Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 31 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 567
Rīgā 2018. gada 31. oktobrī (prot. Nr. 50 30. §)
Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 44.0. versija)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 44.0. versijā projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – projekts) aprakstu un paredzēt projekta izmaksas 4 600 840 euro apmērā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.
3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.
4. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 217 800 euro gadā, tai skaitā:
5.1. 127 500 euro atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (AVIS) uzturēšanai, no tiem:
5.1.1. 38 250 euro segt no pašvaldību budžeta;
5.1.2. 89 250 euro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieprasīt papildus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
5.2. 90 300 euro pilnveidojamo risinājumu – pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (PSPP) un valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) uzturēšanai, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2018. gada 31. oktobra
rīkojumu Nr. 567)
Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta
Projekta apraksts (kopsavilkums)
Projekts nodrošinās Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) projektu savstarpējo saskaņotību, būtiskāko centralizēto platformu projektēšanu un īstenošanu, kā arī veicinās sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot radītos risinājumus, kas izstrādāti un ieviesti ERAF IKT projektu ietvaros.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) īstenojamā projekta "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma – 2. kārta" (turpmāk – projekts) virsmērķis ir veicināt darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" (turpmāk – SAM) sasniegšanu.
Projekta mērķi
1. Izstrādāt atvieglojumu uzskaites un administrēšanas risinājumu, izveidojot iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldības institūcijām ērtu un viegli saprotamu centralizētu risinājumu valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu administrēšanai.
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• izveidot lietotājiem ērtu un viegli saprotamu atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu (turpmāk – AVIS) atbilstoši izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem1;
• veicināt iestāžu starpnozaru sadarbību, nosakot vienotu pieeju un principus datu apmaiņas organizēšanai, lai optimizētu valsts un pašvaldību iestāžu darbību un uzlabotu atvieglojumu saņemšanas pieejamību un administrēšanu;
• integrēt AVIS valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv, lai atvieglojuma saņēmējam radītu iespēju uzzināt informāciju par pieejamiem pakalpojumiem, kuriem tiek piemēroti atvieglojumi, un to personalizētu cenrādi, kā arī iespēju reģistrēt atvieglojumu saņēmēju identifikācijas līdzekļus.
2. Nodrošināt Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēmas2 (turpmāk – PIKTAPS) 1. kārtas projektā uzsākto ERAF IKT projektu savstarpējo saskaņotību no IKT arhitektūras un SAM kopējo rādītāju izpildes viedokļa, kā arī sekmēt publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu īstenošanu.
Mērķa sasniegšanai nepieciešams sniegt VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācijai metodisko, IKT risinājumu un ekspertīzes atbalstu, lai VARAM varētu veikt šādas funkcijas:
• no arhitektūras viedokļa pārvaldīt mērķarhitektūru īstenojošo ERAF IKT projektu kopumu, koordinējot centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu attīstību un efektīvu izmantošanu;
• informēt publiskās pārvaldes un IKT nozares darbiniekus par valsts IKT arhitektūrā izmantojamiem, attīstāmiem un plānotiem IKT koplietošanas pakalpojumiem, platformām un būtiskajiem arhitektūras elementiem;
• pamatojoties uz IKT ERAF projektu izvērtēšanas, saskaņošanas un īstenošanas uzraudzības procesa gaitā iegūto pieredzi, izstrādāt metodiku IKT arhitektūras izmaiņu pārvaldībai neatkarīgi no projektu finansēšanas avota;
• nodrošināt metodisku atbalstu valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) lietošanai ERAF IKT projektu portfeļa un projektos īstenoto centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu pārvaldībai.
3. Nodrošināt PIKTAPS 1. kārtas projektā īstenoto centralizēto koplietošanas platformu projektējumu īstenošanas autoruzraudzību, kā arī to pielietojuma monitoringu projekta īstenošanas laikā.
Mērķa sasniegšanai nepieciešams veikt pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (PSPP), drošas elektroniskas piegādes platformas (DEPP), datu izplatīšanas platformas (DIP), valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) un datu publicēšanas platformas (DPP) risinājumu izstrādes autoruzraudzību.
4. ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda IKT 1. kārtas projektos izveidotās un attīstītās pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (PSPP) un valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) risinājumu pilnveidošana atbilstoši sabiedrības un valsts pārvaldes prasībām un vajadzībām.
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• vajadzību monitorings, veicot pētījumu "Integrēts publisko pakalpojumu sniegšanas un gala lietotāju vajadzību monitorings", lai nodrošinātu centralizēto koplietošanas IKT risinājumu atbilstību sabiedrības un valsts pārvaldes vajadzībām;
• pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (PSPP) uzlabojumi, www.latvija.lv klienta informācijas panelis (e-panelis), kas papildināts ar personas datu pārvaldības risinājumu, lai radītu priekšnoteikumus īstenot personalizētus dzīves situāciju scenārijus (piemēram, sev pieejamo atvieglojumu pārvaldībai);
• valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) risinājuma pilnveidošana atbilstoši valsts IKT arhitektūras pārvaldības un valsts pārvaldes vajadzībām.
5. Attīstīt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot ERAF IKT projektu ietvaros radītos un ieviestos risinājumus, tostarp identificējot sabiedrības vajadzības attiecībā uz valsts iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un lietošanas ērtumu, kā arī apzinot valsts iestāžu piedāvājuma atbilstību sabiedrības gaidām un reaģējot uz tām.
Mērķa sasniegšanai nepieciešams:
• veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus;
• veikt publiskās pārvaldes darbinieku mācību pasākumus;
• organizēt mācības, publicitātes un informēšanas pasākumus.
Projekta rezultāta rādītāji
Nr. p. k. |
Rezultāta rādītājs | Mērvienība | Sākotnējā vērtība | Sasniedzamā vērtība | |
2 gadus pēc projekta beigām | 3 gadus pēc projekta beigām | ||||
1. |
Atvieglojumu devēji, kuri atvieglojumu administrēšanai izmanto AVIS |
skaits | 0 | 6 | 36 |
2. |
Tirgotāji, kuri atvieglojumu nodrošināšanai izmanto AVIS |
skaits | 0 | 4 | 24 |
3. |
Publiskās pārvaldes informācijas sistēmu un IKT koplietošanas pakalpojumu skaits, kas izmanto būtiskos arhitektūras elementus |
skaits | 50 | 130 | 145 |
4. |
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri informācijas ieguvei par valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanu elektroniskā veidā izmantotu portālu www.latvija.lv3 |
% | 42 % | 52 % | 54 % |
5. |
Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv gada laikā autentificējušos unikālo lietotāju skaits4 |
skaits | 500 000 | 750 000 | 800 000 |
6. |
Atvieglojumu saņēmēji5, kuru atvieglojumi tiek administrēti AVIS |
skaits | 0 | 119 000 | 298 000 |
Projekta iznākuma rādītāji
Nr. p. k. |
Iznākuma rādītājs | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība projekta beigās |
1. |
Izveidoti un pilnveidoti darbības procesi |
skaits | 12 |
2. |
Izveidota un ieviesta AVIS platforma |
skaits | 1 |
3. |
Izveidots un ieviests e-pakalpojums – "Man pieejamie atvieglojumi un to saņemšanai reģistrētie identifikācijas līdzekļi" |
skaits | 1 |
4. |
Izveidota IKT arhitektūras izmaiņu pārvaldības metodika |
skaits | 1 |
5. |
Risinājumu programmatūras izstrādes autoruzraudzības ziņojums |
skaits | 1 |
6. |
Funkcionāli uzlabotas koplietošanas platformas un informācijas sistēmas |
skaits | 2 |
7. |
Īstenoti mācību, informatīvie un publicitātes pasākumi |
skaits | 10 |
Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 4 600 840 euro.
Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.
Nepieciešamās sistēmas uzturēšanas izmaksas ir 217 800 euro gadā.
Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums SAM rezultāta rādītājos
PIKTAPS 2. kārtas projektā ir plānots turpināt ERAF 2014.–2020. gada plānošanas perioda PIKTAPS 1. kārtas projektā iesāktos darbus, lai nodrošinātu uzsākto ERAF IKT projektu savstarpējo saskaņotību no IKT arhitektūras un SAM kopējo rādītāju izpildes viedokļa, kā arī sekmētu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principu īstenošanu visā ERAF 2014.–2020. gada plānošanas periodā un turpinātu pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformas (PSPP), drošas elektroniskas piegādes platformas (DEPP), datu izplatīšanas platformas (DIP), valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra (VIRSIS) un datu publicēšanas platformas (DPP) risinājumu izstrādes autoruzraudzību. Paredzēts turpināt no arhitektūras viedokļa pārvaldīt mērķarhitektūru īstenojošo ERAF IKT projektu kopumu, koordinējot centralizēto koplietošanas platformu un koplietošanas risinājumu attīstību un efektīvu izmantošanu.
Projektā paredzēts turpināt attīstīt sabiedrības spējas un ieinteresētību efektīvi izmantot ERAF IKT projektu ietvaros radītos un ieviestos risinājumus, tostarp identificējot sabiedrības vajadzības attiecībā uz valsts iestāžu sniegto pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un lietošanas ērtumu, kā arī apzinot valsts iestāžu piedāvājuma atbilstību sabiedrības gaidām un reaģējot uz tām, kā arī veikt sabiedrības un valsts pārvaldes darbinieku informēšanas un izglītošanas pasākumus.
Ieguldījumi projektā nepārklāsies ar PIKTAPS 1. kārtas projektā un Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) veiktajiem ieguldījumiem projektos Nr. 2.2.1.1/17/I/015 "Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma" un Nr. 2.2.1.1/17/I/009 "Vienotā datu telpa".
Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu SAM mērķu sasniegšanu:
1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus;
2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;
3) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;
4) nodrošināt pasākuma ietvaros izveidojamo vai attīstāmo sistēmu automatizētu mijiedarbības procesu izveidi ar pašvaldību informācijas sistēmām;
5) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, tai skaitā lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbībai, analīzei un citiem mērķiem.
Projekta ietvaros attīstāmie IKT risinājumi ir vērsti uz plašu sabiedrību un līdz ar to sniedz būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos.
Īstenojot projekta darbības, projekts sniegs ieguldījumu arī SAM rādītājos, ieviešot vienu un pilnveidojot 11 procesus (kopā 12 procesi), ieviešot AVIS un ar to saistīto e-pakalpojumu, kā arī funkcionāli uzlabojot centralizētās koplietošanas platformas un informācijas sistēmu.
Projekta sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums 10 gadu laikā ir apmēram 19,9 milj. euro.
Projekta indikatīvie ieguvumi
Sociālekonomiskais ieguvums | Ekvivalents naudas izteiksmē (euro) | Aprēķins |
AVIS, ietaupījumi no ēdināšanas pabalstu centralizētas pārvaldības |
5 693 070 |
15 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kodu 6253 un 6322 summa) 10 gados: 3 795 383 x 15 % = 569 307 euro/gadā 569 307 x 10 gadi = 5 693 070 euro |
AVIS, ietaupījumi no transporta pakalpojumu kompensāciju centralizētas pārvaldības |
2 534 280 |
15 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6292) 10 gados: 1 689 517 x 15 % = 253 428 euro/gadā 253 428 x 10 gadi = 2 534 280 euro |
AVIS, ietaupījumi no veselības aprūpes pabalstu un sociālās aprūpes centralizētas pārvaldības |
740 160 |
5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6252 + 6321) Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 2 960 633 x 5 % = 148 032 euro/gadā (vidēji) 148 032 x 5 gadi = 740 160 euro Kopā 10 gadu laikā 740 160 euro |
AVIS, ietaupījumi no samaksas par aprūpi mājās centralizētas pārvaldības |
2 544 055 |
5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6411) Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 10 176 217 x 5 % = 508 811 euro/gadā (vidēji) 508 811 x 5 gadi = 2 544 055 euro Kopā 10 gadu laikā 2 544 055 euro |
AVIS, ietaupījumi no samaksas par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegto pakalpojumu centralizētas pārvaldības |
1 273 755 |
5 % ietaupījums gadā no pašvaldību budžeta izpildes 2016. gadā (klasifikācijas kods 6412) Ietaupījumi plānoti, sākot ar sesto gadu pēc projekta beigām. Pirmos 5 gadus ietaupījums ir 0 euro, nākamajos 5 gados: 5 095 014 x 5 % = 254 751 euro/gadā (vidēji) 254 751 x 5 gadi = 1 273 755 euro Kopā 10 gadu laikā 1 273 755 euro |
Atvieglojumu administrācijas resursu ietaupījumi pašvaldībās |
3 635 280 |
Vidējās slodzes izmaksas gadā (ieskaitot darba devēja sociālo nodokli 24,09 %) 1122 euro/mēnesī x 12 = 13 464 euro/gadā 10 gados tiek iegūti 270 slodžu gadi, rēķinot, ka slodžu sadalījums pa gadiem ir šāds: 4 + 6 + 27 + 28 + 29 + 31 + 33 + 35 + 37 + 40 = 270 270 x 13 464 = 3 635 280 euro |
Iestādes patērēto resursu (tai skaitā klientu apkalpošanai) samazinājums, pieaugot elektroniski saņemto pakalpojumu īpatsvaram, modernizējot e-pakalpojumus, pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platformu (PSPP) un valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistru (VIRSIS) |
1 713 800 |
Uzsākto pakalpojumu skaits gadā 1 000 000 Laika patēriņš klienta apkalpošanai klātienē un pa pastu, 0,5 stundas Valdības sektorā strādājošā vidējās darbinieka stundas izmaksas 7 euro/stundā (ieskaitot darba devēja sociālo nodokli 24,09 %) Papīra dokumenta aprites izmaksas 14,22 euro Elektroniska dokumenta aprites izmaksas 2,14 euro Ietaupījums attiecībā
uz laiku un dokumentiem vienam 0,5 x 7 + 14,22 – 2,14 = 15,58 euro E-pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaita lineārais pieaugums 10 gados no 0,2 % līdz 2 % gadā, kopā 11 % 1 000 000 x 0,2 % x 15,58 = 31 160 euro/gadā 1 000 000 x 11 % x 15,58 = 1 713 800 euro |
Sabiedrības laika un citu resursu patēriņa samazinājums, saņemot elektronizētus pakalpojumus |
1 793 000 |
Uzsākto pakalpojumu skaits gadā 1 000 000 Ietaupītais laiks klātienes pakalpojuma saņemšanai (salīdzinot ar e-pakalpojuma izmantošanas laiku) ceļā uz KAC 2 stundas Vidējās darbinieka stundas izmaksas valstī 7 euro/stundā (ieskaitot darba devēja sociālo nodokli 24,09 %) Ceļa izmaksas 2,30 euro Viena klātienes apmeklējuma izmaksas: 2 x 7 + 2,30 = 16,30 euro E-pakalpojumu izmantošanas gadījumu skaita lineārais pieaugums 10 gados no 0,2 % līdz 2 % gadā, kopā 11 % 1 000 000 x 0,2 % x 16,30 = 32 600 euro/gadā 1 000 000 x 11 % x 16,30 = 1 793 000 euro |
Kopā | 19 927 400 |
Indikatīvie ieguvumi 10 gadu laikā (sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums – investīciju izmaksas – uzturēšanas izmaksas):
19 927 400 – 4 600 840 – 217 800 = 13 148 560 euro.
1 Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu" plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē 2019. gada sākumā.
2 Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projekts "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma".
3 Sabiedriskajā aptaujā iekļauts jautājums.
4 Valsts reģionālās attīstības aģentūras statistikas datu "Latvija.lv unikālo lietotāju skaits (tūkst.), kas uzsākuši e-pakalpojumu" rādītājs "Lietotāju skaits, kas autentificējušies konkrētā gada ietvaros, tūkstošos".
5 Iedzīvotāju reģistra statistika http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards