Ministru kabineta noteikumi Nr. 651

Rīgā 2018. gada 23. oktobrī (prot. Nr. 49 25. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.; 2016, 161. nr.; 2018, 157. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Šķirnes novērtēšanas ilgums šķirnes iekļaušanai katalogā:

8.1. labībai, eļļas augiem un šķiedraugiem:

8.1.1. šķirnēm, kurām vērtē ziemcietību, – trīs gadi;

8.1.2. šķirnēm, kurām nevērtē ziemcietību, – divi gadi;

8.2. lopbarības augiem:

8.2.1. sējas zirņu, lauka pupu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas, sējas vīķu (vasaras vīķi), eļļas rutku, facēlijas un viengadīgās (daudzziedu) airenes šķirnēm – divi gadi;

8.2.2. smilts vīķu (ziemas vīķu) šķirnēm – trīs gadi;

8.2.3. pārējām daudzgadīgo lopbarības augu šķirnēm – četri gadi divos izmēģinājuma ciklos. Daudzgadīgos lopbarības augus šķirņu izmēģinājumiem sēj divas reizes – pirmajā un otrajā izmēģinājuma ciklā. Uzskaiti un novērojumus veic:

8.2.3.1. pirmajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.2.3.2. otrajā izmēģinājuma ciklā sējas gadā, kā arī pirmajā un otrajā izmantošanas gadā;

8.3. kartupeļiem – divi gadi."

2. Papildināt noteikumus ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8.¹ Viens izmēģinājuma gads ietver sējuma ierīkošanu, sēju, kopšanu un novērojumus veģetācijas periodā, ražas novākšanu, uzskaiti un ražas kvalitātes rādītāju noteikšanu."

3. Papildināt I nodaļu ar 12.¹ un 12.² punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Zemkopības ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai to standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu 7.¹ un 7.⁶ pielikumā noteikto prasību izpildei (turpmāk – piemērojamie standarti). Nacionālā standartizācijas institūcija savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē sarakstu ar piemērojamiem standartiem, kas adaptēti nacionālo standartu statusā un ko var piemērot šo noteikumu 7.¹ un 7.⁶ pielikumā noteikto prasību izpildei.

12.² Šķirnes novērtēšanai izmanto tādas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei."

4. Aizstāt 13.¹ punktā vārdu "dienestā" ar vārdiem "Valsts augu aizsardzības dienestā (turpmāk – dienests)".

5. Izteikt 27.1.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"27.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus, kas nav vecāki par pieciem gadiem;".

6. Papildināt noteikumus ar 32.3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"32.3.5. sojai – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un novākšanas gatavība;".

7. Aizstāt 33. punktā skaitli un vārdu "7. pielikumā" ar skaitļiem un vārdiem "7., 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴ un 7.⁵ pielikumā".

8. Aizstāt 40. punktā skaitli "7." ar skaitli "7.⁶".

9. Aizstāt 42. punktā skaitli "7." ar skaitļiem "7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴, 7.⁵, 7.⁶".

10. Papildināt 47.1., 47.2., 49.1. un 49.2. apakšpunktu aiz vārda "kukurūzu" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "soju, kaņepes, linus" (attiecīgā locījumā).

11. Papildināt noteikumus ar 58. punktu šādā redakcijā:

"58. Tām šķirnēm, kuru novērtēšana uzsākta pirms 2018. gada 15. novembra, piemēro tās saimniecisko īpašību novērtēšanas prasības, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā."

12. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

13. Svītrot 2. pielikuma 7. punktā vārdus "(ja tāds ir)".

14. Aizstāt 3. pielikuma 14. punktā vārdus "vasaras vīķi, ziemas vīķi" ar vārdiem "sējas vīķi, smilts vīķi".

15. Aizstāt 3. pielikuma 18. punktā vārdu "Lini" ar vārdiem "Sējas lini".

16. Papildināt 3. pielikumu ar 21. punktu šādā redakcijā:

"21.	Soja	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts""

17. Izteikt 4. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

18. Izteikt 4.¹ pielikuma 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

14.1. agrīns un vidēji agrīns āboliņš;

14.2. vidēji vēlīns un vēlīns āboliņš."

19. Papildināt 4.¹ pielikuma III sadaļu ar 20.¹ punktu šādā redakcijā:

"20.¹ Soja (Glycine max L.)".

20. Izteikt 5. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).

21. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).

22. Papildināt noteikumus ar 7.¹ pielikumu (5. pielikums).

23. Papildināt noteikumus ar 7.² pielikumu (6. pielikums).

24. Papildināt noteikumus ar 7.³ pielikumu (7. pielikums).

25. Papildināt noteikumus ar 7.⁴ pielikumu (8. pielikums).

26. Papildināt noteikumus ar 7.⁵ pielikumus (9. pielikums).

27. Papildināt noteikumus ar 7.⁶ pielikumu (10. pielikums).

28. Izteikt 8. pielikumu jaunā redakcijā (11. pielikums).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.) un cieto kviešu (Triticum durum Desf.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.8. tilpummasa, g l^–1;

1.1.9. proteīna saturs, %;

1.1.10. lipekļa saturs, %;

1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.12. krišanas skaitlis, s*;

1.1.13. cietes saturs, %;

1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.8. tilpummasa, g l^–1;

1.2.9. proteīna saturs, %;

1.2.10. krišanas skaitlis, s*;

1.2.11. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.8. tilpummasa, g l^–1;

1.3.9. proteīna saturs, %;

1.3.10. krišanas skaitlis, s*;

1.3.11. cietes saturs, %.

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu miežiem);

Kvalitātes rādītāji:

1.4.9. proteīna saturs, %;

1.4.10. tilpummasa, g l^–1;

1.4.11. cietes saturs, %;

1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā, %, iesala grupai);

1.4.13. graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai).

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (turpmāk visas kopā – auzas) šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.7. tilpummasa, g l^–1;

1.5.1.8. plēkšņainība, %;

1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.10. proteīna saturs, %;

1.5.1.11. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas grupai:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.7. sausnas saturs, %*;

1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas (Zea mays L.) šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. izturība pret veldri, balles**;

1.7.4. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.5. sausnas raža, t ha^–1*;

1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.7. sausnas saturs, %;

1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā;

1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) un lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.7. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %;

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju).

2.3. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.3.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.3.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

2.4. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.4.7. ziemcietība (smilts vīķiem), balles;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.8. sausnas saturs, %*;

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.10. kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju), vīķiem bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %;

2.5.10. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), %, sausnā*;

2.5.11. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), %, sausnā*.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.1.8. tilpummasa, g l^–1*;

3.1.9. eļļas saturs, %*.

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. stiebru raža, t ha^–1*;

3.2.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais lūksnes garums, cm;

3.2.1.7. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.2.2. Eļļas linu:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, %.

3.3. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. stiebru raža, t ha–1*;

3.3.1.2. stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz pilnai ziedēšanas fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. netilinātas šķiedras saturs, %;

3.3.2. Eļļas kaņepju:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.6. eļļas saturs, %.

3.4. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

3.5. Sojas (Glycine max) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.5.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.5.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

3.5.3. izturība pret veldri, balles;

3.5.4. augu garums, cm*;

3.5.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.5.6. 1000 sēklu masa, g*;

3.5.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

Kvalitātes rādītāji:

3.5.8. proteīna saturs, %;

3.5.9. eļļas saturs, %.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbuļi) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilnas sadīgšanas fāzes) līdz lakstu atmiršanai vai iznīcināšanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirnu vidējo rādītāju)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas izcenojums

Nr. p. k.	Suga	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu/izmēģinājuma ciklu (euro)*
		kopā	tajā skaitā
			lauka izmēģinājumiem	kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem
I.	Labība
1.	Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.) un cietie kvieši (Triticum durum Desf.)	282	205	77
2.	Rudzi (Secale cereale L.)	282	205	77
3.	Tritikāle (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus)	282	205	77
4.	Mieži (Hordeum vulgare L.), izņemot 5. punktā minētos	282	205	77
5.	Mieži (Hordeum vulgare L.) – iesala grupa	332	205	127
6.	Auzas (Avena sativa L.), kailgraudu auzas (Avena nuda L.)	282	205	77
7.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench), kukurūza (Zea mays L.)	256	185	71
II.	Lopbarības augi
8.	Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim), lauka pupas (Vicia faba L. (partim)	282	205	77
9.	Baltā lupīna (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.), dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.), sējas vīķi (Vicia sativa L.), smilts vīķi (Vicia villosa Roth), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.), facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.), viengadīgā (daudzziedu) airene (Lolium multiflorum Lam.)	249	185	64
10.	Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae) (izņemot viengadīgo aireni), tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas) (Fabaceae (Leguminosae)) – par izmēģinājuma ciklu	520	390	130
III.	Eļļas augi un šķiedraugi
11.	Rapsis (Brassica napus L. (partim)), ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs), baltās sinepes (Sinapis alba L.), soja (Glycine max)	282	205	77
12.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (šķiedras grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (šķiedras grupa)	256	185	71
13.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.) (eļļas grupa), sējas kaņepes (Cannabis sativa L.) (eļļas grupa)	249	185	64
IV.	Kartupeļi
14.	Kartupeļi (Solanum tuberosum L.)	282	207	75
Piezīme. * Pievienotās vērtības nodokli nepiemēro saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Ieteicamās izsējas normas

Nr. p. k.	Suga vai sugu grupa	Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2
I.	Labība
1.	Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.)
1.1.	ziemas kviešu līnijšķirnes	400–550
1.2.	ziemas kviešu hibrīdās šķirnes	200-250
1.3.	vasaras kvieši	500–600
2.	Cietie kvieši (Triticum durum Desf.) – vasaras forma	500–600
3.	Rudzi (Secale cereale L.)
3.1.	ziemas rudzu līnijšķirnes	400–550
3.2.	ziemas rudzu hibrīdās šķirnes	200–250
4.	Tritikāle (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus)
4.1.	ziemas tritikāle	400–550
4.2.	vasaras tritikāle	500–550
5.	Mieži (Hordeum vulgare L.)
5.1.	ziemas mieži	350–400
5.2.	vasaras mieži: kailgraudu mieži, graudu grupa, iesala grupa	400–450
6.	Auzas (Avena sativa L.)
6.1.	graudu grupa	500–600
6.2.	zaļmasas grupa	530–630
7.	Kailgraudu auzas (Avena nuda L.)	500-600
8.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench)	250–300
9.	Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas ieguvei	8–10
II.	Lopbarības augi
a.	Stiebrzāles (Poaceae (Gramineae))
1.	Baltā smilga (Agrostis gigantea Roth)	6000–6200
2.	Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)	5000–7000
3.	Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)	5000–7000
4.	Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)	1300–1500
5.	Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius (L.) P.Beauv. ex J.Presl & C.Presl)	600–800
6.	Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)	1400–1600
7.	Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber)	1100–1400
8.	Aitu auzene (Festuca ovina L.)	2200–2700
9.	Pļavas auzene (Festuca pratensis Huds.)	1000–1200
10.	Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)	1500–1800
11.	Hibrīdā airene (Lolium x hybridum Hausskn.)	1000–1300
12.	Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.)	1000–1300
13.	Daudzziedu airene, viengadīgā (Lolium multiflorum Lam.)	1000–1200
14.	Ganību airene (Lolium perenne L.)	1000–1300
15.	Pļavas timotiņš (Phleum pratense L.)	1300 –1500
16.	Purva skarene (Poa palustris L.)	4500–5000
17.	Pļavas skarene (Poa pratensis L.)	3700–4000
18.	Parastā skarene (Poa trivialis L.)	4500–5000
b.	Tauriņzieži (Fabaceae (Leguminosae))
19.	Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	300–500
20.	Ragainais vanagnadziņš (Lotus corniculatus L.)	700–900
21.	Baltā lupīna (Lupinus albus L.)	100–130
22.	Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)	100–130
23.	Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)	100–130
24.	Sējas lucerna (Medicago sativa L.)	700–900
25.	Hibrīdā lucerna (Medicago × varia T. Martyn)	600–800
26.	Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.)	300–400
27.	Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) (baltziedu, sārtziedu)	100–120–150
28.	Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)	800–1000
29.	Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	500–600
30.	Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	800–1000
31.	Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))	50–60
32.	Sējas vīķi (Vicia sativa L.)	120–150
33.	Smilts vīķi (Vicia villosa Roth)	150–200
34.	Miežabrālis (Phalaris arundinacea L.)	1200–1400
c.	Citas sugas
35.	Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.) – zaļmasas ieguvei	100–150
36.	Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) – zaļmasas ieguvei	80–120
III.	Eļļas augi un šķiedraugi
1.	Rapsis (Brassica napus L. (partim))
1.1.	ziemas rapsis
1.1.1.	līnijšķirnes	80–100
1.1.2.	hibrīdās šķirnes	60–80
1.2.	vasaras rapsis
1.2.1.	līnijšķirnes	80–100–120
1.2.2.	hibrīdās šķirnes	60–80–100
2.	Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs)
2.1.	ziemas ripsis	80–100
2.2.	vasaras ripsis	80–100–120
3.	Sējas lini (Linum usitatissimum L.)
3.1.	šķiedras lini	1800–2000
3.2.	eļļas lini	600–700
4.	Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.)
4.1.	šķiedras kaņepes	350–450
4.2.	eļļas kaņepes	150–200
5.	Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei	80–120
6.	Soja (Glycine max L.)	50–100
IV.	Kartupeļi (Solanum tuberosum L.) (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)	5–6"

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Labības, lopbarības augu, eļļas augu un šķiedraugu šķirņu lauka izmēģinājumu rādītāju noteikšanas metodes

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m² lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā iezīmētajā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumus saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

Nr. p. k.	Novērtējums ballēs	Ziemcietības novērtējums (pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu)
1.	9	91–100 %
2.	8	81–90 %
3.	7	71–80 %
4.	6	61–70 %
5.	5	50–60 %
6.	4	36–49 %
7.	3	26–35 %
8.	2	16–25 %
9.	1	0–15 %

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

Nr. p. k.	Novērtējums ballēs	Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)
1.	9	Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli
2.	8
3.	7	Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli
4.	6
5.	5	Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm
6.	4
7.	3	Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi
8.	2	Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %
9.	1	Augi pilnībā gājuši bojā

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)	1		–
	2		1	9
	3		1	8	9	Ziemcietība (balles)
	4		1	7	8	9
	5		1	6	7	8	9
	6		1	5	6	7	8	9
	7		1	4	5	6	7	8	9
	8		1	3	4	5	6	7	8	9
	9		1	2	3	4	5	6	7	8	9
			1	2	3	4	5	6	7	8	9
			Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturības pret veldri novērtēšana

8. Izturību pret veldri nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr. p. k.	Sējuma stāvoklis	Novērtējums ballēs
1.	Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī	9
2.		8
3.	Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	7
4.		6
5.	Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	5
6.		4
7.	Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	3
8.		2
9.	Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90°	1

9. Izturību pret veldri vērtē divos posmos:

9.1. tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un sējuma stāvokli saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu;

9.2. galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas.

10. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo.

3. Augu garuma noteikšana

11. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

12. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 15. punktā minētajā kārtībā.

13. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

14. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

15. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

15.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

15.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

15.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

15.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

15.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

15.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Veģetācijas perioda garuma noteikšana

4.1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana labībai

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc Federālā bioloģisko pētījumu centra, Federālā augu šķirņu biroja un ķīmiskās rūpniecības industrijas izstrādātās decimālās kodu skalas BBCH (turpmāk – BBCH decimālā kodu skala).

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 79. augu attīstības fāzei (piengatavības) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

18. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

18.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem – par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

18.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

19. Pārējai labībai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka šādi:

19.1. graudu grupai – no 11. līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas;

19.2. zaļmasas grupai – no 11. līdz 65. augu attīstības fāzei (ziedēšanas vidum) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

4.2. Veģetācijas perioda garuma noteikšana lopbarības augiem

20. Veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz:

20.1.  87.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – sējas zirņiem;

20.2.  85.–88. augu attīstības fāzei (nogatavojušies) pēc BBCH decimālās kodu skalas – lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei.

21. Smilts vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz ziedēšanas fāzes sākumam pēc BBCH decimālās kodu skalas. Papildus konstatē un norāda:

21.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

21.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

22. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

22.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam – stiebrzālēm;

22.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam – tauriņziežiem;

22.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

23. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

4.3. Veģetācijas perioda garuma noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

24. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 85.–89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas.

25. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības fāzei (pilngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

25.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 ^oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

25.2. veģetācijas atjaunošanos – sākoties lapu ataugšanai.

26. Sojai veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 81.–89. augu attīstības fāzei pēc BBCH decimālās kodu skalas.

27. Sējas liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

27.1.  83. augu attīstības fāzei (agrajai dzeltengatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras liniem;

27.2.  89. augu attīstības fāzei (brūngatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas liniem.

28. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

28.1.  89. augu attīstības fāzei (novākšanas gatavībai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – eļļas kaņepēm;

28.2.  65. augu attīstības fāzei (pilnai ziedēšanai) pēc BBCH decimālās kodu skalas – šķiedras kaņepēm.

29. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 61. augu attīstības fāzei (ziedēšanas sākumam) pēc BBCH decimālās kodu skalas."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.¹ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana

1. Ražas novākšana

1. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:

1.1. labību (izņemot griķus) – 89.–91. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.2. griķus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.3. sējas zirņus – 87.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un dzelteno lupīnu – 85.–88. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.5. rapsi un ripsi – 85.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.6. eļļas linus – 89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas;

1.7. eļļas kaņepes – kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas;

1.8. soju – 81.–89. augu attīstības fāzē pēc BBCH decimālās kodu skalas.

2. Raža novācama, kad sasniegta sugai noteiktā attiecīgā augu attīstības fāze, bet ne vēlāk kā nedēļu pēc šīs fāzes iestāšanās.

3. Vispirms saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem, novāc apgriešanās un izolācijas joslas un izslēgumus.

4. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm.

6. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

7. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad – nākamajā.

8. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos.

9. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa.

10. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg.

11. Ražu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks.

12. Standartmitrums:

12.1. labībai, sojai un sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei) – 14,0 %;

12.2. rapsim – 8,0 %;

12.3. ripsim – 9,0 %;

12.4. liniem – 12,0 %;

12.5. kaņepēm – 12,0 %.

13. Sēklas žāvē pakāpeniski, un to temperatūra nedrīkst pārsniegt 40 °C.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Paraugu iedalīšana

14. Raža jāsver un mitrums un tīrība jānosaka vienā sēklu sagatavošanas procesa posmā katram šķirnes atkārtojumam (lauciņam).

15. Svēršanas laikā no katra šķirnes atkārtojuma ņem paraugus, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

16. No šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas katram šķirnes atkārtojumam sagatavo šādus darbu paraugus:

16.1. paraugu mitruma noteikšanai:

16.1.1. no šā pielikuma 15. punktā minēto paraugu masas ar lāpstiņu ņem 150 g parauga;

16.1.2. to ievieto gaisu necaurlaidīgā iepakojumā;

16.2. paraugu tīrības noteikšanai, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

16.3. paraugu kuļamības noteikšanai (kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām):

16.3.1. parauga lielums – 100 g;

16.3.2. izdalīšanai tiek izmantotas metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

2.2. Mitruma noteikšana

17. Iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka sēklu mitruma saturu, izmantojot vienu no šādām metodēm:

17.1. pārbaudītas ekspresiekārtas;

17.2. metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

17.3. citas kalibrētas iekārtas.

18. Ja sēklu mitrumu nosaka ar šā pielikuma 17.1. apakšpunktā minēto metodi, ievēro šādas prasības:

18.1. katram paraugam vienu pēc otra veic divus noteikšanas atkārtojumus;

18.2. rezultātus nosaka ar precizitāti 0,01 %;

18.3. atšķirība starp mitruma parauga diviem atkārtojumiem, nosakot ātri vienu pēc otra, nedrīkst būt lielāka par 0,15 %. Ja tā ir lielāka, izdara vēl divus neatkarīgus atkārtojumus;

18.4. parauga mitruma saturu izsaka kā divu atkārtojumu vidējo aritmētisko rādītāju.

2.3. Tīrības un 1000 graudu masas noteikšana

19. Parauga tīrību nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

20. Vienlaikus ar tīrību tīrai sēklu frakcijai nosaka 1000 graudu masu, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

21. Tīro sēklu frakciju no visiem šķirnes atkārtojumiem apvieno un izmanto kvalitātes analīzēm paredzētā parauga veidošanai atbilstoši šā pielikuma 25. punktam.

2.4. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Ražu (t ha^–1) aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 − B) × E	, kur
	(100 − D) × 10 C

X – graudu (sēklu) raža pie standartmitruma (t ha^–1);

A − lauciņa ražas graudu (sēklu) masa (svars) (kg);

B – graudu (sēklu) mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m²);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

23. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu:

X =	(A × 92) / 100) × B	, kur
	100

X – eļļas raža (t ha^–1);

A – sēklu raža pie standartmitruma (t ha^–1);

B – eļļas saturs sausnā (%).

24. Graudu (sēklu, eļļas) ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X – graudu vai sēklu, vai eļļas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni;

A – izmēģināmās šķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes graudu vai sēklu, vai eļļas raža (t ha–¹).

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

25. Tīro sēklu frakciju no katra atkārtojuma apvieno, izveidojot vienu apvienoto paraugu.

26. No izžāvētā un attīrītā šķirnes apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju noteikšanai, kura(-u) masa ir:

26.1.  2,0 kg – sējas zirņiem, sojai, lauka pupām, baltajai lupīnai (sēklu ieguvei), šaurlapu lupīnai (sēklu ieguvei) un dzeltenajai lupīnai (sēklu ieguvei);

26.2.  1,5 kg – kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām;

26.3.  0,5 kg – eļļas augiem, izņemot soju;

26.4.  1,0 kg – pārējām iepriekš neminētām sugām.

27. Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala, izmantojot vienu no šādām metodēm:

27.1. speciālu paraugu dalītāju – atbilstoši iekārtas aprakstam;

27.2. krustveida dalīšanas paņēmienu.

28. Vidējā parauga iesaiņošana:

28.1. vidējo paraugu kvalitatīvo analīžu noteikšanai iesaiņo jaunā papīra vai tīrā, izmazgātā auduma maisiņā;

28.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods. Etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Etiķetes dublikātu ievieto parauga maisiņā.

29. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,0 % virs standartmitruma.

4. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām

30. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem un kailgraudu auzām:

30.1. katru kailgraudu miežu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi – plēkšņaino miežu graudi –, tie jāatlasa atsevišķi);

30.2. katru kailgraudu auzu paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm;

30.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un izrēķina vidējo no visiem četriem paraugiem."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.² pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Linu un kaņepju šķiedras ražas novākšana un uzskaite

1. Ražas novākšana, paraugkūļa sagatavošana

1. Šķiedras ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:

1.1. linus šķiedrai – agrā dzeltengatavībā;

1.2. kaņepes šķiedrai – pilnā ziedēšanas fāzē.

2. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3. Šķiedras linu ražas novākšana:

3.1. linu stiebrus plūc ar rokām;

3.2. linu stiebrus pēc noplūkšanas izklāj uz noplūktā lauciņa;

3.3. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

3.4. pārējos šķiedras linu stiebrus sasien kūļos;

3.5. šā pielikuma 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos kūļus saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

3.6. ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām no visiem kūļiem izkuļ sēklas;

3.7. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

4. Šķiedras kaņepju ražas novākšana:

4.1. šķiedras kaņepju stiebrus nogriež 8–10 cm no augsnes virskārtas;

4.2. nogriež ziedkopas;

4.3. stiebrus pēc ziedkopu nogriešanas izklāj uz attiecīgā lauciņa;

4.4. no noklātiem stiebriem, ņemot vienmērīgi pa saujai lauciņa dažādās vietās, sagatavo atkārtojuma paraugkūli, kura diametrs 15–20 cm. Paraugkūli īpaši iezīmē (piemēram, apsienot krāsainu marķējumu);

4.5. pārējos šķiedras kaņepju stiebrus sasien atsevišķos kūļos (15–20 cm diametrā) un kopā ar paraugkūli saliek statos žāvēties uz attiecīgā lauciņa (vai katra lauciņa ražu atsevišķi);

4.6. nosver stiebrus katram atkārtojumam ar precizitāti līdz 0,1 kg.

5. Standartmitrums linu un kaņepju stiebriem – 19,0 %.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Linu tīrības noteikšana

6. Katru atkārtojuma paraugkūli nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

7. Paraugkūļa saturu šķiro pamatsugā un piemaisījumos (citi augi).

8. Tīrību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

E=	(a – b) × 100	, kur
	a

E – tīrība (%);

a – paraugkūļa masa (g);

b – piemaisījumu masa (g).

2.2. Mitruma noteikšana

9. No paraugkūļa atlasa:

9.1.  300 gramu – liniem;

9.2.  900 gramu – kaņepēm.

10. Atlasītos stiebrus sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

11. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus, katru ar precizitāti līdz 0,01 g:

11.1. liniem – katru pa 50 g;

11.2. kaņepēm – katru pa 150 g.

12. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

13. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =	(a – b) × 100	, kur
	a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

14. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

15. Pārrēķina stiebru ražu (t ha^–1) aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 − B) × E	, kur
	(100 − D) × 10C

X – stiebru raža pie standartmitruma (t ha^–1);

A – stiebru svars lauciņā (kg);

B – stiebru mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

C − lauciņa uzskaites platība (m²);

D − standartmitrums (%);

E − tīrība (%).

16. Stiebru ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X – stiebru raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes stiebru raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes stiebru raža (t ha^–1).

2.4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

17. No izžāvētajiem atkārtojumu paraugkūļiem sagatavo šķirnes vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitātes analīzēm.

18. Vidējo paraugu kvalitātes analīzēm:

18.1. iesaiņo jaunā papīra maisā;

18.2. parauga ārpusē piestiprina etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

18.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā. Parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

19. Parauga glabāšanas laikā pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā par 2,0 % virs standartmitruma."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.³ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Stiebrzāļu un daudzgadīgo tauriņziežu zaļās masas ražas novākšana un uzskaite

1. Ražas novākšana

1. Appļaujot daudzgadīgo stiebrzāļu un tauriņziežu lauciņus sējas gadā, ražu neuzskaita.

2. Viengadīgajai airenei sējas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

2.1. pirmajam pļāvumam – plaukšanas fāzes sākumā;

2.2. otrajam un trešajam pļāvumam – plaukšanas sākumā.

3. Pārējām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

3.1. pirmajam pļāvumam – skarošanas vai plaukšanas fāzes sākumā;

3.2. otrajam un trešajam pļāvumam (ja pēc ataugšanas veido stiebrus) – plaukšanas sākumā.

4. Daudzgadīgajiem tauriņziežiem pirmajā un otrajā izmantošanas gadā zaļās masas ražu novāc un uzskaiti veic:

4.1. pirmajam pļāvumam – ziedēšanas sākumā;

4.2. otrajam pļāvumam:

4.2.1. ziedēšanas sākumā – agrīnajam āboliņam, vidēji agrīnajam āboliņam un lucernai;

4.2.2. apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu, – vidēji vēlīnajam āboliņam un vēlīnajam āboliņam;

4.3. trešajam pļāvumam – apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma, bet ne agrāk, pirms augi sasniedz 25 cm garumu.

5. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.

6. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

7. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

8. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

9. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

10. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Ražas lieluma aprēķināšana

2.1. Tīrības noteikšana

11. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg.

12. Katra atkārtojuma vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro pamatsugā un piemaisījumos (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

2.2. Mitruma noteikšana

13. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus ar precizitāti līdz 0,01 g:

13.1. tauriņziežiem un timotiņam – katru pa 100 g;

13.2. pārējām stiebrzālēm – katru pa 50 g.

14. Iesvērtos iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 ^oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

15. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =	(a − b) × 100	, kur
	a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

16. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

2.3. Ražas lieluma aprēķināšana

17. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	P × M	× 10, kur
	K × L

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma pļāvuma zaļās masas raža (t ha^–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m²).

18. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei atkārtojumam aprēķina kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu atkārtojumā.

3. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

19. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no šķirnes pirmā pļāvuma katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) sausnas un kopproteīna noteikšanai.

20. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

21. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

22. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

23. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

23.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

23.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

23.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

23.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu.

4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 – M)	, kur
	100

X – sausnas raža (t ha^–1);

A – zaļās masas raža (t ha^–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas ražas summu.

26. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha^–1)."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.⁴ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, auzu, sējas vīķu, smilts vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un kukurūzas zaļās masas ražas novākšana un uzskaite

1. Ražas novākšana

1. Zaļās masas ražas novākšanu un uzskaiti veic:

1.1. ziedēšanas sākumā – eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, facēlijai, sējas vīķiem, smilts vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai;

1.2. iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām – kukurūzai;

1.3. ziedēšanas vidū – auzām.

2. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas.

3. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

4. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību.

5. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

6. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

2. Vālīšu skaita noteikšana kukurūzai

7. Katrā atkārtojumā vienmērīgi no visa lauciņa platības izvēlas piecus stiebrus.

8. Izvēlētajiem stiebriem nogriež un saskaita vālītes.

9. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katram atkārtojumam un pēc tam – šķirnei.

3. Ražas lieluma aprēķināšana

3.1. Tīrības noteikšana

10. No katra lauciņa iegūto zaļo masu nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

11. Pēc kopējās lauciņa ražas nosvēršanas paņem katra atkārtojuma vidējo paraugu 1 kg un nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

12. Paņemto paraugu šķiro šādās frakcijās:

12.1. pamatsugas augi;

12.2. piemaisījumi (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

13. Šā pielikuma 12. punktā minētās izšķirotā parauga frakcijas nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg.

14. Aprēķina parauga tīrības procentuālo saturu, attiecinot pamatsugas augu masu pret parauga kopējo masu.

15. Visu atkārtojumu atlasītos pamatsugas augus apvieno, veidojot šā pielikuma 33. punktā minēto paraugu.

3.2. Mitruma noteikšana

16. Katra atkārtojuma mitruma satura noteikšanai:

16.1. kukurūzai atlasa divus stiebrus;

16.2. pārējām sugām izmanto šā pielikuma 12.1. apakšpunktā minēto frakciju.

17. Šā pielikuma 16.1. un 16.2. apakšpunktā minēto paraugu sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

18. Iesver divus iesvarus pa 250 g ar precizitāti līdz 0,01 g:

19. Iesvarus žāvē žāvēšanas skapī 100–105 ^oC temperatūrā, līdz sasniegta nemainīga masa, t. i., sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g.

20. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =	(a − b) × 100	, kur
	a

M – mitrums (%);

a – zaļās masas iesvars (g);

b – izžāvētā iesvara masa (g).

21. Mitruma saturu katram atkārtojumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

3.3. Ražas lieluma aprēķināšana

22. Izmēģināmās šķirnes katra atkārtojuma zaļo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	P × M	× 10, kur
	K × L

R – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma zaļās masas raža (t ha^–1);

P – izmēģināmās šķirnes atkārtojuma masa vidējā paraugā (pēc šķirošanas) (kg);

K – atkārtojuma vidējā parauga masa pirms šķirošanas (kg);

M – no lauciņa novāktās zāles masa (kg);

L – lauciņa platība (m²).

23. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu atkārtojumu zaļās masas ražas summu.

3.4. Sausnas ražas aprēķināšana

24. Sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 – M)	, kur
	100

X – sausnas raža (t ha^–1);

A – zaļās masas raža (t ha^–1);

M – zaļās masas mitrums ražas svēršanas laikā (%).

25. Sausnas ražu (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

X – sausnas raža (%) salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju;

A – pārbaudāmās šķirnes sausnas raža (t ha^–1);

B – standartšķirnes sausnas raža (t ha^–1).

4. Apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes rādītāju noteikšanai

4.1. Kukurūzas apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

26. Paraugu kvalitātes analīzēm – sausnas satura, kopproteīna satura, neitrāli (NDF) un skābi (ADF) skaloto kokšķiedru frakciju satura noteikšanai sausnā – gatavo no šā pielikuma 16.1. apakšpunktā minētajiem katra atkārtojuma atlasītajiem stiebriem, kas saskaņā ar šā pielikuma 17. punktu sasmalcināti gabaliņos (ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg).

27. Apvienotā parauga sakapātos 2–3 cm garos stiebrus samaisa un paņem paraugu laboratoriskām analīzēm.

28. Nodošana laboratoriskām analīzēm:

28.1. zaļās masas paraugu nekavējoties nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm;

28.2. gaissauso paraugu (mitrums ne vairāk kā 15 %) žāvē žāvēšanas skapī 55 °C temperatūrā vismaz 48 stundas, līdz sasniegta žāvējamā parauga nemainīga masa, un tad hermētiski noslēgtā iepakojumā nogādā uz atbilstošo laboratoriju kvalitātes analīzēm.

4.2. Pārējo sugu apvienotā parauga sagatavošana kvalitātes analīzēm

29. Paraugus kvalitātes analīzēm – sausnas un kopproteīna satura noteikšanai – ņem no katra atkārtojuma vidējā parauga tīrās frakcijas ar aprēķinu, lai, tos apvienojot, varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg.

30. Izmēģināmās šķirnes apvienoto paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos.

31. Sasmalcināto paraugu 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību.

32. Pēc karsēšanas paraugu turpina žāvēt temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa.

33. Izžāvēto paraugu kvalitātes analīzēm iesaiņo šādi:

33.1. paraugu ievieto jaunā papīra vai tīrā auduma maisiņā;

33.2. parauga ārpusē pievieno etiķeti, kurā norādīts piešķirtais šķirnes kods;

33.3. etiķeti piestiprina tā, lai tā nevarētu nokrist vai pazust citādā veidā;

33.4. parauga maisiņā ievieto etiķetes dublikātu."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

9. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.⁵ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju novērtēšanas metodes

1. Veģetācijas perioda garuma noteikšana kartupeļiem

1. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Vidēji agrīno, vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai 97. augu attīstības fāzei (stublāji un lapas atmirušas) pēc BBCH decimālo kodu skalas.

2. Kartupeļu slimību uzskaite

3. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (1. tabula).

Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs

1. tabula

Nr. p. k.	Slimība	Uzskaites termiņš	Uzskaites rādītājs
1. Kartupeļu lakstu slimības
1.1.	Lakstu puve (Phytophthora infestans)	Pirmoreiz – slimībai parādoties. Otrreiz – 10 dienas pēc pirmās uzskaites. Trešoreiz – 10 dienas pēc otrās uzskaites	Infekcijas pakāpe (%)
1.2.	Lakstu sausplankumainība (Alternaria solani Sor.)	Veģetācijas periodā, parādoties slimības simptomiem	Infekcijas pakāpe (%)
2. Kartupeļu bumbuļu slimības
2.1.	Lakstu puve (Phytophtora infestans)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi (%)
2.2.	Slapjā puve (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp. Clostridium spp.)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi (%)
2.3.	Sausā puve (Fusarium spp. un Phoma foveata)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi (%)

4. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, visam lauciņam vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos (bojāto lapu virsma no visa lauciņa augu lapu virsmas).

5. Kartupeļu bumbuļu slimību noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 100 bumbuļus, tos nomazgā un apžāvē.

6. Katru bumbuli novērtē, norāda 1. tabulas 2. punktā minēto slimību un veic to uzskaiti.

7. Šā pielikuma 6. punktā minētos inficētos bumbuļus saskaita, ievērojot to inficēšanos ar 1. tabulas 2. punktā minētajām slimībām.

8. Inficētos bumbuļus (%) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =	I × 100	, kur
	K

A – izmēģināmās šķirnes inficētie bumbuļi (%)

I – izmēģināmās šķirnes inficēto bumbuļu skaits (gab.);

K – bumbuļu skaits, kam izvērtētas kartupeļu bumbuļu slimības (gab.).

3. Ražas novākšana un uzskaite

3.1. Novākšanas termiņš

9. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:

9.1.  45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;

9.2.  55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.

10. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās:

10.1. agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirst laksti;

10.2. vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10–12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

11. Vispirms novāc apgriešanās joslas, izolācijas joslas un izslēgumus.

12. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

3.2. Preču bumbuļu vidējās masas noteikšana

13. Preču bumbuļu vidējo masu saskaņā ar minēto metodi nosaka:

13.1. agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumiem;

13.2. visa agrīnuma grupas šķirnēm pirms ražas novākšanas veģetācijas perioda beigās.

14. Pirms ražas novākšanas katrā atkārtojumā novāc (norok) 10 kartupeļu cerus divās tipiskās vietās pa pieciem ceriem pēc kārtas tā, lai nodrošinātu, ka tiem nav malu efekta.

15. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās saskaņā ar šā pielikuma 20. punktu.

16. Bumbuļus saskaita, nomazgā, apžāvē un nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg.

17. Vidējo un lielo bumbuļu masu saskaita un dala ar vidējo un lielo bumbuļu skaitu, tādējādi iegūst preču bumbuļu vidējo masu gramos. Preču bumbuļu vidējo masu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P=	(B + C)	, kur
	(d + e)

P – preču bumbuļu vidējā masa (kg);

B – lielo bumbuļu masa (kg);

C – vidējo bumbuļu masa (kg);

d – lielo bumbuļu skaits (gab.);

e – vidējo bumbuļu skaits (gab.).

18. Aprēķinot kopējo ražu, iegūtos datus pieskaita katras attiecīgās frakcijas svaram.

3.3. Ražas uzskaite agrīno šķirņu ražas pieauguma dinamikā

19. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc šā pielikuma 9. punktā minētajā termiņā.

20. Bumbuļus šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi:

20.1. mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm;

20.2. vidēja izmēra bumbuļu diametrs ir 35–55 mm;

20.3. lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 55 mm.

21. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

22. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

23. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

24. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

25. Bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	S + N	× 10, kur
	L

R – bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

N – izmēģināmās šķirnes mazo bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai mazo bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m²).

26. Preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =	S	× 10, kur
	L

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa 45 dienas pēc sadīgšanas (kg) vai preču bumbuļu masa 55 dienas pēc sadīgšanas (kg);

L – lauciņa platība (m²).

27. Preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =	B × 100	, kur
	C

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu raža (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējo preču bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1) vai preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas (t ha^–1).

3.4. Ražas uzskaite veģetācijas perioda beigās

28. Novācot ražu veģetācijas perioda beigās, bumbuļus šķiro frakcijās atbilstoši šā pielikuma 20. punktam.

29. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām ar precizitāti līdz 0,1 kg.

30. Bumbuļus ar ārējiem bojājumiem, tostarp puvušos, savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu nestandarta ražā (mazie bumbuļi).

31. Mehāniski bojātos bumbuļus atkarībā no to lieluma pieskaita attiecīgās frakcijas svaram.

32. Aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru (%) ražā. Apvienojot vidējo un lielo bumbuļu frakcijas, iegūst preču bumbuļu frakciju.

33. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	S + N	× 10, kur
	L

R – bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

S – preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

N – mazo bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m²).

34. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =	S	× 10, kur
	L

Rs – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

S – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu masa veģetācijas perioda beigās (kg);

L – lauciņa platība (m²).

35. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =	B × 100	, kur
	C

A – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (%) (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju);

B – izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1);

C – standartšķirnes vai standartšķirņu vidējā preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās (t ha^–1).

4. Cietes un sausnas satura noteikšana

36. Cietes saturu nosaka iespējami ātri pēc ražas novākšanas visiem agrīnuma grupas paraugiem vienā laikā.

37. Kartupeļiem cietes satura noteikšanai no preču bumbuļiem atlasa 7 kg paraugu ar slimību neskartiem un mehāniski nebojātiem bumbuļiem.

38. Atlasīto paraugu nomazgā un nožāvē.

39. Kartupeļiem cietes saturu nosaka šādi:

39.1. izmanto ūdens tvertni, svarus, divus plastmasas vai metāla grozus vai traukus 5,5 kg kartupeļu iesvēršanai un statīvu;

39.2. tvertnē ielej ūdeni, kura temperatūra ir 17,5 °C. Grozus vai traukus kartupeļu svēršanai pievieno svariem uz statīva, iekarinot vienu grozu zem otra. Apakšējo grozu ievieto tvertnē ar ūdeni tā, lai grozs pilnībā iegrimtu ūdenī. Svarus noregulē līdzsvarā vai uz 0 atzīmes;

39.3. augšējā grozā (gaisā) iesver 5000 g nomazgātu sausu kartupeļu vai 5050 g slapju kartupeļu un nosver (svars gaisā). Pēc tam tos pārber apakšējā grozā, kas iegremdēts tvertnē ar ūdeni. Viegli sapurina, lai izdalītos gaisa burbulīši. Nosver kartupeļus ūdenī (svars ūdenī). Cietes saturu (%) nolasa šā pielikuma 2. tabulā.

Īpatnējā svara, sausnas un cietes satura noteikšana

2. tabula

5 kg kartupeļu svars ūdenī (g)	Īpatnējais svars	Sausna (%)	Ciete (%)
250	1,0526	15,12	8,17
255	1,0537	15,36	8,40
260	1,0549	15,62	8,65
265	1,0560	15,86	8,88
270	1,0571	16,09	9,11
275	1,0582	16,33	9,34
280	1,0593	16,57	9,57
285	1,0604	16.81	9,80
290	1,0616	17,06	10,05
295	1,0627	17,30	10,28
300	1,0638	17,54	10,51
305	1,0650	17,80	10,77
310	1,0661	18,04	11,00
315	1,0672	18,27	11,23
320	1,0684	18,53	11,46
325	1,0695	18,77	11,71
330	1,0707	19,03	11,96
335	1,0718	19,26	12,19
340	1,0730	19,52	12,44
345	1,0741	19,76	12,67
350	1,0753	20,02	12,92
355	1,0764	20,26	13,15
360	1,0776	20,52	13,40
365	1,0787	20,75	13,63
370	1,0799	21,01	13,88
375	1,0811	21,27	14,13
380	1,0823	21,53	14,38
385	1,0834	21,77	14,61
390	1,0846	22,03	14,86
395	1,0858	22,28	15,11
400	1,0870	22,54	15,36
405	1,0881	22,78	15,59
410	1,0893	23,04	15,85
415	1,0905	23,30	16,10
420	1,0917	23,56	16,35
425	1,0929	23,82	16,60
430	1,0941	24,08	16,85
435	1,0953	24,33	17,10
440	1,0965	24,59	17,35
445	1,0977	24,85	17,60
450	1,0989	25,11	17,85
455	1,1001	25,37	18,10
460	1,1013	25,63	18,35
465	1,1025	25,89	18,60
470	1,1038	26,17	18,88
475	1,1050	26,43	19,13
480	1,1062	26,69	19,38
485	1,1074	26,94	19,63
490	1,1086	27,20	19,88
495	1,1099	27,48	20,15
500	1,1111	27,74	20,40
505	1,1123	28,00	20,65
510	1,1136	28,28	20,92
515	1,1148	28,54	21,18
520	1,1161	28,82	21,45
525	1,1174	29,10	21,72
530	1,1186	29,36	21,97
535	1,1199	29,64	22,24
540	1,1211	29,90	22,49
545	1,1223	30,16	22,74
550	1,1236	30,44	23,02
555	1,1249	30,72	23,29
560	1,1261	30,98	23,54
565	1,1274	31,26	23,81
570	1,1287	31,54	24,08
575	1,1299	31,80	24,33
580	1,1312	32,08	24,60
585	1,1325	32,36	24,88
590	1,1338	32,64	25,15
595	1,1351	32,92	25,42
600	1,1364	33,20	25,69
605	1,1377	33,48	25,96
610	1,1390	33,76	26,23
615	1,1403	34,04	26,51
620	1,1416	34,32	26,78
625	1,1429	34,60	27,05
630	1,1442	34,88	27,32
635	1,1455	35,16	27,59
640	1,1468	35,44	27,87
645	1,1481	35,72	28,14
650	1,1494	36,01	28,41
655	1,1507	36,29	28,68
660	1,1521	36,59	28,97
665	1,1534	36,87	29,24

5. Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

40. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām.

41. Degustācijā šķirnes vērtē vismaz pieci degustatori.

42. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un kartupeļus uz mazas liesmas nosusina.

43. Kartupeļus degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).

44. Kartupeļu garšas īpašības nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar šā pielikuma 3. tabulu.

Kartupeļu garšas īpašību novērtēšana

3. tabula

Nr. p. k.	Garša	Novērtējums ballēs
1.	Ļoti garšīgi	9
2.	Garšīgi	7
3.	Vidēji garšīgi	5
4.	Negaršīgi	3
5.	Ļoti negaršīgi	1"

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

10. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"7.⁶ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas kvalitātes rādītāju noteikšana

I. Pamatnosacījumi

1. Ja kvalitātes analīzēm izmanto ekspresiekārtas, rezultāta ticamības palielināšanai tās veic vismaz divos atkārtojumos.

2. Ja starp abiem rezultātiem ir vērojama atšķirība, kas lielāka par 1 %, nepieciešams vēl trešais atkārtojums. Rezultātu nosaka no diviem vistuvāk esošajiem atkārtojuma rezultātiem.

II. Labības šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

3. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.) un cieto kviešu (Triticum durum Desf.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

3.1. proteīna satura, cietes satura, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu WH 280710 T4;

3.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

3.3. graudu krāsu cietajiem kviešiem nosaka ar atbilstošu iekārtu;

3.4. stiklainību cietajiem kviešiem nosaka atkarībā no cietes graudiņu izmēra un izvietojuma endospermā. Graudus var iedalīt miltainos vai stiklainos. Atver diafanoskopu un sietu caurumos iepilda analizējamo paraugu. Graudus pārgriež uz pusēm. Atver vāciņu un saskaita miltainos graudus.

Stiklainos graudus aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =

100-(b×2)

, kur

A – stiklainie graudi (%);

b – miltainie graudi (gab.).

4. Rudzu (Secale cereale L.) un tritikāles (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

4.1. tilpummasas, proteīna satura un cietes satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu:

4.1.1. rudziem – RY 310705 T;

4.1.2. tritikālei – TR310705 T2;

4.2. krišanas skaitli nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

5. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

5.1. proteīna satura, cietes satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu BA 040609 T3;

5.2. graudu frakcijas virs 2,5 mm procentuālo saturu nosaka šādi:

5.2.1. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu;

5.2.2. automātiskajā sēklu–graudu šķirotājā–frakcionētājā ievieto šādus sietus:

5.2.2.1. pirmais siets – 2,8 mm;

5.2.2.2. otrais siets – 2,5 mm;

5.2.2.3. trešais siets – 2,2 mm;

5.2.3. paraugu izvieto uz automātiskā sēklu–graudu šķirotāja–frakcionētāja pirmā sieta un frakcionē 3 minūtes;

5.2.4. no katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.5. nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g;

5.2.6. summē pirmo un otro frakciju;

5.2.7. summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3. ekstraktivitāti var noteikt, ja proteīna saturs atbilst 5–9 ballēm (9–11,5 %). To nosaka šādi:

5.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu un blīvuma mērītāju;

5.3.2. no vidējā parauga ar dalītāju iedala 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Samalto miežu paraugu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70–75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5–10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens.

Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) EA =	P × (1600 + MM + MA)	– EM
	100 – P

b)  EA (%) =	EA × 100	, kur
	100 – MA

E_A – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežu paraugā (%);

E_A (%) – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem (sausnā, %);

E_M – ekstraktivitāte iesalam (ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %);

M_M – mitruma saturs iesalam, %;

M_A – mitruma saturs (miežu paraugam, %);

P – ekstraktivitāte (ekstrakta saturs misai, %), w/w.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

5.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

5.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C temperatūrai. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Maisījumā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 50 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10–15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: vārglāzes saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā;

5.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

5.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

a) E1 =	P × (M + 800)
	100 – P

b) EM =	E1 × 100	, kur
	100 – M

E₁ – ekstrakta saturs paraugā (%) (m/m);

E_M – ekstrakta saturs iesalā (sausnā, %) (m/m);

P – ekstrakta saturs g/100 g misas (% Plato);

M – iesala mitrums (%) (m/m);

800 – destilētā ūdens daudzums, kas pievienots 100 g iesala.

Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata.

6. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

6.1. graudu grupa:

6.1.1. proteīna satura, tauku satura un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu OA 070308 LV;

6.1.2. plēkšņainību nosaka šādi:

6.1.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

6.1.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

6.1.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	100 × (P − K)	, kur
	P

a – graudu plēkšņainība (%);

K – atplēkšņoto graudu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

6.1.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem;

6.2. zaļmasas grupa:

kopproteīna saturu sausnā un sausnas saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

7.1. tilpummasu, proteīna saturu un cietes saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

7.2. plēkšņainību nosaka šādi:

7.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

7.2.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

7.2.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	K × 100	, kur
	P

a – riekstiņu plēkšņainība (%);

K – plēkšņu masa iesvarā (g);

P – iesvars (g);

7.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto. Galarezultātu nosaka no diviem tuvākajiem rezultātiem.

8. Kukurūzas (Zea mays L.) zaļmasas ieguves šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

III. Lopbarības augu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

9. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim), lauka pupu (Vicia faba L. (partim) šķirņu proteīna satura noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu FP 310804.

10. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

10.1. sēklu ieguves šķirnēm proteīna saturu nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

10.2. zaļmasas ieguves šķirnēm sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

11. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (tikai paraugiem, kas sagatavoti no gada/cikla pirmā pļāvuma), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

12. Sējas vīķu (Vicia sativa L.), smilts vīķu (Vicia villosa Roth), eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

13. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu, kopproteīna saturu sausnā (nosaka pirmajam pļāvumam), neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) un skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

IV. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

14. Rapša (Brassica napus L. (partim)) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un tilpummasas – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu RA 050904 T3.

15. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) un sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana:

15.1. eļļas liniem un eļļas kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas saturu – nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi;

15.2. šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm šķirņu kvalitātes rādītāju – netilinātas šķiedras saturu – nosaka šādi:

15.2.1. netilinātas šķiedras saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm – 500 g salmiņu;

15.2.2. paraugu pēc masas sadala divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm – ar precizitāti līdz 0,01 g. Tos samaļ ar tam paredzēto iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus. Sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums netilinātā šķiedrā nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru);

15.2.3. tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Netilinātas šķiedras saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C =	S × 100	, kur
	L

C – netilinātas šķiedras saturs (%);

S – linu (kaņepju) salmiņu masa (g);

L – netilinātas šķiedras masa (g).

Netilinātas šķiedras saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

16. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu kvalitātes rādītāju noteikšana

Sausnas saturu un kopproteīna saturu sausnā nosaka, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi.

17. Sojas (Glycine max) šķirņu kvalitātes rādītāju – eļļas satura un proteīna satura – noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec un programmu SO 090711.

18. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav atbilstošas metodes, to nosaka, izmantojot vispāratzītas starptautiskās metodes."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

11. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 23. oktobra
noteikumiem Nr. 651

"8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

1.1. Mīksto kviešu (Triticum aestivum L.) un cieto kviešu (Triticum durum Desf.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g	ļoti zema < 27,0	27,0−30,9	zema 31,0−34,9	35,0−38,9	vidēja 39,0−42,9	43,0−46,9	augsta 47,0−50,9	51,0−54,0	ļoti augsta > 54,0
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g	ļoti zema < 20,0	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
1000 graudu masa cietajiem kviešiem (vasaras forma), g	ļoti zema < 20,0	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 688	688−709	zema 710−719	720−729	vidēja 730−750	751−770	augsta 771−785	786−799	ļoti augsta > 799
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 9,0	9,0–9,6	zems 9,7−10,3	10,4–11,2	vidējs 11,3−11,9	12,0–13,0	augsts 13,1−14,0	14,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Lipekļa saturs, %	ļoti zems < 15,0	15,0−18,0	zems 18,1−19,0	19,1−22	vidējs 22,1−23,0		augsts 23,1−25,0	25,1−29,0	ļoti augsts > 29,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 65,0	65,0–65,6	zems 65,7−66,3	66,4–67,0	vidējs 67,1−67,7	67,8–68,4	augsts 68,5−69,1	69,2–70,0	ļoti augsts > 70
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)	ļoti blāva < 14,0		blāva 15–16		vidēji zeltaina 17–18		zeltaina 19–20		ļoti spilgta zeltaina > 20
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)	ļoti zema < 20,0	20–30	zema 30–40	40–50	vidēja 50–60	60–70	augsta 70–80	80–90	ļoti augsta > 90

1.2. Rudzu (Secale cereale L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*		ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**		ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	tetraploīdajiem rudziem	ļoti zema < 30,0	30,0–33,9	zema 34,0−37,9	38,0−41,9	vidēja 42,0−45,9	46,0−50,9	augsta 51,0−54,9	55,0− 60,0	ļoti augsta > 60,0
	diploīdajiem rudziem	ļoti zema < 25,0	25,0–28,9	zema 29,0−31,9	32,0−34,9	vidēja 35,0−37,9	38,0−40,9	augsta 41,0−43,9	44,0−46,0	ļoti augsta > 46,0
Tilpummasa, g l–1		ļoti zema < 600	600–620	zema 621−640	641–660	vidēja 661−680	681−700	augsta 701−720	721–730	ļoti augsta > 730
Proteīna saturs, %		ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %		ļoti zems < 60,0	60,0–60,9	zems 61,0−61,9	62,0–62,9	vidējs 63,0−63,9	64,0–64,9	augsts 65,0−65,9	66,0	ļoti augsts > 66

1.3. Tritikāles (xTriticosecale Wittm. ex A. Camus) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 31,0	31,0–33,9	zema 34,0−36,9	37,0–39,9	vidēja 40,0−43,9	44,0–46,9	augsta 47,0–50,9	51,0–54,0	ļoti augsta > 54
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 650	650–660	zema 661−670	671–680	vidēja 681−690	691–700	augsta 701−730	731–750	ļoti augsta > 750
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 61,0	61,0–62,0	zems 62,1−63,0	63,1–64,0	vidējs 64,1−65,0	65,1–66,0	augsts 66,1−67,0	67,1–68,0	ļoti augsts > 68

1.4. Miežu (Hordeum vulgare L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 34,1	34,1−36,0	zema 36,1−38,0	38,1−40,0	vidēja 40,1−42,0	42,1−45,0	augsta 45,1−48,0	48,1−50,0	ļoti augsta > 50,0
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 550	550–570	zema 571–590	591–600	vidēja 601−620	621−650	augsta 651−680	681–700	ļoti augsta > 700
Tilpummasa, g l–1 (kailgraudu miežiem)	ļoti zema < 650	650–670	zema 671–690	691–700	vidēja 701−720	721−750	augsta 751−780	781–800	ļoti augsta > 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai)	ļoti zems < 8,1	8,1–9,0	zems 9,1–10,0	10,1−12,0	vidējs 12,1−13,0	13,1−14,0	augsts 14,1−15,0	15,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 55,0	55,0−56,6	zems 56,7−58,3	58,4−60,1	vidējs 60,2−61,9	62,0−63,6	augsts 63,7−65,3	65,4−67,0	ļoti augsts > 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)	> 25,0	20,1–25,0	15,1–20,0	10,1–15,0	5,1–10,0	2,6–5,0	1,6–2,5	0,6–1,5	0–0,5
Proteīna saturs, % (iesala grupai)	ļoti slikts < 8,0 > 12,0		slikts 11,6–12,0		vidējs 11,1–11,5		labs 8,0–8,9 10,1–11,0		ļoti labs 9,0–10,0
Graudu frakcijas, %, virs 2,5 mm (iesala grupai)	79,1–81,0	81,1–83,0	83,1–85,0	85,1–87,0	87,1–89,0	89,1–91,0	91,1–93,0	93,1–95,0	> 95
Ekstraktivitāte, % (iesala grupai)	ļoti zema < 75,0	75,0−75,9	zema 76,0−76,9	77,0–77,9	vidēja 78,0−78,9	79–79,9	augsta 80–80,9	81−82	ļoti augsta > 82

1.5. Auzu (Avena sativa L.) un kailgraudu auzu (Avena nuda L.) (graudu grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 18,0	18,0−19,9	zema 20,0−22,9	23,0−25,9	vidēja 26,0−30,9	31,0−35,9	augsta 36,0−40,9	41,0−45,0	ļoti augsta > 45,0
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 430	431–445	zema 446–460	461–475	vidēja 476−490	491–505	augsta 506−520	521–535	ļoti augsta > 535
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 35,0	33,0−35,0	augsta 30,0−32,9	26,0−29,9	vidēja 24,0−25,9	22,0−23,9	zema 20,0−21,9	18,0−19,9	ļoti zema < 18,0
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)	ļoti augsta > 15,0	12,1–15,0	augsta 9,1–12,0	7,1–9,0	vidēja 5,1–7,0	3,1–5,0	zema 1,6–3,0	0,6–1,5	ļoti zema < 0,6
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0–9,0	zems 9,1−10,0	10,1–11,0	vidējs 11,1–12,0	12,1−13,0	augsts 13,1−15,0	15,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Tauku saturs, %	ļoti zems < 3,5	3,5–4,0	zems 4,1–4,5	4,6–5,0	vidējs 5,1–5,5	5,6–6,0	augsts 6,1–6,5	6,6–7,0	ļoti augsts > 7,0
Kuļamība, % (kailgraudu auzām)	> 25,0	20,1–25,0	15,1–20,0	10,1–15,0	5,1–10,0	2,6–5,0	1,6–2,5	0,6–1,5	0–0,5

1.6. Auzu (Avena sativa L.) (zaļmasas grupa) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 2,5	2,6–3,5	zems 3,6–4,5	4,6–5,5	vidējs 5,6–6,5	6,6–7,5	augsts 7,6–8,5	8,6–9,5	ļoti augsts > 9,5

1.7. Griķu (Fagopyrum esculentum Moench) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Riekstiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
1000 riekstiņu masa, g	ļoti zema < 20,0	20,0–21,0	zema 21,1−22,0	22,1–23,0	vidēja 23,1−24,0	24,1–25,0	augsta 25,1−27,0	27,1–30,0	ļoti augsta > 30,0
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 500	501–520	zema 521−540	541–560	vidēja 561−580	581–600	augsta 601−620	620–650	ļoti augsta > 650
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 25,0	24,1–25,0	augsta 23,1−24,0	22,1–23,0	vidēja 21,1−22,0	20,1–21,0	zema 19,1−20,0	18,0–19,0	ļoti zema < 18,0
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 10,0	10,0−11,0	zems 11,1−12,0	12,1−13,0	vidējs 13,1−14,0	14,1−15,0	augsts 15,1−16,0	16,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 52,0	52,0–53,0	zems 53,1−54,0	54,1–55,0	vidējs 55,1−56,0	56,1–57,0	augsts 57,1–58,0	58,1–60,0	ļoti augsts > 60

1.8. Kukurūzas (Zea mays L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Sausnas saturs, %	< 20 vai > 50	20,1–21,9 vai 48,1–50,0	22,0–23,9 vai 46,1–48,0	24,0–24,9 vai 43,1–46,0	25,0–25,9 vai 40,1–43,0	26,0–27,9 vai 38,1–40,0	28,0–29,9 vai 37,1–38,0	30,0–31,9 vai 35,1–37,0	32,0–35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)	ļoti zems < 4,0	4,0–5,0	zems 5,1–6,0	6,1–7,0	vidējs 7,1–8,0	8,1–9,0	augsts 9,1–10,0	10,1–11,0	ļoti augsts > 11,0
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā	ļoti augsta > 50,0	47,1–50,0	augsta 44,1–47,0	42,1–44,0	vidēja 40,1–42,0	38,1–40,0	zema 36,1–38,0	34,0–36,0	ļoti zema < 34,0
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā	ļoti augsta > 32,0	30,1–32,0	augsta 29,1–30,0	28,1–29,0	vidēja 27,1–28,0	26,1–27,0	zema 25,1–26,0	24,0–25,0	ļoti zema < 24,0
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

2. Lopbarības augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

2.1. Sējas zirņu (Pisum sativum L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 17,0	17,1–18,0	zems 18,1–19,0	19,1–20,0	vidējs 20,1–21,0	21,1–22,0	augsts 22,1–23,0	23,1–25,0	ļoti augsts > 25,0

2.2. Lauka pupu (Vicia faba L. (partim)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 22,0	22,1–23,0	zems 23,1–24,0	24,1–25,0	vidējs 25,1–27,0	27,1–29,0	augsts 29,1–31,0	31,1–32,0	ļoti augsts > 32,0

2.3. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (sēklu ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 32,0	32,1–34,0	zems 34,1–36,0	36,1–38,0	vidējs 38,1–40,0	40,1–42,0	augsts 42,1–44,0	44,1–48,0	ļoti augsts > 48,0

2.4. Baltās lupīnas (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnas (Lupinus angustifolius L.) un dzeltenās lupīnas (Lupinus luteus L.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

2.5. Stiebrzāļu (Poaceae (Gramineae)) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 4,0	4,0–6,0	zems 6,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–12,0	12,1–15,0	augsts 15,1–18,0	18,1–20,0	ļoti augsts > 20,0

2.6. Sējas vīķu (Vicia sativa L.) un smilts vīķu (Vicia villosa Roth) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

2.7. Eļļas rutku (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlijas (Phacelia tanacetifolia Benth.) (zaļmasas ieguvei) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6		7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)		ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115		augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	eļļas rutkiem	ļoti zems < 8,0	8,0–9,0	zems 9,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–15,0	15,1–17,0	augsts 17,1–18,9		19,0–20,0	ļoti augsts > 20,0
	facēlijai	ļoti zems < 5,0	5,0–7,0	zems 7,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–11,0	11,1–13,0	augsts 13,1–14,0		14,1–15,0	ļoti augsts > 15,0
Izturība pret veldri*		ļoti zema		zema		vidēja		augsta			ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % *	eļļas rutkiem	ļoti zems < 1,28	1,28–1,44	zems 1,45–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,40	2,41–2,72	augsts 2,73–3,04		3,05–3,20	ļoti augsts > 3,20
	facēlijai	ļoti zems < 0,80	0,80–1,12	zems 1,13–1,28	1,29–1,60	vidējs 1,61–1,76	1,77–2,08	augsts 2,09–2,24		2,25–2,40	ļoti augsts > 2,40

2.8. Iepriekš neminētu tauriņziežu (Fabaceae (Leguminosae)) sugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (smilts vīķiem)	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 10,0	10,0–14,0	zems 14,1–17,0	17,1–20,0	vidējs 20,1–22,0	22,1–25,0	augsts 25,1–27,0	27,1–30,0	ļoti augsts > 30

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

3.1. Rapša (Brassica napus L. (partim)) un ripša (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim)	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

3.2. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (šķiedras linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Vidējais lūksnes garums, cm	< 60	60–64	65–68	69–72	73–76	77–80	81–84	85–88	> 88
Netilinātas šķiedras saturs, %	< 20	20–22	23–24	25–26	27–28	29–30	31–32	33–34	> 35
Augu garums, cm	< 70	70–72	73–75	76–78	79–81	82–84	85–87	88–90	> 90

3.3. Sējas linu (Linum usitatissimum L.) (eļļas linu) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas saturs, %	< 38,0	38,0–38,9	39,0–39,9	40,0–40,9	41,0–41,9	42,0–42,9	43,0–43,9	44,0–45,0	> 45,0

3.4. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (šķiedras kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stiebru raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Augu garums, cm	< 200	200–230	231–260	261–290	291–310	311–340	341–370	371–400	> 400
Netilinātas šķiedras saturs, %	< 30	30–32	33–34	35–36	37–38	39–40	41–42	43–44	> 45

3.5. Sējas kaņepju (Cannabis sativa L.) (eļļas kaņepju) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas saturs, %	< 38,0	38,0–38,9	39,0–39,9	40,0–40,9	41,0–41,9	42,0–42,9	43,0–43,9	44,0–45,0	> 45,0

3.6. Balto sinepju (Sinapis alba L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 9,0	9,0–10,0	zems 10,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–14,0	14,1–15,0	augsts 15,1–16,0	16,1–18,0	ļoti augsts > 18,0
Kopproteīna saturs sausnā, % *	ļoti zems < 1,44	1,44–1,60	zems 1,61–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,24	2,25–2,40	augsts 2,41–2,56	2,57–2,88	ļoti augsts > 2,88
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

3.7. Sojas (Glycine max) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Izturība pret veldri	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Proteīna saturs, %	< 24	24,0–26,8	26,9–29,5	29,6–32,2	32,3–34,9	35,0–37,6	37,7–40,4	40,5–43	> 43,0
Eļļas saturs, %	< 16	16,0–17,3	17,4–18,6	18,7–19,9	20,0–21,2	21,3–22,5	22,6–23,8	23,9–24,5	> 24,5
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā

4.1. Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāju vērtējums 9 ballu skalā
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm))	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni**)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni vai standartšķirņu vidējo rādītāju)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)	< 10,0	10,0–12,0	12,1–14,0	14,1–15,0	15,1–17,0	17,1–18,0	18,1–19,0	19,1–20,0	> 20,0
Lakstu infekcija ar lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Lakstu infekcijas ar sausplankumainību, %	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar sauso puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar slapjo puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Bumbuļu infekcija ar lakstu puvi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Piezīmes. 1. * Rādītāju ņem vērā, tikai novērtējot šķirnes piemērotību bioloģiskajā lauksaimniecībā. 2. ** Novērtējot šķirni, ballu skaitu dubulto."

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs