Iesniegumi

Likumprojekti:

Konkurences likums

Saeimas dok.Nr.2720; likumprojekts Nr.804

Ekonomikas ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001.gada 23.janvāra sēdē akceptēts (prot.Nr.4, 14.§)

un 25.janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis konkrētajā tirgū, ja tā (to) tirgus daļa konkrētajā tirgū ir vismaz 40 procentu un tam (tiem) ir spēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem;

2) izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši:

a) kontrolēt (pastāvīgi vai nepastāvīgi) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās;

b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā;

3) konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām;

4) konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu;

5) konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības;

6) konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū;

7) konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē;

8) prece — jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū;

9) tirgus dalībnieks — jebkura fiziska vai juridiska persona, līgumsabiedrība, kura veic vai gatavojas veikt uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā neatkarīgi no šīs darbības veida. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme uz vienu vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visi tirgus dalībnieki šā likuma izpratnē var tikt uzskatīti par vienu tirgus dalībnieku.

Par tirgus dalībnieku šā likuma izpratnē var tikt uzskatītas arī ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas, kuras tiešā veidā sniedz pakalpojumus vai realizē preces Latvijas teritorijā;

10) tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā konkrētajā tirgū piedāvāto preču apjomu;

11) vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta dažādu tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība) vai tās amatpersona.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir attīstīt, aizsargāt un veicināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, pārtraucot konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības attiecīgās personas.

3.pants. Valsts nozīme brīvas un godīgas konkurences nodrošināšanā

(1) Lai sasniegtu šajā likumā noteiktos mērķus, tiek izveidota valsts pārvaldes iestāde — Konkurences padome. Tās juridisko statusu un kompetenci nosaka šis likums un citi normatīvie akti.

(2) Konkurences padomes, kā arī citu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pienākums ir, pieņemot lēmumus atbilstoši savai kompetencei, veicināt brīvas, godīgas un vienlīdzīgas konkurences attīstību un aizsardzību.

4.pants. Likuma darbība

Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu un nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību.

II nodaļa

Konkurences padome

5.pants. Konkurences padomes juridiskais statuss

(1) Konkurences padome ir valsts pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Konkurences padome ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

(2) Konkurences padome ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un Konkurences padomes nosaukumu.

(3) Konkurences padomes darbību finansē no valsts budžeta.

6.pants. Konkurences padomes izveide

(1) Konkurences padomes sastāvā ir neatkarīga lēmējinstitūcija — Padome (turpmāk — Lēmējinstitūcija) — un izpildinstitūcija — Birojs.

(2) Lēmējinstitūciju piecu cilvēku sastāvā pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets, pēc rotācijas principa mainot Lēmējinstitūcijas locekļus, kuriem beidzies pilnvaru termiņš. Rotācija neattiecas uz Konkurences padomes priekšsēdētāju.

(3) Lēmējinstitūcijas locekļu pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(4) Atbrīvotos Lēmējinstitūcijas locekļus var iecelt amatā no jauna. Lēmējinstitūcijas locekļu pamatdarbavieta ir Konkurences padome.

(5) Lēmējinstitūcijas locekļus pirms pilnvaru termiņa beigšanās var atcelt Ministru kabinets.

(6) Ja Lēmējinstitūcijas locekļa pilnvaras beidzas pirms termiņa, uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par gadu, Ministru kabinets apstiprina Lēmējinstitūcijas sastāvā citu locekli.

7.pants. Konkurences padomes uzdevumi

Konkurences padome veic šādus uzdevumus:

1) uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, negodīgas konkurences un vienošanās aizliegums saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem līgumiem;

2) ierobežo tirgus koncentrāciju, pieņemot lēmumus sakarā ar tirgus dalībnieku apvienošanos;

3) veic pasākumus normatīvo aktu pārkāpumu novēršanai konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jomā;

4) izskata iesniegtos ziņojumus par tirgus dalībnieku vienošanos un apvienošanos;

5) atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei veic pasākumus sabiedrības tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai;

6) sagatavo atzinumus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuros tieši vai netieši skarti konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības jautājumi;

7) piedalās valsts īpašuma privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesā un, ja nepieciešams, iesniedz attiecīgajā institūcijā rakstveida priekšlikumus vai atzinumus par konkurences aizsardzības, saglabāšanas vai attīstības principu ievērošanu;

8) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar pašvaldībām un sniedz tām palīdzību konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumos;

9) informē sabiedrību par Konkurences padomes uzdevumu izpildi un citiem konkurences aizsardzības, saglabāšanas un attīstības jautājumiem;

10) atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar attiecīgām ārvalstu institūcijām.

8.pants. Konkurences padomes tiesības

(1) Konkurences padome ir tiesīga:

1) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā tiesību aktu projektus;

2) izvērtēt un sniegt atzinumus par citu institūciju sagatavotajiem tiesību aktu projektiem un citiem dokumentiem, ja tajos ietvertas tirgus mehānismu ietekmējošas normas, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

3) pieprasīt no jebkuras fiziskās un juridiskās personas (arī amatpersonas), valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

4) veikt apsekojumus, ja nepieciešams, iesaistot neatkarīgus ekspertus;

5) sniegt atzinumus par tirgus dalībnieku darbību atbilstību konkurenci reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

6) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un sūdzības šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

7) publicēt Lēmējinstitūcijas pieņemtos lēmumus, viedokli un ieteikumus.

(2) Lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu:

1) par lietas izpētes uzsākšanu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu;

2) par pārkāpuma konstatēšanu;

3) par tiesiskā pienākuma uzlikšanu likuma pārkāpējam (piemēram, izbeigt pārkāpumu, par naudas soda uzlikšanu un ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā, atjaunot stāvokli, kāds bija pirms pārkāpuma izdarīšanas, par aizliegtā darbībā nelikumīgi gūto ienākumu atmaksāšanu valsts pamatbudžetā);

4) par lietas izpētes izbeigšanu;

5) citus lēmumus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

(3) Lēmējinstitūcijas lēmumi, kas minēti šā panta otrās daļas 2. līdz

5.punktā, ir pārsūdzami tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā mēneša laikā no brīža, kad lēmums adresātam ir tapis zināms.

(4) Pirms šā panta otrās daļas 3.punktā minēto lēmumu pieņemšanas Konkurences padomes uzdevums ir censties panākt pārkāpuma izbeigšanu un tā seku likvidēšanu, rīkojot sarunas ar šajā pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(5) Par Konkurences padomes amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšanu noteiktajā laikā iestājas administratīvā atbildība.

(6) Konkurences padome ir tiesīga veikt citas normatīvajos aktos atļautās darbības, lai izpildītu šajā likumā paredzētos uzdevumus.

(7) Konkurences padome ir atbrīvota no tiesas izdevumiem, ja tā ceļ prasību tiesā vai iesniedz sūdzību sakarā ar šā likuma un citu šajā jomā pieņemto normatīvo aktu pārkāpumiem.

9.pants. Lēmējinstitūcijas lēmumi

(1) Lēmējinstitūcijas lēmumu pieņemšanas kārtību (reglamentu) nosaka Ministru kabinets.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri nodrošina taisnīgu lēmumu pieņemšanas kārtību. Šie Ministru kabineta noteikumi reglamentē:

1) iesaistītās puses un ieinteresētās trešās puses tiesības saņemt informāciju par procedūru, tiesības tikt informētam un tiesības tikt uzklausītam;

2) prasības un kārtību, kāda Konkurences padomei jāievēro, izmeklējot iespējamos šā likuma pārkāpumus vai pieņemot lēmumus;

3) termiņus, kas jāievēro Konkurences padomei un iesaistītajām pusēm.

(3) Norādījumus par lietu izpētes uzsākšanu konkrētajā gadījumā, kā arī par to, kādā veidā veicama izpēte vai pieņemams lēmums, Lēmējinstitūcijas priekšsēdētājam un tās locekļiem nevar dot ne Ministru kabinets, ne ekonomikas ministrs, ne citas personas.

(4) Lēmējinstitūcijas lēmumi ir obligāti izpildāmi tirgus dalībniekiem un reģistrētām un nereģistrētām tirgus dalībnieku apvienībām.

(5) Jebkuras fiziskās vai juridiskās personas (arī amatpersonas) pienākums ir norādītajā termiņā sniegt Konkurences padomei pieprasīto informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, kā arī dot iespēju Konkurences padomes attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem uz vietas iepazīties ar visiem dokumentiem (jebkurā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus.

10.pants. Konkurences padomes darbība

(1) Konkurences padomes darbu vada Konkurences padomes priekšsēdētājs, kas reizē ir arī Lēmējinstitūcijas priekšsēdētājs. Konkurences padomes priekšsēdētāju pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets uz pieciem gadiem. Konkurences padomes priekšsēdētājs ir Lēmējinstitūcijas loceklis.

(2) Konkurences padomes priekšsēdētājs:

1) vada un organizē Konkurences padomes darbu;

2) vada un organizē Lēmējinstitūcijas sēdes;

3) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Konkurences padomi;

4) ieceļ amatā Biroja direktoru, kura kandidatūru akceptējusi Lēmējinstitūcija;

5) ir tiesīgs dot tiešus rīkojumus Biroja direktoram un jebkuram Biroja darbiniekam;

6) ir Konkurences padomes finansu līdzekļu rīkotājs un atbild par to izlietošanu.

(3) Konkurences padomes priekšsēdētāja slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Lēmējinstitūcijas loceklis, kuru pilnvarojis Konkurences padomes priekšsēdētājs.

(4) Lēmējinstitūcijas sēdes ir slēgtas, ja netiek pieņemts cits lēmums. Tās sasauc pēc Konkurences padomes priekšsēdētāja vai vismaz triju Lēmējinstitūcijas locekļu pieprasījuma. Lēmējinstitūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja balsojumā piedalās ne mazāk kā trīs tās locekļi. Lēmums ir pieņemts, ja par lēmumu ar "par" balsojuši vismaz trīs Lēmējinstitūcijas locekļi.

(5) Neatkarīgi no personīgā balsojuma Lēmējinstitūcijas lēmumu paraksta Konkurences padomes priekšsēdētājs.

11.pants. Biroja izveide

(1) Konkurences padomes struktūrvienība — Birojs — ir izpildinstitūcija. Birojs nav juridiska persona.

(2) Biroja darbu vada direktors. Biroja direktors ir ierēdnis, kas ir tieši pakļauts Konkurences padomes priekšsēdētājam.

(3) Biroja direktors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Biroju un Konkurences padomi atbilstoši savai kompetencei;

2) vada un organizē Biroja darbu;

3) pēc saskaņošanas ar Konkurences padomes priekšsēdētāju apstiprina Biroja iekšējo struktūru un štatu sarakstu, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

4) ir atbildīgs Konkurences padomes priekšsēdētājam par Biroja darbību.

(4) Biroja direktora slimības vai prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Biroja direktora vietnieks.

12.pants. Biroja uzdevumi

Birojs veic šādus uzdevumus:

1) izskata un analizē Konkurences padomē saņemtos iesniegumus;

2) veic iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu un apsekojumus un sagatavo atzinumus par tirgus dalībnieku un amatpersonu darbības atbilstību šim likumam;

3) saskaņā ar Lēmējinstitūcijas lēmumu cenšas panākt šā likuma pārkāpumu izbeigšanu, rīkojot sarunas ar attiecīgajā pārkāpumā iesaistītajiem tirgus dalībniekiem;

4) sagatavo Lēmējinstitūcijas lēmumu projektus par šā likuma pārkāpumu novēršanu un soda uzlikšanu vainīgajām personām;

5) sagatavo tiesā iesniedzamos prasības pieteikumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos;

6) sagatavo atzinumu projektus par Ministru kabinetā izskatāmajiem tiesību aktu projektiem, kuru realizācija tieši vai netieši var radīt draudus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai vai attīstībai;

7) sagatavo atzinumu projektus par konkurences aizsardzības principu ievērošanu valsts īpašuma privatizācijas, reorganizācijas un demonopolizācijas procesos;

8) izstrādā normatīvo aktu projektus konkurences aizsardzības jomā;

9) veic Lēmējinstitūcijas sekretariāta funkcijas;

10) veic citus pienākumus, ko tam uzlikusi Lēmējinstitūcija.

13.pants. Biroja tiesības

(1) Birojs ir tiesīgs:

1) veicot iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanu, ja nepieciešams, pieaicināt neatkarīgus ekspertus;

2) pieprasīt no jebkuras personas šajā likumā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, arī tādu informāciju, kas no tirgus dalībnieka viedokļa ir konfidenciāla, uz vietas iepazīties ar dokumentiem (arī elektroniskā veidā sagatavotiem) un saņemt šos dokumentus, to norakstus (kopijas) vai izrakstus.

