7.augusta Ārkārtas sesija

Saeimas Prezidija 1997. gada 6. augusta sēdē

1. Pieņēma lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu 1997.gada 7.augustā pulksten 12.00 un izsludināja šādu sēdes darba kārtību:

1) Prezidija ziņojums par deputāta mandātu atjaunošanu D.Turlajam un V.Krištopanam;

2) ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību.

2. Sēdē izskatīja septiņus saņemtos likumprojektus un vienus Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos kārtējā Saeimas sēdē.

5. Izskatīja V.Krištopana iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu un iekļāva to Saeimas ārkārtas sesijas darba kārtībā.

6. Apstiprināja izdevumu tāmi sakarā ar Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes deputātu kopīgo sēdi par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem Valmierā un Rīgā 1997.gada 10. un 11.augustā.

7. Prezidijs apstiprināja izdevumu tāmi Baltijas asamblejas sesijai Pērnavā 1997.gada 25.—27.aprīlī.

8. Piešķīra komandējumus:

1) Ārlietu komisijas loceklim A.Krastiņam laikā no 1997.gada 28.augusta līdz 1.septembrim uz augstākā līmeņa tikšanos — “Demokrātija un attīstība — Eiropas loma ekonomikas globalizācijā” Atēnās (Grieķija);

2) Baltijas asamblejas Prezidija loceklim E.Jurkānam 1997.gada 25. un 26.augustā uz Ziemeļu padomes organizēto konferenci “Drošība Ziemeļvalstīs un kaimiņu reģionos” Helsinkos (Somija);

3) Eiropas padomes Parlamentu asamblejas delegācijas loceklim J.Sinkam laikā no 1997.gada 31.augusta līdz 4.septembrim uz Eiropas padomes Parlamentu asamblejas Politisko lietu komitejas, Reglamentu komitejas un Pārraudzības komitejas kārtējo sēdi Parīzē (Francija);

4) Baltijas asamblejas Prezidija locekļiem E.Jurkānam, M.Rudzītim un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai laikā no 1997.gada 18.augusta līdz 22.augustam uz Baltijas asamblejas Prezidija sēdi Palangā (Lietuva).

9. Prezidijs neatbalstīja komandējuma piešķiršanu Sociālo un darba lietu komisijas loceklim O.Deņisovam laikā no 1997.gada 28.augusta līdz 1.septembrim uz augstākā līmeņa tikšanos — “Demokrātija un attīstība — Eiropas loma ekonomikas globalizācijā” Atēnās (Grieķija).

10. Prezidijs neatbalstīja komandējuma piešķiršanu Baltijas asamblejas Prezidija loceklim M.Rudzītim, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklim J.Ādamsonam un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sekretārei A.Jankevicai 1997.gada 25.un 26.augustā uz Ziemeļu padomes organizēto konferenci “Drošība Ziemeļvalstīs un kaimiņu reģionos” Helsinkos (Somija).

11. Apsprieda jautājumu par to žurnālistu klātbūtni sēžu zālē, kuri filmē sēdes norisi.

Prezidijs nolēma atļaut žurnālistiem, kuri filmē sēdes norisi, piedalīties 5—10 minūtes Saeimas sēdes sākuma daļā un pirms balsojuma par Ministru kabineta sastāvu.

12. Prezidijs atbalstīja deputātu izvietojumu Saeimas sēžu zālē.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Saeimas Prezidija lēmums

Par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu 1997.gada 7.augustā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju šā gada 7.augustā pulksten 12.00 un izsludināt šādu sēdes darba kārtību:

1. Prezidija ziņojums par deputāta mandātu atjaunošanu D.Turlajam un V.Krištopanam.

2. Ziņojums par Ministru kabineta sastāvu un deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Saeimas sekretāra vietā

Rīgā 1997.gada 6.augustā Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Ministru prezidenta kandidāts — Sestajai Saeimai

Latvijas Republikas

Saeimas priekšsēdētājam

Jūsu Ekselence!

Šī gada 28.jūlijā ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.4

tiku uzaicināts sastādīt Ministru kabinetu.

Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu Jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē.

Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstij, lūdzu Jūsu Ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju sasaukt Saeimas sēdi šī gada 7.augustā un iekļaut tajā jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam.

Pielikumā:

1) Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu;

2) Deklarācija par Ministru kabineta darbu;

3) Kabineta locekļu biogrāfijas;

4) Saeimas lēmuma projekts.

Rīgā 1997.gada 6.augustā Ar cieņu,— G.Krasts

Reģistrēts Saeimas Kancelejā 1997.gada 6.augustā pl.12.25

Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu

Izpildot Valsts prezidenta 1997.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.4

un saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 4.pantu,

sastādītā Ministru kabineta sastāvs ir šāds:

Ministru prezidents Guntars Krasts

Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis

Finansu ministrs Roberts Zīle

Iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš

Zemkopības ministrs Andris Rāviņš

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Kultūras ministre Ramona Umblija

Valsts ministri

Finansu ministrijā:

valsts ieņēmumu ministre Aija Poča

Labklājības ministrijā:

veselības valsts ministrs Viktors Jaksons

Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijā:

vides valsts ministrs Indulis Emsis

pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai / LNNK”, Savienības “Latvijas ceļš”, Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas ir uzņēmušās politisko atbildību un vienojušās izveidot valdību, lai līdz Septītās Saeimas vēlēšanām turpinātu iesāktos valsts dzīves pārkārtojumus. Demokrātijas, pilsoņu un valsts drošības stiprināšana, tautsaimniecības uzplaukums un tautas labklājības pieaugums, iekļaušanās Eiropas savienībā un nacionālas vienkopienas valsts netraucēta un stabila attīstība — tādi ir galvenie mērķi, kādus sev izvirza šī valdība.

Valdību veidojošās partijas ir rūpīgi izvērtējušas apstākļus, kas iepriekšējās valdības laikā noveda pie savstarpējas uzticības trūkuma un tam sekojošās valdības krīzes un atkāpšanās. Parlamentārā demokrātija ir Latvijas valsts uzbūves pamatprincips, kas kaldināms un attīstāms ikdienas darbā, ar reālu ieguldījumu valsts attīstībā stiprinot saikni starp varu un sabiedrību. Tāpēc arī katra partija uzņemas pilnu politisko atbildību gan par savu izvirzīto ministru profesionalitāti un godprātīgu attieksmi pret darbu, gan par viņu morāli politisko stāju.

Vienīgi neatlaidīga šīs deklarācijas izpilde un sadarbības līguma stingra ievērošana katras valdību veidojošās frakcijas darbā Saeimā var nodrošināt iecerēto mērķu sasniegšanu — tālāku tautsaimniecības attīstību, valsts integrēšanos Eiropas savienībā un NATO, līdzsvarotu reģionālo attīstību, jaunu darbavietu radīšanu un labklājības pieaugumu. Valdība apzinās nepieciešamību sekmēt pilsoniskas sabiedrības veidošanos un panākt pozitīvas pārmaiņas sociālajā sfērā, tādējādi vairojot stabilitāti un sabiedrības uzticību valdības un Saeimas darbam.

Komandas principam jākļūst par šīs valdības un tās izvirzīto mērķu stūrakmeni. Tikai konstruktīvi sadarbojoties — kā valdībā, tā attiecībās starp valdību un to atbalstošajām Saeimas frakcijām —, iespējams nodrošināt sekmīgu un atbildīgu valdības darbu un pasargāt valsts attīstību no bezatbildīga populisma.

1. Finanses

1. Saglabāt līdzsvarotu valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, nepieļaujot deficītu.

2. Nodrošināt, lai valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 1997.gadā nepārsniegtu 0,9% no iekšzemes kopprodukta, 1998.gadā — 0,5% no iekšzemes kopprodukta (pieļaujot tā pieaugumu uz valsts investīciju programmas īstenošanas rēķina līdz 1% no iekšzemes kopprodukta).

3. Noteikt par mērķi pieļaujamo inflācijas līmeni 1997.gadā 9% un 1998.gadā — 7%.

4. 1998.gada pamatbudžetā saglabāt sagatavotā budžeta projekta kārtējo izdevumu sadalījumu pa nozarēm.

5. Nepieļaut nodokļu likmju palielināšanos, izņemot likumos paredzētās akcīzes nodokļu likmju izmaiņas. Jebkuri grozījumi nodokļu likumos, kas maina nodokļu bāzi, izdarāmi vienlaicīgi ar grozījumiem valsts budžetā.

6. Samazināt pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumu skaitu, kā arī ierobežot iezīmēto nodokļu un speciālo budžetu skaitu.

7. 1998.gada valsts budžeta izdevumos palielināt investīciju (kapitālieguldījumu) daļu.

8. Līdz 1998.gada 1.jūlijam samazināt ievedmuitas apmēra vidējo līmeni, turpināt izvedmuitas tarifu atcelšanu.

9. Līdz 1998.gada 1.jūlijam iesniegt Saeimai fizisko personu noguldījumu apdrošināšanas likuma projektu.

10. Lai 1998.gadā krasi nesamazinātos pašvaldību budžetu ieņēmumu bāze, iesniegt Saeimai grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

11. 1998.gadā uzsākt vidēja termiņa valdības vērtspapīru izlaidi.

12. Sagatavot pāreju uz starptautiskajām normām atbilstošiem grāmatvedības standartiem.

13. Veikt plānveidīgu nodokļu likumu izveides, saskaņošanas un ieviešanas darbu atbilstoši Eiropas savienības normām.

14. Turpināt vienotas muitas un nodokļu administrēšanas informatīvās sistēmas izveidi, tādējādi nodrošinot centralizētu visu nodokļu un nodevu uzskaiti, arī sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaiti. Pilnveidot pastāvošo akcīzes nodokļu iekasēšanas sistēmu.

15. Lai nodrošinātu muitas procedūru atbilstību Eiropas savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas standartiem, konsekventi turpināt darbu pie muitas sistēmas modernizācijas, ieviešot:

• muitas vērtības un riska pārvaldīšanas sistēmu;

• garantiju mehānisma atbalsta sistēmu;

• muitas parāda administrēšanas sistēmu;

• pēcimporta audita sistēmu.

16. Aktivizēt nodokļu parādu iekasēšanu. Valsts ieņēmumu dienesta sistēmā ieviest vienotu nodokļu parādu piedziņas mehānismu.

17. Turpināt Valsts ieņēmumu dienesta personāla vadības reformu.

18. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt likumprojektu par ķīlu zīmēm.

2. Tautsaimniecība

2.1. Ekonomiskā politika

1. Lai sekmētu tautsaimniecības attīstību, veicināt konkurenci, nodrošinot labvēlīgu vidi visu veidu uzņēmējdarbībai, pilnveidojot uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo bāzi. Turpināt Pasaules tirdzniecības organizācijas un Eiropas savienības prasībām atbilstošas iekšējā tirgus likumdošanas bāzes izstrādi un efektīvu ieviešanu.

2. Paātrināt un līdz 1998.gada 1.jūlijam pamatos pabeigt privatizācijas procesu. Paaugstināt valsts īpašuma privatizācijas efektivitāti, sekmējot privatizācijas projektu kvalitātes celšanos un pastiprinot valsts uzraudzību un kontroli pār privatizācijā esošo uzņēmumu darbību. Nodrošināt privatizācijas procesa atklātumu.

3. Veicināt tiešo investīciju piesaisti ražošanai un kapitāla tirgum, nodrošinot atbilstošu informatīvo bāzi un pilnveidojot izplatīšanas sistēmu. Turpināt līgumiskās bāzes attīstīšanu, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas un paplašinātu starptautisko ekonomisko sadarbību.

4. Aktivizēt eksporta atbalsta programmas realizāciju. Turpināt vienkāršot eksporta, importa un tranzīta procedūras.

5. Pastiprināt sakaru, satiksmes un energosaimniecības monopoluzņēmumu darbības kontroli. Līdz 1998.gada 1.februārim sagatavot nepieciešamo normatīvo aktu projektus dabīgo monopoluzņēmumu tarifu regulēšanas sistēmas reorganizācijai, lai izveidotu vienotu regulēšanas institūciju. Nodrošināt tirgus orientētu cenu un tarifu veidošanu šajos uzņēmumos, maksājumu disciplīnas uzlabošanos.

6. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumos un normatīvajos aktos, lai likumā “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”noteikto iepirkuma procedūru varētu attiecināt arī uz valsts monopoluzņēmumu iepirkuma procedūrām.

7. Veicināt elektroenerģijas ražošanu, izmantojot tradicionālos un alternatīvos elektroenerģijas avotus.

8. Paaugstināt vietējās produkcijas konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, veicinot Eiropas savienības standartiem atbilstošas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešanu.

9. Pilnveidot statistikas sistēmu atbilstoši Eiropas savienības standartiem.

10. Līdz 1997.gada 1.novembrim uzsākt īpaši atbalstāmo reģionu programmas īstenošanu un tālāku pilnveidošanu.

11. Sakārtot izveidoto brīvo un speciālo ekonomisko zonu darbību, uzkrāt eksperimentālo pieredzi, lai novērtētu jaunu zonu veidošanas lietderību.

12. Līdz 1998.gada 1.janvārim izvērtēt tautsaimniecības nozaru attīstības pakāpi un perspektīvas.

13. Līdz 1998.gada 1.maijam izstrādāt valsts ekonomiskās attīstības stratēģiju, kas ietvertu valsts institūciju koordinētu pasākumu kopumu ekonomiskās izaugsmes aktivizācijai.

14. Aktīvi īstenot mazā un vidējā biznesa atbalsta nacionālo programmu, sekmēt konsultāciju sistēmas izveidi un attīstīt garantiju izsniegšanas sistēmu.

15. Līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādāt Komerclikuma projektu, kurā tiktu apvienotas uzņēmējdarbību reglamentējošās normas.

16. Līdz 1997.gada 1.oktobrim pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus un licencēšanas prasības, nodrošinot, lai tās labvēlīgi ietekmētu uzņēmējdarbību un atbilstu Eiropas savienības nostādnēm.

17. Lai aizsargātu Latvijas iekšējo tirgu no negodīgas ārvalstu konkurences, līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādāt antidempinga normatīvo aktu projektus.

18. Līdz 1998.gada 1.janvārim radīt efektīvu sistēmu bankrota procedūras vienkāršošanai un paātrināšanai.

19. Sekmēt juridiski pamatotu attiecību veidošanos starp darba ņēmēju un darba devēju.

2.2. Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība

1. Turpināt lauksaimniecības politikas reformu, lai likvidētu šķēršļus lauksaimniecības jomā Latvijas līdzdalībai Eiropas savienībā. Īpašu uzmanību pievērst veterinārās un fitosanitārās kontroles standartu atbilstībai Eiropas savienības prasībām, lauksaimniecības administratīvās sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, Eiropas savienības īstenotās Vienotās lauksaimniecības politikas instrumentu ieviešanai un tālākai lauksaimniecības sektora pārstrukturēšanai nolūkā paaugstināt tā konkurētspēju.

2. Nodrošināt lauksaimniecībai subsīdijas, kas nebūtu mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, un raudzīties, lai tās tiktu izlietotas atbilstoši Ministru kabineta akceptētajai programmai.

3. Palielināt kredītu garantiju fondu.

4. Līdz 1997.gada beigām uzsākt ar Pasaules bankas atbalstu izstrādātā lauku attīstības projekta īstenošanu.

5. Veicināt netradicionālās lauksaimniecības attīstību.

6. Līdz 1998.gada 1.janvārim izveidot hipotekārās kreditēšanas sistēmu, kas veicinātu zemes tirgus straujāku attīstību.

7. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt visu īpašnieku mežiem kopēju Latvijas meža politikas koncepciju. Atjaunot mežu valsts ministra posteni.

