ar Protokolu Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību; ņemot vērā, ka jebkādi turpmāki Savienības iekšējie pasākumi, kas šā nolīguma īstenošanai tiktu pieņemti, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļu, nebūtu saistoši Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei un/vai Īrijai, ja vien tās nav paziņojušas, ka vēlas piedalīties vai pieņemt šādus pasākumus saskaņā ar Protokolu Nr. 21; un ņemot vērā arī to, ka uz šādiem turpmākiem īpašiem nolīgumiem vai šādiem turpmākiem Savienības iekšējiem pasākumiem attieksies Protokols Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS
Mērķis un vispārīgi principi

1. Puses vienojas, ka šā nolīguma mērķis ir:

a) stiprināt vispārējo partnerību starp Pusēm, veicinot politisku un nozaru sadarbību un kopīgus pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas skar kopīgas intereses, tostarp reģionāla un pasaules mēroga problēmām;

b) nodrošināt ilgtermiņa tiesisko pamatu, lai veicinātu divpusēju sadarbību, kā arī sadarbību starptautiskās un reģionālās organizācijās un forumos;

c) kopīgi veicināt starptautisko mieru un stabilitāti, atbalstot domstarpību mierīgu izšķiršanu saskaņā ar taisnīguma principiem un starptautiskajām tiesībām; un

d) kopīgi veicināt kopīgo vērtību un principu, jo īpaši demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību, sekmēšanu.

2. Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Puses īsteno šo nolīgumu, pamatojoties uz savstarpējas cieņas, vienlīdzīgas partnerības un starptautisko tiesību ievērošanas principiem.

3. Puses stiprina savu partnerību, īstenojot dialogu un sadarbību attiecībā uz savstarpējo interešu aspektiem politisko jautājumu, ārpolitikas un drošības politikas jomās, kā arī cita veida nozaru sadarbību. Tādēļ Puses rīko visu līmeņu sanāksmes, tostarp vadītāju, ministru un augstu amatpersonu tikšanās, un veicina plašāku personu apmaiņu, kā arī parlamentāros sakarus.

2. PANTS
Demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamattiesības

1. Puses turpina uzturēt kopīgās vērtības un demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību principus, kas ir Pušu iekšzemes un starptautiskās politikas pamatā. Šajā sakarā Puses atkārtoti apliecina apņemšanos ievērot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un attiecīgos starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus, kuros tās ir puses.

2. Puses veicina šādas kopīgās vērtības un principus starptautiskos forumos. Attiecīgajos gadījumos Puses sadarbojas un koordinē savu darbību, lai veicinātu un īstenotu minētās vērtības un principus, tostarp ar trešām valstīm vai trešās valstīs.

3. PANTS
Miera un drošības veicināšana

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu mieru un drošību starptautiskā un reģionālā mērogā.

2. Puses kopīgi veicina domstarpību mierīgu izšķiršanu, tostarp savos attiecīgajos reģionos, un rosina starptautisko sabiedrību izšķirt domstarpības mierīgā ceļā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

4. PANTS
Krīžu pārvarēšana

Puses sekmē viedokļu apmaiņu un cenšas kopīgi rīkoties saistībā ar kopīgu interešu jautājumiem krīžu pārvarēšanas un miera veidošanas jomā, tostarp sekmējot kopīgas nostājas, sadarbojoties attiecībā uz rezolūcijām un lēmumiem starptautiskās organizācijās un forumos, atbalstot valstu, kuras izkļuvušas no konflikta, centienus panākt ilgtspējīgu mieru un sadarbojoties krīzes pārvarēšanas operāciju un citu atbilstošu programmu un projektu ietvaros.

5. PANTS
Masu iznīcināšanas ieroči

1. Puses sadarbojas masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīma stiprināšanā, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un īstenojot savas saistības atbilstīgi starptautiskajām tiesībām, tostarp attiecīgos starptautiskos nolīgumus un citas starptautiskās saistības, kas piemērojamas Pusēm.

2. Puses veicina Kodolieroču neizplatīšanas līguma, kas parakstīts Londonā, Maskavā un Vašingtonā 1968. gada 1. jūlijā (turpmāk "Kodolieroču neizplatīšanas līgums"), īstenošanu, kas ir būtisks pamats tam, lai veiktu kodolatbruņošanos, globālā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens un pamats kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem. Puses arī īsteno politiku un turpina aktīvi sniegt ieguldījumu globālajos centienos panākt, lai pasaule būtu drošāka visiem, uzsverot, cik svarīgi ir risināt visas problēmas saistībā ar ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu un atbalstīt un stiprināt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kā arī radīt priekšnoteikumus pasaulei bez kodolieročiem atbilstīgi Kodolieroču neizplatīšanas līguma mērķiem, veicinot starptautisko stabilitāti un balstoties uz principu par nemazinātu drošību visiem.

3. Puses turpina vērsties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, jo īpaši attīstot un saglabājot efektīvu sistēmu divējāda lietojuma un ar masu iznīcināšanas ieroču saistītu preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, tostarp galapatēriņa kontroli un efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

4. Puses uztur un veicina dialogu šajā jomā, lai apvienotu pasākumus, ko Puses veic, kā norādīts šajā pantā.

6. PANTS
Parastie ieroči, tostarp kājnieku ieroči un vieglie ieroči

1. Puses sadarbojas un koordinē savu darbību parasto ieroču, kā arī divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju nodošanas kontroles jomā globālā, reģionālā, apakšreģionālā un vietējā līmenī, lai novērstu to novirzīšanu, sniegtu ieguldījumu miera, drošības un stabilitātes panākšanai, kā arī mazinātu cilvēku ciešanas visos minētajos līmeņos. Puses izstrādā un īsteno nodošanas kontroles politiku atbildīgi, cita starpā pienācīgi ņemot vērā otras Puses drošības apsvērumus globālā līmenī un saistībā ar to attiecīgajiem reģioniem, kā arī citiem reģioniem.

2. Puses, atkārtoti apliecinot savas attiecīgās saistības tādu atbilstīgo starptautisko instrumentu ietvaros kā Ieroču tirdzniecības līgums, kas parakstīts Ņujorkā 2013. gada 2. aprīlī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Rīcības programma par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas, sadarbojas un attiecīgajos gadījumos koordinē darbību saskaņā ar minētajiem instrumentiem, lai reglamentētu starptautisko tirdzniecību un lai novērstu un izskaustu parasto ieroču, tostarp kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un novirzīšanu. Sadarbība saskaņā ar šo punktu attiecīgajos gadījumos ietver minēto regulējumu vispārējas pieņemšanas sekmēšanu un pilnīgas īstenošanas atbalstīšanu trešās valstīs.

3. Puses uztur un veicina dialogu, lai papildinātu un apvienotu pasākumus, ko Puses veic saskaņā ar šo pantu.

7. PANTS
Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi un Starptautiskā Krimināltiesa

1. Puses sadarbojas, lai veicinātu starptautiskas nozīmes smagu noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tiem, tostarp ar Starptautiskās Krimināltiesas starpniecību un — attiecīgajos gadījumos — tādu tiesu starpniecību, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajām Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu mērķus, kuri paredzēti Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos, kas parakstīti Romā 1998. gada 17. jūlijā (turpmāk "statūti"). Šajā nolūkā Puses:

a) turpina veicināt statūtu universālumu, tostarp attiecīgajos gadījumos apmainoties ar pieredzi par tādu pasākumu pieņemšanu, kuri nepieciešami, lai tos noslēgtu un īstenotu;

b) sargā statūtu integritāti, aizsargājot to galvenos principus; un

c) sadarbojas, lai turpinātu uzlabot Starptautiskās Krimināltiesas efektivitāti.

8. PANTS
Terorisma apkarošana

1. Puses sadarbojas divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu teroraktus visos to veidos un izpausmēs saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajiem pretterorisma nolīgumiem, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajām cilvēktiesībām, kas piemērojami Pusēm, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem.

2. Puses veicina sadarbību, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas.

3. Puses veicina dialogu un informācijas un viedokļu apmaiņu par visiem teroraktiem un to veikšanas metodēm un praksi, ievērojot privātuma un personas datu aizsardzību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un saviem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

9. PANTS
Ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolrisku mazināšana

1. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu, samazinātu un kontrolētu ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolriskus un reaģētu uz tiem.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai nostiprinātu trešo valstu institucionālās spējas pārvaldīt ķīmiskos, bioloģiskos, radioloģiskos un kodolriskus.

10. PANTS
Starptautiskā un reģionālā sadarbība un Apvienoto Nāciju Organizācijas reforma

1. Puses, īstenojot apņemšanos nodrošināt efektīvu multilaterālismu, cenšas apmainīties viedokļiem un uzlabot sadarbību, kā arī, ja nepieciešams, koordinēt savas nostājas Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko un reģionālo organizāciju un forumu ietvaros.

2. Puses sadarbojas, lai veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas reformu nolūkā uzlabot visas Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmas, tostarp Drošības padomes, efektivitāti, iedarbīgumu, pārredzamību, atbildību, spēju un pārstāvību.

11. PANTS
Attīstības politika

1. Puses uzlabo viedokļu apmaiņu par attīstības politiku, tostarp īstenojot regulāru dialogu, un, ja nepieciešams, koordinē savu konkrēto ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas politiku globālā līmenī.

2. Puses attiecīgajos gadījumos koordinē savas nostājas par attīstības jautājumiem starptautiskajos un reģionālajos forumos.

3. Puses cenšas arī turpmāk veicināt informācijas apmaiņu un sadarbību starp attiecīgajām attīstības aģentūrām un departamentiem un, ja nepieciešams, koordinēt valstī notiekošās darbības.

4. Puses arī cenšas attīstības palīdzības jomā apmainīties ar informāciju, labāko praksi un pieredzi un sadarboties, lai apkarotu nelikumīgas kapitāla plūsmas, kā arī novērstu un apkarotu pārkāpumus, krāpniecību, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē to un saņēmējvalstu finanšu intereses visos līmeņos.

12. PANTS
Katastrofu pārvarēšana un humānās palīdzības pasākumi

1. Puses uzlabo sadarbību un attiecīgajos gadījumos veicina koordināciju divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un mazinātu katastrofas, sagatavotos tām, reaģētu uz tām un atgūtos no tām, lai samazinātu katastrofu risku un palielinātu izturētspēju šajā jomā.

2. Puses cenšas sadarboties humānās palīdzības darbībās, tostarp ārkārtas palīdzības pasākumos, lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu reaģēšanu.

13. PANTS
Ekonomikas un finanšu politika

1. Puses uzlabo informācijas un pieredzes apmaiņu, lai veicinātu ciešu divpusēju un daudzpusēju politikas koordinēšanu nolūkā atbalstīt to kopīgos mērķus — ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi, darbvietu radīšanas sekmēšanu, pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un visu protekcionisma veidu apkarošanu.

2. Puses uzlabo informācijas apmaiņu par savu finanšu politiku un noteikumiem ar mērķi stiprināt sadarbību, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un fiskālo ilgtspēju, tostarp uzlabojot regulatīvos un uzraudzības režīmus attiecībā uz grāmatvedību, revīziju, banku pakalpojumiem, apdrošināšanu, finanšu tirgiem un citām finanšu sektora daļām, lai atbalstītu darbu, kas pašlaik tiek veikts attiecīgajās starptautiskajās organizācijās un forumos.

14. PANTS
Zinātne, tehnoloģijas un inovācijas

Saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Briselē 2009. gada 30. novembrī, Puses uzlabo sadarbību zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā, īpašu uzmanību pievēršot abpusēju interešu prioritātēm.

15. PANTS
Transports

1. Puses veido sadarbību, uzlabojot informācijas apmaiņu un dialogu par transporta politiku, praksi un citām abpusēju interešu jomām attiecībā uz visiem transporta veidiem, un, ja nepieciešams, koordinē savas nostājas starptautiskajos forumos transporta jomā.

2. Šā panta 1. punktā minētās sadarbības jomas ietver:

a) aviācijas nozari, piemēram, lidojumu drošība, aviācijas drošība, gaisa satiksmes pārvaldība un citi attiecīgie noteikumi, lai veicinātu plašākas un savstarpēji izdevīgas attiecības gaisa transporta jomā, tostarp, ja nepieciešams, cenšoties panākt tehnisku un regulatīvu sadarbību un turpmāku nolīgumu noslēgšanu, pamatojoties uz abpusēju ieinteresētību un piekrišanu;

b) jūras transporta nozari; un

c) dzelzceļa nozari.

16. PANTS
Kosmoss

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu par to kosmosa politiku un darbībām kosmosā.

2. Puses attiecīgajos gadījumos cenšas sadarboties, arī īstenojot regulāru dialogu, šādās jomās: kosmosa izpēte un izmantošana miermīlīgiem mērķiem, tostarp nodrošinot to navigācijas satelītu sistēmu savstarpēju saderību; Zemes novērošana un monitorings, klimata pārmaiņas, kosmosa zinātne un tehnoloģijas; kosmosā veikto darbību drošības aspekti un citas abpusēji interesējošas jomas.

17. PANTS
Rūpnieciskā sadarbība

1. Puses veicina rūpniecisko sadarbību, lai uzlabotu savu uzņēmumu konkurētspēju. Tādēļ tās uzlabo viedokļu un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz to ražošanas politiku tādās jomās kā inovācijas, klimata pārmaiņas, energoefektivitāte, standartizācija, uzņēmumu sociālā atbildība, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošana un atbalsts to internacionalizācijai.

2. Puses sekmē sadarbības pasākumus, kas izveidoti to publiskajā un privātajā sektorā, lai uzlabotu savu attiecīgo uzņēmumu konkurētspēju un sadarbību, tostarp īstenojot savstarpēju dialogu.

18. PANTS
Muita

Puses uzlabo sadarbību muitas jomā, tostarp veicinot likumīgu tirdzniecību, kā arī nodrošinot efektīvu muitas kontroli un atbilstību normatīvajiem aktiem muitas jomā saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību attiecībā uz sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Briselē 2008. gada 30. janvārī. Tās arī apmainās ar viedokļiem un sadarbojas attiecīgajos starptautiskajos ietvaros.

19. PANTS
Nodokļi

Lai sekmētu labu pārvaldību nodokļu lietās, Puses cenšas uzlabot sadarbību atbilstoši starptautiskiem standartiem nodokļu jomā, jo īpaši mudinot trešās valstis veicināt pārredzamību, nodrošināt informācijas apmaiņu un izskaust kaitīgu nodokļu praksi.

20. PANTS
Tūrisms

Puses uzlabo sadarbību saistībā ar tūrisma ilgtspējīgu attīstību un tūrisma nozaru konkurētspējas palielināšanu, kas var veicināt ekonomikas izaugsmi, apmaiņu kultūras jomā un tiešus personiskus kontaktus.

21. PANTS
Informācijas sabiedrība

Puses apmainās ar viedokļiem par to politiku un noteikumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu sadarbību galvenajos jautājumos, tostarp:

a) elektroniskos sakaros, tostarp interneta pārvaldībā un drošumā un drošībā tiešsaistē;

b) pētniecības tīklu savienojamībā, tostarp reģionālajā kontekstā;

c) pētniecības un inovāciju pasākumu veicināšanā; un

d) jaunu tehnoloģiju standartizācijā un izplatīšanā.

22. PANTS
Patērētāju politika

Puses veicina dialogu un viedokļu apmaiņu par politiku un normatīvajiem aktiem, kuru mērķis ir panākt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un uzlabot sadarbību galvenajās jomās, tostarp: produktu nekaitīgums, patērētāju aizsardzības normatīvo aktu izpilde, patērētāju izglītošana, viņu tiesību nostiprināšana un tiesiskā aizsardzība.

23. PANTS
Vide

1. Puses uzlabo viedokļu, informācijas un labākās prakses apmaiņu attiecībā uz vides politiku un noteikumiem un uzlabo sadarbību arī šādās jomās:

a) efektīva resursu izmantošana;

b) bioloģiskā daudzveidība;

c) ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;

d) tehnoloģijas, preces un pakalpojumi, kas atbalsta vides aizsardzību;

e) mežu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana, arī, ja nepieciešams, nelikumīga mežizstrāde; un

f) citas jomas, kas noteiktas attiecīgā politiskā dialoga ietvaros.

2. Puses cenšas uzlabot sadarbību Pusēm piemērojamo attiecīgo starptautisko nolīgumu un instrumentu ietvaros, kā arī starptautiskajos forumos.

24. PANTS
Klimata pārmaiņas

1. Puses, apzinoties vajadzību steidzami, ievērojami un ilgstoši samazināt siltumnīcefekta gāzu globālās emisijas, lai ierobežotu globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpinātu centienus ierobežot šo temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, uzņemsies vadību, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to nelabvēlīgo ietekmi, izmantojot arī vietēja un starptautiska līmeņa pasākumus, lai samazinātu antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Puses attiecīgajos gadījumos sadarbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kas parakstīta Ņujorkā 1992. gada 9. maijā, lai sasniegtu minētās konvencijas mērķi, īstenojot Parīzes nolīgumu, kas parakstīts Parīzē 2015. gada 12. decembrī, un stiprinātu daudzpusējos tiesiskos regulējumus. Tās arī cenšas uzlabot sadarbību citos attiecīgajos starptautiskajos forumos.

2. Lai sekmētu ilgtspējīgu attīstību, Puses arī veido sadarbību, uzlabojot informācijas un labākās prakses apmaiņu un, ja nepieciešams, veicinot politikas koordinēšanu attiecībā uz abpusēji interesējošiem jautājumiem klimata pārmaiņu jomā, tostarp šādiem:

a) klimata pārmaiņu mazināšana, īstenojot dažādus pasākumus, piemēram, mazoglekļa tehnoloģiju izpēte un izstrāde, ar tirgu saistīti mehānismi un īslaicīgu klimata piesārņotāju samazināšana;

b) pielāgošanās klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei; un

c) palīdzība trešām valstīm.

25. PANTS
Pilsētpolitika

Puses uzlabo apmaiņu ar pieredzi un labu praksi pilsētpolitikas jomā, jo īpaši lai risinātu kopējas problēmas šajā jomā, tostarp tās, ko rada demogrāfiskā dinamika un klimata pārmaiņas. Attiecīgajos gadījumos Puses arī rosina šādu pieredzes un labas prakses apmaiņu starp savām pašvaldībām vai pilsētas pārvaldes iestādēm.

26. PANTS
Enerģētika

Puses cenšas uzlabot sadarbību un — attiecīgajos gadījumos — ciešu koordināciju starptautiskajās organizācijās un forumos enerģētikas jomā, tostarp saistībā ar enerģētisko drošību, tirdzniecību un ieguldījumiem pasaulē enerģijas jomā, pasaules enerģijas tirgu darbību, energoefektivitāti un ar enerģētiku saistītām tehnoloģijām.

27. PANTS
Lauksaimniecība

1. Puses uzlabo sadarbību lauksaimniecības, lauku attīstības un meža apsaimniekošanas politikas jomā, tostarp tādās jomās kā ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas nodrošinājums, vides prasību integrācija lauksaimniecības politikā, lauku reģionu attīstības politika, lauksaimniecības pārtikas produktu veicināšanas un kvalitātes politika, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, bioloģiskā ražošana, lauksaimniecības starptautiskā perspektīva, meža ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī saikne starp ilgtspējīgas lauksaimniecības, lauku attīstības un mežsaimniecības politiku un politiku vides un klimata pārmaiņu jomā.

2. Puses uzlabo sadarbību attiecībā uz pētniecību un inovācijām lauksaimniecības un meža apsaimniekošanas jomā.

28. PANTS
Zivsaimniecība

1. Puses veicina dialogu un uzlabo sadarbību attiecībā uz zivsaimniecības politiku saskaņā ar piesardzības un ekosistēmu pieejām, lai veicinātu zivsaimniecības resursu ilgtermiņa saglabāšanu, efektīvu pārvaldību un ilgtspējīgu izmantošanu, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.

2. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu un veicina starptautisko sadarbību, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3. Puses stiprina sadarbību attiecīgo reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju ietvaros.

29. PANTS
Jūrlietas

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kā to paredz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, kas parakstīta Montego Bejā 1982. gada 10. decembrī (turpmāk "UNCLOS"), Puses veicina dialogu, uzlabo savstarpēju sapratni attiecībā uz jūrlietām un sadarbojas, lai veicinātu:

a) tiesiskumu šajā jomā, tostarp kuģošanas un pārlidojuma brīvību un citas atklātā jūrā paredzētās brīvības, atbilstoši UNCLOS 87. pantam; un

b) jūru un okeānu ekosistēmu un nedzīvo resursu ilgtermiņa saglabāšanu, ilgtspējīgu pārvaldību un labākas zināšanas par tiem saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.

30. PANTS
Nodarbinātība un sociālie jautājumi

1. Puses uzlabo sadarbību nodarbinātības, sociālo jautājumu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, piemēram, attiecībā uz nodarbinātības politiku un sociālā nodrošinājuma sistēmām globalizācijas sociālās dimensijas un demogrāfisko izmaiņu kontekstā, īstenojot viedokļu un pieredzes apmaiņu un, ja nepieciešams, sadarbības pasākumus saistībā ar jautājumiem, kas skar kopīgas intereses.

2. Puses cenšas ievērot, veicināt un īstenot starptautiski atzītus darba un sociālos standartus un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ievērojot to saistības saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, 1998. gada 18. jūnijā pieņemto Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un 2008. gada 10. jūnijā pieņemto Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgas globalizācijas kontekstā.

31. PANTS
Veselības aizsardzība

Puses uzlabo viedokļu, informācijas un pieredzes apmaiņu veselības aizsardzības jomā, lai efektīvi risinātu pārrobežu veselības problēmas, jo īpaši sadarbojoties lipīgu un nelipīgu slimību profilakses un kontroles jomā, tostarp attiecīgajos gadījumos veicinot starptautisku nolīgumu veselības aizsardzības jomā īstenošanu.

32. PANTS
Tiesu iestāžu sadarbība

1. Puses uzlabo tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās, jo īpaši attiecībā uz konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās īstenošanas veicināšanu un efektivitāti.

2. Puses uzlabo tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās (ar iespējamiem grozījumiem), kas parakstīts Briselē 2009. gada 30. novembrī un Tokijā 2009. gada 15. decembrī.

33. PANTS
Korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana

Puses uzlabo sadarbību korupcijas un transnacionālas organizētās noziedzības, tostarp šaujamieroču kontrabandas un ekonomisko un finanšu noziegumu, novēršanā un apkarošanā, tostarp attiecīgajos gadījumos veicinot atbilstīgu starptautisko nolīgumu īstenošanu.

34. PANTS
Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana

Puses uzlabo sadarbību, tostarp apmainoties ar informāciju, lai novērstu to finanšu sistēmu izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai, ņemot vērā vispāratzītus standartus, kurus izstrādājušas attiecīgās starptautiskās struktūras, piemēram, Finanšu darbību darba grupa.

35. PANTS
Nelikumīgu narkotisko vielu apkarošana

Puses uzlabo sadarbību nelikumīgu narkotisko vielu novēršanas un apkarošanas jomā, lai:

a) samazinātu nelikumīgu narkotisko vielu piedāvājumu un kontrabandu un pieprasījumu pēc tām;

b) novērstu tādu prekursoru novirzīšanu, kurus izmanto nelegālai narkotisko vai psihotropo vielu ražošanai;

c) aizsargātu sabiedrības veselību un labklājību; un

d) izjauktu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti narkotisko vielu kontrabandā, jo īpaši lai novērstu to iekļūšanu likumīgā komerciālā un finanšu darbībā, cita starpā apmainoties ar informāciju un labāko praksi.

36. PANTS
Sadarbība saistībā ar kiberjautājumiem

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu attiecībā uz to politiku un pasākumiem saistībā ar kiberjautājumiem un rosina šādu viedokļu un informācijas apmaiņu starptautiskos un reģionālos forumos.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai maksimāli veicinātu un aizsargātu cilvēktiesību ievērošanu un brīvu informācijas plūsmu kibertelpā. Šajā nolūkā, pamatojoties uz izpratni, ka uz kibertelpu attiecas starptautiskās tiesības, Puses vajadzības gadījumā sadarbojas, lai izveidotu un izstrādātu starptautiskās normas un sekmētu uzticības veidošanu kibertelpas jomā.

3. Puses attiecīgajos gadījumos sadarbojas, lai uzlabotu trešo valstu spēju stiprināt savu kiberdrošību un apkarot kibernoziedzību.

4. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu un apkarotu kibernoziedzību, tostarp nelikumīga satura izplatīšanu internetā.

37. PANTS
Pasažieru datu reģistri

Puses, ciktāl tas atbilst Pušu normatīvajiem aktiem, cenšas izmantot pieejamos instrumentus, piemēram, pasažieru vārdu reģistrus, lai novērstu un apkarotu teroraktus un smagus noziegumus, ievērojot tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību.

38. PANTS
Migrācija

1. Puses veicina dialogu par politiku migrācijas jomā, piemēram, attiecībā uz likumīgu migrāciju, nelikumīgu imigrāciju, cilvēku tirdzniecību, patvērumu un robežu pārvaldību, tostarp vīzām un ceļošanas dokumentu drošību, ņemot vērā ar migrāciju saistīto sociāli ekonomisko situāciju.

2. Puses uzlabo sadarbību, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, tostarp nodrošinot to valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu bez nepamatotas kavēšanās un izsniedzot viņiem atbilstošus ceļošanas dokumentus.

39. PANTS
Personas datu aizsardzība

Puses uzlabo sadarbību, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni.

40. PANTS
Izglītība, jaunatne un sports

1. Puses uzlabo viedokļu un informācijas apmaiņu attiecībā uz to politiku izglītības, jaunatnes un sporta jomā.

2. Attiecīgajos gadījumos Puses veicina sadarbības pasākumus izglītības, jaunatnes un sporta jomās, piemēram, kopīgas programmas, personu apmaiņu un zināšanu un pieredzes apmaiņu.

41. PANTS
Kultūra

1. Puses cenšas uzlabot personu, kuras darbojas kultūras jomā, un mākslas darbu apmaiņu un attiecīgajos gadījumos veikt kopīgas iniciatīvas dažādās kultūras jomās, ieskaitot audiovizuālus darbus, piemēram, filmas.

2. Puses veicina dialogu un sadarbību starp to pilsonisko sabiedrību un kultūras nozaru iestādēm, lai uzlabotu savstarpēju izpratni un sapratni.

3. Puses cenšas sadarboties saistībā ar abpusēji interesējošiem jautājumiem attiecīgajos starptautiskajos forumos, it īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, lai īstenotu kopīgus mērķus, veicinātu kultūru daudzveidību un aizsargātu kultūras mantojumu.

42. PANTS
Apvienotā komiteja

1. Ar šo izveido Apvienoto komiteju, kas sastāv no Pušu pārstāvjiem. Apvienoto komiteju kopīgi vada Pušu pārstāvji.

2. Apvienotā komiteja:

a) koordinē vispārējo partnerību, kas izveidota, balstoties uz šo nolīgumu;

b) attiecīgajos gadījumos pieprasa informāciju no komitejām vai citām struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar citiem Pušu savstarpējiem nolīgumiem vai pasākumiem, un apmainās ar viedokļiem par jautājumiem, kas skar kopīgas intereses;

c) lemj par papildu sadarbības jomām, kas nav minētas šajā nolīgumā, ja tās atbilst šā nolīguma mērķiem;

d) nodrošina šā nolīguma pareizu darbību un efektīvu īstenošanu;

e) cenšas atrisināt jebkādas domstarpības, kas rodas saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu, piemērošanu vai īstenošanu;

f) ir forums, kurā tiek paskaidrotas izmaiņas politikā, programmās vai kompetencēs, kas attiecas uz šo nolīgumu; un

g) sniedz ieteikumus, attiecīgajos gadījumos pieņem lēmumus un veicina konkrētus sadarbības aspektus, balstoties uz šo nolīgumu.

3. Apvienotā komiteja lēmumus pieņem ar konsensu.

4. Apvienotās komitejas locekļi parasti tiekas sanāksmē reizi gadā — pārmaiņus Tokijā un Briselē. Sanāksme tiek sasaukta arī pēc jebkuras Puses pieprasījuma.

5. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

43. PANTS
Domstarpību izšķiršana

1. Puses veic vispārējus un īpašus pasākumus, kas nepieciešami, lai pildītu šajā nolīgumā paredzētos pienākumus, pamatojoties uz savstarpējas cieņas un vienlīdzīgas partnerības principu un ievērojot starptautiskās tiesības.

2. Ja rodas domstarpības par šā nolīguma interpretēšanu, piemērošanu vai īstenošanu, Puses pastiprināti cenšas savstarpēji apspriesties un sadarboties, lai atrisinātu domstarpības savlaicīgi un izlīguma veidā.

3. Ja domstarpības nevar atrisināt saskaņā ar 2. punktu, jebkura Puse var pieprasīt iesniegt domstarpības izskatīšanai Apvienotajā komitejā papildu apspriešanai un izpētei.

4. Puses uzskata, ka gadījumā, ja tiek īpaši nopietni un būtiski pārkāpti 2. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā noteiktie pienākumi, kas attiecīgi uzskatāmi par sadarbības pamata būtisku elementu saskaņā ar šo nolīgumu, un ja pārkāpums ir tik smags un ārkārtējs, ka tas apdraud mieru un drošību un tam ir starptautiska ietekme, to var uzskatīt par īpašas steidzamības gadījumu.

5. Maz ticamā un negaidītā gadījumā, ja 4. punktā minētais īpašas steidzamības gadījums notiek vienas vai otras Puses teritorijā, Apvienotā Komiteja rīko steidzamu apspriešanu 15 dienās pēc otras Puses pieprasījuma.

Ja Apvienotā komiteja nespēj vienoties par abpusēji pieņemamu risinājumu, tā par attiecīgo jautājumu rīko steidzamu sanāksmi ministru līmenī.

6. Īpašas steidzamības gadījumā, ja ministru līmenī nav panākts abpusēji pieņemams risinājums, Puse, kura iesniegusi 5. punktā minēto pieprasījumu, var pieņemt lēmumu par šā nolīguma noteikumu apturēšanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Turklāt Puses ņem vērā, ka Puse, kura iesniegusi 5. punktā minēto pieprasījumu, var veikt citus piemērotus pasākumus ārpus šā nolīguma saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Puse nekavējoties rakstiski paziņo otrai Pusei par savu lēmumu un to piemēro minimālo laikposmu, kas vajadzīgs, lai atrisinātu jautājumu veidā, kas pieņemams Pusēm.

