• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1997., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30286

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Konkursi

Vēl šajā numurā

13.08.1997., Nr. 202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par kontaktiem ar Seimu, izmantojot “Internet” starpniecību

Lietuvas pilsoņiem ir tiesības griezties Lietuvas Seimā, tā komitejās, komisijās un pie atsevišķiem Seima deputātiem ar elektroniskā pasta starpniecību. Šādā veidā iespējams piedāvāt savas idejas vai pārdomas par likumu projektiem, kā arī saņemt atbildes no Seima. To visu paredz Seima valdes lēmums par Lietuvas Seima informācijas izplatīšanu starptautiskajā datortīklā atbilstoši “Internet” pamatprincipiem. Seima preses dienesta vadītājs A.Vaišnis teica, ka tādā veidā Seims cenšas radīt parlamenta kā atvērtas institūcijas imidžu. Datortīkla lietotājs varēs piekļūt katram Seima deputātam, uzzināt, kā viņam piezvanīt, redzēs viņa fotogrāfiju, iegūs galvenās ziņas par viņu. Seima lappuse “Internet” tīklā tiks atjaunota līdz rudenim.

Par nacionāldemokrātu kandidātu prezidentam

Viļņā notikusi Nacionāldemokrātiskās kustības par neatkarīgu Lietuvu (ND) valdes sēde. Tajā par šīs partijas kandidātu valsts prezidenta vēlēšanām izvirzīts ND priekšsēdētājs Rimants Smetona, kā arī nolemts sākt gatavoties prezidenta vēlēšanu kampaņai. Izveidots vēlēšanu štābs, tiek meklēti sponsori.

Par populāras akciju sabiedrības privatizāciju

Izlaist akciju sabiedrības “Lietuvos dujos” (“Lietuvas gāze”) akciju emisiju 66 milj. litu vērtībā tika nolemts jau pirms vairāk nekā gada, bet joprojām nav noteikta šo akciju cena.

Saimniecības ministrs Vincs Babiļus apstiprinājis informāciju, ka ar premjeru Ģediminu Vagnori šis projekts ir apspriests, tādēļ akciju emisijas izlaidei šķēršļi netiks likti. Izlaižamo akciju galīgo cenu noteiks “Lietuvos dujos” valde, bet tā būs jāsaskaņo ar Lietuvas valdību. Akcijas tiks izplatītas slēgtā veidā, lai, ministra vārdiem runājot, tās nonāktu tur, kur vajadzīgs.

“Lietuvos dujos” ar izlaižamajām akcijām cer ieinteresēt Krievijas koncernu “Gazprom”. Ja “Gazprom” piekristu, “Lietuvos dujos” noslēgtu ilglaicīgu līgumu par gāzes piegādi. “Lietuvos dujos” ģenerāldirektors Ķēstutis Šumaheris uzskata, ka “Gazprom” vēlas nostiprināties Baltijas valstīs, lai izvairītos no potenciālas konkurences ar Zviedrijas vai Somijas gāzes koncerniem. Par “Lietuvos dujos” interesējas arī Vācijas “Preussen Elektra” un “Ruhrgas”, Francijas “Gaz de France” un pāris mazāku Itālijas koncernu.

“Lietuvos dujos” vadītāji pēdējā laikā arvien biežāk runā par privatizāciju, jo būs vajadzīgi apmēram 640 milj. litu, lai ierīkotu lielu pazemes gāzes glabātuvi Vaškos (Pasvāles rajonā netālu no Latvijas). Ķ.Šumaheris domā, ka, izplatot akciju sabiedrības akciju emisiju, izdosies iegūt 70—75 milj. litu, ko varēs izmantot šim nolūkam.

Par pienu, ko Biržos atkal pilda pudelēs

Pēc jaunas augstražīgas polietilēna pudeļu ražošanas un piena pildīšanas līnijas atklāšanas Biržu piena akciju sabiedrība sākusi pienu pildīt viena un divu litru pudelēs. Jaunā līnija spēj piepildīt 1,5 tūkstošus pudeļu stundā. Biržu piena akciju sabiedrības direktors Vlads Songaila apgalvo, ka būtībā biržieši ir sākuši jaunu ēru piena produktu iepakošanā Lietuvā. Šo tehnoloģiju viņi noskatījuši ASV, kur atsevišķos štatos pat līdz 80 procentiem piena tiek pildīti pudelēs.

Jaunās iekārtas akciju sabiedrībai izmaksāja ap 4,8 milj. litu, tās biržiešiem pārdeva un samontēja ASV, Francijas, Lielbritānijas un Itālijas firmas.

V.Songaila ir pārliecināts, ka piens pudelēs ir garšīgāks nekā tetrapakās. Turklāt pudeles ir lētākas par pakām.

Par koksnes eksporta samazināšanos

Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi šogad pirmajā pusgadā apaļo kokmateriālu tirdzniecība samazinājusies par 9 procentiem, tajā skaitā egles, baļķu apgrozījums samazinājies pat par 49 procentiem, egles papīrmalkas — par vienu trešdaļu. Vairāk nekā pērn šogad ir pārdots priedes, bērza un apses baļķu, kā arī bērza papīrmalkas.

Galvenās mežu pārvaldes Koksnes sagatavošanas un tirdzniecības sakaru nodaļas darbinieki izteikušies, ka apaļo kokmateriālu eksports samazinājies vairāk nekā par desmito daļu. Vēl ir arī daudzi koksnes pircēji, kuri patlaban nav maksātspējīgi. Viņu parādi sasniedzot 40 miljonus litu.

Par dzintara atradnēm Smeltes pussalā

No kuršu kāpas dzīlēm Smeltes pussalas dienviddaļā jau izrakts vairāk nekā 80 kilogrami dzintara. Domājams, ka, šajā vietā, sasniedzot septiņu metru dziļumu, izdosies iegūt 5—7 tonnas dzintara.

Pirmie Lietuvā rūpnieciskā veidā dzintaru sākuši iegūt akciju sabiedrība “Klaipedos hidrotechnika” speciālisti. Pērn šī sabiedrība uzvarēja konkursā par tiesībām līdzās starptautiskajai jūras pārceltuvei būvēt horizontālās iekraušanas terminālu. Lai to izdarītu, nepieciešams padziļināt akvatoriju divu hektāru platībā līdz deviņu metru dziļumam. Padziļināšanas darbus veic Latvijas firmas “Ūdens ceļi” zemessūcēji “Skagens”. Pusotra mēneša laikā paredzēts izrakt 230 kubikmetrus grunts.

No izraktās un izkāstās masas visu diennakti vairāki darbinieki ar rokām izlasa dzintara gabalus. “Klaipedos hidrotechnika” ģenerāldirektors Pranciškus Jurgutis apgalvo, ka lielākie dzintara gabali ir vidēja kartupeļa lielumā. Dzintara iegūšanas dēļ palēninājušies piekrastes padziļināšanas darbi, kurus paredzēts straujāk turpināt pēc tam, kad dzintara krājumi šajā vietā būs izsīkuši.

Igaunijas Republikā

Par Igaunijas vēstnieka viedokli

Igaunijas vēstnieks ASV Kalevs Stoicesku apgalvojis, ka vēl nekad agrāk Amerikas Savienotās Valstis nav atbalstījušas Baltijas valstis tik ļoti kā tagad. Pēc K.Stoicesku vārdiem, tieši pēdējos mēnešos ir stiprinājušies gan politiskie, gan ekonomiskie ASV un Baltijas valstu sakari.

“Tāda ASV atbalsta Igaunijai un citām Baltijas valstīm nekad agrāk nav bijis,” uzsvēris Igaunijas vēstnieks ASV sakarā ar 75.gadadienu kopš diplomātisko sakaru nodibināšanas ar Baltijas valstīm.

ASV de jure Igauniju atzina 1922. gada 28.jūlijā. To pirms vairākiem gadu desmitiem Tallinā oficiāli paziņoja ASV konsuls Čarlzs Albrehts. Pirmais Igaunijas vēstnieks ASV akreditēts 1923.gada 31.decembrī. Tas bija Ants Pīps. Pēc Igaunijas aneksijas 1940.gada vasarā ASV joprojām darbojās Igaunijas ģenerālkonsulāts, un ASV to atzina visus okupācijas gadus.

Vēstniecība darbu pilnā apjomā atsāka 1993.gadā, un vēstnieks toreiz bija tagadējais ārlietu ministrs Tomass Hindriks Ilvess.

Diplomātisko sakaru dibināšanas 75.gadadienā Igaunijas vēstniecībā tika rīkota plašākā pieņemšana, kāda līdz šim tur bijusi. Tajā piedalījās Igaunijas ārlietu ministrs T.H.Ilvess, ASV Ārlietu ministrijas augstas amatpersonas, senatori un diplomāti. Ārlietu ministrs T.H.Ilvess un vēstnieks K.Stoicesku Igaunijas vēstniecībā rīkoja pusdienas, kurās piedalījās ASV ārlietu ministra vietas izpildītājs Tomass Pickerings un Ārlietu ministrijas augsts ierēdnis Ronalds Asmuss.

Par valdības līdzšinējo automašīnu likteni

Jau iepriekš rakstījām par Igaunijas valdības nodomu nomainīt lepnas dienesta automašīnas pret vienkāršākām un iespējamo ierēdņu pretestību ar devīzi: “Valdības nāk un iet, bet ierēdniecība paliek.” Tagad ir sastādīts stingrs grafiks, kādā veidā šīs mašīnas ir jānomaina.

Noteiktas arī jauno mašīnu maksimālās cenas: premjerministram: 480 000 kronu, ministriem 400 000 kronu, kancleriem, Valsts kancelejas direktoram un apriņķa vecākajiem 280 000 kronu. No apriņķu vecākajiem iepriekšējais auto paliks tikai Jervas apriņķa vecākajam Arvo Sarapū, kura “Honda Accord” ietilpst valdības norādītajā cenā. Visiem pārējiem augstajiem ierēdņiem braucamie nākamā gada laikā būs jāpārdod vairāksolīšanā.

— Grūti ir prognozēt, par kādu cenu šīs mašīnas tiks pārdotas, — bildis Finansu ministrijas budžeta nodaļas vadītājs Ants Līvers. — Iespējams, ka no lietoto mašīnu izpārdošanas iegūs mazāk naudas, nekā vajadzēs jaunu iegādei.

Vairāksolīšanu rīkos katra ministrija atsevišķi sev izdevīgā laikā. Arī par jauno mašīnu iegādi lems ministrs, galvenais — ir jāiekļaujas konkrētā summā.

Ministriju ierēdņu rīcībā varētu būt auto, kas maksātu līdz 188 800 kronām. Tie pēc Valsts kancelejas ģenerāldirektora Tarmo Menni vērtējuma ir ļoti vienkārši braucamie.

Dienesta automašīnu ekspluatācijai ministriem un valsts sekretāriem atvēlēti 93000 kronu gadā, kancleriem, apriņķu vecākajiem, Valsts kancelejas ģenerāldirektoram — 74 000 kronu gadā.

Pēc premjera Marta Sīmana vārdiem, neviens auto netiek pirkts vienpersonīgai lietošanai. Katram ministram ir tiesības lemt, cik mašīnas tiek pirktas un kā šo summu izmantot, pērkot ar izpirkuma nomu.

Pēc T.Menna apgalvojuma, nākamā gada budžetā transporta izdevumi paliek šā gada līmenī un tas dos aptuveni 14 procentu ietaupījuma.

Par Igaunijas kuģniecības privatizāciju

Ilgāku laiku ritēja Igaunijas kuģniecības privatizācijas process. Beidzot izkristalizējušies divi pretendenti: “ESCO Holding” un “Arbonade”.

Igaunijas Privatizācijas padome ar balsu vairākumu izšķīrās par “ESCO Holding”, uzskatot ka šī ir lielākā privatizācija Igaunijas vēsturē, kuras rezultātā 70 procenti akciju tiks pārdoti par 700 miljoniem kronu.

Izlemt nenācās viegli. Ceļu un satiksmes ministrs Raivo Vare izteicies: ja “ESCO Holding” nepildīs privatizācijas noteikumus, īpašuma tiesības varēs pārņemt “Arbonade”. Balsojumu par labu “ESCO Holding” izšķīra vairāki faktori: ļoti būtisks piedāvājums bija 400 miljoni kronu liels maksājums valsts budžetā, tāpat arī turpmāko piecu gadu perspektīvas.

Par Igaunijas kuģniecības ģenerāldirektoru kļūs līdzšinējais akciju sabiedrības “Hanzas ceļš” ģenerāldirektors Enns Pants. Partnerfirmu jautājums joprojām ir atklāts. Būtībā šeit var piedalīties katrs, kas ir ieinteresēts Igaunijas kuģniecības attīstībā, — tā izteicies Norvēģijas kuģniecības miljonārs Feliks H.Čuds, kura firma “Čuds & Eitzens” arī ietilpst “ESCO Holding”.

Laikraksti tagad analizē Igaunijas ostu perspektīvas, uzskatot, ka Igaunijā ir vairāk postu nekā Latvijā un Lietuvā, bet Igaunijas ostām nepieciešamas lielas investīcijas, jo lielākoties tās ir bijušo zvejnieku kolhozu ostas, kuģu remonta ostas un visbeidzot kādreizējās kara ostas. Tagad tās jāpārveido para tirdzniecības ostām. Ar tirdzniecību pašlaik nodarbojas aptuveni 30 ostu, lai gan kopskaits ir daudz lielāks.

Igaunijā ir vairāki pozitīvi paraugi, kuri liecina, ka ostu saimnieki atraduši savu darbības nišu. Tā Mīdurannas osta, kas kādreiz bija slavenā Kirova zvejnieku kolhoza osta, pateicoties rekonstrukcijai, tagad uzņem kokmateriālus un citas preces. Vēlāk ostā darbību uzsāks naftas termināls, kas apkalpos naftas tankkuģus.

Stipri attīstījusies ir arī Pērnavas osta, kas tagad pievērsusies kokmateriālu un kūdras pārvadājumiem. Kundas osta, kas celta cementa pārvadāšanai, arī ir paplašinājusi darbību, pārvadājot koksni, kūdru un šķembas. Kohtla–Jerves ķīmijas firma “Nitrofert” ir ieinteresēta caur Kundas ostu pārvadāt mēslojumus, amonjaku un citas ķīmijas preces.

Tallinas tuvumā esošās dažas valsts ostas nav pratušas pārkārtoties un tagad nīkuļo (Hundipea, Mīni, Robežsardzes u.c.).

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — ar Lietuviešu

valodas institūta (Viļņa)

atbalstu — Evija Liparte;

par Igauniju — Katrīna Ducmane

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!