DOKUMENTI. KOMENTĀRI. VIEDOKĻI

"Darba kārtība - 2000"

("Agenda - 2000")

Tulkojums veikts Latvijas Tulkošanas un terminoloģijas centra pārraudzībā. Tā pilns teksts "Latvijas Vēstnesī" - ar centra labvēlību un atļauju

Nobeigums. Sākums - "LV", nr. 197., 198., 199/200.

Eiropas Komisijas atzinums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā

Briselē, 1997.gada 15.jūlijā

Saturā: A. IEVADS

a) Priekšvārds

Pieteikums iestāties

Eiropas Savienībā

Komisijas atzinuma konteksts

Komisijas atzinuma saturs

b) Attiecības starp

Eiropas Savienību un Latviju

Vēsturiskais un ģeopolitiskais

konteksts

Latvijas nostāja

pret Eiropas Savienību

Līgumattiecības

Pirmsiestāšanās stratēģija

Tirdznieciskās attiecības

Vispārīgs novērtējums

B. KRITĒRIJI UZŅEMŠANAI

EIROPAS SAVIENĪBĀ

1. Politiskie kritēriji

1.1 Demokrātija un likumu vara

Parlaments un likumdevējvara:

struktūra

Parlamenta funkcionēšana

Izpildvaras struktūra

Izpildvaras funkcionēšana

Tiesu vara: struktūra

Tiesu sistēmas funkcionēšana

1.2 Cilvēktiesības

un minoritāšu aizsardzība

Pilsoņu tiesības un politiskās tiesības

Ekonomiskās, sociālās

un kultūras tiesības

Minoritāšu tiesības

un minoritāšu aizsardzība

1.3 Vispārīgs novērtējums

2. Ekonomiskie kritēriji

2.1 Ekonomiskais stāvoklis

Priekšvēsture

Liberalizācijas pasākumi

Ekonomikas stabilizācija

Struktūras pārmaiņas

Finansiālais sektors

Ekonomiskās un sociālās sfēras

attīstība

2.2 Ekonomika dalības aspektā

Ievads

Funkcionējošas tirgus ekonomikas

pastāvēšana

Spēja tikt galā ar konkurences

spiedienu un tirgus spēkiem

Izredzes un prioritātes

2.3 Vispārīgs novērtējums

3. Spēja pildīt

dalībvalsts saistības

3.1 Iekšējais tirgus bez robežām

Četras brīvības

- Vispārīgā reglamentācija

- Brīvā preču kustība

- Brīva kapitāla kustība

- Brīva pakalpojumu kustība

- Brīva personu kustība

- Vispārīgs novērtējums

Konkurence

3.2 Inovācija

Informacionālā sabiedrība

Izglītība, apmācība un jaunatne

Pētniecība un tehnoloģiju izstrāde

Telekomunikācijas

Audiovizuālie līdzekļi

3.3 Ekonomika un finanses

Ekonomiskā un monetārā savienība

Nodokļi

Statistika

3.4 Nozaru politika

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Zivsaimniecība

Enerģētiskie resursi

Transports

Mazie un vidēja lieluma uzņēmumi

3.5 Ekonomiskā un sociālā kohēzija

Nodarbinātība un sociālā politika

Reģionālā politika un kohēzija

3.6 Dzīves kvalitāte un vide

Vide

Patērētāju aizsardzība

3.7 Tieslietas un iekšlietas

3.8 Ārpolitika

Tirdzniecība un starptautiskās

ekonomiskās attiecības

Attīstība

Muita

Kopīgā ārpolitika un drošības

politika

3.9 Finansiālie jautājumi

Finansiālā kontrole

Budžeta problēma

4. Administratīvā spēja

piemērot pamatlikumus

4.1 Pārvaldības struktūras

4.2 Pārvaldības un tiesu kompetence

4.3 Vispārīgs novērtējums

C. KOPSAVILKUMS

UN SECINĀJUMI

Pielikumi

Parlamenta sastāvs

Vienots tirgus:

Baltās grāmatas pasākumi

Statistikas dati

Pielikumi

Parlamenta sastāvs

Pēdējo vispārējo vēlēšanu rezultāti (1995)

Politiskās partijas	Vietas
Demokrātiskā partija "Saimnieks"	20
Latvijas Ceļš	17
Tautas kustība Latvijai	10
Tēvzemei un brīvībai	14
Konservatīvā partija	8
Zemnieku savienība	8
Tautas saskaņas partija	4
Vienības partija	8
Sociālistiskā partija	5
Partija "Tautai un taisnībai"	6

Vienots tirgus: Baltās grāmatas pasākumi

Šī tabula ir pamatota uz informāciju, ko Latvijas institūcijas sniegušas un apstiprinājušas kā pareizu uz 1997. gada jūnija beigām. Tā nenorāda uz to, ka Komisija piekrīt tās analīzei. Tabulā ietvertas direktīvas un noteikumi, kas citēti Baltajā grāmatā, un to kopējais skaits ir 899. Šīs ir uzskaitītas saskaņā ar kategorizāciju, kas lietota Baltajā grāmatā, un saskaņā ar aptverto politiku jomām. Tabulā norādīts pasākumu skaits, kuriem Latvijas institūcijas ir pieteikušas pieņemto likumu eksistenci, kurai ir kāda sakritības pakāpe ar attiecīgajiem Baltās grāmatas pasākumiem.

Baltās grāmatas nodaļas		Direktīvas		Noteikumi		Kopā
		Posms	Posms	Posms	Posms
		I	II/III	I	II/III
1. Brīva kapitāla kustība	Latvija	2	1	0	0	3
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	3	1	0	0	4
2. Rūpniecības preču brīva	Latvija	36	8	1	0	45
kustība un drošība	Baltās grāmatas pasākumu skaits	56	104	4	1	165
3. Konkurence	Latvija	3	0	1	0	4
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	3	0	1	0	4
4. Sociālā politika un rīcība	Latvija	3	12	0	0	15
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	12	15	0	2	29
5. Lauksaimniecība	Latvija	26	13	7	0	46
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	93	46	62	2	203
6. Transports	Latvija	12	6	2	4	24
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	19	15	8	13	55
7. Audiovizuālais sektors	Latvija	1	0	0	0	1
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	1	0	0	0	1
8. Vide	Latvija	4	0	2	0	6
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	31	7	7	0	45
9. Telekomunikācijas	Latvija	5	1	0	0	6
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	9	7	0	0	16
10. Tieša aplikšana	Latvija	0	0	0	0	0
ar nodokļiem	Baltās grāmatas pasākumu skaits	2	2	0	0	4
11. Brīva preču kustība	Latvija	0	0	0	0	0
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	0	0	0	0	0
12. Publiskais pasūtījums	Latvija	5	2	0	0	7
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	5	1	0	0	6
13. Finansiālie	Latvija	9	5	0	0	14
pakalpojumi	Baltās grāmatas pasākumu skaits	13	8	0	0	21
14. Personas datu	Latvija	0	0	0	0	0
aizsardzība	Baltās grāmatas pasākumu skaits	0	2	0	0	2
15. Uzņēmumtiesības	Latvija	2	3	0	0	5
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	2	3	0	1	6
16. Grāmatvedība	Latvija	2	1	0	0	3
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	3	2	0	0	5
17. Civiltiesības	Latvija	1	0	0	0	1
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	1	1	0	0	2
18. Profesionālās kvalifi-	Latvija	2	12	0	0	14
kācijas savstarpējā	Baltās grāmatas pasākumu skaits	2	16	0	0	18
atzīšana
19. Intelektuālais īpašums	Latvija	4	1	0	1	6
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	5	3	0	3	11
20. Enerģētika	Latvija	4	0	0	0	4
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	10	2	3	0	15
21. Muitas likumi	Latvija	0	0	13	3	16
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	2	1	14	184	201
22. Netieša aplikšana	Latvija	12	15	0	0	27
ar nodokļiem	Baltās grāmatas pasākumu skaits	15	54	0	6	75
23. Patērētāju aizsardzība	Latvija	6	0	0	0	6
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	8	3	0	0	11
Kopā	Latvija	139	80	26	8	253
	Baltās grāmatas pasākumu skaits	295	293	99	212	899

Statistikas dati

Ja nav citas norādes, šajā pielikumā ietvertie dati ir iegūti no Latvijas Republikas Valsts statistikas komitejas, ar kuru Eurostat un dalībvalstu statistikas biroji sadarbojas vairākus gadus Phare programmas ietvaros. Regulāra datu apkopošana un izplatīšana ir daļa no šā sadarbības procesa ar mērķi veicināt ES likumu un prakses pielietošanu statistikā. Dati atbilst informācijai, kas bija pieejama uz 1997. gada maiju. Zemāk sniegtie dati ir apkopoti pēc iespējas lietojot ES definīcijas un standartus, kas dažos gadījumos atšķiras no nacionālās prakses. Tas var dažreiz izraisīt atšķirības starp datiem, kas sniegti šeit un tiem, kas parādīti citur šajā atzinumā, kas pamatā balstīti uz atsevišķu kandidātvalstu precizētajām atbildēm uz jautājumu sarakstu, kas tām tika izsūtīta 1996. gada aprīlī. Precīza saderība ar ES statistikas standartiem un tādējādi salīdzināmība ar ES rādītājiem joprojām nevar tikt garantēta, it īpaši tai statistikai, kas nav piegādāta ar Eurostat starpniecību, bet to tieši piegādājušas iesaistītās valstis. Kur iespējams, ir dotas metodoloģiskas piezīmes, kas apraksta šajā pielikumā sniegto statistikas datu būtību un īpatnības. Dati atbilst informācijai, kas bija pieejama uz 1997. gada maiju.

Galvenie rādītāji

	1990	1993	1994	1995	1996
Teritorija (tūkstošos hektāru)		6458,9	6458,9	6458,9	6458,9
Iedzīvotāju skaits (perioda beigās)(tūkstošos)
- Pavisam		2565,8	2529,5	2501,7	2479,9
- Sievietes		375,1	1357,5	1343,2	1332,2
- Vīrieši		1190,7	1172,0	1158,5	1147,7
Iedzīvotāju biezība (uz 1 km2)	41,3			38,7	38,4
Iedzīvotāju skaits pilsētās (% no kopējā
iedzīvotāju skaita)	69,2			69,0	68,9
Mirstība (uz 1000 iedzīvotājiem)	15,2	16,4	15,5	13,8
Dzimstība	10,3	9,5	8,6	7,9
Ienākumi un iekšzemes kopprodukts uz vie-
nu iedzīvotāju (Eiropas naudas vienībās)
-Vidējā mēneša darba samaksa
uz vienu strādājošo				130
-IKP uz vienu iedzīvotāju				1366
Ražošanas struktūra: KPV sadalījums pa no-
zarēm (% no kopējās pievienotās vērtības)
-lauksaimniecība	21,9			9,9
-rūpniecība	36,4			25,3
-celtniecība	9,7			7,7
-pakalpojumi	32,0			57,1

KPV sadalījums pa nozarēm 1990.g.

KPV sadalījums pa nozarēm 1995.g.

Nacionālie rādītāji

	1990	1991	1992	1993	1994	1995
Iekšzemes kopprodukts (faktiskajās
cenās) (miljonos nacionālajā valūtā)	62,44	143,3	1004,6	1467,0	2042,6	2360,7
Iekšzemes kopprodukts (faktiskajās
cenās) (miljardos ekiju)			1,1	1,9	3,1	3,4
Iekšzemes kopprodukts (pēc iedzīvotāju
pirktspējas standarta uz vienu iedzīvotāju)				2867,3	3044,5	3159,4
Iekšzemes kopprodukts (% pārmaiņas
pret iepriekšējo gadu)		-10,4	-34,9	-14,9	0,6	-1,6
Gala patēriņa izdevumi		-23,1	-35,0	-4,9	2,0	3,7
-mājsaimniecībām un NPISH		-26,0	-43,3	-7,4	3,2	3,9
-dažādu līmeņu valsts pārvaldībai		-4,9	5,6	1,6	-0,9	3,1
Kopējā pamatkapitāla uzkrāšana		-63,9	-28,7	-15,8	0,8	12,6
Preču un pakalpojumu eksports		-32,2	14,9	-22,4	-8,4	-3,4
Preču un pakalpojumu imports (% no
iekšzemes kopprodukta)		-43,9	8,0	-39,8	-0,7	-2,8
Gala patēriņa izdevumi	61,2	56,5	51,9	74,6	78,8	80,1
-mājsaimniecībām un NPISH	52,7	46,2	39,4	52,5	58,7	59,4
-dažādu līmeņu valsts pārvaldībai	8,6	10,3	12,5	22,1	20,1	20,7
Kopējā pamatkapitāla uzkrāšana	23,0	6,2	11,2	13,8	14,9	16,6
Preču un pakalpojumu eksports	47,7	35,2	79,9	73,2	46,5	47,1
Preču un pakalpojumu imports	49,0	25,5	73,1	57,0	44,4	49,1

IKP (% izmaiņas pret iepriekšējo gadu)

Galvenie ekonomiskie rādītāji

	1990	1991	1992	1993	1994	1995	1996
Inflācija (procentuālās pārmaiņas
pret iepriekšējo gadu)	10,5	172,2	951,2	109,2	35,9	25	17,6
Rūpniecības produkcijas apjoma
indeksi (iepriekšējais gads = 100)				67,9	90,1	96,3	101,4
Lauksaimniecības produkcijas
kopapjoma indeksi				78	80	94	90
Bezdarba līmenis (SDO metodolo-
ģija) (% no darbaspēka)
- Pavisam					18,9	18,3
- jaunāki par 25 gadiem					30,1	29
- 25 un vairāk gadus veci					17	16,6
Kopējais ārējais parāds
(miljardos USD)			0,057	0,224	0,386	0,4034	0,4088
Maksājumu bilance (miljonos USD)
- Preču eksports			800	1054	1022	1368	1502
- Preču imports			-840	-1051	-1322	-1947	-2429
- Tirdzniecības saldo			-40	3	-300	-579	-927
- Pakalpojumi, neto			134	329	361	474	344
- Ienākumi, neto			1	7	9	19	1
- Tekošā konta atlikums			191	417	201	-19	-495
- Kapitālu un finanšu konts
(izņemot rezerves)			-75	140	410	692	325
- Rezerves aktīvi			-73	-371	-103	35	-186

Inflācija: Gada vidējās procentuālās pārmaiņas pret iepriekšējo gadu - visu nozaru indekss (dati balstīti uz nacionālajiem PCI, kas nav precīzi salīdzināmi)

Bezdarba līmenis (pēc SDO metodoloģijas): - Bezdarbnieku īpatsvars darbaspēkā. Šis rādītājs ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku) ievērojot sekojošas SDO definīcijas un ieteikumus:

Darbaspēks - strādājošie un bezdarbnieki zemāk minēto SDO definīciju nozīmē.

Strādājošie - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atskaites periodā ir strādājuši vismaz vienu stundu par algu vai citu atlīdzību kā darba ņēmēji, uzņēmēji, kooperatīvu biedri vai ģimenēs strādājošie, kā arī bruņotajos spēkos dienošie un sievietes, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Bezdarbnieki - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atbilst vienlaicīgi visiem trim SDO definīcijas nosacījumiem, lai tiktu klasificēti kā bezdarbnieki: (i) nav darba, (ii) aktīvi meklē darbu un (iii) ir gatavi stāties darbā divu nedēļu laikā. Dati par 1995. un 1996. gadu attiecas uz 1995. gada novembri un 1996. novembri.

1995. gada novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 69 gadiem. 1996. gada maija un novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem. PD neaptver cilvēkus, kas ir obligātajā militārajā dienestā, kā arī tos, kas dzīvo neprivātajās mājsaimniecībās. Tiek iekļauti strādājošie, kas ir dekrēta atvaļinājumā un bērna aprūpes atvaļinājumā līdz 3 mēnešiem.

Kopējais ārējais parāds: Parāds ir ņemts no OECD Ārējo parādu statistikas.

Maksājumu bilance: Informācija iegūta no SVF datubāzes, to salīdzināšanas iespēju ar attiecīgo ES statistiku nevar garantēt, bet maksājumu bilance pamatā ir sastādīta saskaņā ar SVF standartiem. 1996. gada skaitļi ir nosacīti. Preču tirdzniecības bilance - saskaņā ar maksājumu bilances principiem. Eksports un imports ir dots f.o.b. vērtībā. Neto ienākums ietver tiešās investīcijas, portfeļinvestīcijas un citus ienākumus no investīcijām, samaksu strādājošajiem. Tekošā konta bilancē, saskaņā ar SVF 5. Rokasgrāmatas definīciju, kapitāla pārskaitījumi nav ieskaitīti. Rezerves aktīvi: tas nozīmē pārmaiņas rezerves aktīvos gada laikā; (+) apzīmē rezerves aktīvu palielinājumu, (-) samazinājumu .

Ārējā tirdzniecība

	1993	1994	1995	1996
Imports un eksports (faktiskajās cenās)
(miljonos USD)
- Imports	947	1240,4	1817,4	2320
- Eksports	1000,9	988,2	1303,8	1443,2
- Tirdzniecības saldo	53,9	-252,1	-513,6	-876,6
Ārējās tirdzniecības kopapjoma indeksi
(iepriekšējais gads = 100)
- Imports
- Eksports		67,8	113,7	108
Importa struktūra pēc SITC klasifikācijas
(faktiskajās cenās) (% no importa kopapjoma)
- (0+1) pārtika un dzīvnieki, dzērieni un tabaka	5,8	9,9	9,7	11,9
- 2 nepārtikas izejvielas	1,5	1,6	2,4	2,6
- 3 minerālais kurināmais un eļļas	45,3	29	21,2	21,6
- 4 dzīvnieku un augu eļļas, u. c.	0,3	0,3	0,6	0,8
- 5 ķīmiskās vielas un saskarprodukti	7,9	11,2	12,7	12,3
- 6 apstrādājošās rūpniecības preces,
klasificētas galvenokārt pēc materiāla	10,1	12,8	17,1	17,6
- 7 mašīnas un transporta līdzekīi	19,3	22,8	25,4	22,6
- 8 dažādi ražošanas izstrādājumi	5,7	9,7	11,1	10,5
Eksporta struktūra pēc SITC klasifikācijas
(faktiskajās cenās) (% no eksporta kopapjoma)
- (0+1) pārtika un dzīvnieki, dzērieni un tabaka	13,9	12,3	15,9	16,7
- 2 nepārtikas izejvielas	8,7	17,8	23,8	20,1
- 3 minerālais kurināmais un eļļas	14	1,8	1,8	2
- 4 dzīvnieku un augu eļļas, u. c.	0,3	0,1	0,1	0,1
- 5 ķīmiskās vielas un saskarprodukti	7,2	7,9	6,9	6,7
- 6 apstrādājošās rūpniecības preces,
klasificētas galvenokārt pēc materiāla	20,4	23,9	22,9	24,4
- 7 mašīnas un transporta līdzekļi	20,8	20,4	16,3	14
- 8 dažādi ražošanas izstrādājumi	12	13,2	12,2	15,9
Ārējās tirdzniecības cenu indeksi
(iepriekšējais gads = 100)
- Imports
- Eksports		115,2	116,1	106,2

Imports un eksports (faktiskajās cenās), ārējās tirdzniecības kopapjoma indeksi un ārējās tirdzniecības struktūra pēc SITC (faktiskajās cenās): Tirdzniecības rādītājos nav iekļauts tiešais reeksports, pakalpojumu tirdzniecība un tirdzniecība ar bezmuitas zonām, kā arī licenču, zinātības (know-how) un patentu tirdzniecība. Rādītāji balstās uz īpašu tirdzniecības sistēmu, un tie tiek regulāri atjaunoti un papildināti. Muitas statistika tiek izmantota ārējās tirdzniecības rādītāju monitoringam. Eirostatistika konvertēja nacionālo valūtu ASV dolāros, piemērojot Starptautiskā Valūtas fonda gada vidējo valūtas maiņas kursu.

Ārējā tirdzniecība

	1993		1994		1995		1996
Imports sadalījumā pa nozīmīgāka-
jām valstīm (faktiskajās cenās)
(% no importa kopapjoma)
1. partneris	RU	28,5	RU	23,6	RU	21,7	RU	20,2
2. partneris	DE	10	DE	13,5	DE	15,4	DE	13,8
3. partneris	LT	9,6	FI	8,5	FI	10,4	FI	9,2
4. partneris	SE	5,3	SE	6,4	SE	8	SE	7,9
5. partneris	FI	4,2	LT	5,9	LT	5,5	LT	6,3
pārējie		42,4		42,1		39		42,6
Eksports sadalījumā pa nozīmīgāka-
jām valstīm (faktiskajās cenās)
(% no eksporta kopapjoma)
1. partneris	RU	29,6	RU	28,1	RU	25,3	RU	22,8
2. partneris	NL	8,2	DE	10,5	DE	13,6	DE	13,8
3. partneris	DE	6,6	GB	9,7	SE	9,3	GB	11,1
4. partneris	SE	6,5	SE	6,9	GB	9,1	LT	7,4
5. partneris	UA	5,9	UA	5,9	LT	5,5	SE	6,6
pārējie		43,2		38,9		37,2		38,3

DE	Vācija	NL	Nīderlande
FI	Somija	RU	Krievijas Federācija
GB	Lielbritānija	SE	Zviedrija
LT	Lietuva	UA	Ukraina

Eksporta sadalījums pēc nozīmīgākajiem partneriem

Importa sadalījums pēc nozīmīgākajiem partneriem

Sociālie rādītāji

	1991	1992	1993	1994	1995
Iedzīvotāju skaits uz 1.janvāri (tūkstošos)	2667,87	2656,96	2606,18	2565,8	2529,5
Iedzīvotāju skaita sadalījums pēc vecuma
(uz 1995. gada 1. janvāri)
(% no kopējā iedzīvotāju skaita)
0-14 gadi					20,7
15-24 gadi					13,5
25-44 gadi					28,4
45-64 gadi					24,1
65 gadi un vecāki					13,4
Dzīvi dzimuši (pavisam)	34633	31569	26759	24256
Miruši	34749	35420	39197	41757
Zīdaiņu mirstība
- Vecumā līdz 1 gadam	545	557	434	381
- Nedzīvi dzimuši	315	340	276	244
Laulības	22337	18906	14595	11572
Šķiršanās	11070	14553	10278	8416
Nekoriģētais laulību koeficients	8,39	7,18	5,64	4,5	4,4
(uz 1000 iedzīvotājiem)
Nekoriģētais šķiršanās koeficients	4,16	5,53	3,97	3,3	3,1
Dabiskais pieaugums	-0,04	-1,46	-4,81	-6,8
Migrācijas saldo koeficients	-4,05	-17,6	-10,7	-7,38
Iedzīvotāju kopskaita pieauguma koeficients	-4,1	-19,1	-15,5	-14,25
Summārais dzimstības koeficients	1,86	1,73	1,51	1,39
Zīdaiņu mirstība	15,74	17,64	15,9	15,5	18,5
Prenatālā mirstība	9,01	10,66	10,21	9,96
Paredzamais mūža ilgums (jaundzimušajiem)
- Vīrieši					60,8
- Sievietes					73,1
Paredzamais mūža ilgums (65 gadus veciem)
- Vīrieši					11,7
- Sievietes					15,8

Darbaspēka tirgus

	1993	1994	1995	1996
Ekonomiskās aktivitātes koeficients (SDO metodoloģija)
(% no iedzīvotāju skaita vecumā no 15 gadiem)			67,6	59,8
Vidējā nodarbinātība (tūkstošos)	792,1	694,9	687,3	693,1
Bezdarba līmenis (SDO metodoloģija)
(% no darbaspēka)
- Pavisam			18,9	18,3
- jaunāki par 25 gadiem			30,1	29
- 25 un vairāk gadus veci			17	16,6
Reģistrētais bezdarbs (perioda beigās)
(% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem)	5,8	6,5	6,6	7,2
	1993	1994	1995	1996
Vidējie apmaksātās nodarbinātības indeksi pēc
NACE kategorijām (iepriekšējais gads = 100)
- Lauksaimniecība, medniecība,
mežsaimniecība un zvejniecība	62,7	53,7	81,8	82,4
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	74	100,9	90,7	101,1
- Apstrādes rūpniecība	71,5	84,3	93,8	99,1
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale	115	111,7	102,1	105,5
- Celtniecība	63	88,6	95,9	92,9
- Transports, noliktavas un sakari	86,2	92,7	96,1	100,4
Mēneša darba samaksas indeksi
- reālie	105	112	99,6	93,8
- nominālie	219,7	152,2	124,5	110,3

Ekonomiskās aktivitātes koeficients (SDO metodoloģija) - darbaspēka īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecumā no 15 gadiem. Šis koeficients ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku), ievērojot sekojošas SDO definīcijas un ieteikumus:

Darbaspēks - strādājošie un bezdarbnieki zemāk minēto SDO definīciju nozīmē.

Strādājošie - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atskaites periodā ir strādājuši vismaz vienu stundu par algu vai citu atlīdzību kā darba ņēmēji, uzņēmēji, kooperatīvu biedri vai ģimenēs strādājošie, kā arī bruņotajos spēkos dienošie un sievietes, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Bezdarbnieki - visi cilvēki no 15 gadu vecuma, kas atbilst vienlaicīgi visiem trim SDO definīcijas nosacījumiem, lai tiktu klasificēti kā bezdarbnieki: (i) nav darba, (ii) aktīvi meklē darbu and (iii) ir gatavi stāties darbā divu nedēļu laikā.

Dati par 1995. un 1996. gadu attiecas uz 1995. gada novembri un 1996. novembri.

Bezdarba līmenis (pēc SDO metodoloģijas): - Bezdarbnieku īpatsvars darbaspēkā. Šis rādītājs ir ņemts no PD (Pārskata par darbaspēku) ievērojot SDO definīcijas un ieteikumus (sk. augstākminētās SDO definīcijas).

1995. gada novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 69 gadiem. 1996. gada maija un novembra PD dati attiecas uz iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem. PD neaptver cilvēkus, kas ir obligātajā militārajā dienestā, kā arī tos, kas dzīvo neprivātajās mājsaimniecībās. Tiek iekļauti strādājošie, kas ir dekrēta atvaļinājumā un bērna aprūpes atvaļinājumā līdz 3 mēnešiem.

Vidējā nodarbinātība un vidējie apmaksātās nodarbinātības indeksi pēc NACE kategorijām: Uzņēmējdarbības sfēras rādītāji aptver visu veidu īpašuma formu uzņēmumus un citas organizācijas. Šie rādītāji aptver visas budžeta iestādes. Nav ietverti obligātajā militārajā dienestā esošie un strādājošie, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā.

Reģistrētais bezdarbs (perioda beigās): Reģistrētais bezdarbs procentos - reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars civilo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū, balstīts uz Pārskatu par darbaspēku (PD). Reģistrētā bezdarba rādītāji balstīti uz ikmēneša informāciju no Valsts nodarbinātības dienesta.

Mēneša darba samaksas indeksi: Uzņēmējdarbības sfēras rādītāji aptver visu veidu īpašuma formu uzņēmumus un citas organizācijas. Šie rādītāji aptver visas budžeta iestādes. Nav ietverti obligātajā militārajā dienestā esošie un strādājošie, kas atrodas bērna aprūpes atvaļinājumā. Reālās mēneša darba samaksas indeksa rādītāji ir aprēķināti, dalot kopējās nominālās darba samaksas indeksa rādītājus ar patēriņa cenu indeksa rādītājiem.

Valsts finanses

	1990	1991	1992	1993	1994	1995
Valsts budžets (miljonos nacionālajā valūtā)
-Konsolidētie valsts budžeta ieņēmumi					523,62	686,5
-Dotācijas					2,66
-Konsolidētie valsts budžeta izdevumi					564,17	756,39
-Konsolidētie valsts kopbudžeta izdevumi					742,33	975,51
-Konsolidētais valsts budžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo]					-37,89	-69,89
-Valsts kopbudžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo]					-92,83	-121,37
Valsts budžets (% no iekšzemes kopprodukta)
-Konsolidētie valsts budžeta izdevumi					27,6	32,0
-Konsolidētie valsts kopbudžeta izdevumi					36,3	41,3
-Konsolidētais valsts budžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo]					-1,9	-3,0
-Valsts kopbudžeta deficīts /
pārpalikums [pozitīvais saldo]					-4,5	-5,1

Valsts budžets: Šie rādītāji attiecas uz centrālās valdības budžetu un visu pārvaldības līmeņu kopbudžetu, kas publicēti SVF Government Finance Statistics Yearbook (1996) (GFSY); ir ietverta arī valsts prezentācija GFSY .

Tā kā GFSY nesniedz statistiku par valsts kopbudžetu, bet gan katram pārvaldības līmenim atsevišķi, konsolidētie rādītāji, kas šeit atspoguļoti, ir ņemti no centrālās valdības un pašvaldību datiem un koriģēti saskaņā ar noteiktajiem starpvaldību pārskaitījumiem.

Lai gan statistika aptver valdības un pašvaldību rādītājus, kas publicēti GFSY , sniegtie dati var nebūt pilnīgi, ja dati par kādām centrālās valdības vai pašvaldību vienībām nav tajā ietverti. Datu precizitātes līmeni var noteikt, salīdzinot GFSY sniegtās piezīmes par datu precizitāti par atsevišķām valstīm ar pievienoto centrālās valdības un pašvaldību vienību sarakstu.

Jāatzīmē, ka šeit izmantotais deficīts / pārpalikums ir vienāds ar ieņēmumiem plus dotācijas mīnus izdevumi, un neņem vērā starpību starp aizdevumiem un atpakaļmaksājumiem (sk. zemāk).

Starpvaldību pārskaitījumu izlīdzināšana, kas veikta pievienotajās tabulās, aprobežojas ar tekošajiem un kapitāla pārskaitījumiem, kas ietver noteiktās [zināmās] dotācijas un tekošās un kapitāla subsīdijas starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Cita veida darījumi, kas notiek starp pārvaldības līmeņiem, tādi kā nodokļu un strādājošo sociālās apdrošināšanas maksājumi, un abpusēja preču un pakalpojumu iegāde, kas parasti netiek klasificēti kā starpvaldību pārskaitījumi, nav izslēgti konsolidācijas procesā. Un visbeidzot, nav skaidrs, vai informācijas trūkums par tekošajiem un kapitāla pārskaitījumiem nozīmē to, ka pārskaitījumi nav notikuši, vai to, ka par tiem trūkst informācijas; visos gadījumos, kad trūka informācijas par pārskaitījumiem, tika uzskatīts, ka pārskaitījumi nav notikuši.

a. Valdības izdevumi sastāv no visu pārvaldības līmeņu naudas izdevumiem par tekošām un kapitāla precēm un pakalpojumiem, procentu maksājumiem un tekošiem un kapitāla pārskaitījumiem, bet neietver darījumus natūrā.

b. Deficīts / pārpalikums vienāds ar naudas ieņēmumiem plus naudas dotācijas mīnus naudas izdevumi. Šis deficīta / pārpalikuma rādītājs atšķiras no GFS lietotā, kas vienāds ar naudas ieņēmumiem plus naudas dotācijas mīnus naudas izdevumi, mīnus neto aizdevumi. Neto aizdevumu izslēgšana (kuri, pēc GFS metodoloģijas, sastāv no operācijām ar finanšu aktīviem un saistībām, ko veic īpašu politikas mērķu dēļ, nevis likviditātes dēļ) šeit sniegtos deficīta / pārpalikuma rādītājus tuvina nacionālo rādītāju koncepcijai par tīrajiem aizņēmumiem / tīrajiem aizdevumiem. Bez tam, minētās izslēgšanas rezultātā ieņēmumi no privatizācijas (pēc GFS metodoloģijas klasificēti kā atpakaļmaksājumi) nav ietverti, nosakot deficītu / pārpalikumu, kas sniegts pievienotajās tabulās (un tāpēc tie nesamazina deficītu).

Finansiālais sektors

		1991	1992	1993	1994	1995	1996
Naudas kopums
(miljardos (109) ASV dolāru)
- M1 naudas kopums				0,35	0,62	0,62	0,73
- Kvazinauda				0,43	0,63	0,35	0,40
Kopējās rezerves (izņemot zeltu, perioda
beigās) (miljonos (106) ASV dolāru)				431,55	545,18	505,7	654,06
Vidējās īstermiņa procentu likmes (% gadā)
- aizdevumu procenti				86,36	55,86	34,56	25,78
- depozītprocenti				34,78	31,68	14,79	11,71
Oficiālā diskonta likme (perioda beigās)			27	25	24	9,5
USD maiņas kurss (1 USD = ...LVL)
Perioda vidējais			0,736	0,675	0,56	0,528	0,551
Perioda beigās			0,835	0,595	0,548	0,537	0,556
Ekiju maiņas kurss (1 ECU = ...LVL)
Perioda vidējais			0,955	0,790	0,666	0,691	0,706
Perioda beigās			1,011	0,664	0,674	0,706	0,697

Naudas kopums (perioda beigās): Nauda (M1) Sastāv no pieprasījuma depozītiem un naudas ārpus bankām. Kvazinauda Sastāv no termiņnoguldījumiem, krājnoguldījumiem un depozītiem ārzemju valūtā. Eirostatistika konvertēja nacionālo valūtu ASV dolāros, piemērojot Starptautiskā Valūtas fonda noteikto valūtas maiņas kursu perioda beigās.

Vidējās īstermiņa procentu likmes: Dati ņemti no SVF ikmēneša Starptautiskās finanšu statistikas (SFS). Vidējās īstermiņa aizdevumu un depozīta likmes ir perioda vidējie rādītāji. Aizdevuma likmes parasti ir vidējās procentu likmes, ko par aizdevumiem ņēmušas informāciju sniedzošās bankas. Depozīta likmes ir vidējās pieprasījuma un termiņdepozītu likmes vai vidējās termiņdepozītu likmes. Šīs likmes nevar precīzi salīdzināt starp valstīm, jo informāciju sniedzošo banku sniegtās vērtības un svēršanas sistēmas ir atšķirīgas.

Kopējās rezerves (izņemot zeltu, perioda beigās): Statistika par oficiālajām ārzemju valūtas rezervēm ir ņemta no SVF ikmēneša Starptautiskās finanšu statistikas (SFS). Kopējās rezerves (izņemot zeltu) ir definētas kā centrālās bankas ārzemju valūtas krājumi un citi (kopējie) aizdevumi ārvalstniekiem; šī definīcija izslēdz ārzemju valūtas aizdevumus pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar definīciju oficiālās ārzemju valūtas rezerves tiek aprēķinātas pēc tirgus maiņas kursa un cenām, kas ir spēkā attiecīgā perioda beigās. Kopējās rezerves (izņemot zeltu), kas ir publicētas SFS, var atšķirties no skaitļiem, ko publicē valsts varas institūcijas. Iespējamās atšķirības var būt tādu faktoru dēļ kā rezervju stāvokļa novērtējums Fondā, kā arī atšķirīgs nekonvertējamās valūtas aizdevumu traktējums.

USD maiņas kurss: Starptautiskā Valūtas fonda maiņas kurss, kas publicēts: "Statistiques Financieres Internationalesī.

Inflācija (pārmaiņas 12 mēnešos)

Katra mēneša PCI procentuālās pārmaiņas, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi

iepriekšējā gadā (t/t-12)

	Janv.	Febr.	Marts	Apr.	Maijs	Jūn.	Jūl.	Aug.	Sep.	Okt.	Nov.	Dec.
1993							112,0	79,1	63,4	35,5	31,7	34,8
1994	34,3	35,0	34,2	37,2	38,1	37,7	38,1	43,1	41,7	38,2	29,5	26,2
1995	26,0	25,6	26,6	25,7	27,2	26,5	25,3	22,8	23,6	24,1	23,9	23,2
1996	23,2	21,4	20,2	18,6	17,4	17,6	17,7	17,4	16,1	15,7	14,4	13,2

Inflācija (PCI % izmaiņas)

Inflācija (pārmaiņas 12 mēnešos): Inflācijas indeksi (pārmaiņas 12 mēnešos) ir PCI procentuālās pārmaiņas katru mēnesi, salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā. Inflācijas indeksi balstās uz nacionālajiem PCI, kas nav precīzi salīdzināmi starp kandidātvalstīm, nedz arī ar tiem, kas balstās uz ES HICPs (atšķirīgas metodes, koncepcijas un prakse, aprēķinot PCI).

Rūpniecība

	1993	1994	1995	1996
IKP struktūra pa darbības veidiem (NACE,
faktiskajās cenās) (% no iekšzemes kopprodukta)
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	0,2	0,2	0,2	0,2
- Apstrādes rūpniecība	23,1	19,9	22,4	22
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale	7,5	5,2	5,5	5,6
Rūpnieciskās ražošanas apjoma indeksi pēc
NACE klasifikācijas (iepriekšējais gads = 100)
- Pavisam	67,9	90,1	96,3	101,4
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde	67,1	122,5	83,2	153,6
- Apstrādes rūpniecība	65,1	88	95,5	100,8
- Elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošana un sadale	80,2	98	99,8	102,2

Rūpnieciskās ražošanas apjoma indeksi pēc NACE klasifikācijas: Rūpnieciskā ražošana ietver ieguves rūpniecību un karjeru izstrādi, apstrādes rūpniecību un elektroenerģijas, gāzes un ūdens ražošanu un sadali (pēc NACE klasifikācijas sektori C, D, E).

Infrastruktūra

	1985	1990	1995	1996
Dzelzceļa tīkls (km uz 1000 km2)	36,9	37,1	37,4	37,4
Autoceļu garums (kilometros)
Iedzīvotāju skaits uz vienu vieglo automašīnu
(iedzīvotāji)	12	9	8	7

Lauksaimniecība

	1992	1993	1994	1995	1996
Zemes platība un tās izmantošana
(1000 hektāru)
- pavisam		6458,9	6458,9	6458,9	6458,9
- lauksaimnieciskā zeme	2567,8	2541,6	2537,8	2540,3	2541,2
- meži		2829,7	2839,2	2869,7	2881,2
- aramzeme	1689,1	1691,9	1710,5	1710,1	1712,6
- pļavas un ganības	843,4	825,1	803,4	800,5	798,1
Lauksaimnieciskā zeme pēc tās juridiskā
statusa (% no lauksaimnieciskās zemes)
- valsts uzņēmumu		2,6	2	1,9	1,3
- kooperatīvu		64,6	30,8	16,9	11,4
- pārējā		32,8	67,2	81,2	87,3
	1992	1993	1994	1995	1996
Daļa no IKP (% no iekšzemes kopprodukta)
-Lauksaimniecība, medniecība, mežsaim-
niecība un zvejniecība (NACE A+B)		11,8	9,5	9,9
Lauksaimniecības produkcijas kopapjoma
indeksi (iepriekšējais gads = 100)		78	80	94	90
Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras
pēc to platības (1000 hektāru)
- Graudaugi	696,7	693,6	486,3	408,4	446,2
- no tiem: kvieši	128,6	169,1	94,6	109,6	149,2
- Kartupeļi	97	88	80	75	79
- Cukurbietes	25	12	12	10	10
- Lopbarības bietes	37	30	26	20	17
Nozīmīgākās lauksaimniecības kultūras
pēc to ražības (100 kg/ha)
- Graudaugi	16,4	17,7	18,4	16,9	21,5
- no tiem: kvieši	25,9	20,0	21,1	22,2	24,0
- Kartupeļi	120,5	145,0	130,0	114,7	137,5
- Cukurbietes	186,5	246,3	190,2	263,2	257,8
- Lopbarības bietes	247,0	290,2	262,2	218,5	230,7
	1992	1993	1994	1995	1996
Dzīvnieku pārdošana vai nodošana
kaušanai (1000 tonnu dzīvmasā)
- cūkas
- liellopi
- mājputni
Lopkopības intensitāte (perioda beigās)(skaits
uz 1000 ha lauksaimnieciskās zemes)
- liellopi		267	217	211	200
- no tiem: govis		138	123	115	109
- aitas		45	34	28	22	(skaits uz 1000 ha aramzemes)
- cūkas		285,4	292,3	323,8	268,6