• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2018. gada 1. novembra likums "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 7.11.2018., Nr. 220 https://www.vestnesis.lv/op/2018/220.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Prokuratūras likumā

Vēl šajā numurā

07.11.2018., Nr. 220

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 01.11.2018.

OP numurs: 2018/220.4

2018/220.4
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205. nr.; 2011, 60. nr.; 2012, 100. nr.; 2013, 187., 227. nr.; 2014, 172., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 31., 115. nr.; 2017, 132., 222. nr.; 2018, 89. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 6. panta 1.1 daļas 1. punktā vārdus "Eiropas Savienības risku novērtējumā" ar vārdiem "Eiropas Savienības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumā (turpmāk — Eiropas Savienības risku novērtējums)".

2. Aizstāt 45. panta 1.1 daļā vārdus "Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija" ar vārdiem "Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde".

3. Izteikt 50. pantu šādā redakcijā:

"50. pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienesta darbības mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.

(3) Kontroles dienests savā darbībā ir neatkarīgs.

(4) Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Pārraudzība neattiecas uz Kontroles dienestam noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī Kontroles dienesta iekšējās organizācijas jautājumiem, tostarp iekšējo normatīvo aktu izdošanu, uzziņas sagatavošanu un lēmumiem, kuri attiecas uz nodarbinātajiem.

(5) Kontroles dienests lēmumus, kas saistīti ar tā tiesībām un pienākumiem, pieņem neatkarīgi, pamatojoties uz likumu.

(6) Kontroles dienestu finansē no valsts budžeta.

(7) Kontroles dienestam ir valsts budžeta konts Valsts kasē, zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un pilnu Kontroles dienesta nosaukumu."

4. Papildināt likumu ar 50.1 un 50.2 pantu šādā redakcijā:

"50.1 pants. Kontroles dienesta priekšnieks

(1) Kontroles dienestu vada un pārstāv tā priekšnieks. Kontroles dienesta priekšnieka prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda Kontroles dienesta priekšnieka vietnieks, un viņam šajā laikā ir tādas pašas pilnvaras kā priekšniekam.

(2) Kontroles dienesta priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona par Kontroles dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(3) Uz Kontroles dienesta priekšnieka amatu Ministru kabinets izsludina atklātu konkursu. Ministru kabinets nosaka Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību, kā arī pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību.

(4) Kontroles dienesta priekšnieka amata pretendentu atlasi veic komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, ģenerālprokurors vai viņa deleģēts pārstāvis, iekšlietu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Nacionālās drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji. Komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.

(6) Par Kontroles dienesta priekšnieku var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likumā noteiktajām obligātajām ierēdņa amata prasībām un:

1) ir ar nevainojamu reputāciju;

2) pārvalda vismaz divas svešvalodas;

3) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista vai ekonomista kvalifikāciju vai kvalifikāciju finanšu vadībā, kā arī uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā;

4) atbilst likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

5) nepiedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;

6) kurai nav piemērota sankcija par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā.

(7) Kontroles dienesta priekšnieks pilda Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Kontroles dienestu;

2) bez īpaša saskaņojuma izdod Kontroles dienesta iekšējos normatīvos aktus;

3) nosaka lietu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas piekritību un kārtību Kontroles dienestā;

4) nosaka ierēdņu un darbinieku amatus Kontroles dienestā;

5) ne retāk kā reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam, Saeimai un Finanšu sektora attīstības padomei ziņojumu par Kontroles dienesta darbības rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā, personālpolitikas attīstību un budžeta līdzekļu izlietojumu.

(8) Uz Kontroles dienesta priekšnieku neattiecas citos normatīvajos aktos noteiktais par iestādes vadītāja darbības un tās rezultātu novērtēšanu, disciplināro atbildību, kā arī citas Kontroles dienesta priekšnieka neatkarību ierobežojošas tiesību normas, izņemot normas par viņa atstādināšanu no amata.

50.2 pants. Kontroles dienesta priekšnieka atstādināšana no amata, pilnvaru izbeigšanās un atbrīvošana no amata

(1) Kontroles dienesta priekšnieku atstādina no amata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un gadījumos. Lēmumu par Kontroles dienesta priekšnieka atstādināšanu no amata pieņem šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija.

(2) Kontroles dienesta priekšnieka pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) mēneša laikā no dienas, kad viņš Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata;

2) beidzoties likumā noteiktajam pilnvaru termiņam;

3) sasniedzot valsts noteikto vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, izņemot gadījumu, kad par Kontroles dienesta priekšnieka atstāšanu amatā ir pieņemts pamatots Saeimas lēmums;

4) stājoties spēkā nolēmumam, ar kuru viņš sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

5) stājoties spēkā galīgajam nolēmumam par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu;

6) sakarā ar viņa nāvi.

(3) Kontroles dienesta priekšnieku ar Saeimas lēmumu atbrīvo no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:

1) pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvis tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kuras dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai personai;

2) piedalās politisko partiju vai to apvienību darbībā;

3) nav ievērojis likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kuru dēļ radīts kaitējums valstij vai personai;

4) darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas vai sešus mēnešus viena gada periodā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Kontroles dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 50.1 panta ceturtajā daļā minētā komisija, kuras darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji.

(5) Ja komisija nekonstatē šā panta trešajā daļā minētos iemeslus Kontroles dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, viņa atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja komisija konstatē iemeslus Kontroles dienesta priekšnieka atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Kontroles dienesta priekšnieks šo lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(6) Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(7) Ja komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, komisija lēmumu nosūta Ministru kabinetam. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimai attiecīgu lēmuma projektu par Kontroles dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata. Saeimas lēmums par Kontroles dienesta priekšnieka atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams."

5.  51. pantā:

aizstāt pirmās daļas 10. punktā vārdus "publicēt informāciju" ar vārdiem "apkopot un publicēt informāciju";

papildināt pirmo daļu ar 14.1 punktu šādā redakcijā: 

"141) savākt un apkopot statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām, vajadzības gadījumā savākto informāciju saskaņojot;";

izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) noteikt statistikas nolūkiem uzkrājamo informāciju, pieprasīt un saņemt no pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, arī Tiesu administrācijas, to rīcībā esošo informāciju par veikto darbību rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tostarp arī statistiku par pirmstiesas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, iztiesāšanas rezultātiem, aresta uzlikšanu mantai un konfiskācijas apjomu, starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā, kā arī informāciju par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, ar kuriem var tikt iegūti un legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi vai finansēts terorisms;";

papildināt otro daļu ar 7.1, 7.2 un 7.3 punktu šādā redakcijā:

"71) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām un uzraudzības un kontroles institūcijām statistisko informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;

72) sniegt ieteikumus valsts informācijas sistēmu izstrādei un attīstīšanai, lai uzkrātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas statistiskajai uzskaitei nepieciešamos datus;

73) saņemt un apkopot makroekonomisku un krimināltiesisku pētījumu rezultātus, kuri nepieciešami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas novērtēšanai, ja nepieciešams, arī pētījumu veikšanai, piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus;";

izteikt otrās daļas 8. punktu šādā redakcijā: 

"8) pieprasīt un saņemt no šā likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju, kas nepieciešama nacionālajam un Eiropas Savienības risku novērtējumam un citiem risku novērtējumiem, kurus izstrādā starptautiskās organizācijas vai institūcijas, kā arī Eiropas Padomes Ekspertu komitejas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu izvērtēšanā (Moneyval) sagatavotajām statistikas tabulām;";

papildināt otro daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) savu uzdevumu ietvaros pieaicināt ekspertus atzinuma sniegšanai par Kontroles dienesta uzdotajiem jautājumiem;

12) nodot pieaicinātajam ekspertam informāciju, kas nepieciešama atzinuma sniegšanai. Pieaicinātais eksperts tiek brīdināts par aizliegumu izpaust viņam nodoto informāciju un normatīvajos aktos noteikto atbildību par informācijas nelikumīgu izpaušanu."

6.  59. pantā:

izteikt 4. punktu šādā redakcijā: 

"4) sniegt ieteikumus Kontroles dienesta darbības pilnveidošanai;";

papildināt pantu ar 6. punktu šādā redakcijā: 

"6) pieprasīt un izskatīt Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistīto institūciju sniegto informāciju par to rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī sniegt ieteikumus šo institūciju rīcības pilnveidošanai."

7.  60. pantā:

izteikt pirmās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu šādā redakcijā: 

"e) Finanšu nozares asociācija,";

papildināt pirmās daļas 2. punktu ar "k" apakšpunktu šādā redakcijā: 

"k) ģenerālprokurors.";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:  

"(2) Konsultatīvās padomes sēdes sasauc un vada, kā arī to darba kārtību nosaka Kontroles dienesta priekšnieks.

(3) Dalībai Konsultatīvās padomes sēdē var pieaicināt ekspertus."

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 34., 35., 36. un 37. punktu šādā redakcijā: 

"34. Ministru kabinets izdod Kontroles dienesta nolikumu līdz 2019. gada 1. martam.

35. Kontroles dienesta priekšnieks, kas pilda savus pienākumus šā likuma 50.1 panta spēkā stāšanās dienā, turpina tos pildīt līdz termiņam, uz kādu viņš tika iecelts Kontroles dienesta priekšnieka amatā, vai līdz brīdim, kad viņa pilnvaras izbeidzas bez īpaša lēmuma saskaņā ar šā likuma 50.2 panta otro daļu vai kad viņš tiek atbrīvots no amata saskaņā ar šā likuma 50.2 panta trešo daļu.

36. Kontroles dienesta priekšnieks, kas pilda savus pienākumus šā likuma 50.1 panta spēkā stāšanās dienā, saglabā speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja vien netiek konstatēts likumisks pamats šādas atļaujas anulēšanai, par ko ir pieņemts attiecīgs lēmums.

37. Kontroles dienesta priekšnieks ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. martam brīdina Kontroles dienestā nodarbinātos, ar kuriem nodibināmas valsts dienesta attiecības, par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts dienesta tiesisko attiecību nodibināšanu. Ja nodarbinātais mēneša laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nepiekrīt nodibināt valsts dienesta attiecības, Kontroles dienesta priekšnieks ar rīkojumu izbeidz darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 7. novembrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!