Ministru kabineta rīkojums Nr. 553

Rīgā 2018. gada 23. oktobrī (prot. Nr. 49 41. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu un izdienas pensiju piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto 4. risinājumu.

2. Pieņemt zināšanai, ka nepieciešamais finansējums iemaksām trešajā pensiju līmenī Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" prioritārā pasākuma "Finanšu ministrijas iestāžu kapacitātes stiprināšana, tai skaitā ēnu ekonomikas apkarošanai, Valsts ieņēmumu dienesta stratēģisko mērķu sasniegšanai (tai skaitā muitnieku, inspektoru un policistu atalgojumam)" finansējuma ietvaros.

3. Jautājumu par papildu finansējumu, kas Finanšu ministrijai nepieciešams izdienas pensiju izmaksai Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un novirzāms Labklājības ministrijai, 2019. gadam 1 515 269 euro apmērā, 2020. gadam 1 704 253 euro apmērā, 2021. gadam 2 072 802 euro, kā arī turpmāk katru gadu 2 650 000 euro apmērā skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam un likumprojekta par valsts budžetu 2019. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem.

4. Pārskatot izdienas pensiju politiku, izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm iekļaušanu kopējā izdienas pensiju sistēmā.

5. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
rīkojums Nr. 553)

1. risinājums

2. risinājums

3. risinājums

4. risinājums

Konceptuālais ziņojums (turpmāk – ziņojums) ir sagatavots, pamatojoties uz nepieciešamību Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm piešķirt izdienas pensijas, kā arī noteikt izdienas pensijām alternatīvu kompensējošu mehānismu – 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu pensiju fonda izveidotajos individuālajos VID amatpersonu kontos (turpmāk – 3. pensiju līmeņa iemaksas) –, kas pārskatāmā nākotnē varētu pilnībā aizstāt izdienas pensijas, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem strādājošiem un izdienas pensijas saņēmējiem, kā arī noteiktu pakāpenisku pārejas periodu no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām. Jāņem vērā, ka šobrīd VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, neskatoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, ilglaicīgi netiek iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā, lai gan to pienākumu izpilde (darbs) ir saistīta ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, proti, amatpersonas pilda valstij svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu apstākļiem, kuras strādā uz darba līguma pamata, kā arī šīs VID amatpersonas dienesta laikā ir pakļautas valsts noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem un to pienākumi ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti bīstamos apstākļos. Satversmes tiesa 2010. gada 31. marta sprieduma Nr. 2009-76-01 5.2. apakšpunktā, analizējot visas valstī noteiktās izdienas pensijas, ir secinājusi, ka izdienas pensija, no vienas puses, kalpo kā kompensācija par dienesta laikā noteiktajiem ierobežojumiem neatkarīgi no tā, vai šie ierobežojumi ir vai nav radījuši priekšlaicīgu darba spēju samazināšanos, kā arī izdienas pensija netieši veido it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgāka laika periodā un sekmē attiecīgo dienestu kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā.

Atbilstoši Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē www.lm.gov.lv sadaļā "Senioriem" – "Izdienas pensija" pieejamai informācijai tiesības saņemt izdienas pensiju ir atsevišķos amatos un profesijās strādājošiem, kuriem pēc noteikta laika nostrādāšanas turpmākais darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai sociālo bīstamību. Tiesības saņemt izdienas pensijas šobrīd normatīvajos aktos ir noteiktas Valsts policijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, tiesnešiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām, kuras pieņem izsaukumus un veic brigāžu operatīvo vadību, operatīvo transportlīdzekļu vadītājiem, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Drošības policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, militārpersonām, diplomātiem, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, teātru, cirku, koncertorganizāciju māksliniekiem u. c. radošiem darbiniekiem. Šo iestāžu amatpersonu tiesības uz izdienas pensiju netiek regulētas vienā likumā, bet katrai iestādei ir atsevišķs tiesiskais regulējums, piemēram, likums "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm", Militārpersonu izdienas pensiju likums, Tiesnešu izdienas pensiju likums, Prokuroru izdienas pensiju likums, Diplomātu izdienas pensiju likums, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likums, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums, Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums, Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likums.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka izdienas pensiju saņēmēju dienests (darbs) lielākā vai mazākā mērā ir saistīts ar valsts iekšējās un ārējās drošības nodrošināšanu (izņemot kultūras darbiniekus), līdzīgi kā tas ir VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, bet, neskatoties uz to, VID amatpersonām, dienesta (darba) apstākļu dēļ atrodoties līdzīgā situācijā, nav tiesību uz izdienas pensiju vai arī citu alternatīvu kompensāciju.

Viens no VID uzdevumiem atbilstoši likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 2. panta otrajai un ceturtajai daļai ir ne tikai piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā, bet arī īstenot šo politiku, kā arī novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā.

Ņemot vērā minēto, VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pildot tām noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus, ir nepieciešama atbilstoša kompetence, kas ietver gan amatpersonas zināšanas un pieredzi, gan arī garīgās un fiziskās spējas.

VID amatpersonu darbības specifika ir saistīta ar darbu maiņās, nodrošinot muitas kontroles veikšanu 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, operatīvo darbību veikšanu, noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, valsts noslēpuma apstrādi un glabāšanu, informācijas riska analīzi, iestādes iekšējās drošības pasākumu plānošanu un organizēšanu, šaujamieroču un speciālo līdzekļu lietošanu, transportlīdzekļu apturēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā un procesuālo darbību veikšanu, kas ir saistīta ar fizisku noslodzi, psihoemocionālo stresu un darbu nelabvēlīgos klimatiskajos, veselībai kaitīgos un bīstamos apstākļos. Tādējādi VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, pildot dienesta (darba) pienākumus, ir pakļautas lielam veselības un dzīvības apdraudējumam, kā arī riskam darbspēju ātrākai zaudēšanai ne mazākā apmērā kā citu iestāžu amatpersonas, kuru dienests ir saistīts ar valsts iekšējo un ārējo drošību. VID amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba specifika pilnībā atbilst to iestāžu darba specifikai, kurām saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir tiesības uz izdienas pensiju.

Kā tas norādīts Satversmes tiesas 2010. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. 2009-76-01 5.5. apakšpunktā, valsts var izvēlēties dažādus līdzekļus, lai kompensētu personām ar dienestu saistītos īpašos apstākļus. Tomēr, ja valsts ar likumu ir izveidojusi izdienas pensiju sistēmu, šī sistēma ir kļuvusi par valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļu.

Tādējādi nav pieļaujams, ka valsts izveidotā sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa tiek atšķirīgi attiecināta uz vienlīdzīgos apstākļos esošām amatpersonām.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt kompensāciju par dienestā (darbā) pavadīto laiku arī VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vēl jo vairāk, ievērojot to, ka citās valsts institūcijas strādājošām amatpersonām, kuras pilda līdzīgus dienesta (darba) pienākumus, likumdevējs ir paredzējis tiesības saņemt izdienas pensiju un tiek radīta nevienlīdzīga tiesiskā situācija.

Turklāt normatīvā regulējuma trūkuma dēļ par VID amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm tiesībām uz kompensāciju par dienestā (darbā) pavadīto laiku ir apgrūtināta profesionālu un pieredzējušu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu un profesionālu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā. Kompensāciju ieviešana VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts pārvaldes attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, radot zināmu stresu un pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam.

Valsts kontrole 2017. gada 27. aprīļa revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-10/2016 "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?" aicināja nevirzīt atsevišķus nozares izdienas pensijas likumus, pirms nav veikts konceptuāls izdienas pensijas sistēmas izvērtējums. Tomēr Finanšu ministrija (VID) šādam viedoklim nepiekrīt, jo, kā to norādījusi arī Valsts kontrole revīzijas ziņojumā, nepieciešamās izmaiņas izdienas pensiju sistēmā var veikt katra nozare atsevišķi, ņemot vērā tās specifiku. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka Valsts kontrole arī norādīja, ka Labklājības ministrijas rīcībā nav mehānismu, lai panāktu konstatēto problēmu novēršanu. Tātad Labklājības ministrija nav izdienas pensiju politikas veidotāja un nevienu speciālo izdienas pensiju likumu nav izstrādājusi, kā arī turpmāk nav plānojusi izstrādāt. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kura ir Labklājības ministrijas padotības iestāde, nodrošina tikai izdienas pensiju administrēšanu (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 24. panta trešā daļa), izņemot militārpersonām (administrē Aizsardzības ministrija) un valsts drošības iestāžu amatpersonām (administrē – Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests). Attiecībā uz speciālajām izdienas pensiju shēmām – to tiesību noteikšana ir katra attiecīgā resora kompetence. Tā kā izdienas pensijas tiek izmaksātas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, atbilstošā resora kompetencē ir arī tiesiskā regulējuma izstrāde.

Ievērojot, ka tikai katra nozare var veikt izmaiņas pensiju sistēmā, Finanšu ministrijas ieskatā, šajā informatīvajā ziņojumā ietvertais risinājums nodrošinās Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minēto alternatīvo mehānismu ieviešanu, kā arī motivēs citas valsts pārvaldes iestādes pārskatīt to izdienas pensiju sistēmu, ieviešot citu alternatīvu kompensācijas mehānismu, piemēram, 3. pensiju līmeņa iemaksas.

Kā jau minēts arī iepriekš, VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pastāv veselības un dzīvības apdraudējuma risks pienākumu izpildes laikā, turklāt tām nepieciešamas iemaņas, kas saistītas ar fizisku spēku un noturību (piemēram, muitas kontroles punktos nodarbinātajām VID amatpersonām, kurām jāveic fiziskā transportlīdzekļu pārbaude un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes amatpersonām, kuras veic operatīvo darbību, nodrošinot noziedzīgu nodarījumu atklāšanu), proti, VID amatpersonām nepastāv atšķirīga tiesiskā situācija no citiem izdienas pensijas saņēmējiem, jo tās pēc būtības veic līdzīgas funkcijas kā Valsts robežsardzes un Iekšlietu ministrijas iestāžu amatpersonas, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju.

Valsts kontrole ir norādījusi, ka valsts, lai kompensētu profesionālo iemaņu zudumu un novērstu sociālās bīstamības risku, nodrošina vairākus atbalsta pasākumus, t. sk. pārkvalifikācijas iespēju un mūžizglītības pasākumus, zaudēto ienākumu kompensēšanu, ja iestājas pārejošs darbspēju zudums vai invaliditāte, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām. Valsts kontrole ir arī ierosinājusi ieviest alternatīvus profesionālo iemaņu zudumu kompensējošos mehānismus, piemēram, veikt uzkrājumus 3. pensiju līmenī.

Turklāt arī VID esošos darba vides riskus visos gadījumos nav iespējams novērst (iespējams tikai samazināt), jo, līdzīgi kā medicīnas darbinieki, arī VID Muitas pārvaldes amatpersonas saskaras ar starojumu, kas ilglaicīgā laika periodā ietekmē minēto personu veselību un tālāk arī šo personu darbspējas. Turklāt, kā to norāda arī Valsts kontrole, 71 procents izdienas pensijas saņēmēju turpina strādāt. VID ieskatā, minētais apliecina, ka katrs ceturtais strādājošais tomēr izmanto savas tiesības uz izdienas pensiju un neturpina darba gaitas.

VID piekrīt Valsts kontroles revīzijas ziņojumā minētajam, ka alternatīvs risinājums izdienas pensiju piešķiršanai var būt arī 3. pensiju līmenis, kura ietvaros darba devējs par saviem darbiniekiem iegulda līdzekļus un uzkrāj tiem papildpensiju, kuru tie ir tiesīgi saņemt no 55 gadu vecuma, tomēr vienlaikus uzskata, ka pārejai uz 3. pensiju līmeni būtu jānotiek pakāpeniski un izveidotā izdienas pensiju sistēma nedrīkst būt nevienlīdzīga pret VID amatpersonām, tikai balstoties uz apsvērumu, ka likumprojekts par papildu sociālajām garantijām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta tiek pieņemts tikai 2018. gadā. Attiecīgi tām VID amatpersonām, kurām uzkrājumu veikšana 3. pensiju līmenī nav izdevīga, ir jāparedz tiesības uz izdienas pensiju, bet tām VID amatpersonām, kurām pāreja uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu ir iespējama, – 3. pensiju līmeņa iemaksas.

Vienlaikus, lai neradītu situāciju, ka izdienas pensiju saņēmējiem ir paredzēti atšķirīgi kritēriji gan nepieciešamā darba stāža, gan izdienas pensijas piešķiršanas vecuma noteikšanai, VID uzskata, ka attiecībā uz VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izdienas pensiju nosacījumi ir jānosaka līdzīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm noteiktajai izdienas pensiju sistēmai.

VID šajā informatīvajā ziņojumā ir paredzējis ieviest alternatīvus kompensējošus mehānismus – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmākajā laikā varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem, tādējādi izpildot Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīto. Vienlaikus VID ieviestais pakāpeniskās pārejas mehānisms varētu būt stimuls arī citām valsts pārvaldes iestādēm veikt izmaiņas to pastāvošajā pensiju sistēmā un pakāpeniski pāriet no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, kas būs veicinošs faktors nepieciešamo pasākumu īstenošanā pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai.

VID ieskatā, nodrošinot pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, tiktu sasniegts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītais mērķis kompensēt profesionālo iemaņu zudumu un novērsts sociālās bīstamības risku ar citiem sociālās drošības pasākumiem.

Izvērtējot Eiropas Savienībā pastāvošo praksi kompensācijas piešķiršanā, VID amatpersonām kā alternatīvs mehānisms izdienas pensijām tika izskatīta 3. pensiju līmeņa pensiju iemaksu veikšana. Šobrīd vairākas Eiropas Savienības valstu vadošās iestādes ir izveidojušas amatpersonu un valsts iestāžu darbinieku pensiju shēmas, kurām pēc savas būtības ir kompensējošs mehānisms (līdzīgi kā izdienas pensijām).

Stimulējot amatpersonu iekļaušanos 3. pensiju līmenī, amatpersona savai pensijai var uzkrāt pietiekamu līdzekļu daudzumu un varētu gūt papildu ienākumus procentu veidā. Kompensācija par dienestā pavadīto laiku iemaksu veidā 3. pensiju līmenī motivētu amatpersonas ilglaicīgāk turpināt civildienesta attiecības iestādē, jo palielinātos amatpersonu pensijas apjoms iestāžu veikto iemaksu veidā.

Iemaksu veikšana 3. pensiju līmenī par VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošinātu atbilstošus pensionēšanās apstākļus saistībā ar dienestā pavadīto laiku, nodrošinātu pensionēto amatpersonu finansiālu neatkarību, padarītu saistošu karjeru iestādē, nodrošinātu, ka pensijas nodrošinājums (kompensācija par dienestā pavadīto laiku) valsts amatpersonām ir politiski un sociāli pieņemams. Ilgtermiņā kompensāciju apjoms par dienestā pavadīto laiku (šobrīd izdienas pensijas) samazinātos, jo kompensācijas par dienestā pavadīto laiku tiktu izmaksātas no izvēlētā pensiju fonda. Šāds kompensācijas mehānisms ierobežotu pieeju priekšlaicīgām pensionēšanās un aiziešanas no darba iespējām, lai ļautu amatpersonām ilgāk būt aktīvi nodarbinātām.

Jāvērš uzmanība uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanas priekšrocībām salīdzinājumā ar izdienas pensijām, proti, izdienas pensijas tiek izmaksātas tikai personas dzīves laikā un šo kapitālu nav tiesības mantot, bet attiecībā uz 3. pensiju līmeņa iemaksām personas nāves gadījumā 3. pensiju līmenī uzkrāto papildpensijas kapitālu var mantot mantinieki. Turklāt jāņem vērā, ka tās VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, par kurām tiks veiktas 3. pensiju līmeņa iemaksas, papildus veiktajām iemaksām iegūs tiesības uz papildu procentu likmi atbilstoši kredītiestādes īstenotajai pensiju plāna pārvaldīšanai, bet amatpersonām, kuras saņems izdienas pensijas, šāda iespēja netiek nodrošināta. Turklāt nav pamata arī apšaubīt 3. pensiju līmeņa ilgtspējību un stabilitāti, jo to pilnībā pārvalda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencēti komersanti, turklāt līdzekļu pārvaldītāju darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Vienlaikus kā pozitīvs apstāklis ir minams arī tas, ka individuālajā kontā uzkrātais papildpensijas kapitāls nekādā gadījumā nevar kļūt par līdzekļu pārvaldītāja, līdzekļu turētāja vai darba devēja īpašumu. Piedziņu pret papildpensijas kapitālu drīkst vērst tikai tad, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot krimināli sodāmu nodarījumu. Kā to norādījusi arī Valsts kontrole 2017. gada 27. aprīļa revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-10/2016 "Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?", ilgtspējīga pensiju sistēma ir tāda sistēma, kas spēj saglabāt stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām, vienlaikus ievērojot paaudžu solidaritāti un nodrošinot adekvātu valsts pensiju izmaksu arī nākotnē.

Ievērojot minēto, izstrādājot pakāpenisku pāreju uz alternatīvu kompensējošu mehānismu (3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu), VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks samazināta nevienlīdzība ar līdzīgus dienesta (amata) pienākumus veicošām amatpersonām citās iestādēs, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju, samazināta personāla mainība, paaugstināta VID amatpersonu motivācija turpināt dienestu VID, veicināta profesionālu un pieredzējušu darbinieku piesaiste no citām institūcijām, kurās piešķir izdienas pensiju. Izdienas pensija, kā arī pakāpeniska pāreja no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu ir būtisks motivējošs faktors, kas rada atbildību pret savu darbu, profesionalitāti, sadarbību un godprātību, un tādējādi būtu papildu motivācija kopējo VID noteikto mērķu sasniegšanai. Izdienas pensijas, kas tuvākajā nākotnē varētu tikt pilnībā aizstātas ar iemaksām 3. pensiju līmenī, netieši veidotu it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgākā laika periodā un sekmētu attiecīgo VID struktūrvienību kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā. Ir būtiski palīdzēt cilvēkam noturēties darba tirgū un veicināt viņu nodarbinātību – spēju strādāt produktīvi un efektīvi. Ņemot vērā, ka šobrīd ir vērojama pakāpeniska VID amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm novecošanās, – normatīvajā aktā reglamentētas tiesības pārejas posmā gan uz izdienas pensijām, gan 3. pensiju līmeņa iemaksām atbilstoši VID amatpersonu vecumam, pēc tam tikai uz 3. pensiju līmeņa iemaksām veicinātu jaunu darbinieku piesaisti VID struktūrvienībās.

Tomēr, ņemot vērā, ka 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana individuālajos pensiju fondos ir izdevīga tikai kā ilgtermiņa risinājums, atbilstoši vienlīdzības principam ir nepieciešams nodrošināt saudzīgu pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu.

Turklāt, izvērtējot atsevišķu valstī esošo pensiju fondu pakalpojumus (lielākoties pakalpojumus sniedz lielākās bankas, to meitas uzņēmumi, apdrošināšanas kompānijas u. c.) un interneta resursos pieejamos 3. pensiju līmeņa iemaksu apmēra kalkulatorus, tika aprēķināts, kādu summu varētu saņemt VID amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, sasniedzot 55 gadu vecumu, ja veiktas iemaksas 600 EUR un 1200 EUR gadā 3. pensiju līmeņa fondā 5, 10, 15 vai 20 gadu garumā.

