Preses konferences

Jauno darbu priekšā

Aizsardzības ministrs TĀLAVS JUNDZIS un Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs, NBS štāba priekšnieks pulkvežleitnants Gundars Ābols

Turpinājums no 1.lpp.

Varbūt ne visi žurnālisti ir informēti, ka mūsu likumdošana ir ārkārtīgi lojāla — jau Augstākā padome paredzēja, ka virsniekiem, kas dienē Latvijas armijā, stāžā tiek ieskaitīts viss laika posms, ko viņi ir dienējuši padomju armijā. Jo šeit viņi izmanto arī profesionālās zināšanas no tās armijas. Jautājums ir tikai viens: šie 43 virsnieki vēlas saņemt divas algas. Ja viņi turpinātu dienēt Krievijas armijā, tur viņi to nevarētu. Tiklīdz viņi aizies pensijā, atbilstoši Latvijas likumiem šī pensija nebūs mazāka. Vienīgais, ka viņi nesaņems otru algu, kura, kā jau es uzsvēru, ir nelikumīgs maksājums, kas paver iespējas Krievijai vai atsevišķām amatpersonām attiecīgi manipulēt ar mūsu virsniekiem. Domāju, ka tā nav normāla situācija, ka mūsu virsniekiem ir jāstaigā uz Krievijas sociālās nodrošināšanas centru Rīgā, jānes izziņas, cik viņam bērnu ģimenē, jo no tā ir atkarīga Krievijas pensija, kāda apkure būs ziemā, arī no tā ir atkarīgs pensijas apmērs. Nenoliedzami, ka te parādās šis ietekmējamības stāvoklis, par ko ir runa likumā par korupcijas novēršanu.

Jautājums: — Vai varēsim uzzināt, kas ir šie Krievijas pensijas saņēmēji, vai šie virsnieki tiks kaut kādā veidā sodīti?

Tālavs Jundzis: — Protams, varētu jautājumu izvirzīt arī tādā veidā. Tā ir problēma, ko nav atrisinājusi neviena līdzšinējā valdība, tāpēc jautājums par sodīšanu varētu būt sekundārs. Galvenokārt mēs gribam sakārtot šo sistēmu, sakārtot šo kārtību. Varbūt cilvēki kaut ko nav izpratuši, varbūt viņi nav ko zinājuši. Un tāpēc mēs viņiem dodam iespēju izšķirties. Par sodīšanu jautājums nav izvirzīts.

Jautājums: — Vai varat minēt tos augstākā ranga virsniekus, kas saņem Krievijas pensiju?

Tālavs Jundzis: — Mēs ar pulkvežleitnantu Gundaru Ābolu ilgi domājām — vai būtu ētiski tagad viņus visus nosaukt. Mums gan nav tādas informācijas no Krievijas puses, tomēr esam šos cilvēkus vairāk vai mazāk apzinājuši. Tāpēc arī ir tie skaitļi, par kuriem es runāju. Iespējams, ka šis saraksts vēl nav pilnīgs. Tāpēc man negribētos nosaukt vienu daļu, ja varbūt kāds palicis ārpus šī saraksta. Bet šādi virsnieki ir gan Nacionālo bruņoto spēku štābā, gan Nacionālās aizsardzības akadēmijā, gan Zemessardzē.

Jautājums: — Kāda, jūsuprāt, varētu būt reakcija uz šo pavēli?

Tālavs Jundzis: — Varbūt Ābola kungs atbildēs.

Gundars Ābols: — Nezinu, vai mēs varam runāt par viņu reakciju. Jo ir beidzot jāizšķiras starp diviem jautājumiem — būt lojāliem pret Latvijas Republiku un kalpot tai vai arī paturēt visu laiku prātā iespējamību, ka viņi tiek šantažēti vai kādā citā veidā izmantoti pret Latvijas Republikas interesēm.

Jautājums: — Jūs minējāt, ka perspektīvā varētu būt iespējama dažu struktūru samazināšana un atteikšanās no kādu funkciju izpildes. Kādas varētu būt šīs funkcijas?

Gundars Ābols: — Mēs par to runāsim pēc 1998. gada budžeta apstiprināšanas un šo lēmumu pieņems Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Jautājums: — Kas vēl bija pretendenti konkursā uz valsts sekretāra amatu ministrijā?

Tālavs Jundzis: — Konkursam pieteicās pieci pretendenti. Viens atteicās jau pirms konkursa, tas bija Alfonss Čupāns. Četri palikušie bija — Iveta Geidāne, viņa strādā mūsu ministrijā, Viktors Austers, strādā mūsu ministrijas sistēmā, un Leonīds Lasmanis, viņš agrāk bija robežsargu komandieris.

Jautājums: — Kādēļ izvēle bija tieši tāda?

Tālavs Jundzis: — Noteikumi diezgan precīzi bija formulēti jau paziņojumā par konkursu, kas tika publicēts. Lai būtu objektīvāki, mēs konkursa komisijā iekļāvām arī cilvēkus no Civildienesta pārvaldes un Ministru kabineta kancelejas darbiniekus. Kritēriji bija šādi: spēja vadīt lielu kolektīvu, risināt pietiekami sarežģītas problēmas, prasme sadarboties ar cilvēkiem, protams, arī atbilstoša izglītība un it īpaši — angļu valodas zināšanas.

Jautājums: — Presē tika rakstīts, ka Rinkēvičs vairākiem cilvēkiem palīdzējis izvairīties no dienesta armijā. Vai jūs šos faktus pārbaudījāt?

Tālavs Jundzis: — Jā, par šādiem faktiem tika dzirdēts, bet tie bija bez pamata.

Jautājums: — Kādas jūs paredzat kadru maiņas šo Krievijas pensiju sakarā?

Tālavs Jundzis: — Mums šonedēļ beidzās reorganizācija, esam samazinājuši savu aparātu no 109 cilvēkiem uz 88. Līdz ar to ir iespēja izvēlēties pašus labākos. Varbūt, ka to vidū ir arī daži, kas saņem pensijas, bet pietiekami daudz ir arī jaunu cilvēku. Rinkēviča kunga izvirzīšana apliecina, ka mums ir jaunieši, kas īsā laikā apguvuši nepieciešamās zināšanas. Un man ir prieks, ka viņi var konkurēt ar cilvēkiem, kas padomju armijā vai kādas citas lielvalsts armijā apguvuši šauras iemaņas, bet viņiem sagādā grūtības veidot jaunas valsts jaunu aizsardzības sistēmu. Varbūt medicīnā jaunam ārstam ir grūti konkurēt ar pieredzējušo — šeit situācija ir pavisam citāda.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors

Pēc “LV” diktofona ieraksta