3) sastādīt saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja šā panta pirmās daļas otrajā punktā minētā informācija netiek sniegta laikus, un nosūtīt protokolu tiesai izskatīšanai. Protokolu sastāda Biroja direktors vai viņa pilnvarota amatpersona;

4) pamatojoties uz Biroja direktora motivētu lēmumu, iespējamo šā likuma pārkāpumu izmeklēšanai izdarīt mantu apskati un izņemt mantas un dokumentus saskaņā ar administratīvi procesuālajām normām;

5) veikt citas darbības saskaņā ar Lēmējinstitūcijas vai Konkurences padomes priekšsēdētāja norādījumiem un normatīvajiem aktiem.

(2) Birojs, pildot likumā noteiktos uzdevumus, var sadarboties ar Valsts policiju un prokuratūras iestādēm.

14.pants. Konkurences padomes amatpersonu un darbinieku atbildība

(1) Konkurences padomes amatpersonām un darbiniekiem ir aizliegts bez Konkurences padomes priekšsēdētāja akcepta izpaust informāciju, kas viņiem ir kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Iegūtā konfidenciālā informācija nav izpaužama, izņemot normatīvajos aktos īpaši noteiktus gadījumus.

(2) Amatpersonas un darbinieki normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgi par konfidencialitātes neievērošanu un par zaudējumiem, kas tirgus dalībniekiem radušies Lēmējinstitūcijas vai Biroja amatpersonu, vai darbinieku prettiesiskas rīcības dēļ.

III nodaļa

Konkurenci ierobežojošas darbības

15.pants. Aizliegtas vienošanās un vienošanās, kas atzītas par spēkā esošām

(1) Ir aizliegtas un spēkā neesošas no to noslēgšanas brīža tādas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās:

1) par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) par ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) par tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus;

4) par noteikumiem, kuri darījumu slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar trešo personu padara atkarīgu no tā, vai šī trešā persona uzņemas saistības, kuru komerciālais lietojums nav saistīts ar konkrēto darījumu;

5) par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, ja konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgākus noteikumus;

7) par darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests iziet no kāda konkrētā tirgus vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētā tirgū.

(2) Lēmējinstitūcija šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās, pieņemot attiecīgu lēmumu, var atļaut vai atļaut ar nosacījumiem, ja tā konstatē, ka vienošanās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu vai ekonomisko progresu un tādējādi dod labumu patērētājam, turklāt šīs vienošanās:

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, kā arī

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā konkrētā tirgus daļā.

(3) Šā panta pirmajā daļā paredzētās vienošanās ir atļautas, ja tirgus dalībnieki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieguvuši Konkurences padomes atļauju.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē:

1) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no šā panta pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja tā atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām;

2) atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu, ja tās ietekme uz konkurenci ir neievērojama.

16.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē šā likuma 15.panta pirmās daļas pārkāpumu tirgus dalībnieku darbībās, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas tiek rīkotas sarunas ar pārkāpumā iesaistītajām personām.

(3) Ja sarunas par pārkāpuma izbeigšanu un seku likvidēšanu nedod rezultātu, Lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par tirgus dalībnieku tiesisko pienākumu.

(4) Lēmējinstitūcija reizē vai pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas var pieņemt attiecīgu lēmumu un uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz piecu procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(5) Lēmējinstitūcija reizē vai pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas var pieņemt attiecīgu lēmumu un uzlikt konkurentiem naudas sodu līdz 10 procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(6) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam maksimālajam apmēram.

(7) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē kārtību, kādā tiek aprēķināts naudas sods.

17.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā:

1) atsacīšanās noslēgt darījumu vai grozīt tā noteikumus ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības ierobežošana bez objektīvi attaisnojoša iemesla par sliktu patērētājam;

3) tādu noteikumu izvirzīšana, kuri darījuma slēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai šis tirgus dalībnieks uzņemas papildu saistības, kuras pēc būtības un pēc komerciālā lietojuma nav saistītas ar konkrēto darījumu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgākus noteikumus.

18.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē šā likuma 17.panta pārkāpumu tirgus dalībnieku darbībās, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas tiek rīkotas sarunas ar pārkāpumā iesaistītajām personām.

(3) Ja sarunas par pārkāpuma izbeigšanu un seku likvidēšanu nedod rezultātu, Lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par tirgus dalībnieku tiesisko pienākumu.

(4) Lēmējinstitūcija reizē vai pēc šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas var pieņemt attiecīgu lēmumu un uzlikt tirgus dalībniekiem naudas sodu līdz piecu procentu apmēram no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram.

(5) Ja uzliktais tiesiskais pienākums netiek pildīts, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par šā panta ceturtajā daļā noteiktā naudas soda palielināšanu līdz 10 procentiem no pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 500 latu katram. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri reglamentē kārtību, kādā tiek aprēķināts naudas sods.

IV nodaļa

Tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole

19.pants. Tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumi

(1) Tirgus dalībnieku apvienošanās ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās, lai kļūtu par vienu tirgus dalībnieku (saplūšana);

2) viena tirgus dalībnieka pievienošanās citam tirgus dalībniekam (pievienošanās);

3) tāds stāvoklis, kad viens vai vairāki tirgus dalībnieki iegūst izšķirošu ietekmi pār citu tirgus dalībnieku vai citiem tirgus dalībniekiem.

(2) Tirgus dalībnieki, kuri nolēmuši apvienoties kādā no šā panta pirmajā daļā paredzētajiem veidiem, pirms reģistrēšanās Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (akciju sabiedrības — akcionāru reģistrā) vai pirms apvienošanās iesniedz Konkurences padomē par to ziņojumu izskatīšanai saskaņā ar šā likuma 20.pantu, ja:

1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finansu gadā ir bijis ne mazāks kā 25 miljoni latu vai

2) ja vismaz viens no apvienošanās dalībniekiem pirms apvienošanās atradies dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū.

(3) Tirgus dalībnieku apvienošanās, par kuru ir bijis jāpaziņo, ir nelikumīga un nevar tikt reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (akciju sabiedrības — akcionāru reģistrā), pirms Lēmējinstitūcija pieņem kādu no šā likuma 20.pantā minētajiem lēmumiem.

(4) Ministru kabinets izdod noteikumus par ziņojumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī par apvienošanās gadījumiem, par kuriem nav jāiesniedz ziņojums Konkurences padomē. Šie noteikumi var ietvert papildu prasības apgrozījuma aprēķināšanai, to skaitā īpašas prasības attiecībā uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.

20.pants. Kārtība, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos

(1) Konkurences padome šā likuma 19.panta otrajā daļā paredzētos ziņojumus un iesniegto papildu informāciju izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā 60 dienu laikā no ziņojuma saņemšanas.

(2) Lēmējinstitūcija ar lēmumu aizliedz vai atļauj apvienošanos, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū, un vienlaikus attiecīgajiem tirgus dalībniekiem izvirza noteikumus, kuri obligāti jāievēro.

(3) Ja paziņotā tirgus dalībnieku apvienošanās neizraisa šā panta otrajā daļā minētās sekas, Lēmējinstitūcija pieņem lēmumu, ar kuru atļauj apvienošanos.

(4) Ja tirgus dalībnieki 60 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas Lēmējinstitūcijā nav saņēmuši informāciju no Konkurences padomes, attiecīgā tirgus dalībnieku apvienošanās uzskatāma par atļautu.

(5) Lēmējinstitūcija var pieņemt šā panta otrajā daļā noteiktos lēmumus arī par tādu tirgus dalībnieku apvienošanos, kura nav pieteikta saskaņā ar šā likuma 19.panta otro daļu, bet tai vajadzēja būt paziņotai.

21.pants. Atbildība par tirgus dalībnieku nelikumīgu apvienošanos

(1) Ja ziņojums nav iesniegts šajā likumā noteiktajos gadījumos, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu un ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad ziņojumu vajadzēja iesniegt.

(2) Ja ir notikusi tirgus dalībnieku apvienošanās, kas ir pretrunā ar šā likuma 20.panta otrajā vai piektajā daļā noteiktajā kārtībā pieņemto Lēmējinstitūcijas lēmumu, Lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu jaunajam tirgus dalībniekam vai izšķirošās ietekmes ieguvējam līdz 1000 latiem par katru dienu, skaitot no dienas, kad sākusies nelikumīgā darbība. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(3) Naudas soda samaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma noteikumus un Lēmējinstitūcijas lēmumus.

(4) Kad Lēmējinstitūcija ir konstatējusi, ka jaunais tirgus dalībnieks vai tirgus dalībnieks, kas ieguvis izšķirošo ietekmi, ir izbeidzis šā panta pirmajā vai otrajā daļā minēto nelikumīgo darbību, un pieņēmusi attiecīgu lēmumu, tā pārtrauc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā naudas soda aprēķināšanu.

V nodaļa

Negodīga konkurence

22.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, kuru rezultātā tiek pārkāpti citi normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīgas paražas un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties šādās darbībās, ja to rezultātā ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma vai iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez tā piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku ietekmēšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

23.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci

(1) Ja Lēmējinstitūcija konstatē šā likuma 22.pantā noteikto pārkāpumu tirgus dalībnieku darbībās, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu.

(2) Pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas tiek rīkotas sarunas ar pārkāpumā iesaistītajām personām.

(3) Ja sarunas par pārkāpuma izbeigšanu un seku likvidēšanu nedod rezultātu, Lēmējinstitūcija pieņem lēmumu par tirgus dalībnieku tiesisko pienākumu.

(4) Lēmējinstitūcija reizē ar šā panta trešajā daļā minētā lēmuma pieņemšanu vai pēc tam var pieņemt lēmumu un uzlikt tirgus dalībniekam naudas sodu līdz piecu procentu apmēram no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, bet ne mazāk kā 250 latu. Minētie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Konkurences likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.; 2000, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo šajā likumā minēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc šā likuma pieņemšanas ir spēkā šādi saskaņā ar Konkurences likumu izdotie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1997.gada 30.decembra noteikumi Nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība";

2) Ministru kabineta 1998.gada 3.februāra noteikumi Nr.37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem";

3) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi Nr.73 "Ziņojuma par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība";

4) Ministru kabineta 1998.gada 3.marta noteikumi Nr.74 "Noteikumi par ekskluzīvo piegādes līgumu un ekskluzīvo pirkuma līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

5) Ministru kabineta 1998.gada 8.septembra noteikumi Nr.341 "Noteikumi par vienošanos par ražošanas specializāciju, kas atbrīvota no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

6) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi Nr.52 "Noteikumi par franšīzes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

7) Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumi Nr.53 "Noteikumi par vienošanās par kopīgu izpēti un attīstību atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

8) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi Nr.122 "Noteikumi par patentu un zinātības (know—how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

9) Ministru kabineta 1999.gada 20.aprīļa noteikumi Nr.147 "Noteikumi par automobiļu izplatīšanas un apkopes līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

10) Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumi Nr.260 "Noteikumi par vienošanos apdrošināšanas jomā atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma";

11) Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumi Nr.284 "Noteikumi par pārvadātāju, kas veic gaisa pārvadājumus, vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma".

3. Lai nodrošinātu Lēmējinstitūcijas locekļu rotāciju, pēc šā likuma spēkā stāšanās Lēmējinstitūcijā katru gadu līdz 2003.gadam izlozes kārtībā atbrīvo pa vienam Lēmējinstitūcijas loceklim.

 

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā spēkā esošā Konkurences likuma piemērošanas praksi divu gadu laikā. Likumprojekts paredz novērst Konkurences likuma nepilnības likumdošanas saskaņošanā ar atbilstošajām Eiropas Savienības tiesību normām. Esošā likuma atsevišķas definīcijas un normas uzņēmumu apvienošanās jautājumos neatbilst Eiropas Savienības attiecīgajām tiesību normām un faktiskajai situācijai tautsaimniecībā.

Būtiskākās izmaiņas skar likuma sadaļu, kas attiecas uz uzņēmumu apvienošanās kontroli un uzraudzību. Prakse ir pierādījusi, ka Latvijas tirgus kapacitāte ir salīdzinoši maza, lai uzņēmumu apvienošanās gadījumos piemērotu tik augstus paziņošanas kritērijus kā esošajā likumā. Līdz ar to pastāv iespēja, ka uzņēmumu apvienošanās (saplūšanas) rezultātā izveidojas ļoti augstas koncentrācijas nozares un šis apvienošanās process nav pakļauts konkurences aizsardzības uzraudzībai. Uz Latvijas Konkurences likuma neatbilstību Eiropas Savienības normatīviem uzņēmumu apvienošanās jomā ir norādījusi arī Eiropas Komisija likumdošanas saskaņošanas sanāksmēs. Likumprojektā ir labotas atsevišķas definīcijas, lai tās precīzāk varētu piemērot un lai tās atbilstu arī citiem uzņēmējdarbības likumiem. Definīciju jaunā redakcija atvieglos arī uzņēmējiem atsevišķu normu piemērošanu un izslēgs nepieciešamību Konkurences padomei, piemērojot Administratīvo aktu procesa noteikumus, tulkot tiesību normas, kuras likumā ir nepilnīgi atrunātas. Projektā ir precizēts Konkurences padomes statuss, lai novērstu pašreizējā likuma nepilnības un iekļautos esošajā valsts pārvaldes sistēmā, kā arī precīzi nodalīta lēmējinstitūcijas un izpildinstitūcijas kompetence, kas līdzšinējā likuma piemērošanas praksē ir izraisījusi jautājumus un dažādu interpretāciju no tirgus dalībnieku un valsts institūciju puses.

Ir izdarītas izmaiņas naudas sodu piemērošanas sistēmā, precīzāk nosakot naudas sodu piemērošanas procedūru un aprēķināšanas kārtību.

Likumprojektā ir veikti arī citi redakcionāli labojumi, lai atvieglotu likuma normu piemērošanu uzņēmējiem, valsts institūcijām un tiesu praksē. Ņemot vērā plānoto grozījumu apjomu, Konkurences likums ir izteikts jaunā redakcijā.

 

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts skaidrāk norāda procedūru, kādā ir izskatāmas lietas Konkurences padomē, un ierobežo atsevišķu tiesību normu tulkošanas nepieciešamību. Grozījumi, kas skar uzņēmumu apvienošanās uzraudzību, ierobežos iespēju, ka uzņēmumu apvienošanās (saplūšanas) rezultātā izveidojas ļoti augstas koncentrācijas nozares un šis apvienošanās process nav pakļauts konkurences aizsardzības uzraudzībai. Attiecīgie grozījumi ir nozīmīgi, lai nodrošinātu īpaši mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un ieiešanu atsevišķu preču un pakalpojumu tirgos, kuros uzņēmumu apvienošanās rezultātā veidojas dominējoši tirgus dalībnieki. Citas uzņēmumiem piemērojamās tiesību normas likumprojektā nav principiāli mainītas. Pieņemot likumprojektu, tas atbildīs attiecīgiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un kopumā nodrošinās labvēlīgāku uzņēmējdarbības un investīciju vidi, jo vienota rakstura konkurences aizsardzības un uzraudzības noteikumi darbosies plašākā ekonomiskajā teritorijā. Likumprojekts tieši neskar eksporta attīstību, nodarbinātību un vides jautājumus.

 

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai ir nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Paralēli Konkurences likumam tiek iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Pēc likuma pieņemšanas ir paredzēts precizēt arī Ministru kabineta noteikumus, kuros ir detalizēti noteikti likuma piemērošanas procedūras jautājumi.

 

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā saistības, kas noteiktas Eiropas līguma 69. un 70. pantā, paredzot Latvijas konkurences tiesību normu harmonizāciju ar atbilstošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību pamatu veido Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma 81. un 82. pants, Eiropas Padomes noteikumi Nr. 17/62, Eiropas Padomes noteikumi Nr. 4064/89 par kārtību, kādā tiek kontrolēta uzņēmumu apvienošanās (koncentrācija). Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši augstākminētajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un tajos ietvertajiem konkurences aizsardzības noteikumiem. Citas Latvijas starptautiskās saistības konkurences tiesību jomu tieši neskar.

 

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpildi nodrošinās pastāvošās institūcijas. Likums, paredzot indivīda tiesību ierobežošanu, paredz mehānismus šo tiesību paplašināšanai ar nosacījumu, ja indivīds likumā noteikto tiesību ierobežojumu sekas kādā konkrētajā tirgū var pamatot ar iespējamiem zaudējumiem vai ieguvumiem visai sabiedrībai kopumā. Indivīda tiesības tiek nodrošinātas iespējā pārsūdzēt attiecīgos administratīvos lēmumus saskaņā ar LR Civilprocesa likumu un Civilprocesa kodeksu.

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis