ATSAUCĒ IETVERT:
Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi 1997. gada 1. pusgadā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.08.1997., Nr. 203 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30299
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
informācija
Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildi 1997.gada 1. pusgadā
Nobeigums. Sākums "LV" nr.202, 13.08.1997.
2. Kopbudžeta izpilde
(Izmantoti Valsts kases mēneša pārskati par izpildi uz 1997.g. 1.jūliju)
1997. gadā Valdība īsteno stingru fiskālo politiku, mobilizējot ieņēmumus, ierobežojot izdevumus un uzlabojot budžeta vadību.
4. tabula
Atsevišķu budžetu fiskālie rādītāji 1997. gada 1. pusgadā, milj. latu
| Ieņē- | Izde- | Finasiālā | Budžeta | Fiskālā | |
| mumi | vumi | bilance | aizdevumi | bilance | |
| un atmaksas | |||||
| Valsts pamatbudžets | 279,5 | 253,0 | 26,5 | -15,9 | 10,6 |
| Valsts speciālais budžets | 253,5 | 250,7 | 2,8 | -1,0 | 1,8 |
| Pašvaldību pamatbudžets | 163,3 | 163,1 | 0,2 | -0,2 | 0,0 |
| Pašvaldību speciālais budžets | 16,5 | 14,1 | 2,4 | -0,2 | 2,2 |
1997. gada 1. pusgadā valsts pamatbudžeta finansiālā un fiskālā bilance ir pozitīva. Labi ir pildījies pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns (103,3%). Jāatzīmē, ka pirmajos sešos mēnešos budžeta iestādes nav iztērējušas 11% no budžetā paredzētajiem līdzekļiem.
Š.g. 1. pusgadā pamatbudžeta aizdevumi bija 15,9 milj. latu. Lielākā daļa no šiem aizdevumiem ir pašvaldībām aizdotie līdzekļi.
10. att. Valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un sociālās
apdrošināšanas budžeta ieņēmumi 1994.-1997. gadā (faktiskās un
salīdzināmās cenās), milj. Ls
Š.g. 1. pusgadā vislabāk no galvenajiem nodokļu ieņēmumiem ir izpildīti muitas un uzņēmumu ienākuma nodokļu ieņēmumi.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu, visvairāk ir palielinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa (par 62,1%) un uzņēmuma ienākuma nodokļa (par 30,4%). Minētajā periodā ir nozīmīgi palielinājušies pašvaldību budžetos ieskaitāmie ieņēmumi no īpašuma nodokļa - par 40,3 procentiem.
11. att. Nodokļu faktiskie ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā, % no
gada plāna
2.1. Galveno nodokļu ieņēmumu analīze
Pievienotās vērtības nodoklis
1997. gada 1. pusgadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija 137 956 tūkst. latu, kas faktiskās cenās pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda iemaksas par 10,8 procentiem.
Ieņēmumu pieaugumu faktiskās cenās ietekmēja tādi makroekonomiskie faktori kā:
• cenu pieaugums,
• mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums,
• importa fiziskā apjoma pieaugums,
• privātā patēriņa pieaugums.
Jāatzīmē arī ieņēmumus pozitīvi ietekmējošais faktors - akcīzes nodokļa likmju izmaiņas, kas ietekmēja pievienotās vērtības nodokļa apliekamās bāzes palielināšanos.
12. attēlā redzama pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nevienmērība 1996. gada beigās un 1997. gada sākumā. Tā kā ar 1997. gada 1. janvāri stājās spēkā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes benzīnam un dīzeļdegvielai, nodokļu maksātāji pirms likmju paaugstināšanas centās ievest Latvijā degvielas krājumus. Rezultātā netiešo nodokļu ieņēmumi pirms likmju palielināšanas strauji pieauga. 1997. gada I ceturksnī degvielas imports krasi samazinājās un attiecīgi samazinājās arī nodokļu ieņēmumi. Tikai maijā un jūnijā palielinājās benzīna un dīzeļdegvielas imports.
12. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās
cenās), milj. latu
5. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi, milj. latu | 138,0 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 10,8 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 19,4 |
Akcīzes nodoklis
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā bija 53 380 tūkst. latu vai 42,2% no gada plāna, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā bija 41 906 tūkst. latu vai 51% no gada plāna. Daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu tika pārskaitīta Satiksmes ministrijas Valsts autoceļu fondā - 11 474 tūkst. latu vai 26% no gada plāna.
Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 1996. gada 1. pusgadu, faktiskās cenās pieauga par 62,1%, kas ir saistīts ar:
• importa apjoma pieaugumu;
• akcīzes nodokļa likmju par degvielu paaugstināšanu 1996. gada 2. pusgadā un 1997. gada sākumā.
6. tabula
Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, %
| 1996.g. 1.pusg. | 1997.g. 1.pusg. | |
| Benzīns un dīzeļdegviela | 49,9 | 52,1 |
| Alkoholiskie dzērieni | 39,1 | 36,4 |
| Tabakas izstrādājumi | 8,7 | 9,3 |
| Pārējie | 2,3 | 2,2 |
Akcīzes nodokļa par degvielu likmju izmaiņu dēļ 1997. gada 1. pusgadā vairāk kā pusi no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoja akcīzes nodokļa maksājumi par benzīnu un dīzeļdegvielu. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieaudzis tabakas izstrādājumu īpatsvars akcīzes nodokļa ieņēmumos.
13. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj.
latu
Akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums 1996. gada beigās un samazinājums 1997. gada sākumā izskaidrojama līdzīgi kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu svārstības.
7. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. latu | 53,4 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 62,1 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 7,5 |
Muitas nodoklis
1997. gada 1. pusgadā muitas nodokļa ieņēmumi bija 10 580 tūkst. latu vai 64,8% no gada plāna. Muitas nodokļa ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 1996. gada 1. pusgadu, faktiskajās cenās pieauga par 14,4%, kas liecina par administrēšanas uzlabošanos muitas kontroles punktos.
14. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj.
latu
8. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Muitas nodokļa ieņēmumi, milj. latu | 10,6 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 14,4 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 1,5 |
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 1997. gada 1. pusgadā bija 38 256 tūkst. latu - 64,4% no gada plāna. Kopumā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā faktiskās cenās bija par 30,4% augstāki nekā 1996. gada 1. pusgadā. Vislielākie uzņēmuma ienākuma nodokļa ieņēmumi bija maijā un jūnijā, kas saistīts ar nodokļa maksājuma kārtību.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa dinamika liecina par to, ka šī nodokļa ieņēmumu iekasēšanas nevienmērība nav tieši saistīta ar tādiem makroekonomiskajiem rādītājiem kā cenu un iekšzemes kopprodukta pieaugums, bet gan vairāk ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Tomēr jāsecina, ka uzņēmumu gada peļņa 1996. gadā ir bijusi augstāka nekā prognozēts, tādēļ uzņēmuma ienākuma ieņēmumi maijā un jūnijā ir visaugstākie.
15. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās),
milj. latu
9. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Uzņēmumu ienākuma nodokļa | ||
| ieņēmumi, milj. latu | 38,3 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 30,4 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 5,4 |
Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetos 1997. gada 1. pusgadā bija 65 393 tūkst. latu vai 48% no gada plāna, tai skaitā pašvaldību budžetiem likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" noteiktā kārtībā no valsts budžeta par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi tika pārskaitīti 5 781 tūkst. latu. Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā saskaņā ar 1996. gada decembra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" tika ieskaitīti 28,4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa faktiskajiem ieņēmumiem 1997. gada 1. pusgadā, t.i., 25 567 tūkst. latu.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi šī gada II ceturksnī ir pieauguši un salīdzinājumā ar I ceturksni pildās samērā stabili. Salīdzinājumā ar 1996. gada 1. pusgadu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 16,9%. Nodokļa ieņēmumu pieaugums saistīts galvenokārt ar:
• darba samaksas fonda pieaugumu,
• ar nodokli neapliekamā minimuma samazināšanu.
Sociālā nodokļa ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā sociālā apdrošināšanas budžetā bija 178 160 tūkst. latu, bez tam tika iekasēta soda nauda 1 375 tūkst. latu apmērā. Sociālā nodokļa kopējie ieņēmumi bija 46% līmenī no gada plāna. Kopumā sociālā nodokļa maksājumi 1997. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 1996. gada 1. pusgadu, faktiskās cenās pieauga par 17,5 procentiem.
10. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, | ||
| milj. latu* | 85,2 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 16,9 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 11,9 |
* bez likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1997. gadā" noteiktā kārtībā pašvaldību budžetiem pārskaitītā aizdevuma - 5,8 milj. latu
11. tabula
| 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Sociālā nodokļa ieņēmumi, milj. latu | 179,5 | |
| pieaugums faktiskās cenās | 17,5 | |
| % no kopbudžeta ieņēmumiem | 25,2 |
16. att. Iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa ieņēmumi
(faktiskajās cenās), milj. latu
Nenodokļu maksājumi un kredītu nomaksa
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā bija 77 235 tūkst. latu vai 51% no gada plāna. Maksājumi par budžeta iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem bija 36 522 tūkst. latu vai 54% no gada plāna.
Nodevas (ostu un kuģošanas nodeva, transportlīdzekļu nodeva u.c.) un dažādi maksājumi (ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, Latvijas Bankas maksājumi, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu u.c.) 1997. gada 1. pusgadā bija 19 511 tūkst. latu vai 84% no gada plāna. Tā kā uzņēmumu privatizācija nenoris prognozētajos termiņos un privatizācijas fonda iemaksas pamatbudžetā ir nepietiekošas, iemaksas no Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta 1997. gada 1. pusgadā bija 2 200 tūkst. latu vai 13,2% no gada plāna. Ieņēmumi par sodiem un sankcijām bija 2680 tūkst. latu.
1997. gada 1. pusgadā valsts kopbudžetā par kredītu procentu nomaksām tika iemaksāti 3 127 tūkst. latu, t.i., 35,8% no gadā plānotā.
2.2. Valsts pamatbudžeta izpilde
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā bija 279 506 tūkst. latu (ieskaitot 24 409 tūkst. latu par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem) vai 51,1% no gadam apstiprinātās ieņēmumu kopsummas, un izdevumi - 252 995 tūkst. latu vai 46,3% no gadam paredzētās izdevumu kopsummas.
Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā lielākais īpatsvars bija kārtējiem izdevumiem, no kuriem visvairāk tika izlietots darba algām, maksājumiem par dažādiem pakalpojumiem un precēm. Otra lielākā izdevumu daļa bija subsīdijas un dotācijas, ieskaitot kompensācijas un dotācijas iedzīvotājiem.
12. tabula
Pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
| 1997.g. 1.pusg. | % no gada plāna | |
| Pamatbudžeta ieņēmumi | 279,5 | 51,0 |
| Nodokļu ieņēmumi | 232,1 | 51,7 |
| Nenodokļu ieņēmumi | 47,4 | 48,9 |
| Pamatbudžeta izdevumi | 253,0 | 46,3 |
| Kārtējie izdevumi | 129,6 | 48,8 |
| Atalgojumi | 55,7 | 48,2 |
| Darba devēja sociālā nodokļa iemaksas | 17,5 | |
| Maksājumi par pakalpojumiem | 56,3 | |
| Kredītu procenti, subsīdijas, dotācijas | 109,0 | 46,9 |
| Maksājumi par aizdevumiem un kredītiem | 13,1 | |
| Subsīdijas un dotācijas | 95,9 | |
| Kapitālie izdevumi | 12,9 | 30,6 |
| Investīcijas | 6,8 | 21,7 |
| Nesadalītie izdevumi | 1,3 | 22,0 |
| Finansiālais deficīts (pārpalikums) | 26,5 | - |
| Tīrie aizdevumi | 15,9 | - |
| Fiskālā bilance | 10,6 | - |
Kā redzams tabulā, kārtējie izdevumi un izdevumi darba algām valsts pamatbudžetā izpildīti attiecīgi par 48,8% un 48,2%. Izdevumi investīcijām izpildīti par 21,7% no gada plāna, jo 1. pusgadā sakarā ar sezonalitāti netika veikta jaunu investīciju projektu finansēšana. Salīdzinoši zemais izdevumu līmenis investīcijām iespaidoja kapitālo izdevumu izpildi.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, tāpēc budžets bija ar pārpalikumu 26,5 milj. latu. Iekšējie aizdevumi no valsts pamatbudžeta bija 15,9 milj. latu.
Lai varētu gūt pilnīgāku priekšstatu par pamatbudžeta izdevumiem 1. pusgadā, tiek analizēti pamatbudžeta izdevumi ministriju un pasākumu sadalījumā (skat. 2. pielik.). Saskaņā ar šo pielikumu, ministrijas un citas valsts centrālās iestādes ir izmantojušas valsts budžeta līdzekļus, salīdzinot ar finansēšanas plānu, tikai 88,9% apmērā, vai nav izlietoti 31 602 tūkst. latu. Precizējot ministriju un citu valsts iestāžu faktiskos ieņēmumus un izdevumus, valsts pamatbudžeta atlikums uz 1997. gada 1. jūliju bija 25 665 tūkst. latu.
Valsts budžeta līdzekļu izdevumu plāna neizpildi raksturo šādi iemesli:
• līdzekļu uzkrājums 6,3 milj. latu apmērā strādājošo, t.sk. pedagogu, atvaļinājumu naudas izmaksai, kapitālajām iegādēm, vēl neveikto kapitālo un tekošo remontu apmaksai, dažādu materiālu, kurināmā iegādei, valsts pasūtījuma konkursa organizēšanai u.c.,
• nav veikti norēķini par investīcijām 4,8 milj. latu apmērā,
• Finansu ministrijas apakšprogrammai "Valsts parāda procenta nomaksa" ir līdzekļu ekonomija 8,3 milj. latu apmērā kredīta procentu likmju samazināšanās rezultātā,
• pēc Labklājības ministrijas datiem, faktiskais pabalstu saņēmēju skaits ir mazāks kā plānots, kas rada līdzekļu ekonomiju gandrīz 1 milj. latu apmērā,
• Izglītības un zinātnes ministrijas programmai "Zinātne" paredzētie līdzekļi nav izlietoti 0,6 milj latu apmērā, jo vēl nav noslēgti visi paredzētie līgumi, par jau noslēgtajiem nav noformēti akti par darbu izpildi, kā arī tiek uzkrāti līdzekļi kapitālajām iegādēm un dažādu semināru organizēšanai.
2.3. Valsts speciālā budžeta izpilde
Valsts speciālo budžetu veido ar valsts pamatbudžetu nesaistīti iezīmēti ieņēmumi, kas paredzēti īpašu izdevumu segšanai un kura līdzekļi izlietojami saistībā ar minētajiem ieņēmumiem.
Valsts speciālo budžetu ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā bija 253 508 tūkst. latu, izdevumi - 250 723 tūkst. latu.
Valsts speciālo budžetu ieņēmumu daļu galvenokārt veido ieņēmumi no akcīzes, iedzīvotāju ienākuma un sociālā nodokļa. 1997. gada 1. pusgadā nodokļu ieņēmumi valsts speciālajos budžetos bija 216 505 tūkst. latu vai 85.4% no kopējiem speciālo budžetu ieņēmumiem.
13. tabula
Atsevišķu fondu budžetu ieņēmumi un izdevumi 1997. gada 1. pusgadā,
milj. latu
| Ieņē- | Izde- | Ieņēmumu | Tīrie | Ieņēmumu | |
| mumi | vumi | pārsniegums | aizde- | pārsniegums | |
| vai finasiālais | vumi | vai fiskālais | |||
| deficīts | deficīts | ||||
| Valsts sociālās apdrošināšanas fonds | 182,2 | 176,1 | 6,1 | 6,1 | |
| Speciālais veselības aprūpes budžets | 32,8 | 30,8 | 1,9 | 1,9 | |
| Vides aizsardzības fonds | 1,4 | 1,2 | 0,2 | 0,2 | |
| Valsts autoceļu fonds | 15,4 | 21,9 | -6,5 | -6,5 | |
| Mežsaimniecības attīstības fonds | 6,6 | 7,2 | -0,6 | -0,6 | |
| Valsts īpašuma privatizācijas fonds | 6,6 | 6,9 | -0,3 | -0,6 | -0,9 |
| Ostu attīstības fonds | 0,6 | 0,3 | 0,3 | 0,3 | |
| Pārējie speciālie budžeti | 7,9 | 6,3 | 1,2 | -0,4 | 1,2 |
| Kopā speciālie budžeti | 253,5 | 250,7 | 2,8 | -1,0 | 1,8 |
Valsts sociālais apdrošināšanas fonds ir lielākais no visiem valsts speciālajiem budžetiem. Valsts sociālā apdrošināšanas fonda galvenais ieņēmumu avots ir sociālais nodoklis. 1997. gada 1. pusgadā sociālā nodokļa ieņēmumi bija 178,1 milj. latu, bet citi sociālā nodokļa maksājumi un iemaksas - 4,1 milj. latu. Tā kā nodokļu parādu kapitalizācijas, uzņēmumu privatizācijas, likvidācijas vai bankrota gadījumā, uzņēmumiem tiek dzēstas sociālā nodokļa parādu soda un kavējuma naudas, citu sociālā nodokļa maksājumu un iemaksu, kur ietilpst arī soda naudas par kavētiem sociālā nodokļa maksājumiem, gada plāns tika izpildīts tikai par 29,6 procentiem.
Valsts sociālā apdrošināšanas fonda izdevumi bija 176,1 milj. latu. Vislielākās izmaksas no Valsts sociālā apdrošināšanas fonda 1997. gada 1. pusgadā bija par maksājumiem valsts pensijām, kas veidoja 159,8 milj. latu vai 45,8% no gada plāna. Izdevumi maternitātes un slimības pabalstiem bija 2,1 milj. latu vai tikai 24,6% no gada plāna, bet izdevumi obligātai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām 1997. gada 1. pusgadā bija tikai par 0,07 milj. latu, jo Ministru kabinets tikai II ceturksnī apstiprināja noteikumus "Par obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību".
Valsts sociālā apdrošināšanas fonda ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 6,1 milj. latu.
2.4. Pašvaldību budžeta izpilde
Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi 1997. gada 1. pusgadā bija 163 266 tūkst. latu, bet pašvaldību pamatbudžetu izdevumi - 163 063 tūkst. latu. Pašvaldību ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 203 tūkst. latu.
Kopumā pašvaldību budžetos 1997. gada 1. pusgadā tika ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma, zemes un īpašuma nodoklis 82 960 tūkst. latu apmērā. Šajā periodā vislabāk pildījies īpašuma nodokļa plāns - 73,8% apmērā.
Š.g. 1. pusgadā finansu izlīdzināšanas fondā no valsts budžeta ieskaitīti 33 905 tūkst. latu vai 64% no gada plāna, mērķdotācijas pašvaldībām valsts institūcijām pārskaitītas 8 300 tūkst. latu apmērā vai 47% no gada plāna.
Kā redzams 17. attēlā, vislielākie pašvaldību izdevumi bija izglītībai, jo no 1997. gada 1. janvāra mainījās funkciju un to finansēšanas pārdale starp valsts un pašvaldību budžetiem (izglītības finansēšana tagad ir pilnībā pašvaldību pārziņā).
14. tabula
Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu
| 1996.g. | 1997.g. | 1997.g. 1.pusg. pret | |
| 1.pusg. | 1.pusg. | 1996.g. 1.pusg., % | |
| Kopā ieņēmumi | 127,0 | 163,3 | 28,6 |
| Nodokļu ieņēmumi | 95,3 | 85,0 | -10,8 |
| Nenodokļu ieņēmumi | 3,3 | 18,7 | 464,3 |
| Saņemtie maksājumi | 28,4 | 59,5 | 109,7 |
| Kopā izdevumi pēc ekonomiskās klasif. | 124,9 | 163,1 | 30,5 |
| Tekošie izdevumi | 119,3 | 153,0 | 28,2 |
| Kapitālie izdevumi | 5,0 | 10,1 | 102,0 |
| Investīcijas | 1,6 | ||
| Finansiālā bilance | 2,2 | 0,2 | |
| Budžeta aizdevumi un atmaksas* | -0,2 |
| Fiskālā bilance | 0,0 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
* Tīrie aizdevumi un atmaksas (izmantota informācijas no
Valsts Kases pārskata).
Š.g. pašvaldību budžeta kopējie ieņēmumi salīdzinājumā ar 1996. gada 1. pusgadu ir palielinājušies par 28,6%. Salīdzinājumā ar pagājušo pusgadu visvairāk ir pieauguši nenodokļu ieņēmumi, jo šogad nenodokļu ieņēmumos tiek ieskaitīti arī budžeta iestāžu pašu ieņēmumi. 1996. gadā pašu ieņēmumus ieskaitīja speciālajos budžetos. Būtiski ir palielinājušies arī saņemtie maksājumi, jo šogad finansu izlīdzināšanas fondam ir vairāk pārskaitītas mērķdotācijas un dotācijas no pamatbudžeta, kas galvenokārt paredzētas pedagogu algu finansēšanai.
2.5. Budžeta nodokļu maksājumu parādi Budžeta ieņēmumu apjomu būtiski ietekmē budžeta maksājumu parādi. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa valsts pamatbudžetam, neieskaitot maksājumus, kuru nomaksas termiņi pagarināti un kuriem pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana, uz 1997. gada 1. jūliju bija 85,45 milj. latu. Parāda summu veidoja: pamatparāds - 48,81 milj. latu vai 57,2% no kopējās parāda summas valsts pamatbudžetam, pamatparāda palielinājums - 12,85 milj. latu vai 15,0%, nokavējuma nauda - 23,79 milj. latu vai 27,8%. Bez tam 1997. gada 1. pusgadā 35,10 milj. latu ir parādu summa maksātājiem, kuriem saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumiem Nr. 265 tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas aprēķināšana, t.i., tiem uzņēmumiem, kuriem tiek dota iespēja kapitalizēt valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu parādus.
* Tai skaitā apturētie (24. panta kārtībā) nodokļu maksājumu parādi un maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu. 1997. gada 1. pusgadā parādu summa valsts pamatbudžetam ir palielinājusies par 1,4% (1996. gada atbilstošā periodā - par 8,6 procentiem). Viens no parāda pieauguma iemesliem ir VID audita rezultātā papildus aprēķinātie, bet budžetā neiekasētie maksājumi, kā arī likumā paredzētā kārtībā nodokļu maksātājiem piešķirtie nodokļu maksāšanas termiņu pagarinājumi. Ir izveidojušies arī tā saucamie bezcerīgie parādi. Tam ir dažādi iemesli: 1) uzņēmumi, kuri ar tiesas spriedumu atzīti par maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem un kuriem ir aprakstīta manta, bet izpildu raksts par parāda piedziņu atgriezts sakarā ar piedziņas neiespējamību; 2) uzņēmumi, kuriem parādi izveidojušies sākot ar 1992. gadu; 3) uzņēmumi, kuru atrašanās vieta nav zināma. Pamatparāda (bez termiņa pagarinājumiem) summas pa nodokļu veidiem ir sekojošas (tūkst. latu):
Likumā paredzētā kārtībā nodokļu maksātājiem piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi par 25,67 milj. latu. Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums, pēc VID rajonu (pilsētu) nodaļu sniegtajām ziņām ir (tūkst. latu):
Lielākie nodokļu parādnieki valsts budžetam ir privatizējamās valsts akciju sabiedrības, kas atrodas privatizācijas procesā. Parādnieku saraksta sākumā jau vairāk nekā gadu praktiski ir vieni un tie paši uzņēmumi, nedaudz savstarpēji mainot vietas atkarībā no parādu summu izmaiņām. Kā galvenos parādu rašanās iemeslus nodokļu maksātāji joprojām min: • debitoru un kreditoru parādus, t.sk. augstu bankas kredītu procentu atmaksas, • grūtības gatavās produkcijas realizācijā, • pašu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un ražošanai nevajadzīgos materiālos krājumus, • 1995. gadā parādu summas pieauga arī sakarā ar vairāku kredītiestāžu darbības apturēšanu, t.i., līdzekļi atradās tajās un vairs nebija pieejami. Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 10. daļu un Ministru kabineta 1996. gada 16. jūlija noteikumiem Nr.265 un 1997. gada 3. jūnija noteikumiem Nr.200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju", pēc Finansu ministra rīkojuma ir kapitalizēti nodokļu parādi valsts budžetam 30 uzņēmumiem par 3,24 milj. latu. Parādu summu veidoja: pamatparāds 1,81 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,64 milj. latu, nokavējuma nauda 0,76 milj. latu, soda nauda 0,03 milj. latu. 1. pielikums Makroekonomiskie rādītāji
* FM novērtējums 1 aprēķināti pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2 aprēķini veikti par bāzi ņemot sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu 3 aprēķināts izejot no neto darba samaksas 4 uzkrāts perioda beigās 2. pielikums Valsts pamatbudžeta izdevumi pa ministrijām un pasākumiem, milj. latu
Finansu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskalās politikas departamenta sagatavots, izmantojot Valsts Kases pārskatus un Valsts statistikas komitejas datus. 1997.gada augusts |