8. Nodrošināt Latvijas līdzdalību Eiropas savienības meža politikas izstrādē un Latvijas meža likumdošanas harmonizāciju ar Eiropas savienības un citiem starptautiskajiem tiesību aktiem.

9. Izstrādāt valsts meža nomas ekonomisko un tiesisko pamatojumu.

10. Valsts mežā institucionāli nodalīt saimniecisko operāciju veikšanu no valsts pārvaldes un likumdošanas uzraudzības.

11. Saglabāt valsts īpašumā mežus atbilstoši to stāvoklim 1940.gada 21.jūlijā, pieļaujot atsevišķu zemnieku saimniecībām piegulošu nelielu nogabalu privatizāciju.

12. Radīt ekonomiski labvēlīgus priekšnoteikumus zvejas flotes atjaunošanai un modernizācijai, izmantojot Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo garantiju fondu.

2.3. Satiksme

1. Izmantot valdības garantijas projektiem, kas saistīti ar infrastruktūras atjaunošanu, modernizāciju un attīstību.

2. Izstrādāt koncepciju par pasažieru pārvadājumiem valstī, 1998.gadā palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem par 15%.

3. Lai nodrošinātu un paaugstinātu Latvijas transporta koridoru konkurētspēju, veikt izmaksu novērtēšanu un analīzi, kā arī izvērtēt traucējošos faktorus.

4. Līdz 1997.gada 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai Saeimā Dzelzceļa likumprojektu.

5. Līdz 1998.gada 1.maijam izstrādāt vispārējo likumprojektu par informātiku un likumprojektu par personas datu aizsardzību.

6. Turpināt valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš”restrukturizāciju un reorganizāciju pārejai uz tirgus ekonomikas principiem.

7. Līdz 1998.gada 1.jūnijam izstrādāt pagastu centru un ciematu ielu asfaltēšanas nozares programmu.

8. Izpildīt Latvijas pusei paredzētos priekšnoteikumus, lai noslēgtu ar Eiropas savienību asociatīvo līgumu par aviācijas pārvadājumiem.

9. Īstenot Rietumu—Austrumu transporta koridoru sistēmas paplašināšanas koncepciju.

3. Reģionālā attīstība un vides aizsardzība

3.1. Pašvaldības un reģionālā attīstība

1. Nodrošināt, lai pašvaldību reformas rezultātā tiktu nostiprināta pagastu un pilsētu pašvaldību finansiālā un saimnieciskā patstāvība un paaugstināta to atbildība par savu funkciju izpildi.

2. Līdz 1997.gada 1.decembrim izveidot pagastu un pilsētu pašvaldību deleģētās rajonu padomes.

3. Atbalstīt pagastu un pilsētu apvienošanos pēc pašu iniciatīvas.

4. Administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai līdz 1997.gada 1.oktobrim izstrādāt grozījumus likumā “Par pašvaldībāmī, līdz 1997.gada 1.novembrim izstrādāt likumprojektu “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanuī, bet līdz 1998.gada 1.aprīlim — likumprojektu “Par administratīvi teritoriālo reformu”.

5. Lai nodrošinātu reģionu līdzsvarotu attīstību, līdz 1997.gada 1.novembrim izstrādāt likumprojektu “Par attīstības plānošanuī, līdz 1998. gada 1. janvārim sagatavot nacionālā plānojuma koncepciju un uzsākt nacionālā plānojuma prioritāro sadaļu izstrādi.

6. Līdz 1998. gada 1. septembrim izstrādāt Latgales reģiona ilgtspējīgas integrētās attīstības plānu un Kurzemes piekrastes zonas investīciju un mazo ostu attīstības programmu.

7. Līdz 1998.gada 1.janvārim izveidot Valsts būvinspekciju būvniecības kvalitātes uzlabošanai un kontroles sistēmas nodrošināšanai.

8. Līdz 1998.gada 1. februārim izveidot hipotekārās kreditēšanas sistēmu mājokļu būvniecības, renovācijas un siltināšanas darbu ilgtermiņa finansēšanai.

9. Līdz 1998. gada 1. janvārim izstrādāt likumprojektu “Par īres valdēm”.

10. Līdz 1998.gada 1.janvārim apstiprināt Latvijas Tūrisma attīstības koncepciju un iesniegt Saeimai Tūrisma likuma projektu.

3.2. Vides aizsardzība

1. Programmas “800+”ietvaros sakārtot 26 pilsētu ūdenssaimniecību infrastruktūras bāzi, tādējādi nodrošinot ekonomiski efektīvu to darbību. Līdz 1999.gadam 50% Latvijas iedzīvotāju uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitāti.

2. 1997.gadā izstrādāt sadzīves cieto atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, arī investīciju programmu “500 —”. 1998.gadā uzsākt šīs stratēģijas īstenošanu, izveidojot vismaz divas mūsdienu prasībām atbilstošas sanitārās izgāztuves mazpilsētās.

3. Veikt novecojušo, nederīgo lauksaimniecības ķimikāliju savākšanu un noglabāšanu videi un cilvēkam nekaitīgā veidā. 1998.gadā sagatavot bīstamo organisko atkritumu sadedzināšanas sistēmas izveidošanu.

4. Līdz 1998.gada 1.jūnijam sagatavot Latvijas piejūras pašvaldību pludmales, lai tās varētu iekļauties vienotajā Eiropas peldvietu novērtējumā.

5. Turpināt vides aizsardzības likumdošanas aktu saskaņošanu ar Eiropas savienības normām, izvirzot šo darbu par prioritāti vides aizsardzības likumdošanas sfērā.

6. 1998.gadā uzsākt naftas izpētes un ieguves licencēšanu.

4. Sociālā drošība un veselība

1. Pilnveidot uz apdrošināšanas principiem balstīto pensiju sistēmu, ņemot vērā katra indivīda apdrošināšanas stāžu un iemaksu apjomu. Sekmēt brīvprātīgo apdrošināšanu un paaugstināt minimālās sociālās apdrošināšanas garantijas.

2. 1998.gadā palielināt minimālo algu par 10%.

3. Veicināt invalīdu integrāciju sabiedrībā, sekmējot viņiem piemērotas profesionālās izglītības iegūšanu, radot iespēju veikt uzņēmējdarbību un iekārtojot piemērotus mājokļus.

4. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, palielinot valsts atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, un uzlabojot mātes un bērna veselības aprūpi.

5. Aktivizēt darbību darba vides un bīstamo iekārtu jomā, lai novērstu nelaimes gadījumus darbā un arodsaslimšanu.

6. Nodrošināt, lai trīspusējā padome strādātu regulāri, būtisku jautājumu izlemšanā iesaistot darba devējus un arodbiedrības un visiem sarunu partneriem vienlīdz uzņemoties atbildību par pieņemto lēmumu izpildi. Panākt, lai līdz 1998.gada 1.janvārim tiktu pieņemti likumi “Par darba devēju organizācijām”un “Par arodbiedrībām”.

7. Turpināt uzsākto veselības aprūpes reformu. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem vienlīdzīgu, pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi:

• līdz 1998.gada 1. janvārim izveidot slimokases ar vienotu teritoriju un iedzīvotāju skaitu ne mazāku par 200 tūkstošiem, kā arī panākt pašvaldību līdzdalību slimokasu darbības nodrošināšanā;

• veicināt primārās veselības aprūpes attīstību, līdz 1998.gada 1.janvārim izveidojot apmaksas sistēmu, kas vērsta uz iedzīvotāju veselības saglabāšanu.

8. Pilnveidot sabiedrības veselības veicināšanas sistēmu, kā arī rosināt cilvēku ieinteresētību savas veselības saglabāšanā.

9. Attīstīt valsts uzraudzību pār kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, samazināt kaitīgo un riska faktoru ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

5. Izglītība un kultūra

5.1. Izglītība

1. Par izglītības pamatuzdevumu izvirzīt brīvas un radošas personības veidošanu, sabiedrības un katra tās locekļa atbildīgu attieksmi pret sevi, saviem līdzcilvēkiem, pret savu valsti un augstākajām cilvēciskajām un morālajām vērtībām. Pārskatīt izglītības programmas un veikt pasākumus, lai veidotu jauno paaudzi par atbildīgiem Latvijas pilsoņiem, kas mīl savu Tēvzemi. Izskaust no mācību programmām tajās vēl esošo okupācijas laika ideoloģiju.

2. Turpināt izglītības finansēšanas sistēmas reformu. Noteikt normatīvo finansējumu uz vienu skolēnu visās valsts, pašvaldību un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

3. Veikt izglītības iestāžu vadītāju atestāciju un uzsākt pedagogu atestāciju saistībā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanu.

4. Līdz 1997. gada 1. decembrim izstrādāt Latvijas izglītības attīstības stratēģisko programmu.

5. Līdz 1998. gada 1. februārim nodrošināt Izglītības pamatlikuma, Vispārējās izglītības likuma un Profesionālās izglītības likuma projektu iesniegšanu Saeimai.

6. Līdz 1998.gada 1.martam sagatavot Bērnu tiesību aizsardzības pamatlikuma projektu un Pieaugušo izglītības likuma projektu.

7. Līdz 1998.gada 1.maijam izstrādāt pamatizglītības standartu, kurā būtu akcentēta zināšanu praktiska pielietojamība dzīvē un mācītiesprasmes attīstīšana. Uzsākt šāda standarta izstrādi vidējai izglītībai.

8. Līdz 1998.gada 1.februārim izstrādāt jaunatnes politikas valsts programmu.

9. Līdz 1998.gada 1.februārim izstrādāt programmu pakāpeniskai pārejai uz vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā un valsts valodā mācāmo priekšmetu īpatsvara palielināšanai pamatizglītības programmās.

10. Nodrošināt Latvijas līdzdalību starptautiskajā programmā “Youth for Europe”un citās programmās.

11. Sagatavot mācību iestāžu ēku siltināšanas un energoresursu taupīšanas programmu un 1998.gadā uzsākt tās pirmā posma realizāciju.

12. Atbalstīt bērnu un jaunatnes sporta un kultūras programmas.

13. Paplašināt kreditēšanas principu pielietojumu augstākajā izglītībā.

14. Turpināt augstākās izglītības un zinātnes reformu, panākot reālu zinātnes integrāciju augstskolās un izveidojot nacionālās nozīmes zinātnes centrus. Izvērtēt iespēju palielināt finansējumu zinātnei.

15. Līdz 1998.gada 1.jūlijam izstrādāt zinātnes un augstākās izglītības attīstības koncepciju.

16. Līdz 1998.gada 1.martam izstrādāt skolas vecuma bērnu uzskaites valsts programmu un radīt priekšnoteikumus, lai visiem obligātā skolas vecuma bērniem būtu iespēja apmeklēt skolu.

17. Līdz 1998.gada 1.februārim veikt socioloģiskos pētījumus par pieprasījumu darba tirgū un atbilstoši šīm prognozēm izdarīt grozījumus valsts pasūtījumā attiecībā uz vidējo un augstāko profesionālo izglītību.

18. Līdz 1998.gada 1.februārim izstrādāt valsts programmu pakāpeniskai pedagoģijas darbinieku algu palielināšanai, pielīdzinot tās valsts ierēdņu algām, vienlaikus paredzot paaugstināt izglītības darba kvalitāti.

5.2. Kultūra

1. Par valsts pamatuzdevumu kultūrpolitikā izvirzīt kultūras procesa nepārtrauktības nodrošināšanu Latvijā un kultūras nacionālās savdabības nosargāšanu.

2. Nodrošināt kultūrpolitikā optimālu līdzsvaru starp kultūras mantojuma saglabāšanu un jaunradi. Veicināt nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un laikmetīgu iekļaušanu aktīvā kultūras apritē.

3. Pilnveidot normatīvo aktu bāzi latviešu valodas aizsardzībai un lietošanai. Stiprināt latviešu un lībiešu nacionālās identitātes apziņu un pašcieņu, dzīvojot atvērtā pasaules kultūras telpā.

4. Veicināt nacionālo minoritāšu kultūras īpatnību saglabāšanos un sekmēt minoritāšu izveidoto kultūras organizāciju darbību.

5. Izveidot Latvijas profesionālo teātru atbalsta programmu.

6. Sekmēt Rīgai 2001.gada Eiropas kultūras pilsētas nosaukuma piešķiršanu.

7. Līdz 1998.gada 1.janvārim izveidot kultūrkapitāla fondu.

8. Izstrādāt programmu Latvijas tēla veidošanai un uzturēšanai, iesaistoties nozīmīgu kultūras pasākumu organizēšanā ārzemēs.

9. Veicināt decentralizāciju kultūras pārvaldē un kultūras institūciju darbībā.

10. Sekmēt novadu kultūras tālāku attīstību un kultūras centru veidošanos ārpus Rīgas.

11. Lai mazinātu kultūras komercializācijas nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības vērtību orientāciju, līdz 1998.gada 1.martam sagatavot un iesniegt Saeimai likumprojektu par mecenātismu un sponsorēšanu.

12. Veidot ciešāku saikni starp kultūru un izglītību, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu vērtību orientācijai un veicinot viņu radošu iesaistīšanos kultūras procesā.

6. Drošība

6.1. Iekšlietas

1. Konsekventi īstenot valdības izstrādāto stratēģiju integrācijai Eiropas savienībā, īpaši jomā, kas skar sadarbību iekšlietās un tieslietās, un nodrošināt integrācijas procesā iesaistīto institūciju sadarbības koordināciju.

2. Līdz 1998.gada 1.janvārim Noziedzības novēršanas padomes vadībā pabeigt noziedzības apkarošanas valsts programmas izstrādāšanu.

3. Organizētās noziedzības apkarošanas jomā sekmēt starptautiskās sadarbības formu un metožu izmantošanu, nodrošināt valsts nozīmes datu pārraides un informācijas apmaiņas tīkla efektīvu funkcionēšanu, plašāk izmantot operatīvās darbības metodes un pilnveidot cietušo un liecinieku valstiskās aizsardzības sistēmu. Turpināt aktīvu līdzdalību organizētās noziedzības apkarošanai veltītajā Baltijas jūras valstu starptautiskajā programmā “Task forces”.

4. Turpināt soda izciešanas vietu sakārtošanu, progresīvās soda izciešanas sistēmas ieviešanu atbilstoši Eiropas savienības normām un valsts finansiālajām iespējām. Līdz 1998.gada 1.februārim izstrādāt sodu izcietušo personu sociālās rehabilitācijas valsts koncepciju.

5. Turpināt Latvijas valsts robežas sakārtošanu, izveidojot vienotu valsts robežas kontroli, veicinot sadarbību ar muitu, Valsts ieņēmumu dienestu un citiem dienestiem un tādējādi nodrošinot valsts ekonomisko interešu aizsardzību.

6. Pabeigt ārkārtējo situāciju pārvarēšanas un civilās aizsardzības sistēmas reorganizāciju, pilnveidojot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu un tā sadarbību ar citām valsts un pašvaldību institūcijām. Līdz 1998.gada 1.martam izveidot ārkārtējo situāciju operatīvās vadības centru.

7. Turpināt Iedzīvotāju reģistra sakārtošanu un iekļaut to ar nodokļu maksātāju reģistru un citiem valsts reģistriem vienotā datu pārraides tīklā.

8. Līdz 1998.gada 1.jūlijam izveidot bēgļu centru.

9. Sakārtot valsts policijas un pašvaldību policiju sadarbības jautājumus.

10. Līdz 1998.gada 1.janvārim Ministru kabinetā konceptuāli izskatīt sociālo garantiju kompleksa nodrošināšanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem. Līdz 1998. gada 1.janvārim pārskatīt iekšlietu sistēmā strādājošo darbinieku atalgojumu.

6.2. Aizsardzība

1. Par valsts aizsardzības politikas prioritāti uzskatīt valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšanu un Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanu līdzdalībai NATO.

2. Aktivizēt Latvijas līdzdalību starptautiskajās miera uzturēšanas un stabilitātes nodrošināšanas operācijās. Piedalīties NATO vadītajos Stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā (SFOR). Kopīgi ar Lietuvu un Igauniju sagatavot Baltijas miera uzturēšanas bataljonu (BALTBAT) līdzdalībai starptautiskajā miera misijā 1998.gadā.

3. Sekmēt Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā, īstenojot ikgadējos sadarbības plānus. Uzsākt Baltijas valstu jūras spēku vienības (BALTRON) un reģionālās gaisa telpas kontroles sistēmas (BALTNET) izveidi.

4. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt valsts aizsardzības plānu, ietverot tajā valsts resursu mobilizācijas sistēmas izveidi. Valsts aizsardzību balstīt uz totālās aizsardzības principiem, paredzot visu valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības ieguldījumu valsts aizsardzībā.

5. Līdz 1998.gada 1.martam izveidot efektīvu Nacionālo bruņoto spēku vadības struktūru, īstenojot Nacionālo bruņoto spēku stratēģiskās un operatīvās vadības funkciju sadali atbilstoši NATO valstu bruņoto spēku struktūrai.

6. Reorganizēt Nacionālo aizsardzības akadēmiju, pārveidojot to par Rietumvalstu standartiem atbilstošu militāro mācību iestādi.

7. Izstrādāt un 1998.gadā iesniegt Saeimai likumprojektus par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, par mobilizāciju un par militārpersonu pensijām.

8. Līdz 1998.gada 1.janvārim izveidot Nacionālajos bruņotajos spēkos vienotu personālsastāva sistēmu, kas būtu balstīta uz karjeras plānošanu un līdzvērtīgām prasībām visiem Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem. Radīt virsnieku progresīvo daudzpakāpju atalgojuma sistēmu atbilstoši viņu kvalifikācijai. Panākt, lai divu gadu laikā atbildīgos posteņos aizsardzības sistēmā strādātu personas ar angļu valodas zināšanām.

9. Līdz 1998.gada 1.janvārim pabeigt valsts militārā dienesta iesaukšanas sistēmas reformu, kuras uzdevums ir nodrošināt piemērotu jauniešu atlasi dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, nosakot attiecīgo valsts institūciju atbildību par iesaucamo valsts valodas prasmi un veselības stāvokli.

7. Ārlietas

1. Ārlietu ministrijai veikt visas iespējamās ārpolitiskās aktivitātes, lai sekmētu, ka tiek pieņemts Latvijas interesēm atbilstošs Eiropas savienības lēmums par tās paplašināšanu. Līdz 1997.gada 1.decembrim izveidot iestāšanās sarunu sagatavošanas grupu.

2. Ārlietu ministrijai, konsekventi turpinot darbu, kas vērsts uz Latvijas integrāciju Eiropas savienībā, sadarbībā ar Eiropas integrācijas biroju koordinēt Latvijas nacionālās programmas integrācijai Eiropas savienībā izpildi.

3. Noteikt, ka katrs ministrs savā nozarē ir atbildīgs par to, lai tiktu izpildīta un atbilstoši Eiropas savienības komisijas izteiktajiem norādījumiem papildināta Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas savienībā.

4. Lai veicinātu valsts attīstību un paātrinātu integrāciju Eiropas savienībā, Latvijas valsts institūcijām aktīvi izmantot iespējas un priekšrocības, ko Latvijai dod Eiropas savienības asociētās valsts statuss.

5. Izvērst Latvijas pārstāvniecības pie Eiropas savienības darbību, nodrošinot pārstāvniecību ar ministriju specializētajiem atašejiem.

6. Veicināt Latvijas diplomātisko klātbūtni visās Eiropas savienības dalībvalstīs.

7. Uzlabot darbu sabiedrības informēšanā un diskusijas veicināšanā par Eiropas savienību.

8. Izveidot Latvijas institūtu un uzsākt tā darbību nolūkā veicināt vispusīgas informācijas sniegšanu par Latviju Eiropas savienības dalībvalstīs.

9. Panākt, lai 1997.gadā tiktu parakstīts Latvijas iestāšanās protokols Pasaules tirdzniecības organizācijā (WTO).

10. Atzīstot, ka iestāšanās NATO ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, turpināt ārpolitisko darbību Latvijas drošības stiprināšanā. Pakāpeniski padziļināt praktisko un institucionālo piesaisti NATO, aktīvi darbojoties Eiroatlantiskajā partnerības padomē, programmā “Partnerattiecības mieram”un iesaistoties citos pasākumos.

