svētki un godadienas

Ekvadoras Republikā

Svētdien, 10.augustā, bija valsts svētki — Neatkarības diena

Ekvadora (Ecuador) ir Latīņamerikas valsts Klusā okeāna piekrastē. Tās teritorija (283 600 kvadrātkilometri) ir četras reizes lielāka par Latviju, un Ekvadorā dzīvo četrreiz vairāk cilvēku nekā mūsu valstī.

Senatnē Ekvadoras teritorijā mita indiāņu ciltis, kas pirmā gadu tūkstoša — pēc Kristus — beigās izveidoja Kitu karaļvalsti. XV gadsimtā to iekaroja inki. 1526.gadā pašreizējās Ekvadoras teritorijā sāka ierasties spāņu konkistadori, kas 1532. gadā sāka Kitu iekarošanu. Pakļauto teritoriju spāņi 1563. gadā nosauca par Audjensija Kito un pievienoja Peru vicekaralistei (pēc 1739. gada tā ietilpa Granadas vicekaralistē). Taču drīz vien šajā teritorijā sāka aktivizēties neatkarības kustība. 1592. gadā sacelšanās laikā pirmo reizi izskanēja prasība kļūt neatkarīgiem no Spānijas. Lielas sacelšanās notika 1765. un 1783. gadā, kad tajās piedalījās arī kalnu rajonu indiāņi. 1822. gadā ekvadorieši Bolivara vadībā sakāva spāņu karaspēku. Kādu laiku Ekvadora kā apgabals ietilpa Lielajā Kolumbijā, bet 1830. gadā tika izveidota neatkarīga Ekvadoras Republika.

Pagājušais gadsimts Ekvadorai bija saimnieciska uzplaukuma laiks. Valstī tika atklātas naftas un zelta atradnes, taču straujāku nacionālās ekonomikas uzplaukumu kavēja verdzības sistēma (atcēla 1852. gadā), kā arī lielā amerikāņu un angļu kapitāla ietekme. Mūsu gadsimtā lielās pasaules krīzes laikā (1929. — 1933.g.) šīs zemes ekonomika saņēma smagu triecienu, jo kritās kakao — svarīgas Ekvadoras eksportpreces — cena pasaules tirgū. Pēc Otrā pasaules kara Ekvadorā varu militāros bruņotos apvērsumos vairākkārt sagrāba militārpersonas. Pēc ģenerāļa Rodrigesa Laras organizētā apvērsuma 1972. gadā tika veikti plaši pasākumi nacionālās suverenitātes nostiprināšanai ekonomikā.

Ekvadora ir agrāri industriāla valsts ar lielu ārvalstu, galvenokārt ASV, kapitālieguldījumu īpatsvaru ekonomikā. Svarīgākās ekonomikas nozares ir pārstrādes rūpniecība un kalnrūpniecība. Lauksaimniecībā galvenās eksportkultūras ir kakao, kafija, cukurs un banāni. Liela nozīme Ekvadoras ekonomikā joprojām ir naftas, kā arī vara, svina un cinka rūdu atradnēm. Ir arī daudz citu derīgo izrakteņu.

Ekvadoras Republikas pašreizējā konstitūcija pieņemta 1978. gadā. Valsts un valdības galva ir prezidents. Augstākā likumdošanas institūcija ir Nacionālā pārstāvju palāta (parlaments) ar 69 deputātiem.

Ekvadoras intereses Latvijā pārstāv šīs valsts vēstniecība Stokholmā. Pašlaik vēstniecību vada padomniece un pagaidu pilnvarotā lietvede Lurdesa Puma Puma (Lourdes Puma Puma).

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors