Kultūras ministrijas rīkojums Nr. 2.5.-1-202

Rīgā 2018. gada 25. oktobrī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumā Nr. 128 "Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu"

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241
"Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 473) 9. punktu un izvērtējot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – Pārvaldes) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Pārvalde ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par dzīvojamās ēkas, Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Baznīcas ielā 17 (būves kadastra apzīmējums: 6201 006 0058 001) (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2018. gada 2. augusta sanāksmes protokola Nr. 04-6.6/16;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāls;

1.7. ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr. 473 2. punktā noteiktajā kārtībā saņemts priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 473 3. punktu izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Kuldīgas novada pašvaldības, kas ir viens no Objekta īpašniekiem. Kuldīgas novada pašvaldības 2018. gada 10. aprīļa iesniegumam pielikumā pievienota otra Objekta īpašnieka 2018. gada 1. marta vēstule, kurā izteikts atbalsts priekšlikumam. Tādējādi abi Objekta īpašnieki ir pauduši savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots viņu viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu. Pārējie objekta īpašnieki ar Pārvaldes 2018. gada 6. septembra vēstuli informēti par priekšlikumu.

Likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Pārvaldi par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā pārējo Objekta īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta divpadsmito daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr. 474) 7.3. punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli var iekļaut šādus objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi: būves, ēkas un to konstrukcijas, ieskaitot to detaļas un rotājumus, kas ir starptautiski vai nacionāli nozīmīgi stilu paraugi, ievērojamu arhitektu darbi vai reti sastopamu tipu celtnes (vecākas par 50 gadiem).

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr. 474 7.3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tas ir nozīmīgs kultūrvēsturiski vērtīgs un tam ir izglītojoša nozīme kā liecībai par vietējās būvniecības un amatniecības tradīcijām, un pielietotajiem būvmateriāliem attiecīgajā laika periodā. Objekta arhitektūras un apdares risinājuma kvalitāte, kā arī oriģinālsubstances saglabātības un autentiskuma pakāpe ir atbilstoša valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa piešķiršanai. Objekts pilsētā pazīstams kā Stafenhāgena nams, tas ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem. Tā oriģinālā substance praktiski saglabājusies pilnā apjomā un labā saglabātības stāvoklī (ietverot visu trīs būvperiodu liecības) – gan arhitektoniskais veidols, fasāžu kompozīcija un apdare, būvdetaļas, būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, gan plānojuma struktūra un interjera apdare. Objektam ir ļoti augsta autentiskuma pakāpe (Pēc Kuldīgas vēsturiskā centra apbūves inventarizācijas datiem: apjoms un jumta forma – 100%, apdare – 80%, dekors un detaļas – 30%). Objekta neatņemama iekārta ir skapis – lāde, kas ir unikāls un mākslinieciski vērtīgs būvgaldniecības izstrādājums, kas sniedz priekšstatu par reģiona amatniecības darinājumiem raksturīgo tipoloģiju un dekoratīvi mākslinieciskajiem paņēmieniem 18. gadsimtā.

Objekta saglabājamās vērtības: apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi, plānojums, vēsturiskā interjera dekoratīvā apdare un iekārtas. Īpaši jāuzsver skapis – lāde, kas ir Objekta kopuma vērtību sastāvdaļa, pieminekļa daļa ar saglabājamām vērtībām – mākslinieciski dekoratīvo risinājumu, oriģinālo materiālu un virsmas apdari.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta devīto daļu un Noteikumu Nr. 473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta devītā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 65. panta otrā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 4.2. un 7.3. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr. 473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV-3401).

Kultūras ministre D. Melbārde