VALDĪBĀ

Ar vēlējumu: neizsīkstošu enerģiju un sekmes izvirzīto mērķu īstenošanā!

Vakar, 12.augustā, pl.13.30, jaunajam Ministru kabinetam sanākot savā pirmajā sēdē (no kreisās) : Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, Ministru prezidents Guntars Krasts, Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs,

kultūras ministre Ramona Umblija, satiksmes ministrs Vilis Krištopans,

ekonomikas ministrs Atis Sausnītis, finansu ministrs Roberts Zīle,

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, vides valsts ministrs Indulis Emsis,

pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda, veselības valsts ministrs Viktors Jaksons,

iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs,

zemkopības ministrs Andris Rāviņš,

aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš

Foto: Māris Kaparkalējs un Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri un valsts ministri!

Apsveicu jūs, stājoties pie amata pienākumu pildīšanas!

Esmu gandarīts, ka, apliecinot gribu konstruktīvi strādāt, īsā laika posmā esat sagatavojuši Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un izveidojuši valdību, kas guvusi pārliecinošu Saeimas atbalstu.

Pavasarī manis aizsāktā tēma par partiju morāli un atbildību ir guvusi savu piepildījumu.

Es apzinos, ka ar saviem vairākkārt izteiktajiem vērtējumiem un viedokli par partiju lomu valstī, to spēju uzņemties atbildību par valsti esmu apzināti izaicinājis politiskos spēkus apliecināt savu gatavību strādāt vienotā valdības komandā. Šādu Latvijas partiju lēmumu nedrīkst novērtēt par zemu. Runājot sporta terminoloģijā, valdībai jābūt vienotai komandai, kuras saspēli laukumā vada kapteinis, nevis tiesnesis.

Valdības apņēmība turpināt uzsāktos valsts dzīves pārkārtojumus gan sociālajā, gan tautsaimniecības jomā, kā arī meklēt savu darba stilu un stiprināt saikni starp varu un sabiedrību ir nešaubīgi atbalstāma. Teikšu vēl konkrētāk: tā ir pilnīgi nepieciešama, lai pārvarētu sabiedrībā augošo vienaldzību pret apkārt notiekošajiem procesiem, lai nepieļautu neticības un neuzticības asnu augšanu Latvijā.

Runājot par nākotni, šai valdībai pavisam drīz būs jāstrādā priekšvēlēšanu gaisotnē, kas sevī ietver skaidru pretrunu starp populismu un konstruktīvu darbu. Tādēļ aicinu politiskos spēkus atteikties no lētiem populistiskiem apgalvojumiem un lēmumiem, lai viltoti celtu atsevišķu politiķu un partiju reitingus.

Šis laiks no politiskajiem spēkiem un to pārstāvjiem valdībā prasīs īpašu atbildību, jo priekšvēlēšanu sacensībā daudz vienkāršāk ir atrasties opozīcijā. Jūs esat pieņēmuši lēmumu vienoties darbam pozīcijā, vienlaikus uzņemoties milzīgu atbildību par valsti. Turklāt šī valdība ir uzņēmusies abas atbildības: kā politisko, tā profesionālo. Aicinu jūs, godātie ministri, to ne mirkli neaizmirst!

Ikvienas valdības darba pamatā ir jautājums: kā vislabāk rūpēties par savas valsts cilvēkiem? Un kā to darīt ar panākumiem?

Atbildi uz šo jautājumu daļēji jau sniedz Deklarācija, kas ir gan darba plāns, gan apņemšanās un apliecinājums politiskajai gribai. Kā tā pildīsies, būs jūsu darba un labās gribas apliecinājums.

Nedaudz vēlos pievērsties vairākiem būtiskiem uzdevumiem šīs valdības darbībā.

Ir zināms, tas paredzēts arī Deklarācijā par Ministru kabineta darbu, ka pašvaldību deleģētajām rajonu padomēm jāsāk darbs gada nogalē. Tomēr pilnīgas skaidrības par pašvaldību institūciju kompetenci vēl nav. Noteiktie termiņi liek steigties ar risinājumiem, bet steiga reti attaisno sevi, īpaši likumdošanas jomā.

Turpinās izglītības reforma un veselības aprūpes reforma, kuru iesāktās ievirzes — nodrošināt vienlīdzīgu un pieejamu izglītību un veselības aprūpi ikvienam — ir konsekventi turpināmas, un es gribu izteikt vēlējumu, lai tās turpinātos.

Valdības deklarācijā ir atbalstāmas nostādnes sociālās drošības jomā. Valdības ikdienas darbā es vēlētos redzēt reālas rūpes par cilvēku, kas nosaka drošības sajūtu ikvienam par savu rītdienu un mūsu bērnu nākotni.

Netatliekami jāmeklē risinājumi tādām sarežģītām situācijām, kādas dažkārt veidojas privatizācijai nodotajos uzņēmumos. Vēl nesen bada streiku pieteica “Rīgas porcelāna” strādnieki, bet šodien līdzīga situācija ir privatizējamajā valsts izdevniecībā “Latvijas enciklopēdija”. Vai varam uzskatīt par pieņemamu situāciju ar neizmaksātām algām un nesamaksātu sociālo nodokli? Vai bada streiks ir vienīgais ceļš risinājuma meklējumos?

Domāju, ka valdībai jāizstrādā preventīvu pasākumu kopums, lai nerastos šādas situācijas, kas noved līdz galējam līdzeklim — bada streikam.

Ārpolitikā Latvija saglabās un kāpinās savu integrāciju NATO struktūrās un virzību uz Eiropas Savienību. Ir jāmaina viedoklis, ka ES ir kāda abstrakta ārpolitiska problēma, ceļš uz Eiropas Savienību un NATO ir Latvijas attīstība kopumā, kas apzināti izvēlēta un definēta. Tā visupirms ir mērķtiecīga iekšpolitika.

Arī situācija Latvijas armijā šodien prasa lielāku valdības uzmanību tai.

Šīs valdības sastāvā strādās gan cilvēki, kas jau iemēģinājuši roku ministra darbā, gan jauni spēki. Visiem nāksies iekļauties kopējā, ilglaicīgā darbā.

Manis nominētais Ministru prezidents ir apņēmies pildīt savu darbu ar lielu pienākuma un atbildības apziņu šajā sarežģītajā valsts attīstības posmā. Par to esmu pārliecinājies vairākās nopietnās sarunās šajā laikā un agrāk.

Vēlu Krasta kungam būt labam kapteinim, stiprināt poilitiskās pozīcijas vienotību Latvijā! Bet visai komandai vēlu neizsīkstošu enerģiju un sekmes izvirzīto mērķu īstenošanā!

Ministru prezidenta Guntara Krasta atbildes uzruna

Godātais Valsts prezidenta kungs!

Godātie kolēģi, cienījamie klātesošie!

Paldies Valsts prezidentam par laba vēlējumiem jaunajai valdībai. Es domāju, ka Valsts prezidents var būt gandarīts, ka politiskie spēki, neraugoties uz plašo koalīciju, kas veido valdību, ātri un operatīvi ir gribējuši un spējuši izveidot šo valdību. Valdību veidojošā koalīcija ir spējusi izstrādāt reālu, skaidri definētu darbības programmu savam darbības laikam, un tajā ir ietvertas būtiskas, šobrīd valstij svarīgas nostādnes. Protams, valdību veidojošās koalīcijas partneru vidū diskusijas var radīt bezdeficīta budžeta jautājums. Taču tas, cerams, neradīs būtiskas pretrunas, jo valdību veidojošā koalīcija jau savā darba uzdevumā vienojās par bezdeficīta budžeta veidošanu, ko sabiedrība ir pieņēmusi kā normālu, saprātīgas saimniekošanas pamatu.

Eiropas Komisijas pagaidām negatīvais atzinums ir pievērsis sabiedrības uzmanību mūsu valsts gatavībai un spējai integrēties Eiropas Savienībā. Arī šajā jautājumā valdību veidojošās partijas ir vienotas, ka darbs valsts sakārtošanas procesā jāturpina straujākos tempos, ar vēl lielāku atbildību. Šī tēze ir ietverta valdības deklarācijā.

Arī jaunu darba vietu radīšana ir viena no būtiskākajām normām, kas ietverta deklarācijā, jo tuvākie gadi — tirgus attiecību ienākšana visās tautsaimniecības sfērās — var radīt sociālas problēmas tieši darba vietu trūkuma dēļ. Tāpēc valdību veidojošās frakcijas ir vienisprātis, ka jāveido uzņēmējdarbībai labvēlīga vide, būtiski jāpaplašina iespējas kapitālam ieplūst Latvijā. Jāstrādā, lai tiktu konsekventi realizēta mazā un vidējā biznesa attīstības programma, kas ir reāls garants jaunu darba vietu radīšanai.

Pozitīvi, ka šai valdībai nevajadzēs ilgu laiku, lai “iesildītos”, jo liela daļa no valdībā esošajiem ministriem jau sastrādājušies, labi pārzina savu nozari un līdz ar to diktēs tempu “jaunajiem” ministriem. Es ceru, ka valdības deklarācija būs stingrs pārbaudes atsvars mums pašiem un iespēja sabiedrībai un jums, cienījamie žurnālisti, vērtēt mūsu valdības solījumus un paveikto. Domāju, ka mēs tiksim vērtēti daudzos aspektos daudz pamatīgāk nekā iepriekšējās valdības, jo sabiedrības attieksme un vēlme redzēt reformu procesu notiekam reāli, ne tikai vārdos, ir augusi, īpaši tāpēc, ka pēdējos divos gados reformām beidzot izdevies piešķirt konsekventu virzību. Tāpēc arī masu informācijas līdzekļi arvien plašāk atspoguļos to vai citu sabiedrībai jutīgo jautājumu.

Nešaubos, ka mums priekšā būs daudz grūtību, kaut vai jau bieži minētais fakts, ka šī valdība būs, cerams, pēdējā pirms vēlēšanām un ka priekšvēlēšanu laiks varētu ietekmēt valdības darbību. Tomēr domāju, ka šis šķērslis nebūs pietiekams, lai aizkavētu konstruktīvu darbu mūsu valdības programmas realizācijā. Es ceru, mums izveidosies stabila komanda un karstais laiks nebūs par iemeslu tam, ka mūsu galvas pārkarsīs, un tuvojošais rudens un ziema neatsaldēs mūs vienu pret otru.

Uz sadarbību!

Ministru kabineta 12. augusta sēdē

Vakar, 12. augustā, kārtējā Ministru kabineta sēdē ir akceptēti “Noteikumi par bīstamo atkritumu klasifikāciju”. Noteikumu mērķis ir sakārtot datu sistēmu par bīstamajiem atkritumiem atbilstoši starptautiskajām prasībām, līdz ar to samazinot apdraudējumu, ko rada vai var radīt bīstamo atkritumu ietekme uz vidi, cilvēku veselību un dzīvību, fizisko un juridisko personu īpašumu un interesēm. Noteikumu pielikumos iestrādāts bīstamo atkritumu klasifikators, īpašības, kas nosaka atkritumu bīstamību, toksiskuma klasifikācijas kritēriji, vielas iedarbības raksturojums u.c.

Valdība akceptēja “Noteikumus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu”. Noteikumi nosaka prasību kopumu, kas jāievēro fiziskām un juridiskām personām, lai nodrošinātu iedzīvotāju, personāla, pacientu un vides aizsardzību pret jonizējošo starojumu.

Akceptēti grozījumi MK 1997. gada 6. maija instrukcijā nr. 4 “Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus”. Grozījumi paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotā licencēšanas komisija, kas veic uzņēmējdarbības licencēšanu būvniecībā, maksu par licences izsniegšanu varēs iekasēt līdz 1998. gada 1. janvārim.

Akceptēti grozījumi Pasta noteikumos. Grozījumi nepieciešami sakarā ar grozījumiem “Pasta likumā”, izmaiņām starptautiskā pasta apstrādes procesā, pasta norēķinu sistēmas izveidošanu un MK 1996. gada 17. septembra noteikumiem “Par dienesta šaujamieročiem” prasībām.

Akceptēti noteikumi “Zemes transformācijas (pārveidošanas) atļaujas izsniegšanas kārtība”. Noteikumu mērķis ir nodrošināt zemes resursu racionālu izmantošanu un apsaimniekošanu atbilstoši rajona plānojumam un pagasta vai pilsētas ģenerālplānam, aizsargāt zemes īpašnieka vai lietotāja tiesības un noteikt zemes lietošanas veida maiņas kārtību.

Akceptēts Finansu ministrijas nolikums.

Valdība akceptēja grozījumus MK 1996. gada 17. septembra noteikumos nr. 345 “Noteikumi par valsts atbalstu importa un eksporta garantēšanā un finansēšanā”. Grozījumi paredz, ka valsts kaptiāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībā “Latvijas eksportkredīts” ir Ekonomikas ministrija. Valsts kaptiāla daļu pārvalda pilnvarnieki, kurus pēc ekonomikas ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

Akceptēti grozījumu projekti likumos “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”, “Par uzņēmējdarbību”, “Par sociālo nodokli”, “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi likumos nepieciešami sakarā ar sociālā nodokļa administrēšanas funkciju pārņemšanu Valsts ieņēmumu dienesta pārziņā un nepieciešamību pabeigt lauksaimniecības statūtsabiedrību likvidāciju, kuru likvidācijas gaitā nav ievērotas tiesību aktu normas un likvidācijas procesa ilgums pārsniedz likumdošanā noteiktos termiņus.

Turpinājums — 3.lpp.

Pēc Ministru kabineta 12. augusta sēdes

Labklājības ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vladimirs Makarovs teica:

— Ceru, ka šī ir pēdējā izglītības un zinātnes ministra Jura Celmiņa slimības nedēļa, un līdz ar to beigsies mans divu mēnešu maratons, pildot viņa amata pienākumus.

Šodien sēdē Ministru kabinets izskatīja divus dokumentus, par kuriem es tagad gribētu jūs informēt.

Pirmais — Latvijas pedagogu atestācijas koncepcija. Jau vairākus gadus Latvijā tiek praktizēts, ka skolas direktora rīcībā atrodas desmit procenti no darba samaksas fonda.

Turpinājums — 3.lpp.