7. Īpašas steidzamības gadījumā, kas lika pieņemt lēmumu par šā nolīguma noteikumu apturēšanu, Puses nepārtraukti novēro notikumu attīstības gaitu. Puse, kas ierosinājusi šā nolīguma noteikumu apturēšanu, to atceļ, tiklīdz tas ir pamatoti, un jebkurā gadījumā, tiklīdz vairs nepastāv īpašas steidzamības gadījums.

8. Šis nolīgums neietekmē un neierobežo citu starp Pusēm noslēgtu nolīgumu interpretāciju vai piemērošanu. Jo īpaši šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu neaizstāj un nekādā veidā neskar citu starp Pusēm noslēgto nolīgumu noteikumus par domstarpību izšķiršanu.

44. PANTS
Dažādi

Sadarbību un pasākumus atbilstoši šim nolīgumam īsteno saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

45. PANTS
Pušu definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" nozīmē Savienību vai tās dalībvalstis, vai Savienību un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses.

46. PANTS
Informācijas izpaušana

Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā tādu, kas prasītu kādai no Pusēm sniegt informāciju, par kuru tā uzskata, ka tās izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm.

47. PANTS
Stāšanās spēkā un piemērošana pirms stāšanās spēkā

1. Japāna ratificē un Savienības puse apstiprina vai ratificē šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām piemērojamām juridiskajām procedūrām. Apmaiņa ar Japānas izmantoto ratifikācijas instrumentu un Savienības puses izmantoto instrumentu, ar ko apliecina apstiprinājuma un ratifikācijas pabeigšanu, tiek veikta Tokijā. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc instrumentu apmaiņas dienas.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Savienība un Japāna piemēro noteikumus, kas minēti šā nolīguma 1., 2., 3. un 4. pantā, 5. panta 1. punktā, 11., 12., 13., 14., 15. (izņemot 2. punkta b) apakšpunktu), 16., 17., 18., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 37. pantā, 38. panta 1. punktā, 39., 40., 41., 42. (izņemot 2. punkta c) apakšpunktu), 43., 44., 45., 46. un 47. pantā, 48. panta 3. punktā un 49., 50. un 51. pantā, pirms tā stāšanās spēkā. Šāda piemērošana sākas otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Japāna ir paziņojusi Savienībai par Japānas veiktās ratifikācijas pabeigšanu, vai dienas, kad Savienība ir paziņojusi Japānai par minētajam nolūkam nepieciešamās piemērojamās juridiskās procedūras pabeigšanu, atkarībā no tā, kura diena ir vēlāk. Paziņojumus sniedz ar diplomātiskajām notām.

3. Tiem šā nolīguma noteikumiem, kuri piemērojami pirms šā nolīguma stāšanās spēkā saskaņā ar 2. punktu, ir tāds pats juridiskais spēks kā tad, ja šis nolīgums starp Pusēm būtu spēkā.

48. PANTS
Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šis nolīgums paliek spēkā, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar 2. punktu.

2. Ikviena Puse var otrai Pusei rakstiski paziņot par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu. To izbeidz sešus mēnešus pēc dienas, kad otra Puse ir saņēmusi minēto paziņojumu.

3. Ikviena Puse var otrai Pusei rakstiski paziņot par savu nodomu izbeigt piemērot šo nolīgumu līdz 47. panta 2. punktā noteiktajai spēkā stāšanās dienai. To izbeidz sešus mēnešus pēc dienas, kad otra Puse ir saņēmusi minēto paziņojumu.

49. PANTS
Turpmākas pievienošanās Savienībai

1. Savienība informē Japānu par trešo valstu pieteikumiem par pievienošanos Savienībai.

2. Puses apspriež trešo valstu pievienošanās Savienībai iespējamo ietekmi uz šo nolīgumu, tostarp Apvienotās komitejas ietvaros.

3. Savienība informē Japānu par līguma par trešās valsts pievienošanos Savienībai parakstīšanu un stāšanos spēkā.

50. PANTS
Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijām, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Japānas teritorijai.

51. PANTS
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Gadījumā, ja šā nolīguma teksti atšķiras, Puses šo jautājumu iesniedz Apvienotajā komitejā.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.