11. Arī turpmāk stiprināt un attīstīt attiecības ar ASV, īpaši ekonomikas, drošības un militārajā jomā.

12. Attīstīt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību drošības jomā.

13. Turpināt Baltijas valstu — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas — sadarbību, īpaši jomās, kas saistītas ar to integrāciju Eiropas savienībā, aktīvi izmantojot Latvijas kā Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts statusu. Turpināt darbu, lai noslēgtu divpusējus un trīspusējus līgumus šajā jomā.

14. Turpināt labu kaimiņattiecību veidošanu ar Krieviju un Baltkrieviju, īpašu uzmanību pievēršot starpvalstu līgumtiesiskā pamata nostiprināšanai.

15. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai noslēgtu robežlīgumus ar Lietuvu un Krieviju, ievērojot Latvijas nacionālās intereses, starptautisko tiesību principus un valsts tiesisko pēctecību.

16. Padziļināt reģionālo sadarbību, tālāk attīstot sadarbību ar Ziemeļvalstīm, lai izveidotu vienotu ekonomisko un kultūrpolitisko telpu šajā reģionā. Turpināt aktīvu darbību Baltijas jūras valstu padomē.

17. Turpināt aktīvu darbību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas padomē, Eiropas drošības un sadarbības organizācijā, Rietumeiropas savienībā un citās starptautiskajās organizācijās.

18. Saskaņā ar izstrādāto programmu turpināt Latvijas pievienošanos starptautiskajām konvencijām.

8. Valsts pārvalde

1. Turpināt valsts pārvaldes reformu, saistot to ar Latvijas integrāciju Eiropas savienībā un palielinot administrācijas spēju nodrošināt likumdošanas aktu saskaņošanu un likumu īstenošanu. Ministrijām līdz 1997.gada 15.septembrim iesniegt no valsts budžeta apmaksāto darbinieku uzskaiti un tās analīzi.

2. Līdz 1997.gada 1.decembrim Valsts civildienesta pārvaldei un Valsts pārvaldes reformu birojam izvērtēt ministriju iesniegto analīzi un iesniegt Valsts pārvaldes reformu padomei priekšlikumus.

3. Līdz 1997.gada 1.decembrim iesniegt Saeimai grozījumus likumā “Par valsts civildienestuī, kuru mērķis ir palielināt amatpersonu atbildību un ieviest kalpotāju institūtu.

4. Līdz 1998.gada 1.janvārim pārskatīt valsts pārvaldes sektora institucionālo sistēmu, lai novērstu dažādu institūciju funkciju dublēšanos.

5. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt programmu, saskaņā ar kuru valsts pārvaldei neraksturīgās funkcijas nododamas privātām un nevalstiskām institūcijām.

9. Tieslietas

1. Līdz 1998.gada 1.jūlijam nodrošināt jauna Krimināllikuma, Administratīvā kodeksa un Civilprocesa likuma pieņemšanu Saeimā.

2. Virzīt jaunā Kriminālprocesa likuma pieņemšanu.

3. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt jauna Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma projektu. Turpināt Darba likuma un Sodu izpildes likuma projektu izstrādāšanu.

4. Līdz 1998.gada 1.janvārim nodrošināt likuma “Par zaudējumu, kas nodarīti izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas un nepamatotas rīcības rezultātā, atlīdzināšanu” pieņemšanu.

5. Pilnveidot tiesisko un institucionālo bāzi korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā:

• nodrošināt likuma “Par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanu”pieņemšanu un pievienošanos Eiropas padomes konvencijai “Par noziedzīgā ceļā gūto līdzekļu atmazgāšanu, izsekošanu un konfiskāciju”;

• piedalīties ar korupcijas novēršanu saistīto Eiropas padomes konvenciju sagatavošanā un pieņemšanā;

• nodrošināt īpašuma sākotnējās deklarēšanas principa ieviešanu.

6. Precizēt tiesisko bāzi sabiedrisko pasākumu organizēšanā, lai nodrošinātu cilvēku drošību.

7. Sagatavot priekšlikumus attiecībā uz Briseles un Lugāno konvenciju par jurisdikciju un ārvalstu spriedumu atzīšanu civillietās un komerclietās ratifikāciju, pilnveidot divpusējās līgumattiecības šajā jomā. Veicināt starptautisko sadarbību krimināllietās un civillietās.

8. Uzlabot un nostiprināt tiesu varas un ar tās darbību saistīto institūciju juridisko, finansiālo un organizatorisko bāzi. Izstrādāt tiesu drošības un aizsardzības koncepciju.

9. Līdz 1998.gada 1.janvārim sagatavot tiesu izpildītāju institūta pārveidošanas koncepciju.

10. Pilnveidot liecinieku un cietušo aizsardzības normatīvo bāzi.

11. Līdz 1998.gada 1.janvārim izstrādāt valsts zemes dienestu attīstības koncepciju.

12. Līdz 1998.gada 1.martam sagatavot pilsonības un imigrācijas dienestu attīstības koncepciju.

13. Pilnveidot kustamās mantas ķīlu reģistrāciju.

Apvienības “Tēvzemei un brīvībai/LNNK” frakcija — J.Straume

Savienības “Latvijas ceļš” frakcija — A.Panteļejevs

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija — Z.Čevers

Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības

un Latgales demokrātiskās partijas frakcija — K.J.Druva