informācija

Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi 1997.gada 1. pusgadā

1. Tautsaimniecības attīstība

1.1. Iekšzemes kopprodukts

1997. gada I ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms faktiskajās cenās bija 695,7 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1996. gada attiecīgo periodu IKP salīdzināmās cenās ir pieaudzis par 2,6 procentiem.

1997. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 1996. gada I ceturksni par 6,9% (salīdzināmās cenās) ir pieaudzis pakalpojumu apjoms. Ja pakalpojumu sfēras īpatsvars kopējā pievienotās vērtības struktūrā 1996. gada I ceturksnī bija 58,3%, tad 1997. gada attiecīgajā periodā jau 61,9 procenti.

Vislielākais pieaugums (24,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni) ir vērojams nekustāmo īpašumu izmantošanas, nomas un komercdarbības nozarē. Šīs nozares attīstību labvēlīgi ietekmē īpašumu tiesību sakārtošana, kas sekmē nekustāmā īpašuma tirgus pilnveidošanos. Liela nozīme ir dažādu komercrakstura pakalpojumu apjoma un daudzveidības pieaugumam (kā, piemēram, notāru un juridiskie pakalpojumi, finansu analīzes un grāmatvedības audita pakalpojumi). Šīs nozares attīstību turpmāk sekmēs arī dzīvokļu privatizācijas sekmīga norise.

Nozīmīgs pieaugums ir arī veselības aizsardzības un sociālās aprūpes nozarē (10,6% pret 1996. gada I ceturksni), ko noteica maksas medicīnisko pakalpojumu apjomu palielināšanās.

Sekmīgi turpina attīstīties sakaru un transporta nozare. Tās pieaugums salīdzinājumā ar 1996. gada I ceturksni ir 7,6 procenti.

Salīdzinājumā ar 1996. gada I ceturksni attiecīgi par 5,0% un 4,7% ir pieaudzis viesnīcu un restorānu un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības darbības apjoms.

1.2. Ekonomiskā aktivitāte

Finansu ministrija regulāri veic ekonomiskās aktivitātes indeksa (EAI) aprēķinus. EAI ļauj operatīvi analizēt ekonomikas attīstības tendences un dinamiku.

1997. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir vērojams visu svarīgāko makroekonomisko rādītāju pieaugums, kā rezultātā vērojams ekonomiskās aktivitātes kāpums. Tomēr jāņem vērā, ka 1996. gada pirmajā pusē ekonomiskā aktivitāte bija ļoti zema, kuras pamatā bija 1995. gada banku krīze.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanās š.g. pirmajos piecos mēnešos liecina par privātā patēriņa pieaugumu, ko sekmēja darba samaksas palielināšanās. Darba samaksas pieaugums ir noteicis sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu palielināšanos kopbudžetā.

Rūpniecības ražošanas apjomu pieaugums liecina, ka privatizācijas rezultātā ir izdevies piesaistīt investīcijas un veikt rūpniecības pārstrukturizāciju. Ja 1996. gada pirmajā pusē jaukta īpašuma bez valsts kapitāla līdzdalības uzņēmumos tika saražots 23,3% no kopējā rūpniecības produkcijas apjoma, tad 1997. gada attiecīgājā periodā - 30,4%. Rūpniecības attīstību sekmē arī noieta tirgus pieaugums Eiropas Savienības virzienā.

1. tabula

Makroekonomiskie indikatori, pieaugumi %

* FM novērtējums.

** Šeit un turpmāk pieaugums salīdzināmās cenās tiek aprēķināts attiecībā pret PCI.

*** Pie konsolidācijas izslēgti šādi pārskaitījumi starp budžetiem: pašvaldību budžeta saņemtie maksājumi, valsts pamatbudžeta dotācijas veselības aprūpes budžetam un VSAF, iemaksas no EM speciālā budžeta, VAF pārskaitījumi pašvaldību speciālajā budžetā.

1.3. Nozaru attīstība

Rūpniecība

1997. gada pirmajā pusē ir vērojamas visumā stabilas rūpnieciskās produkcijas fiziskā apjoma palielināšanās tendences. Izteiktas attīstības iezīmes ir apstrādājošajā rūpniecībā. Ja apstrādājošajā rūpniecībā 1997. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu bija samazinājums par 0,3%, tad II ceturksnī pieaugums bija 6,2 procenti.

1. att. Rūpniecības produkcijas fizisko apjomu indeksi, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Tā kā iekšējā tirgū joprojām saglabājas samērā zems iedzīvotāju pirktspējas līmenis, tad apstrādājošās rūpniecības atsevišķu nozaru attīstību lielā mērā nosaka produkcijas eksporta iespējas. Šogad pozitīvas attīstības tendendences vērojamas tādā nozarē kā gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums pret 1996. gada janvāri - jūniju ir 12,5%). Stabili turpina attīstīties koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana (11,2%), pārtikas produktu un dzērienu ražošana (6,7%) un tekstilizstrādājumu ražošana (5,9%). Ja iepriekšminētajās rūpniecības nozarēs bija vērojami fizisko apjomu pieaugumi arī 1996. gadā, tad elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā pagājušajā gadā bija ievērojams kritums. Š.g. pirmajā pusē šīs nozares pieaugums pret 1996. gada attiecīgo periodu ir 25,1 procents.

Š.g. 1. pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 6,8% ir samazinājies piegādātās elektroenerģijas, gāzes un ūdens apjoms - par 16,1% patērētajiem piegādātas elektroenerģijas un par 8,7% pārdotās siltumenerģijas apjoms, bet patērētājiem piegādātas gāzes apjoms ir pieaudzis par 21 procentu.

Lauksaimniecība

Salīdzinājumā ar 1996. gada pirmo pusgadu gaļas ražošana (dzīvmasā) ir pieaugusi par 9,7%, savukārt piena ražošana ir samazinājusies par 3,1 procentu.

Salīdzinājumā ar 1996. gada janvāri - jūniju par 1,8% ir samazinājies zemnieku saimniecībās saražotā piena daudzums, bet par 24,4% ir pieaudzis saražotās gaļas apjoms.

Transports

Transporta nozares attīstībā nozīmīgu vietu ieņem preču un pakalpojumu tranzīts, tāpēc liela loma ir Latvijas ostu sekmīgai darbībai. Ostās nosūtīto un saņemto kravu apjoms salīdzinājumā ar 1996. gada pirmo pusi ir pieaudzis par 14,9%, bet salīdzinājumā ar 1997. gada pirmo ceturksni - par 3,4 procentiem.

Kā pozitīvs minams fakts, ka līdzās labi strādājošajai Ventspils ostai, aktivizējas arī Rīgas un Liepājas ostu darbība. Ja 1996. gada janvārī - jūnijā 81,9% no visām kravām tika nosūtītas vai saņemtas Ventspils ostā, tad šogad šis rādītājs ir 75,9%. Nosūtītās un saņemtās kravas Liepājas un Rīgas ostās salīdzinot ar 1996. gada 1. pusgadu ir pieaugušas attiecīgi par 35,5% un 54,9 procentiem.

1.4. Inflācija

1997. gada pirmajā pusē patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 9,2%. Jūnijā PCI pieaugums (pret iepriekšējā gada jūniju) bija 7,5%. Uzkrātā inflācija 1997. gada 6 mēnešos bija 4,3 procenti.

Patēriņa cenu pieaugumu I ceturksnī visvairāk ietekmēja ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu un gāzes cenu palielināšana, kā arī akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai. Savukārt II ceturksnī lielākā ietekme uz PCI pieaugumu bija telefona pakalpojumu un elektroenerģijas tarifu palielināšanai.

2. att. Patēriņa cenu izmaiņas 1997. gadā, % pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu

Tādējādi valsts institūciju un pašvaldību regulējamo cenu pieaugums pašlaik ir nozīmīgs faktors, kas veicina inflācijas pieaugumu. Tajā pašā laikā uztura produktu cenu indekss 1997. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga tikai par 3,2%. Jāatzīmē, ka arī Baltijas brīvās tirdzniecības līgums sekmē konkurences pieaugumu Larvijas pārtikas preču tirgū.

Kopumā cenu pieaugumu joprojām raksturo izmaksu inflācija.

Ražotāju cenu indekss (RCI) 1997. gada 1. pusgadā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija pieaudzis par 4,6%, uzkrātais RCI pieaugums no gada sākuma ir 3,0 procenti.

Aizvadītajā pusgadā visās Baltijas valstīs, īpaši Latvijā un Lietuvā, bija vērojama inflācijas pieauguma tempu samazināšanās.

3. att. Inflācija Baltijas valstīs 1997. gadā, % pret iepriekšējo mēnesi

1.5. Darba samaksa un pirktspēja

1997. gada I ceturksnī sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa bija 121,16 lati, bet II ceturksnī 129,96 lati.

1997. gada I ceturksnī sabiedriskajā sektorā strādājošo pirktspēja (aprēķināta, izejot no neto darba samaksas) attiecībā pret 1996. gada I ceturksnī pieauga par 1,5%, bet II ceturksnī bija vērojams neliels pirktspējas kritums.

1997. gada 1. pusgadā reālās darba algas pieaugumu negatīvi ietekmēja sociālā nodokļa likmes sadalījuma izmaiņas starp darba devēju un darba ņēmēju gada sākumā.

4.att. Pirktspējas izmaiņas sabiedriskajā sektorā, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

1.6. Nodarbinātība un bezdarbs

1997. gada jūnija beigās oficiāli reģistrētais bezdarba līmenis valstī sasniedza 7,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar 1996. gada decembri, bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,4 procentu punktiem.

Bezdarba līmenis, salīdzinot ar 1996. gada beigām, nedaudz (par 0,1-0,3 procentu punktiem) ir samazinājies tikai 4 republikas pilsētās un 2 rajonos, pārējos Latvijas reģionos tas pieauga. Kā liecina dati, tad jūnija beigās lielākais bezdarba līmenis joprojām saglabājas Latgalē: Rēzeknes rajonā - 32,0%, (turklāt Rēzeknes rajonā 1997. gada 1. pusgadā bija vērojams arī liels bezdarba līmeņa pieaugums - par 4,5 procentu punktiem), Krāslavas rajonā -25,6%, Preiļu rajonā - 24,1% un Balvu rajonā - 23,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Zemākais bezdarba līmenis joprojām ir Ventspilī (3,1%) un Rīgā (3,4%).

5. att. Bezdarbnieku skaits (tūkst. cilv.) un bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 1997. gadā

1.7. Investīcijas

1997. gada I ceturksnī ārējo tiešo investīciju apjoms lielajos uzņēmumos sasniedza 345 milj. latu, kas ir par 42,7% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Nozaru griezumā nav būtisku izmaiņu, joprojām lielākās investīcijas Latvijā tiek veiktas transporta un sakaru nozarēs, rūpniecībā un finansu sektorā.

Par investīciju apjomu pieaugumu liecina arī kapitālpreču īpatsvara pieaugums importa struktūrā.

1997. gada pirmajā pusē ir palielinājies Latvijas kredītiestāžu izsniegto kredītu apjoms, samazinājusies vidējā svērtā ilgtermiņa kredītu procentu likme (š.g. jūnijā - līdz 12,5% gadā), kas labvēlīgi ietekmē pašmāju uzņēmumu ieguldījumu iespējas.

IKP dati par I ceturksni rāda, ka celtniecības pieaugums salīdzināmajās cenās pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija 4,4%, kas liecina par lielākiem ieguldījumiem tautsaimniecībā.

1997. gada pirmajā pusē no valsts pamatbudžeta investīcijām tika izlietoti 6845 tūkst. latu.

Turpinājās arī uzņēmumu privatizācijas process. Latvijas Privatizācijas aģentūra ir paziņojusi, ka tās mērķis ir pabeigt privatizāciju līdz 1998. gada vidum. Lielākais privatizācijas darījums 1997. gada pirmajā pusē bija aprīlī notikusī pirkuma līguma parakstīšana par 32,5% valsts a/s "Latvijas gāze" akciju pārdošanu Vācijas konsorcijam "Ruhrgas/Preussen Elektra" un Krievijas gāzes piegādes uzņēmumam "Gazprom". Investīciju apjoms šajā darījumā 1997. gadā būs aptuveni 55 milj. ASV dolāru.

Lielā mērā pateicoties arī privatizācijai, pieauga vērtspapīru tirgus kapitalizācija līdz 160 milj. latu. Vērtspapīru tirgus attīstība palielina iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus attīstībai, investoriem veidot kvalitatīvāku investīciju portfeli ar mazāku risku.

1.8. Monetārie rādītāji un banku sistēma

1997. gada 1. pusgadā plašā nauda M2X, kas atspoguļo iekšzemes pieprasījuma potenciālu, turpināja stabili pieaugt, tās apjoms no gada sākuma līdz jūnija beigām palielinājās par 15,4%. M2X sastāvdaļa skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) 1. pusgadā pieauga par 8,5%, turklāt jūnija beigās tā pārsniedza iepriekšējā gada jūnija apjomu par 24,4%. Skaidrās naudas daudzumu apgrozībā galvenokārt noteica ārvalstu valūtas uzpirkšana Latvijas Bankā. Latvijas Bankas konvertējamās valūtas rezerves gada sešos mēnešos pieauga par 10,8%, bet salīdzinot jūniju ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu par 40,0%. Pagaidām straujais skaidrās naudas pieaugums neapdraud inflācijas samazināšanas mērķi. Pakāpeniski pieauga arī otra plašās naudas sastāvdaļa - uzņēmumu un privātpersonu depozīti. No gada sākuma līdz jūnijam to apjoms pieauga par 20,3% un par 39,5% pret iepriekšējā gada maiju. Depozīti latos pieaug nedaudz straujāk nekā depozīti valūtā. Turklāt no depozītiem visstraujāk pieaug termiņa un krājnoguldījumi - 1997. gada 1. pusgadā tie pieauga par 36,9 procentiem.

Š.g. 1. pusgadā banku sektors pastāvīgi palielinājās. Banku sistēmas aktīvi maija beigās sasniedza 1,31 mljrd. latu, kas ir par 46,7% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Š.g. janvārī-jūnijā aktīvi pieauga par 18,6%. Banku sektora kapitāls jūnijā salīdzinot ar gada sākumu pieauga par 4,3%, bet pret iepriekšējā gada jūniju - par 12,7 procentiem.

Īpaši pozitīvi vērtējama ir procentu likmju samazināšanās naudas tirgū, kas ļauj izvērst komercbankām plašāku kreditēšanu un Latvijas uzņēmumiem saņemt ilgtermiņa kredītus attīstībai. Š.g. piecos mēnešos nozīmīgi samazinājās izsniegto kredītu likmes. Finansu sistēmai nostiprinoties, Latvijas Bankas refinansēšanas likme ir pakāpeniski samazināta no 9,5% gada sākumā līdz 4%. Starpbanku kredītu likmes jau kopš janvāra svārstās 3-4% robežās. Komercbanku latos izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējās svērtās procentu likmes ir samazinājušās no 20,6% I ceturksnī līdz 12,5% II ceturksnī, bet īstermiņa kredītu attiecīgi - no 19,7% līdz 14,2%. Ilgtermiņa latu noguldījumu vidējās svērtās likmes samazinājās no 11% I ceturksnī līdz 7,9% II ceturksnī. Turklāt pakāpeniski ir samazinājusies starpība starp izsniegto kredītu un depozītu likmēm. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto banku kredītu apjoms, kas iepriekšējā gadā būtiski nepieauga, šī gada 1. pusgadā pieauga par 22,7 procentiem.

Joprojām turpināja pieaugt banku ārējie aktīvi un pasīvi, 1. pusgadā pieaugot attiecīgi par 27,2% un 20,7%. Latvijas kredītiestādes ārvalstīs ir izvietojošas 723,1 milj. latu, kas par 150,9 milj. latu pārsniedz nerezidentu ieguldījumus Latvijā. Pusgada laikā iekšzemes resursu ieguldījumi ārvalstīs ir pieauguši par 57,1 milj. latu vai 60,9%. Strauja banku kapitāla aizplūde no Latvijas liecina par banku darbības tālāku internacionalizāciju un banku sektora starptautisko konkurētspēju, kā arī par to, ka iekšzemes uzņēmēji vēl nav gatavi uz pastāvošajiem banku nosacījumiem pilnā mērā izmantot to uzkrātos resursus.

ASV dolāra vērtība pret latu, atbilstoši pasaules valūtas tirgus svārstībām, janvārī-aprīli pieauga (par 5,3%), bet maijā-jūnijā nedaudz samazinājās (par 2%).

6.att. Skaidrā nauda apgrozībā, milj. latu

7. att. Procentu likmes 1996. gadā un 1997. gada 1. pusgadā

1.9. Ārējā tirdzniecība

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gada pirmajos piecos mēnešos bija 955,6 milj. latu, kas par 20,1% pārsniedz 1996. gada attiecīgā perioda apjomu.

Š.g. janvārī - maijā tika eksportētas preces 374,2 milj. latu apmērā. Eksporta apjoms salīdzinot ar 1996. gada pirmajiem pieciem mēnešiem ir pieaudzis par 22,1%. Importa apjoms savukārt bija 581,4 milj. latu un tā pieaugums attiecīgi ir 17,9 procenti.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo š.g. janvārī - maijā bija 207,2 milj. latu. (1996. gada attiecīgajā periodā šis rādītājs bija 184,6 milj. latu). Tomēr pastāv pozitīva tendence samazināties starpībai starp importa un eksporta kopvērtībām. Š.g. pirmajos piecos mēnešos šī starpība bija 55,4%, bet 1996. gadā - attiecīgi 59,9 procenti.

Galvenās preces Latvijas eksporta struktūrā š.g. janvārī - maijā bija šādas: koksne un tās izstrādājumi - 32,3%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi - 16,4%, mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 9,5%, metāli un to izstrādājumi - 6,9%. Koksnes un tās izstrādājumu eksports salīdzinot ar 1996.gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 60,8%, bet metālu un to izstrādājumu - par 39,8%. No kopējā eksporta apjoma pieauguma 67,8 milj. latu, koksnes un tās izstrādājumu eksports ir devis 45,6 milj. latu vai 67,3 procentus.

Galvenās preces Latvijas importa struktūrā š.g. janvārī - maijā bija šādas: mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - 18,6%, minerālie produkti - 14,4%, metāli un to izstrādājumi - 7,5%. Metālu un to izstrādājumu imports salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par 66,0%, bet mašīnu un mehānismu: elektrisko iekārtu - par 47,6 procentiem.

Starp valstu grupām galvenā Latvijas eksporta partnere š.g. janvārī - maijā bija Eiropas Savienība (51% no kopējā eksporta apjoma). Salīdzinot ar 1996. gada attiecīgo periodu eksports uz Eiropas Savienības valstīm ir pieaudzis par 48,8%. Tajā pašā laikā eksports uz NVS valstīm ir samazinājies par 10,8 procentiem.

Eiropas Savienības valstis ir arī galvenās Latvijas importa partneres. No Eiropas Savienības tiek ievests 52,1% no kopējā importa preču apjoma. Salīdzinot ar 1996. gada pirmajiem pieciem mēnešiem imports no Eiropas Savienības ir pieaudzis par 25,4%. Savukārt imports no NVS valstīm ir samazinājies par 4,4 procentiem.

8. att. Ārējās tirdzniecības bilance, milj. latu

1.10. Valsts parāds

1997. gada pirmā pusgada beigās valsts kopējais parāds bija 413,4 milj. latu, no tā iekšējais parāds bija 166,5 milj. latu, bet ārējais parāds - 246,9 milj. latu. Salīdzinot ar 1997. gada pirmo ceturksni kopējais valsts parāds ir samazinājies par 1,7 procentiem.

Valsts iekšējais parāds

Valsts iekšējais parāds 1997. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni ir samazinājies par 16,8 milj. latu vai 9,2%.

2. tabula

Valsts iekšējais parāds, tūkst. latu

1997. gada pirmajā pusē valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes bija robežās no 10,04% līdz 3,98%. Š.g. 23. aprīlī pirmoreiz tika realizētas valsts iekšējā aizņēmuma 2 gadu obligācijas (šīs obligācijas ir vidēja termiņa). Šo obligāciju vidējā svērtā diskonta likme ir 9,50%. Vidējās svērtās diskonta likmes straujāku pieaugumu 26. marta un 21. maija izsolēs noteica izsolē piedāvātās viena gada parādzīmes.

9. att. Valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes 1997. gada 1. pusgadā, %

1997. gada pirmās puses beigās apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmju apjoms bija 116,6 milj. latu, bet valsts iekšējā aizņēmuma vidēja termiņa obligācijas 17 milj. latu.

Valsts ārējais parāds

1997. gada 1. pusgadā ārējais parāds ir pieaudzis par 19,5 milj. latu, tai skaitā II ceturksnī par 9,4 milj. latu. Ārējā parāda pieaugums izskaidrojams ar to, ka tiek finansēti Valsts investīciju programmas projekti. Pašreiz lielākās atmaksa notiek valūtas stabilizācijai saņemtajam aizdevumam.

3. tabula

Valsts ārējais parāds, tūkst. latu

2. Kopbudžeta izpilde

(Izmantoti Valsts kases mēneša pārskati par izpildi uz 1997.g. 1.jūliju)

1997. gadā Valdība īsteno stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību.

4. tabula

Atsevišķu budžetu fiskālie rādītāji 1997. gada 1. pusgadā, milj. latu

1997. gada 1. pusgadā valsts pamatbudžeta finansiālā un fiskālā bilance ir pozitīva. Labi ir pildījies pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (103,3%). Jāatzīmē, ka pirmajos sešos mēnešos budžeta iestādes nav iztērējušas 11% no budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Š.g. 1. pusgadā pamatbudžeta aizdevumi bija 15,9 milj. latu. Lielākā daļa no šiem aizdevumiem ir pašvaldībām aizdotie līdzekļi.

Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskalās politikas departamenta sagatavots, izmantojot Valsts Kases pārskatus un Valsts statistikas komitejas datus. 1997.gada augusts

Turpinājums nākamajos numuros