Piemēram, izmantojot AS "Citadele banka" internetā pieejamo kalkulatoru, var aprēķināt šādu 3. pensiju līmeņa kapitāla pieaugumu:

(Sīkāk skatīt vietnē https://www.citadele.lv/lv/privatpersonam/uzkrajumi-noguldijumi-ieguldijumi/pensiju-3-limenis/kalkulators/)

Ņemot vērā tabulā minētos aprēķinus, ir jāņem vērā, ka iemaksām 3. pensiju līmenī jābūt pietiekamām un ilgstošām, lai VID amatpersonai, par kuru tiks veiktas iemaksas 3. pensiju līmenī, būtu faktisks kapitāla pieaugums, tas ir, 3. pensiju līmeņa iemaksu fondā būtu uzkrāta lielāka summa par veiktajām iemaksām.

Papildus ir jāņem vērā, ka minētais iemaksu kalkulators atspoguļo tikai vienas kredītiestādes piedāvātos nosacījumus, tādējādi, protams, izvēloties citu 3. pensiju līmeņa iemaksu pārvaldītāju, pārvaldīšanas izmaksas var būtiski atšķirties.

Papildus ir jāņem vērā arī likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" 11. panta otrajā daļa noteiktais, – ja darba devējs pieņem lēmumu veikt iemaksas pensiju plānā, lai nodrošinātu papildpensiju saviem darbiniekiem, šis lēmums attiecināms uz visiem attiecīgā darba devēja darbiniekiem atbilstoši profesijai, nodarbinātības ilgumam un ieņemamam amatam, kā arī citiem objektīviem kritērijiem. Ņemot vērā minēto, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, ir jāizskata iespēja noteikt, ka minētais kritērijs nav attiecināms uz VID amatpersonām, vai arī noteikt, ka, ievērojot, ka VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm profesionālo iemaņu zudumu un sociālā bīstamība ir lielāka nekā citām VID amatpersonām, tām ir jānosaka tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām vai izdienas pensijām.

Vienlaikus ir vērtējams arī tas, ka arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija rekomendē strādājošo automātisku iekļaušanu darba devēja pensiju shēmā, proti, obligāta prasība darba devējam būtu ne tikai samaksāt algu, bet arī iekļaut strādājošo pensiju shēmā, šāda sistēma jau pastāv Nīderlandē. Minētā risinājuma ieviešana ir konceptuāli atbalstāma arī citās iestādes.

Jāņem vērā, ka 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana veicinātu pakāpenisku paaudžu nomaiņu, kas pavērtu iespējas jaunām darba vakancēm, atturot personas no lēmuma aizbraukt no Latvijas darba meklējumos, jo īpaši tas ir aktuāli Latgales reģionā. Turklāt veicinātu profesionālu un pieredzējušu darbinieku piesaisti no citām institūcijām, kurās nepiešķir izdienas pensiju.

Izdienas pensija būtu algu kompensējošs mehānisms tām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas slodzes dēļ ilgstoši savā darbā strādāt nevar, kā arī nespēj pārkvalificēties citu amata pienākumu veikšanai. Proti, jāņem vērā, ka VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ikdienā ir nodarbinātas tādos darba apstākļos, kuros amata pienākumu izpilde, sasniedzot noteiktu vecumu, paliek arvien grūtāka.

Ievērojot minēto, izstrādājot 3. pensiju līmeņa iemaksu regulējumu (ar saudzīgu pāreju no izdienas pensijām), VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks:

1) samazināta nevienlīdzība ar līdzīgus dienesta (amata) pienākumus veicošiem nodarbinātajiem citās iestādēs, kuru amatpersonām ir tiesības uz izdienas pensiju;

2) samazināta personāla mainība;

3) paaugstināta amatpersonu motivācija turpināt dienestu VID;

4) veicināta profesionālu un pieredzējušu darbinieku piesaiste no citām institūcijām, kurās piešķir izdienas pensiju.

Lai kompensētu personām ar dienestu saistītos īpašos apstākļus un nodrošinātu VID amatpersonām ar speciālajam dienesta pakāpēm tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, ir izvērtēti četri iespējamie risinājumi. Visos piedāvātajos risinājuma variantos ir ietverts mērķis, kas pamato, kādēļ VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir jānosaka sevišķas sociālās garantijas, kā tas ir norādīts Satversmes tiesas 2007. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2006-13-0103 7.1. un 7.2. apakšpunktā:

1) attiecīgā dienesta īpatnības ir saistītas ar profesionālo iemaņu mazināšanos vai zudumu, sasniedzot noteiktu vecumu vai nostrādājot šajā profesijā noteiktu laiku (uzkrājot zināmu darba stāžu);

2) attiecīgā persona pilda valstij svarīgu dienestu, kura gaita būtiski atšķiras no to personu darba apstākļiem, kuras strādā uz civiltiesiska līguma pamata. Dienesta laikā persona ir pakļauta valsts noteiktiem būtiskiem ierobežojumiem (dienesta gaitas reglamentiem u. c.), tās pienākums ir iesaistīties dienesta izpildē iepriekš neparedzētos, nereti bīstamos apstākļos;

3) kompensācija par dienestā (darbā) pavadīto laiku netieši veido it kā "atliktu atalgojumu" par nevainojamu dienestu ilgā laika periodā un sekmē attiecīgo dienestu un institūciju kvalitatīvu darbību, it īpaši antikorupcijas aspektā.

Izvērtējot minēto, secināms, ka VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ir nodrošināmas tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām (pārejas periodā uz izdienas pensijām) un nosakāma to piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtība, tādējādi garantējot attiecīgo amatpersonu sociālo interešu aizsardzību, kompensējot viņām darbspēju priekšlaicīgu zudumu, ko izraisījis psihoemocionālais stress, dzīvības vai veselības apdraudējums.

3. pensiju līmeņa ieviešana (pārejas periodā jānodrošina izdienas pensijas VID amatpersonām, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, jo 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana šīm amatpersonām vairs nav finansiāli izdevīga, jo pensiju fonda pārvaldīšanas izmaksas būs jāsedz no iemaksātās naudas summas) amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras pilda dienestu, būtu loģisks risinājums un arī pozitīva valsts attieksme pret amatpersonu, kura ilgstoši pildījusi amata pienākumus, radot zināmu stresu un pastāvot personas dzīvības vai veselības apdraudējuma riskam.

Papildus attiecībā uz izdienas pensijām kā atbilstošākais vecums izdienu pensiju saņemšanai ir noteikts 55 gadi, jo tas ir līdzvērtīgs 3. pensiju līmeņa iemaksātā uzkrājuma saņemšanai noteiktajam vecumam, turklāt ir saistīts ar atšķirīgu kritēriju noteikšanu, proti, VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm netiks izvirzītas prasības par fizisko pārbaudījumu veikšanu, kā tas ir Iekšlietu ministrijas iestāžu darbiniekiem, turklāt izdienas pensijas tiks attiecinātas uz visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Piedāvātie risinājumu varianti nosaka VID amatpersonu loku, kurām paredzēts noteikt tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu, nodarbinātības ilgumu, kā arī atšķirīgu kompensācijas mehānismu – izdienas pensijas attiecībā uz VID amatpersonām, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu, un 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana attiecībā uz šīm amatpersonām vairs nav vērtējama kā iespējamais risinājums.

Paredz tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā no 40 līdz 54 gadiem, kuras nodarbinātas VID vairāk par 10 gadiem, nosakot iemaksu reizi gadā un apmēru – piecu procentu apmērā no VID amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi gada mēnešalgas.

Turpretī attiecībā uz VID amatpersonām, kuras ir sasniegušas 55 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, tiks nodrošināta izdienas pensija 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas. Savukārt amatpersonai, kura neatkarīgi no vecuma atbrīvota no amata veselības stāvokļa vai amatpersonu skaita samazināšanas dēļ un kuras izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas. Izdienas pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata. Vienlaikus ir jānosaka ierobežojums, ka pārejai no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu ir jānotiek ne vēlāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim, tādējādi nodrošinot, ka 3. pensiju līmeņa iemaksas tiek noteiktas kā galvenais kompensējošais mehānisms VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. 1. tabulā ir norādīti 1. risinājuma iespējamie pozitīvie un negatīvie faktori.

1. tabula

Neskatoties uz samērīgi zemu finansiālu ietekmi, šī varianta ieviešana aptvers tikai nelielu VID amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm grupu. Proti, šobrīd VID Muitas pārvaldē faktiski strādā 961 amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi (plānotas 988 amata vietas), VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē faktiski strādā 289 amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (plānotas 328 amata vietas), bet VID Iekšējās drošības pārvaldē – 23 amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm (plānotas 29 amata vietas). Tādējādi šī varianta ieviešana aptvers tikai aptuveni 40 procentus no visām 1 345 VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (saskaņā ar VID amata vietu sarakstu pēc stāvokļa uz 2018. gada 1. janvāri).

Turklāt jāņem vērā, ka šī varianta ieviešana ir grūti administrējama gan no personāla, kuram ir nepieciešams noteikt papildu tiesības iemaksu veikšanai 3. pensiju līmenī, gan no finanšu uzskaites viedokļa, katru gadu pārskatot personu saņēmēju loku.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka minētais risinājums nemotivēs piesaistīt VID jaunus darbiniekus, kuri uzsāk civildienesta attiecības uzreiz pēc augstākās izglītības iegūšanas, jo tas tiks attiecināts tikai uz VID amatpersonām vecumā no 40 līdz 54 gadiem un tām, kas ir jau sasniegušas 55 gadu vecumu. Šajā gadījumā ir iespējama situācija (pastāv risks), ka VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām nav piešķirtas tiesības saņemt 3. pensiju līmeņa iemaksas neatbilstoša vecuma dēļ, atradīsies diskriminējošā stāvoklī salīdzinājumā ar citām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas, savukārt, var novest pie minēto amatpersonu neapmierinātības.

Papildus minētajam ir jāņem vērā, ka šī varianta izmantošana nenodrošinās iespēju piesaistīt jaunus, fiziski spēcīgus un profesionālus darbiniekus, jo tiem 3. pensiju līmeņa iemaksas, neskatoties uz nostrādātā laika prasības izpildi, būs iespējamas, tikai sasniedzot 40 gadu vecumu, tādējādi VID ar šādu rīcību nodrošinās un motivēs strādāt tikai vidēja vecuma cilvēkus, bet jaunie darbinieki, kuri nav sasnieguši 40 gadu vecumu, meklēs citus, no sociālo garantiju viedokļa pievilcīgākus darba devējus.

Paredz visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm:

1) līdz 54 gadu vecumam un ar nodarbinātības ilgumu VID ilgāku par pieciem gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, nosakot mainīgu procentuālo apmēru no mēnešalgas atbilstoši nostrādātajam laikam VID. 2. tabulā ir norādīti 2. risinājuma 1.punktā piedāvātie procentu varianti:

2. tabula

a. 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas;

b. 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, ja VID amatpersona atbrīvota no amata atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam.

Izdienas pensijas apmērs nebūs mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un nedrīkstēs pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata. Vienlaikus ir jānosaka ierobežojums, ka pārejai no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu ir jānotiek ne ilgāk kā 10 gados no atbilstošu normatīvā akta spēkā stāšanās dienas, tādējādi nodrošinot, ka 3. pensiju līmeņa iemaksas tiek noteiktas kā galvenais kompensējošais mehānisms VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Saskaņā ar šo risinājumu 3. pensiju līmeņa iemaksas ir attiecināmas uz visām VID Muitas pārvaldē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un VID Iekšējās drošības pārvaldē strādājošām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ir nodarbinātas VID ne mazāk kā piecus gadus.

Šajā risinājumā 3. pensiju līmeņa saņēmēju loks tiks paplašināts līdz visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus ieviešot nepieciešamību obligāti nostrādāt VID vismaz piecus gadus. Šis nosacījums nodrošinās VID amatpersonu darba pieredzes pēctecību un pieredzes nodošanu jaunajām VID amatpersonām. Jāņem vērā, ka iestādēs vislielākā nodarbināto mainība ir tieši pirmajos darba gados, turpretī šādu nosacījumu iekļaušana ļaus VID amatpersonām būt ilglaicīgāk nodarbinātām VID.

Šī risinājuma ieviešana ļaus motivēt pieredzējušās VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, par kurām atkarībā no nostrādātiem gadiem tiks veikti noteikti procentu maksājumi no gada mēnešalgas (summā iekļauj gada mēnešalgas apmēru, neieskaitot gada laikā izmaksātas prēmijas, pabalstus un piemaksas), turpināt valsts civildienesta attiecības VID ilglaicīgāk.

Vienlaikus tiks nodrošināta iespēja saņemt izdienas pensijas personām, kuras uz likumprojekta pieņemšanas laiku būs sasniegušas 55 gadu vecumu un kurām šobrīd vairs nav lietderīgi nodrošināt 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu, jo izmaksas par pensiju fonda pārvaldīšanu pārsniegs ieņēmumus no procentu likmes par 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanu. 3. tabulā ir norādīti 2. risinājuma iespējamie pozitīvie un negatīvie faktori. Papildus ir jāņem vērā, ka, izvēloties šo risinājumu, potenciālie kandidāti tiks motivēti pieteikties uz vakantajiem VID amatiem, kuru acīmredzamas priekšrocības, lai arī tikai nelielā apjomā, varēs saņemt jau pēc pieciem nostrādātiem darba gadiem. Šādā veidā tiks veicināta jaunu darbinieku piesaiste šajās VID struktūrvienībās.

3. tabula

Paredz tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm:

1) līdz 49 gadiem ar nodarbinātības ilgumu VID ilgāku par pieciem gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām mainīgas procentu likmes apmērā atbilstoši nodarbinātības ilgumam VID, nosakot iemaksu veikšanu līdz 65 gadu vecumam.

4. tabula

a. 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana ar nodarbinātības ilgumu VID, ilgāku par pieciem gadiem, proporcionāli nodarbinātības ilgumam VID līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

5.tabula

b. izdienas pensija 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, ja izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas.

VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām jau šobrīd ir tiesības uz izdienas pensijām, netiks nodrošināta iespēja izvēlēties 3. pensiju līmeņa iemaksas, un viņām tiks nodrošināta tikai izdienas pensija.

a. 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas;

b. 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, ja amatpersona atbrīvota no amata atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumam.

Ar VID amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras izvēlēsies saņemt izdienas pensiju, tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības. Savukārt VID amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras izvēlēsies 3. pensiju līmeņa iemaksas, varēs turpināt civildienesta attiecības VID bez ierobežojumiem.

VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izvēle par 3. pensiju līmeņa iemaksām vai izdienas pensijām būs galīga un nebūs maināma, lai nodrošinātu ilgtspējīgu 3. pensiju līmeņa iemaksu sistēmu.

Saskaņā ar šo risinājumu 3. pensiju līmeņa iemaksas ir attiecināmas uz visām VID Muitas pārvaldē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un VID Iekšējās drošības pārvaldē strādājošām VID amatpersonām ar speciālām dienesta pakāpēm, kuras ir nodarbinātas VID ne mazāk kā piecus gadus.

Šī risinājuma ieviešana ļaus motivēt pieredzējušās VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, par kurām atkarībā no nostrādātiem gadiem tiks veikti noteikti procentu maksājumi no gada mēnešalgas (summā iekļauj 12 mēnešu perioda mēnešalgu apmēru, neieskaitot izmaksātās prēmijas, pabalstus un piemaksas), turpināt valsts civildienesta attiecības VID ilglaicīgāk.

Turklāt šajā risinājumā tiks piedāvātas arī izvēles iespējas VID amatpersonām vecumā no 49 gadiem, proti, minētās VID amatpersonas patstāvīgi varēs izvēlēties tiem piemērotāko risinājumu. Šāda kārtība ir nosakāma, jo, kā jau tika minēts, lai VID amatpersona saņemtu visu VID ieguldīto naudas summu, iemaksām 3. pensiju fondā ir jābūt veiktām ne mazāk kā 15 gadus (proti, vismaz 20 gadu periodā). Nodrošinot VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izvēles iespējas, VID amatpersona patstāvīgi varēs izvēlēties tai izdevīgāko risinājumu, proti, izvērtējot katras piedāvātās iespējas pozitīvos un negatīvos faktorus.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiktu saglabāts noteiktais pārejas periods, proti, VID amatpersonām vecumā līdz 49 gadiem šādas izvēles iespējas netiks piedāvātas, jo attiecībā uz šīm VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nav šaubu par 3. pensiju līmeņa fonda ienesīgumu, jo šajā gadījumā iemaksas tiks veiktas 16 un vairāk gadus.

Turpretī attiecībā uz VID amatpersonām, kuras uz šī likumprojekta pieņemšanas brīdi ir jau sasniegušas 55 gadu vecumu, kā jau tika minēts, nav iespējams nodrošināt 3. pensiju līmeņa fondu ienesīgumu, proti, veicot 3. pensiju līmeņa iemaksas par šīm amatpersonām, kurām līdz pensiju vecuma sasniegšanai ir palikuši mazāk par 10 gadiem, pensiju fonda pārvaldīšanas izmaksas būs jāsedz no ieguldītās naudas summas, nevis no kapitāla pieauguma. 6. tabulā ir norādīti 3. risinājuma iespējamie pozitīvie un negatīvie faktori.

6. tabula

4. risinājums

Paredz tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm:

1) līdz 39 gadu vecumam ar nodarbinātības ilgumu VID ilgāku par pieciem gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām mainīgas procentu likmes apmērā atbilstoši nodarbinātības ilgumam VID, nosakot iemaksu veikšanu līdz 55 gadu vecumam.

7. tabula

a. 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana ar nodarbinātības ilgumu VID ilgāku par pieciem gadiem proporcionāli nodarbinātības ilgumam VID līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

8. tabula

b. izdienas pensija 55 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms atbrīvošanas no amata, ja izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem, un par katru izdienas stāža gadu virs 20 gadiem izdienas pensijas apmēru palielinās par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas.

Ar VID amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras izvēlēsies saņemt izdienas pensiju, tiks izbeigtas valsts civildienesta attiecības. Savukārt ar VID amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kuras izvēlēsies 3. pensiju līmeņa iemaksas, varēs turpināt civildienesta attiecības VID bez ierobežojumiem.

VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izvēle par 3. pensiju līmeņa iemaksām vai izdienas pensijām būs galīga un nebūs maināma, lai nodrošinātu ilgtspējīgu 3. pensiju līmeņa iemaksu sistēmu.

Saskaņā ar šo risinājumu 3. pensiju līmeņa iemaksas ir attiecināmas uz visām VID Muitas pārvaldē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē un VID Iekšējās drošības pārvaldē strādājošām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras ir nodarbinātas VID ne mazāk kā piecus gadus.

Šī risinājuma ieviešana ļaus motivēt pieredzējušās VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, par kurām atkarībā no nostrādātiem gadiem tiks veikti noteikti procentu maksājumi no gada mēnešalgas (summā iekļauj 12 mēnešu perioda mēnešalgu apmēru, neieskaitot izmaksātās prēmijas, pabalstus un piemaksas), turpināt valsts civildienesta attiecības VID ilglaicīgāk.

Turklāt šajā risinājumā tiks piedāvātas arī izvēles iespējas VID amatpersonām vecumā no 40 gadiem, proti, minētās VID amatpersonas patstāvīgi varēs izvēlēties tām piemērotāko risinājumu. Šāda kārtība ir nosakāma, jo, kā jau tika minēts, lai VID amatpersona saņemtu visu VID ieguldīto naudas summu, iemaksām 3. pensiju fondā ir jābūt veiktām ne mazāk kā 15 gadus (proti, vismaz 20 gadu periodā). Nodrošinot VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm izvēles iespējas, VID amatpersona patstāvīgi varēs izvēlēties tai izdevīgāko risinājumu, proti, izvērtējot katras piedāvātās iespējas pozitīvos un negatīvos faktorus.

Vienlaikus arī šajā gadījumā tiktu saglabāts noteiktais pārejas periods, proti, VID amatpersonām vecumā līdz 39 gadiem šādas izvēles iespējas netiks piedāvātas, jo attiecībā uz šīm VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nav šaubu par 3. pensiju līmeņa fonda ienesīgumu, jo šajā gadījumā iemaksas tiks veiktas 16 un vairāk gadus.

Turpretī attiecībā uz VID amatpersonām, kuras uz šī likumprojekta pieņemšanas brīdi būs jau sasniegušas 40 gadu vecumu, kā jau tika minēts, nav iespējams nodrošināt 3. pensiju līmeņa fondu ienesīgumu, proti, veicot 3. pensiju līmeņa iemaksas par šīm amatpersonām, kurām līdz pensiju vecuma sasniegšanai ir palikuši mazāk par 15 gadiem, pensiju fonda pārvaldīšanas izmaksa būs jāsedz no ieguldītās naudas summas, nevis no kapitāla pieauguma. 9. tabulā ir norādīti 4. risinājuma iespējamie pozitīvie un negatīvie faktori.

Papildus ir jāņem vērā, ka šī risinājuma ieviešana nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izdienu pensiju saņēmējiem, proti, 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšana ir izdevīga, ja šādas iemaksas tiek veiktas ilgtermiņā, turpretī, ja iemaksas 3. pensiju līmenī sāk veikt tikai pēc 40 gadu vecuma, secināms, ka naudas summa, kuru persona saņems pēc valsts civildienesta attiecību izbeigšanas salīdzinājumā ar izdienas pensiju saņēmējiem savstarpēji. nav salīdzināma.

9. tabula

Ņemot vērā ziņojumā norādītos risinājumus, ievērojot būtisko atšķirību starp piedāvātajiem risinājumiem un no tiem izrietošos variantus, ir aprēķināts finansējuma apmērs katram no izstrādātajiem variantiem. Jāņem vērā, ka šobrīd nav iespējams noteikt pilnīgi precīzu finansiālo aprēķinu, jo nepieciešamo naudas līdzekļu apmērs var svārstīties atbilstoši personu nodarbinātības ilgumam un atalgojumam VID vai citās tiesībaizsardzības iestādēs.

– 1. risinājums paredz noteikt tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā no 40 līdz 54 gadiem, ja VID amatpersona nodarbināta VID ilgāk par 10 gadiem (risinājums netiek attiecināts uz VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 40 gadiem), bet vecumā no 55 gadiem un vairāk – tiesības uz izdienas pensiju. Plānotais finansējuma apmērs turpmākajiem taksācijas gadiem:

– 2. risinājums paredz noteikt tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 54 gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, ja VID amatpersona nodarbināta VID ilgāk par pieciem gadiem, nosakot mainīgu procentuālo apmēru no mēnešalgas, bet vecumā no 55 gadiem – tiesības uz izdienas pensiju.

– 3. risinājums paredz noteikt tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 49 gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, ja VID amatpersonas nodarbinātas VID ilgāk par pieciem gadiem, vecumā no 50 līdz 54 gadiem – izvēles iespējas starp izdienas pensiju un iemaksām 3. pensiju līmenī, bet vecumā no 55 gadiem – tiesības uz izdienas pensiju, ja VID amatpersonas izdienas stāžs VID ir ilgāks par 20 gadiem.

– 4.risinājums paredz noteikt tiesības visām VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā līdz 39 gadiem tiesības uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, ja VID amatpersonas nodarbinātas VID ilgāk par pieciem gadiem, bet vecumā no 40 gadiem – izvēles iespējas starp izdienas pensiju un iemaksām 3. pensiju līmenī, ja VID amatpersonas izdienas stāžs VID ir ilgāks par 20 gadiem.

Ņemot vērā, ka VID strādā daudz amatpersonu, kuras pirms tam ilgu laiku līdzīgos amatos ir strādājušas Valsts policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs un kurām šobrīd jau pienākas izdienas pensija, nepieciešams nodrošināt arī sociālo pēctecību. Tādējādi, izdienas pensiju piešķirot VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm vecumā no 55 gadiem, apdrošināšanas stāžu personai veido gan speciālais izdienas stāžs, gan arī ar izdienu nesaistīti periodi. Piemēram, būtu iespējams paredzēt, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita 80 procentus no kopējā apdrošināšanas stāža un tam pielīdzināmā stāža, kas noteikts saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja amatpersona citā VID amatā nodienējusi (nostrādājusi) vismaz 10 gadus vai arī nodienēts (nostrādāts) vismaz 10 gadus citas institūcijas amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, proti:

1) Valsts finanšu inspekcijā un Finanšu ministrijas Muitas departamentā;

2) Informācijas analīzes dienestā amatpersonas statusā;

3) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs;

4) Ieslodzījuma vietu pārvaldē;

5) Latvijas Republikas valsts drošības iestādēs amatpersonas statusā;

6) Latvijas Republikas bruņotajos spēkos;

7) Latvijas Republikas prokuratūras iestādēs prokurora amatos (vai prokuratūras atestēto darbinieku amatos, kādi bija noteikti prokuratūras iestādēs līdz 1994. gada 1. oktobrim) vai tiesā tiesneša amatos;

8) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja VID valsts civildienesta attiecības uzsāks amatpersonas, kuras pirms tam ilgāku laiku ir strādājušas līdzīgos amatos Valsts policijā un citās tiesībaizsardzības iestādēs un kurām pienāksies izdienas pensija, lai neradītu pilnīgi atšķirīgas sistēmas, minētajām amatpersonām, ja līdz 54 gadu vecuma sasniegšanas personas nodarbinātības ilgums būs lielāks kā pieci gadi, ir jānosaka iespēja pieteikties 3. pensiju līmeņa iemaksu veikšanai, vienlaikus atsakoties no izdienas pensijas saņemšanas.

VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras izvēlēsies izdienas pensiju (neatkarīgi no atbalstītā risinājuma veida), nebūs iespējams mainīt savu izvēli, un to pieņemtais lēmums par labu izdienas pensijai vai 3. pensiju līmeņa iemaksām būs galīgs. Lēmums par labu izdienas pensijai vai 3. pensiju līmeņa iemaksām nebūs atsaucams, arī balstoties uz tādiem lietderības un taisnprātības apsvērumiem, kas ir saistīti ar izdienas pensijas vai 3. pensiju līmeņa iemaksu apmēru un to saņemšanai izvirzītajiem papildu nosacījumiem, kas VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm sākotnēji nebija zināmas. Šāds nosacījums pēc būtības nodrošinās, ka VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm pieņem pārdomātu un izsvērtu lēmumu, kā arī nodrošinās, ka šādu sociālo garantiju saņēmēji netiek nostādīti atšķirīgā situācijā ar citiem izdienu pensiju saņēmējiem, kuru darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, bet kuri saistībā ar izmaiņām normatīvajos aktos nevarēs atteikties no izdienas pensiju saņemšanas un izvēlēties 3. pensiju līmeņa iemaksas un otrādāk.

Ja VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi tiesības uz izdienas pensiju radīsies saistībā ar dienestu citā iestādē, minētajai VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi tiks nodrošināta iespēja pieteikties 3. pensiju līmeņa iemaksām tikai gadījumā, ja minētā persona atteiksies no izdienas pensijas saņemšanas arī saistībā ar dienestu citā iestādē (uzkrātais izdienas pensijas apmērs netiks ieskaitīts izdienas pensijas apmērā). Turpretī, ja tiesības uz izdienas pensiju VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi būs radušās gan VID, gan arī citā iestādē, šādā gadījumā minētajai VID amatpersonai piešķirs tikai vienu izdienas pensiju pēc viņas izvēles, turklāt, ja VID amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi izvēlēsies izdienas pensiju, VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi netiks nodrošinātas izvēles iespējas starp 3. pensiju līmeņa iemaksām un izdienas pensiju.

Izdienas pensiju piešķirs bez termiņa ierobežojuma līdz vecuma pensijas saņemšanai pēc VID amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi atbrīvošanas no dienesta. Ja VID amatpersona turpinās strādāt citā valsts iestādē izdienas pensija tiks piešķirta 30 procentu apmērā no aprēķinātās izdienas pensijas apmēra. Turpretī izdienas pensijas saņēmējam, ja tas no jauna iestāsies dienestā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, vai arī citā amatā VID, uz dienesta vai nodarbinātības laiku izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta.

Izdienas pensijas izmaksa tiks pārtraukta, kad izdienas pensijas saņēmējs saņems bezdarbnieka pabalstu.

VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras dienestā tiks pieņemtas līdz likumprojekta pieņemšanai saistībā ar izdienas pensiju piešķiršanu, izdienas stāžā ieskaitīs 80 procentus no citās iestādēs nostrādātā laika. Turklāt ikviena izdienas pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai cilvēkam, kas uzņemsies apbedīšanu, izmaksās apbedīšanas pabalstu divu mēnešu izdienas pensijas apmērā. Minētie ierobežojumi motivēs VID amatpersonas rūpīgi pārdomāt savu izvēli, kā arī pieņemt lēmumu par alternatīva risinājuma izvēli izdienas pensijas vietā – 3. pensiju līmeņa iemaksām.

Vērtējot visus risinājuma variantus, redzams, ka:

1. 1. risinājums nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izdienas pensiju saņēmējiem un pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, kā arī finansiālie izdevumi par iemaksu veikšanu 3. pensiju līmenī būs lielāki salīdzinājumā ar naudas summu, kura tiks izmaksāta VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, turklāt nemotivē VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm turpināt valsts civildienesta attiecības.

2. 2. risinājums ir vienkāršāk ieviešams nekā 1.risinājums un motivēs VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm turpināt valsts civildienesta attiecības, proti, nosakot iemaksu apmēru 3. pensiju līmenī atbilstoši VID amatpersonas nodarbinātības ilgumam VID. Tomēr jāņem vērā, ka šī risinājuma ieviešana, līdzīgi kā 1. risinājuma variantā, nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izdienas pensiju saņēmējiem un pakāpenisku pāreju no izdienas pensijām uz 3. pensiju līmeņa iemaksām, kā arī finansiālie izdevumi par iemaksu veikšanu 3. pensiju līmenī būs lielāki salīdzinājumā ar naudas summu, kura tiks izmaksāta VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi.

3. 3. risinājuma īstenošana motivē VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm turpināt valsts civildienesta attiecības, kā arī paredz papildu kompensējošu mehānismu par dienestu paaugstināta riska apstākļos jau piecus gadus pēc valsts civildienesta attiecību uzsākšanas amatā ar dienesta pakāpi. Tomēr jāņem vērā, ka tas nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem izdienas pensiju saņēmējiem, kā arī finansiālie izdevumi par iemaksu veikšanu 3. pensiju līmenī būs lielāki salīdzinājumā ar naudas summu, kura tiks izmaksāta VID amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja minētā amatpersona izvēlēsies 3. pensiju līmeņa iemaksas vai arī būs vecuma grupā no 40 līdz 50 gadiem.

4. 4. risinājuma īstenošana motivē VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm turpināt valsts civildienesta attiecības, turklāt nodrošina vienlīdzīgāku attieksmi pret visiem izdienu pensiju saņēmējiem, proti, VID amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vecumā no 40 gadiem varēs izvēlēties tā interesēm atbilstošāko risinājumu – izdienas pensiju vai arī 3. pensiju līmeņa iemaksas. Turklāt minētais risinājums nodrošinās papildu kompensējošu mehānismu (3. pensiju līmeņa iemaksas) par dienestu paaugstināta riska apstākļos VID amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, sākot ar piekto nodarbinātības gadu VID. Minētais risinājums veicinās izdienas pensiju saņēmēju pakāpenisku pāreju uz izdienas pensijām.

Finanšu ministrija atbalsta 4. risinājumu, kas nodrošina pakāpenisku pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksām.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola