• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.08.1997., Nr. 202 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30287

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mājsaimniecību viedoklis: jūtamu uzlabojumu nav

Vēl šajā numurā

13.08.1997., Nr. 202

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DOKUMENTI. KOMENTĀRI. VIEDOKĻI

"Darba kārtība - 2000"

("Agenda - 2000")

Tulkojums veikts Latvijas Tulkošanas un terminoloģijas centra pārraudzībā. Tā pilns teksts "Latvijas Vēstnesī" - ar centra labvēlību un atļauju

Nobeigums. Sākums - "LV", nr. 197., 198., 199/200.

Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā

Briselē, 1997.gada 15.jūlijā

Saturā: A. IEVADS

a) Priekšvārds

Pieteikums iestāties

Eiropas Savienībā

Komisijas atzinuma konteksts

Komisijas atzinuma saturs

b) Attiecības starp

Eiropas Savienību un Latviju

Vēsturiskais un ģeopolitiskais

konteksts

Latvijas nostāja

pret Eiropas Savienību

Līgumattiecības

Pirmsiestāšanās stratēģija

Tirdznieciskās attiecības

Vispārīgs novērtējums

B. KRITĒRIJI UZŅEMŠANAI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Politiskie kritēriji

1.1 Demokrātija un likumu vara

Parlaments un likumdevējvara:

struktūra

Parlamenta funkcionēšana

Izpildvaras struktūra

Izpildvaras funkcionēšana

Tiesu vara: struktūra

Tiesu sistēmas funkcionēšana

1.2 Cilvēktiesības

un minoritāšu aizsardzība

Pilsoņu tiesības un politiskās tiesības

Ekonomiskās, sociālās

un kultūras tiesības

Minoritāšu tiesības

un minoritāšu aizsardzība

1.3 Vispārīgs novērtējums

2. Ekonomiskie kritēriji

2.1 Ekonomiskais stāvoklis

Priekšvēsture

Liberalizācijas pasākumi

Ekonomikas stabilizācija

Struktūras pārmaiņas

Finansiālais sektors

Ekonomiskās un sociālās sfēras

attīstība

2.2 Ekonomika dalības aspektā

Ievads

Funkcionējošas tirgus ekonomikas

pastāvēšana

Spēja tikt galā ar konkurences

spiedienu un tirgus spēkiem

Izredzes un prioritātes

2.3 Vispārīgs novērtējums

3. Spēja pildīt

dalībvalsts saistības

3.1 Iekšējais tirgus bez robežām

Četras brīvības

- Vispārīgā reglamentācija

- Brīvā preču kustība

- Brīva kapitāla kustība

- Brīva pakalpojumu kustība

- Brīva personu kustība

- Vispārīgs novērtējums

Konkurence

3.2 Inovācija

Informacionālā sabiedrība

Izglītība, apmācība un jaunatne

Pētniecība un tehnoloģiju izstrāde

Telekomunikācijas

Audiovizuālie līdzekļi

3.3 Ekonomika un finanses

Ekonomiskā un monetārā savienība

Nodokļi

Statistika

3.4 Nozaru politika

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Zivsaimniecība

Enerģētiskie resursi

Transports

Mazie un vidēja lieluma uzņēmumi

3.5 Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Nodarbinātība un sociālā politika

Reģionālā politika un kohēzija

3.6 Dzīves kvalitāte un vide

Vide

Patērētāju aizsardzība

3.7 Tieslietas un iekšlietas

3.8 Ārpolitika

Tirdzniecība un starptautiskās

ekonomiskās attiecības

Attīstība

Muita

Kopīgā ārpolitika un drošības

politika

3.9 Finansiālie jautājumi

Finansiālā kontrole

Budžeta problēma

4. Administratīvā spēja

piemērot pamatlikumus

4.1 Pārvaldības struktūras

4.2 Pārvaldības un tiesu kompetence

4.3 Vispārīgs novērtējums

C. KOPSAVILKUMS

UN SECINĀJUMI

Pielikumi

Parlamenta sastāvs

Vienots tirgus:

Baltās grāmatas pasākumi

Statistikas dati

Pielikumi

Parlamenta sastāvs

Pēdējo vispārējo vēlēšanu rezultāti (1995)

Politiskās partijas Vietas
Demokrātiskā partija "Saimnieks" 20
Latvijas Ceļš 17
Tautas kustība Latvijai 10
Tēvzemei un brīvībai 14
Konservatīvā partija 8
Zemnieku savienība 8
Tautas saskaņas partija 4
Vienības partija 8
Sociālistiskā partija 5
Partija "Tautai un taisnībai" 6

Vienots tirgus: Baltās grāmatas pasākumi

Šī tabula ir pamatota uz informāciju, ko Latvijas institūcijas sniegušas un apstiprinājušas kā pareizu uz 1997. gada jūnija beigām. Tā nenorāda uz to, ka Komisija piekrīt tās analīzei. Tabulā ietvertas direktīvas un noteikumi, kas citēti Baltajā grāmatā, un to kopējais skaits ir 899. Šīs ir uzskaitītas saskaņā ar kategorizāciju, kas lietota Baltajā grāmatā, un saskaņā ar aptverto politiku jomām. Tabulā norādīts pasākumu skaits, kuriem Latvijas institūcijas ir pieteikušas pieņemto likumu eksistenci, kurai ir kāda sakritības pakāpe ar attiecīgajiem Baltās grāmatas pasākumiem.

Baltās grāmatas nodaļas Direktīvas Noteikumi Kopā
Posms Posms Posms Posms
I II/III I II/III
1. Brīva kapitāla kustība Latvija 2 1 0 0 3
Baltās grāmatas pasākumu skaits 3 1 0 0 4
2. Rūpniecības preču brīva Latvija 36 8 1 0 45
kustība un drošība Baltās grāmatas pasākumu skaits 56 104 4 1 165
3. Konkurence Latvija 3 0 1 0 4
Baltās grāmatas pasākumu skaits 3 0 1 0 4
4. Sociālā politika un rīcība Latvija 3 12 0 0 15
Baltās grāmatas pasākumu skaits 12 15 0 2 29
5. Lauksaimniecība Latvija 26 13 7 0 46
Baltās grāmatas pasākumu skaits 93 46 62 2 203
6. Transports Latvija 12 6 2 4 24
Baltās grāmatas pasākumu skaits 19 15 8 13 55
7. Audiovizuālais sektors Latvija 1 0 0 0 1
Baltās grāmatas pasākumu skaits 1 0 0 0 1
8. Vide Latvija 4 0 2 0 6
Baltās grāmatas pasākumu skaits 31 7 7 0 45
9. Telekomunikācijas Latvija 5 1 0 0 6
Baltās grāmatas pasākumu skaits 9 7 0 0 16
10. Tieša aplikšana Latvija 0 0 0 0 0
ar nodokļiem Baltās grāmatas pasākumu skaits 2 2 0 0 4
11. Brīva preču kustība Latvija 0 0 0 0 0
Baltās grāmatas pasākumu skaits 0 0 0 0 0
12. Publiskais pasūtījums Latvija 5 2 0 0 7
Baltās grāmatas pasākumu skaits 5 1 0 0 6
13. Finansiālie Latvija 9 5 0 0 14
pakalpojumi Baltās grāmatas pasākumu skaits 13 8 0 0 21
14. Personas datu Latvija 0 0 0 0 0
aizsardzība Baltās grāmatas pasākumu skaits 0 2 0 0 2
15. Uzņēmumtiesības Latvija 2 3 0 0 5
Baltās grāmatas pasākumu skaits 2 3 0 1 6
16. Grāmatvedība Latvija 2 1 0 0 3
Baltās grāmatas pasākumu skaits 3 2 0 0 5
17. Civiltiesības Latvija 1 0 0 0 1
Baltās grāmatas pasākumu skaits 1 1 0 0 2
18. Profesionālās kvalifi- Latvija 2 12 0 0 14
kācijas savstarpējā Baltās grāmatas pasākumu skaits 2 16 0 0 18
atzīšana
19. Intelektuālais īpašums Latvija 4 1 0 1 6
Baltās grāmatas pasākumu skaits 5 3 0 3 11
20. Enerģētika Latvija 4 0 0 0 4
Baltās grāmatas pasākumu skaits 10 2 3 0 15
21. Muitas likumi Latvija 0 0 13 3 16
Baltās grāmatas pasākumu skaits 2 1 14 184 201
22. Netieša aplikšana Latvija 12 15 0 0 27
ar nodokļiem Baltās grāmatas pasākumu skaits 15 54 0 6 75
23. Patērētāju aizsardzība Latvija 6 0 0 0 6
Baltās grāmatas pasākumu skaits 8 3 0 0 11
Kopā Latvija 139 80 26 8 253
Baltās grāmatas pasākumu skaits 295 293 99 212 899

Statistikas dati

Ja nav citas norādes, šajā pielikumā ietvertie dati ir iegūti no Latvijas Republikas Valsts statistikas komitejas, ar kuru Eurostat un dalībvalstu statistikas biroji sadarbojas vairākus gadus Phare programmas ietvaros. Regulāra datu apkopošana un izplatīšana ir daļa no šā sadarbības procesa ar mērķi veicināt ES likumu un prakses pielietošanu statistikā. Dati atbilst informācijai, kas bija pieejama uz 1997. gada maiju. Zemāk sniegtie dati ir apkopoti pēc iespējas lietojot ES definīcijas un standartus, kas dažos gadījumos atšķiras no nacionālās prakses. Tas var dažreiz izraisīt atšķirības starp datiem, kas sniegti šeit un tiem, kas parādīti citur šajā atzinumā, kas pamatā balstīti uz atsevišķu kandidātvalstu precizētajām atbildēm uz jautājumu sarakstu, kas tām tika izsūtīta 1996. gada aprīlī. Precīza saderība ar ES statistikas standartiem un tādējādi salīdzināmība ar ES rādītājiem joprojām nevar tikt garantēta, it īpaši tai statistikai, kas nav piegādāta ar Eurostat starpniecību, bet to tieši piegādājušas iesaistītās valstis. Kur iespējams, ir dotas metodoloģiskas piezīmes, kas apraksta šajā pielikumā sniegto statistikas datu būtību un īpatnības. Dati atbilst informācijai, kas bija pieejama uz 1997. gada maiju.

Galvenie rādītāji

1990 1993 1994 1995 1996
Teritorija (tūkstošos hektāru) 6458,9 6458,9 6458,9 6458,9
Iedzīvotāju skaits (perioda beigās)(tūkstošos)
- Pavisam 2565,8 2529,5 2501,7 2479,9
- Sievietes 375,1 1357,5 1343,2 1332,2
- Vīrieši 1190,7 1172,0 1158,5 1147,7
Iedzīvotāju biezība (uz 1 km2) 41,3 38,7 38,4
Iedzīvotāju skaits pilsētās (% no kopējā
iedzīvotāju skaita) 69,2 69,0 68,9
Mirstība (uz 1000 iedzīvotājiem) 15,2 16,4 15,5 13,8
Dzimstība 10,3 9,5 8,6 7,9
Ienākumi un iekšzemes kopprodukts uz vie-
nu iedzīvotāju (Eiropas naudas vienībās)
-Vidējā mēneša darba samaksa
uz vienu strādājošo 130
-IKP uz vienu iedzīvotāju 1366
Ražošanas struktūra: KPV sadalījums pa no-
zarēm (% no kopējās pievienotās vērtības)
-lauksaimniecība 21,9 9,9
-rūpniecība 36,4 25,3
-celtniecība 9,7 7,7
-pakalpojumi 32,0 57,1


KPV sadalījums pa nozarēm 1990.g.


KPV sadalījums pa nozarēm 1995.g.

Nacionālie rādītāji

1990 1991 1992 1993 1994 1995
Iekšzemes kopprodukts (faktiskajās
cenās) (miljonos nacionālajā valūtā) 62,44 143,3 1004,6 1467,0 2042,6 2360,7
Iekšzemes kopprodukts (faktiskajās
cenās) (miljardos ekiju) 1,1 1,9 3,1 3,4
Iekšzemes kopprodukts (pēc iedzīvotāju
pirktspējas standarta uz vienu iedzīvotāju) 2867,3 3044,5 3159,4
Iekšzemes kopprodukts (% pārmaiņas
pret iepriekšējo gadu) -10,4 -34,9 -14,9 0,6 -1,6
Gala patēriņa izdevumi -23,1 -35,0 -4,9 2,0 3,7
-mājsaimniecībām un NPISH -26,0 -43,3 -7,4 3,2 3,9
-dažādu līmeņu valsts pārvaldībai -4,9 5,6 1,6 -0,9 3,1
Kopējā pamatkapitāla uzkrāšana -63,9 -28,7 -15,8 0,8 12,6
Preču un pakalpojumu eksports -32,2 14,9 -22,4 -8,4 -3,4
Preču un pakalpojumu imports (% no
iekšzemes kopprodukta) -43,9 8,0 -39,8 -0,7 -2,8
Gala patēriņa izdevumi 61,2 56,5 51,9 74,6 78,8 80,1
-mājsaimniecībām un NPISH 52,7 46,2 39,4 52,5 58,7 59,4
-dažādu līmeņu valsts pārvaldībai 8,6 10,3 12,5 22,1 20,1 20,7
Kopējā pamatkapitāla uzkrāšana 23,0 6,2 11,2 13,8 14,9 16,6
Preču un pakalpojumu eksports 47,7 35,2 79,9 73,2 46,5 47,1
Preču un pakalpojumu imports 49,0 25,5 73,1 57,0 44,4 49,1


IKP (% izmaiņas pret iepriekšējo gadu)

Galvenie ekonomiskie rādītāji

1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996
Inflācija (procentuālās pārmaiņas
pret iepriekšējo gadu) 10,5 172,2 951,2 109,2 35,9 25 17,6
Rūpniecības produkcijas apjoma
indeksi (iepriekšējais gads = 100) 67,9 90,1 96,3 101,4
Lauksaimniecības produkcijas
kopapjoma indeksi 78 80 94 90
Bezdarba līmenis (SDO metodolo-
ģija) (% no darbaspēka)
- Pavisam 18,9 18,3
- jaunāki par 25 gadiem 30,1 29
- 25 un vairāk gadus veci 17 16,6
Kopējais ārējais parāds
(miljardos USD) 0,057 0,224 0,386 0,4034 0,4088
Maksājumu bilance (miljonos USD)
- Preču eksports 800 1054 1022 1368 1502
- Preču imports -840 -1051 -1322 -1947 -2429
- Tirdzniecības saldo -40 3 -300 -579 -927
- Pakalpojumi, neto 134 329 361 474 344
- Ienākumi, neto 1 7 9 19 1
- Tekošā konta atlikums 191 417 201 -19 -495
- Kapitālu un finanšu konts
(izņemot rezerves) -75 140 410 692 325
- Rezerves aktīvi -73 -371 -103 35 -186

Inflācija: Gada vidējās procentuālās pārmaiņas pret iepriekšējo gadu - visu nozaru indekss (dati balstīti uz nacionālajiem PCI, kas nav precīzi salīdzināmi)

Bezdarba līmenis (pēc SDO metodoloģijas): - Bezdarbnieku īpatsvars darbaspēkā. Šis rādītājs ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku) ievērojot sekojošas SDO definīcijas un ieteikumus:

Darbaspēks - strādājošie un bezdarbnieki zemāk minēto SDO definīciju nozīmē.

Strādājošie - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atskaites periodā ir strādājuši vismaz vienu stundu par algu vai citu atlīdzību kā darba ņēmēji, uzņēmēji, kooperatīvu biedri vai ģimenēs strādājošie, kā arī bruņotajos spēkos dienošie un sievietes, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Bezdarbnieki - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atbilst vienlaicīgi visiem trim SDO definīcijas nosacījumiem, lai tiktu klasificēti kā bezdarbnieki: (i) nav darba, (ii) aktīvi meklē darbu un (iii) ir gatavi stāties darbā divu nedēļu laikā. Dati par 1995. un 1996. gadu attiecas uz 1995. gada novembri un 1996. novembri.

1995. gada novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 69 gadiem. 1996. gada maija un novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem. PD neaptver cilvēkus, kas ir obligātajā militārajā dienestā, kā arī tos, kas dzīvo neprivātajās mājsaimniecībās. Tiek iekļauti strādājošie, kas ir dekrēta atvaļinājumā un bērna aprūpes atvaļinājumā līdz 3 mēnešiem.

Kopējais ārējais parāds: Parāds ir ņemts no OECD Ārējo parādu statistikas.

Maksājumu bilance: Informācija iegūta no SVF datubāzes, to salīdzināšanas iespēju ar attiecīgo ES statistiku nevar garantēt, bet maksājumu bilance pamatā ir sastādīta saskaņā ar SVF standartiem. 1996. gada skaitļi ir nosacīti. Preču tirdzniecības bilance - saskaņā ar maksājumu bilances principiem. Eksports un imports ir dots f.o.b. vērtībā. Neto ienākums ietver tiešās investīcijas, portfeļinvestīcijas un citus ienākumus no investīcijām, samaksu strādājošajiem. Tekošā konta bilancē, saskaņā ar SVF 5. Rokasgrāmatas definīciju, kapitāla pārskaitījumi nav ieskaitīti. Rezerves aktīvi: tas nozīmē pārmaiņas rezerves aktīvos gada laikā; (+) apzīmē rezerves aktīvu palielinājumu, (-) samazinājumu .

Ārējā tirdzniecība

1993 1994 1995 1996
Imports un eksports (faktiskajās cenās)
(miljonos USD)
- Imports 947 1240,4 1817,4 2320
- Eksports 1000,9 988,2 1303,8 1443,2
- Tirdzniecības saldo 53,9 -252,1 -513,6 -876,6
Ārējās tirdzniecības kopapjoma indeksi
(iepriekšējais gads = 100)
- Imports
- Eksports 67,8 113,7 108
Importa struktūra pēc SITC klasifikācijas
(faktiskajās cenās) (% no importa kopapjoma)
- (0+1) pārtika un dzīvnieki, dzērieni un tabaka 5,8 9,9 9,7 11,9
- 2 nepārtikas izejvielas 1,5 1,6 2,4 2,6
- 3 minerālais kurināmais un eļļas 45,3 29 21,2 21,6
- 4 dzīvnieku un augu eļļas, u. c. 0,3 0,3 0,6 0,8
- 5 ķīmiskās vielas un saskarprodukti 7,9 11,2 12,7 12,3
- 6 apstrādājošās rūpniecības preces,
klasificētas galvenokārt pēc materiāla 10,1 12,8 17,1 17,6
- 7 mašīnas un transporta līdzekīi 19,3 22,8 25,4 22,6
- 8 dažādi ražošanas izstrādājumi 5,7 9,7 11,1 10,5
Eksporta struktūra pēc SITC klasifikācijas
(faktiskajās cenās) (% no eksporta kopapjoma)
- (0+1) pārtika un dzīvnieki, dzērieni un tabaka 13,9 12,3 15,9 16,7
- 2 nepārtikas izejvielas 8,7 17,8 23,8 20,1
- 3 minerālais kurināmais un eļļas 14 1,8 1,8 2
- 4 dzīvnieku un augu eļļas, u. c. 0,3 0,1 0,1 0,1
- 5 ķīmiskās vielas un saskarprodukti 7,2 7,9 6,9 6,7
- 6 apstrādājošās rūpniecības preces,
klasificētas galvenokārt pēc materiāla 20,4 23,9 22,9 24,4
- 7 mašīnas un transporta līdzekļi 20,8 20,4 16,3 14
- 8 dažādi ražošanas izstrādājumi 12 13,2 12,2 15,9
Ārējās tirdzniecības cenu indeksi
(iepriekšējais gads = 100)
- Imports
- Eksports 115,2 116,1 106,2

Imports un eksports (faktiskajās cenās), ārējās tirdzniecības kopapjoma indeksi un ārējās tirdzniecības struktūra pēc SITC (faktiskajās cenās): Tirdzniecības rādītājos nav iekļauts tiešais reeksports, pakalpojumu tirdzniecība un tirdzniecība ar bezmuitas zonām, kā arī licenču, zinātības (know-how) un patentu tirdzniecība. Rādītāji balstās uz īpašu tirdzniecības sistēmu, un tie tiek regulāri atjaunoti un papildināti. Muitas statistika tiek izmantota ārējās tirdzniecības rādītāju monitoringam. Eirostatistika konvertēja nacionālo valūtu ASV dolāros, piemērojot Starptautiskā Valūtas fonda gada vidējo valūtas maiņas kursu.

Ārējā tirdzniecība

1993 1994 1995 1996
Imports sadalījumā pa nozīmīgāka-
jām valstīm (faktiskajās cenās)
(% no importa kopapjoma)
1. partneris RU 28,5 RU 23,6 RU 21,7 RU 20,2
2. partneris DE 10 DE 13,5 DE 15,4 DE 13,8
3. partneris LT 9,6 FI 8,5 FI 10,4 FI 9,2
4. partneris SE 5,3 SE 6,4 SE 8 SE 7,9
5. partneris FI 4,2 LT 5,9 LT 5,5 LT 6,3
pārējie 42,4 42,1 39 42,6
Eksports sadalījumā pa nozīmīgāka-
jām valstīm (faktiskajās cenās)
(% no eksporta kopapjoma)
1. partneris RU 29,6 RU 28,1 RU 25,3 RU 22,8
2. partneris NL 8,2 DE 10,5 DE 13,6 DE 13,8
3. partneris DE 6,6 GB 9,7 SE 9,3 GB 11,1
4. partneris SE 6,5 SE 6,9 GB 9,1 LT 7,4
5. partneris UA 5,9 UA 5,9 LT 5,5 SE 6,6
pārējie 43,2 38,9 37,2 38,3
DE Vācija NL Nīderlande
FI Somija RU Krievijas Federācija
GB Lielbritānija SE Zviedrija
LT Lietuva UA Ukraina


Eksporta sadalījums pēc nozīmīgākajiem partneriem


Importa sadalījums pēc nozīmīgākajiem partneriem

Sociālie rādītāji

1991 1992 1993 1994 1995
Iedzīvotāju skaits uz 1.janvāri (tūkstošos) 2667,87 2656,96 2606,18 2565,8 2529,5
Iedzīvotāju skaita sadalījums pēc vecuma
(uz 1995. gada 1. janvāri)
(% no kopējā iedzīvotāju skaita)
0-14 gadi 20,7
15-24 gadi 13,5
25-44 gadi 28,4
45-64 gadi 24,1
65 gadi un vecāki 13,4
Dzīvi dzimuši (pavisam) 34633 31569 26759 24256
Miruši 34749 35420 39197 41757
Zīdaiņu mirstība
- Vecumā līdz 1 gadam 545 557 434 381
- Nedzīvi dzimuši 315 340 276 244
Laulības 22337 18906 14595 11572
Šķiršanās 11070 14553 10278 8416
Nekoriģētais laulību koeficients 8,39 7,18 5,64 4,5 4,4
(uz 1000 iedzīvotājiem)
Nekoriģētais šķiršanās koeficients 4,16 5,53 3,97 3,3 3,1
Dabiskais pieaugums -0,04 -1,46 -4,81 -6,8
Migrācijas saldo koeficients -4,05 -17,6 -10,7 -7,38
Iedzīvotāju kopskaita pieauguma koeficients -4,1 -19,1 -15,5 -14,25
Summārais dzimstības koeficients 1,86 1,73 1,51 1,39
Zīdaiņu mirstība 15,74 17,64 15,9 15,5 18,5
Prenatālā mirstība 9,01 10,66 10,21 9,96
Paredzamais mūža ilgums (jaundzimušajiem)
- Vīrieši 60,8
- Sievietes 73,1
Paredzamais mūža ilgums (65 gadus veciem)
- Vīrieši 11,7
- Sievietes 15,8

Darbaspēka tirgus

1993 1994 1995 1996
Ekonomiskās aktivitātes koeficients (SDO metodoloģija)
(% no iedzīvotāju skaita vecumā no 15 gadiem) 67,6 59,8
Vidējā nodarbinātība (tūkstošos) 792,1 694,9 687,3 693,1
Bezdarba līmenis (SDO metodoloģija)
(% no darbaspēka)
- Pavisam 18,9 18,3
- jaunāki par 25 gadiem 30,1 29
- 25 un vairāk gadus veci 17 16,6
Reģistrētais bezdarbs (perioda beigās)
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 5,8 6,5 6,6 7,2
1993 1994 1995 1996
Vidējie apmaksātās nodarbinātības indeksi pēc
NACE kategorijām (iepriekšējais gads = 100)
- Lauksaimniecība, medniecība,
mežsaimniecība un zvejniecība 62,7 53,7 81,8 82,4
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 74 100,9 90,7 101,1
- Apstrādes rūpniecība 71,5 84,3 93,8 99,1
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale 115 111,7 102,1 105,5
- Celtniecība 63 88,6 95,9 92,9
- Transports, noliktavas un sakari 86,2 92,7 96,1 100,4
Mēneša darba samaksas indeksi
- reālie 105 112 99,6 93,8
- nominālie 219,7 152,2 124,5 110,3

Ekonomiskās aktivitātes koeficients (SDO metodoloģija) - darbaspēka īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecumā no 15 gadiem. Šis koeficients ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku), ievērojot sekojošas SDO definīcijas un ieteikumus:

Darbaspēks - strādājošie un bezdarbnieki zemāk minēto SDO definīciju nozīmē.

Strādājošie - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atskaites periodā ir strādājuši vismaz vienu stundu par algu vai citu atlīdzību kā darba ņēmēji, uzņēmēji, kooperatīvu biedri vai ģimenēs strādājošie, kā arī bruņotajos spēkos dienošie un sievietes, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Bezdarbnieki - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atbilst vienlaicīgi visiem trim SDO definīcijas nosacījumiem, lai tiktu klasificēti kā bezdarbnieki: (i) nav darba, (ii) aktīvi meklē darbu and (iii) ir gatavi stāties darbā divu nedēļu laikā.

Dati par 1995. un 1996. gadu attiecas uz 1995. gada novembri un 1996. novembri.

Bezdarba līmenis (pēc SDO metodoloģijas): - Bezdarbnieku īpatsvars darbaspēkā. Šis rādītājs ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku) ievērojot SDO definīcijas un ieteikumus (sk. augstākminētās SDO definīcijas).

1995. gada novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 69 gadiem. 1996. gada maija un novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem. PD neaptver cilvēkus, kas ir obligātajā militārajā dienestā, kā arī tos, kas dzīvo neprivātajās mājsaimniecībās. Tiek iekļauti strādājošie, kas ir dekrēta atvaļinājumā un bērna aprūpes atvaļinājumā līdz 3 mēnešiem.

Vidējā nodarbinātība un vidējie apmaksātās nodarbinātības indeksi pēc NACE kategorijām: Uzņēmējdarbības sfēras rādītāji aptver visu veidu īpašuma formu uzņēmumus un citas organizācijas. Šie rādītāji aptver visas budžeta iestādes. Nav ietverti obligātajā militārajā dienestā esošie un strādājošie, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Reģistrētais bezdarbs (perioda beigās): Reģistrētais bezdarbs procentos - reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars civilo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, balstīts uz Pārskatu par darbaspēku (PD). Reģistrētā bezdarba rādītāji balstīti uz ikmēneša informāciju no Valsts nodarbinātības dienesta.

Mēneša darba samaksas indeksi: Uzņēmējdarbības sfēras rādītāji aptver visu veidu īpašuma formu uzņēmumus un citas organizācijas. Šie rādītāji aptver visas budžeta iestādes. Nav ietverti obligātajā militārajā dienestā esošie un strādājošie, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā. Reālās mēneša darba samaksas indeksa rādītāji ir aprēķināti, dalot kopējās nominālās darba samaksas indeksa rādītājus ar patēriņa cenu indeksa rādītājiem.

Valsts finanses

1990 1991 1992 1993 1994 1995
Valsts budžets (miljonos nacionālajā valūtā)
-Konsolidētie valsts budžeta ieņēmumi 523,62 686,5
-Dotācijas 2,66
-Konsolidētie valsts budžeta izdevumi 564,17 756,39
-Konsolidētie valsts kopbudžeta izdevumi 742,33 975,51
-Konsolidētais valsts budžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo] -37,89 -69,89
-Valsts kopbudžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo] -92,83 -121,37
Valsts budžets (% no iekšzemes kopprodukta)
-Konsolidētie valsts budžeta izdevumi 27,6 32,0
-Konsolidētie valsts kopbudžeta izdevumi 36,3 41,3
-Konsolidētais valsts budžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo] -1,9 -3,0
-Valsts kopbudžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo] -4,5 -5,1

Valsts budžets: Šie rādītāji attiecas uz centrālās valdības budžetu un visu pārvaldības līmeņu kopbudžetu, kas publicēti SVF Government Finance Statistics Yearbook (1996) (GFSY); ir ietverta arī valsts prezentācija GFSY .

Tā kā GFSY nesniedz statistiku par valsts kopbudžetu, bet gan katram pārvaldības līmenim atsevišķi, konsolidētie rādītāji, kas šeit atspoguļoti, ir ņemti no centrālās valdības un pašvaldību datiem un koriģēti saskaņā ar noteiktajiem starpvaldību pārskaitījumiem.

Lai gan statistika aptver valdības un pašvaldību rādītājus, kas publicēti GFSY , sniegtie dati var nebūt pilnīgi, ja dati par kādām centrālās valdības vai pašvaldību vienībām nav tajā ietverti. Datu precizitātes līmeni var noteikt, salīdzinot GFSY sniegtās piezīmes par datu precizitāti par atsevišķām valstīm ar pievienoto centrālās valdības un pašvaldību vienību sarakstu.

Jāatzīmē, ka šeit izmantotais deficīts / pārpalikums ir vienāds ar ieņēmumiem plus dotācijas mīnus izdevumi, un neņem vērā starpību starp aizdevumiem un atpakaļmaksājumiem (sk. zemāk).

Starpvaldību pārskaitījumu izlīdzināšana, kas veikta pievienotajās tabulās, aprobežojas ar tekošajiem un kapitāla pārskaitījumiem, kas ietver noteiktās [zināmās] dotācijas un tekošās un kapitāla subsīdijas starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Cita veida darījumi, kas notiek starp pārvaldības līmeņiem, tādi kā nodokļu un strādājošo sociālās apdrošināšanas maksājumi, un abpusēja preču un pakalpojumu iegāde, kas parasti netiek klasificēti kā starpvaldību pārskaitījumi, nav izslēgti konsolidācijas procesā. Un visbeidzot, nav skaidrs, vai informācijas trūkums par tekošajiem un kapitāla pārskaitījumiem nozīmē to, ka pārskaitījumi nav notikuši, vai to, ka par tiem trūkst informācijas; visos gadījumos, kad trūka informācijas par pārskaitījumiem, tika uzskatīts, ka pārskaitījumi nav notikuši.

a. Valdības izdevumi sastāv no visu pārvaldības līmeņu naudas izdevumiem par tekošām un kapitāla precēm un pakalpojumiem, procentu maksājumiem un tekošiem un kapitāla pārskaitījumiem, bet neietver darījumus natūrā.

b. Deficīts / pārpalikums vienāds ar naudas ieņēmumiem plus naudas dotācijas mīnus naudas izdevumi. Šis deficīta / pārpalikuma rādītājs atšķiras no GFS lietotā, kas vienāds ar naudas ieņēmumiem plus naudas dotācijas mīnus naudas izdevumi, mīnus neto aizdevumi. Neto aizdevumu izslēgšana (kuri, pēc GFS metodoloģijas, sastāv no operācijām ar finanšu aktīviem un saistībām, ko veic īpašu politikas mērķu dēļ, nevis likviditātes dēļ) šeit sniegtos deficīta / pārpalikuma rādītājus tuvina nacionālo rādītāju koncepcijai par tīrajiem aizņēmumiem / tīrajiem aizdevumiem. Bez tam, minētās izslēgšanas rezultātā ieņēmumi no privatizācijas (pēc GFS metodoloģijas klasificēti kā atpakaļmaksājumi) nav ietverti, nosakot deficītu / pārpalikumu, kas sniegts pievienotajās tabulās (un tāpēc tie nesamazina deficītu).

Finansiālais sektors

1991 1992 1993 1994 1995 1996
Naudas kopums
(miljardos (109) ASV dolāru)
- M1 naudas kopums 0,35 0,62 0,62 0,73
- Kvazinauda 0,43 0,63 0,35 0,40
Kopējās rezerves (izņemot zeltu, perioda
beigās) (miljonos (106) ASV dolāru) 431,55 545,18 505,7 654,06
Vidējās īstermiņa procentu likmes (% gadā)
- aizdevumu procenti 86,36 55,86 34,56 25,78
- depozītprocenti 34,78 31,68 14,79 11,71
Oficiālā diskonta likme (perioda beigās) 27 25 24 9,5
USD maiņas kurss (1 USD = ...LVL)
Perioda vidējais 0,736 0,675 0,56 0,528 0,551
Perioda beigās 0,835 0,595 0,548 0,537 0,556
Ekiju maiņas kurss (1 ECU = ...LVL)
Perioda vidējais 0,955 0,790 0,666 0,691 0,706
Perioda beigās 1,011 0,664 0,674 0,706 0,697

Naudas kopums (perioda beigās): Nauda (M1) Sastāv no pieprasījuma depozītiem un naudas ārpus bankām. Kvazinauda Sastāv no termiņnoguldījumiem, krājnoguldījumiem un depozītiem ārzemju valūtā. Eirostatistika konvertēja nacionālo valūtu ASV dolāros, piemērojot Starptautiskā Valūtas fonda noteikto valūtas maiņas kursu perioda beigās.

Vidējās īstermiņa procentu likmes: Dati ņemti no SVF ikmēneša Starptautiskās finanšu statistikas (SFS). Vidējās īstermiņa aizdevumu un depozīta likmes ir perioda vidējie rādītāji. Aizdevuma likmes parasti ir vidējās procentu likmes, ko par aizdevumiem ņēmušas informāciju sniedzošās bankas. Depozīta likmes ir vidējās pieprasījuma un termiņdepozītu likmes vai vidējās termiņdepozītu likmes. Šīs likmes nevar precīzi salīdzināt starp valstīm, jo informāciju sniedzošo banku sniegtās vērtības un svēršanas sistēmas ir atšķirīgas.

Kopējās rezerves (izņemot zeltu, perioda beigās): Statistika par oficiālajām ārzemju valūtas rezervēm ir ņemta no SVF ikmēneša Starptautiskās finanšu statistikas (SFS). Kopējās rezerves (izņemot zeltu) ir definētas kā centrālās bankas ārzemju valūtas krājumi un citi (kopējie) aizdevumi ārvalstniekiem; šī definīcija izslēdz ārzemju valūtas aizdevumus pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar definīciju oficiālās ārzemju valūtas rezerves tiek aprēķinātas pēc tirgus maiņas kursa un cenām, kas ir spēkā attiecīgā perioda beigās. Kopējās rezerves (izņemot zeltu), kas ir publicētas SFS, var atšķirties no skaitļiem, ko publicē valsts varas institūcijas. Iespējamās atšķirības var būt tādu faktoru dēļ kā rezervju stāvokļa novērtējums Fondā, kā arī atšķirīgs nekonvertējamās valūtas aizdevumu traktējums.

USD maiņas kurss: Starptautiskā Valūtas fonda maiņas kurss, kas publicēts: "Statistiques Financieres Internationalesī.

Inflācija (pārmaiņas 12 mēnešos)

Katra mēneša PCI procentuālās pārmaiņas, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi

iepriekšējā gadā (t/t-12)

Janv. Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sep. Okt. Nov. Dec.
1993 112,0 79,1 63,4 35,5 31,7 34,8
1994 34,3 35,0 34,2 37,2 38,1 37,7 38,1 43,1 41,7 38,2 29,5 26,2
1995 26,0 25,6 26,6 25,7 27,2 26,5 25,3 22,8 23,6 24,1 23,9 23,2
1996 23,2 21,4 20,2 18,6 17,4 17,6 17,7 17,4 16,1 15,7 14,4 13,2


Inflācija (PCI % izmaiņas)

Inflācija (pārmaiņas 12 mēnešos): Inflācijas indeksi (pārmaiņas 12 mēnešos) ir PCI procentuālās pārmaiņas katru mēnesi, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā. Inflācijas indeksi balstās uz nacionālajiem PCI, kas nav precīzi salīdzināmi starp kandidātvalstīm, nedz arī ar tiem, kas balstās uz ES HICPs (atšķirīgas metodes, koncepcijas un prakse, aprēķinot PCI).

Rūpniecība

1993 1994 1995 1996
IKP struktūra pa darbības veidiem (NACE,
faktiskajās cenās) (% no iekšzemes kopprodukta)
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 0,2 0,2 0,2 0,2
- Apstrādes rūpniecība 23,1 19,9 22,4 22
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale 7,5 5,2 5,5 5,6
Rūpnieciskās ražošanas apjoma indeksi pēc
NACE klasifikācijas (iepriekšējais gads = 100)
- Pavisam 67,9 90,1 96,3 101,4
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 67,1 122,5 83,2 153,6
- Apstrādes rūpniecība 65,1 88 95,5 100,8
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale 80,2 98 99,8 102,2

Rūpnieciskās ražošanas apjoma indeksi pēc NACE klasifikācijas: Rūpnieciskā ražošana ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, apstrādes rūpniecību un elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošanu un sadali (pēc NACE klasifikācijas sektori C, D, E).

Infrastruktūra

1985 1990 1995 1996
Dzelzceļa tīkls (km uz 1000 km2) 36,9 37,1 37,4 37,4
Autoceļu garums (kilometros)
Iedzīvotāju skaits uz vienu vieglo automašīnu
(iedzīvotāji) 12 9 8 7

Lauksaimniecība

1992 1993 1994 1995 1996
Zemes platība un tās izmantošana
(1000 hektāru)
- pavisam 6458,9 6458,9 6458,9 6458,9
- lauksaimnieciskā zeme 2567,8 2541,6 2537,8 2540,3 2541,2
- meži 2829,7 2839,2 2869,7 2881,2
- aramzeme 1689,1 1691,9 1710,5 1710,1 1712,6
- pļavas un ganības 843,4 825,1 803,4 800,5 798,1
Lauksaimnieciskā zeme pēc tās juridiskā
statusa (% no lauksaimnieciskās zemes)
- valsts uzņēmumu 2,6 2 1,9 1,3
- kooperatīvu 64,6 30,8 16,9 11,4
- pārējā 32,8 67,2 81,2 87,3
1992 1993 1994 1995 1996
Daļa no IKP (% no iekšzemes kopprodukta)
-Lauksaimniecība, medniecība, mežsaim-
niecība un zvejniecība (NACE A+B) 11,8 9,5 9,9
Lauksaimniecības produkcijas kopapjoma
indeksi (iepriekšējais gads = 100) 78 80 94 90
Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras
pēc to platības (1000 hektāru)
- Graudaugi 696,7 693,6 486,3 408,4 446,2
- no tiem: kvieši 128,6 169,1 94,6 109,6 149,2
- Kartupeļi 97 88 80 75 79
- Cukurbietes 25 12 12 10 10
- Lopbarības bietes 37 30 26 20 17
Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras
pēc to ražības (100 kg/ha)
- Graudaugi 16,4 17,7 18,4 16,9 21,5
- no tiem: kvieši 25,9 20,0 21,1 22,2 24,0
- Kartupeļi 120,5 145,0 130,0 114,7 137,5
- Cukurbietes 186,5 246,3 190,2 263,2 257,8
- Lopbarības bietes 247,0 290,2 262,2 218,5 230,7
1992 1993 1994 1995 1996
Dzīvnieku pārdošana vai nodošana
kaušanai (1000 tonnu dzīvmasā)
- cūkas
- liellopi
- mājputni
Lopkopības intensitāte (perioda beigās)(skaits
uz 1000 ha lauksaimnieciskās zemes)
- liellopi 267 217 211 200
- no tiem: govis 138 123 115 109
- aitas 45 34 28 22 (skaits uz 1000 ha aramzemes)
- cūkas 285,4 292,3 323,8 268,6

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!