Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts materiālo rezervju efektīvu izmantošanu katastrofu, militāru un citu apdraudējumu gadījumos.

(1) Valsts materiālo rezervju nomenklatūra ir valsts materiālo rezervju saraksts, kurā norādīts materiālo resursu veids, apjoms un ministrija, kuras pārstāvētās nozares vajadzībām tiek veidotas valsts materiālās rezerves.

(2) Valsts materiālo rezervju nomenklatūru apstiprina Ministru kabinets.

(1) Valsts materiālās rezerves izmanto:

1) katastrofu pārvaldīšanā ietilpstošajos reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumos;

2) militāra apdraudējuma pārvarēšanas pasākumos;

3) krīzes situāciju pārvarēšanas pasākumos;

4) neparedzētos gadījumos, lai novērstu apdraudējumu cilvēku veselībai vai dzīvībai;

5) sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanas pasākumos;

6) personāla apmācības un mācību nodrošināšanai civilās aizsardzības jomā un katastrofu pārvaldīšanā;

7) tautsaimniecības mobilizācijas plānā paredzētajos pasākumos;

8) patvēruma meklētāju masveida pieplūduma gadījumā veicamajos pasākumos;

9) humānās palīdzības sniegšanai.

(2) Lēmumu par atļauju izmantot valsts materiālās rezerves šā panta pirmajā daļā noteiktajos pasākumos, izņemot humānās palīdzības sniegšanu, pieņem attiecīgās nozares ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota amatpersona.

(3) Kārtību, kādā nodrošināma valsts materiālo rezervju izmantošana šā panta pirmajā daļā noteiktajos pasākumos, izņemot humānās palīdzības sniegšanu, nosaka Ministru kabinets.

(4) Humānās palīdzības sniegšanai valsts materiālās rezerves izmanto atbilstoši humānās palīdzības sniegšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(1) Nozares ministrija:

1) izvērtē iespējamos apdraudējumus un, pamatojoties uz riska novērtējumu, lemj par nepieciešamību veidot valsts materiālās rezerves attiecīgajā nozarē;

2) sadarbībā ar tās padotībā esošajām iestādēm plāno attiecīgajā nozarē nepieciešamās valsts materiālās rezerves;

3) ik gadu izvērtē attiecīgās nozares nodrošinājumu ar valsts materiālajām rezervēm.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem nozares ministrija nodrošina valsts materiālo rezervju:

1) veidošanu, kas ietver:

a) to iegādi atbilstoši apstiprinātajai valsts materiālo rezervju nomenklatūrai attiecīgajam mērķim piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros,

b) to atjaunināšanu, lai aizvietotu norakstītās, tostarp pamatdarbības nodrošināšanai izlietotās, valsts materiālās rezerves attiecīgajam mērķim piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros;

2) pārvaldīšanu, kas ietver:

a) to uzskaiti atsevišķi no pamatdarbības nodrošināšanai paredzētajiem materiālajiem resursiem,

b) to uzglabāšanu un uzturēšanu, nodrošinot valsts materiālo rezervju gatavību iesaistīšanai šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pasākumu īstenošanā,

c) to izsniegšanu katastrofu, militāru un citu apdraudējumu pārvaldīšanā iesaistītajām institūcijām,

d) to atsavināšanu, ja tiek veikta valsts materiālo rezervju atjaunināšana vai ja attiecīgus valsts materiālo rezervju veidus izslēdz no valsts materiālo rezervju nomenklatūras,

e) to norakstīšanu, ja valsts materiālās rezerves kļuvušas lietošanai nederīgas, izlietotas šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pasākumu īstenošanā, kā arī tad, ja to turpmāka izmantošana nav iespējama citu iemeslu dēļ,

f) to inventarizāciju saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Nozares ministrija atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var šā panta otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi pilnībā vai daļēji uzdot veikt valsts vai pašvaldības institūcijai vai komersantam.

(4) Katru gadu līdz 20. februārim nozares ministrija iesniedz Iekšlietu ministrijai pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar valsts materiālajām rezervēm.

(5) Izvērtējusi attiecīgās nozares nodrošinājumu ar valsts materiālajām rezervēm, nozares ministrija, ja nepieciešams, līdz kārtējā gada 1. martam iesniedz Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par izmaiņām valsts materiālo rezervju nomenklatūrā, norādot tajā iekļaujamo valsts materiālo rezervju veidu un apjomu, kā arī šo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai nepieciešamo papildu finanšu līdzekļu apmēru starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikuma sagatavošanai.

Iekšlietu ministrija nodrošina šā likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto uzdevumu izpildi kā nozares ministrija un:

1) koordinē valsts materiālo rezervju plānošanu starp nozarēm;

2) sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām sagatavo valsts materiālo rezervju nomenklatūru un, ja nepieciešams, arī izmaiņas tajā. Valsts materiālo rezervju nomenklatūru iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetam;

3) atbilstoši budžetu un finanšu vadību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem sagatavo un iesniedz attiecīgu starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumu valsts materiālo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai nepieciešamo papildu finanšu līdzekļu piešķiršanai;

4) katru gadu līdz 20. aprīlim iesniedz Ministru kabinetam informatīvu ziņojumu par iepriekšējā gadā veiktajām darbībām ar valsts materiālajām rezervēm.

(1) Valsts materiālo rezervju veidošanu un pārvaldīšanu finansē no:

1) valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem;

2) ieņēmumiem no valsts materiālo rezervju atsavināšanas un citiem pašu ieņēmumiem;

3) privātpersonu ziedojumiem.

(2) Finanšu līdzekļus, kas piešķirti valsts materiālo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai, nozares ministrija plāno atsevišķā valsts pamatbudžeta programmā. Izvērtējot valsts materiālo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai piešķirto finanšu līdzekļu apjomu, tos var plānot citā nozares ministrijas budžeta programmā vai apakšprogrammā, nodrošinot atsevišķu uzskaiti.

(3) Finanšu līdzekļu atlikumu saimnieciskā gada beigās, kas radies no valsts materiālo rezervju atsavināšanas un citiem pašu ieņēmumiem, nozares ministrija izlieto valsts materiālo rezervju veidošanai un pārvaldīšanai nākamajos saimnieciskajos gados.

Valsts materiālās rezerves iegādājas iepirkuma procedūrā atbilstoši publiskos iepirkumus reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(1) Valsts materiālās rezerves, izņemot tajās ietilpstošās zāles un medicīniskās ierīces, atsavina atbilstoši publiskas personas mantas atsavināšanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(2) Kārtību, kādā atsavina valsts materiālajās rezervēs ietilpstošās zāles un medicīniskās ierīces, nosaka Ministru kabinets.

(1) Lai pārliecinātos par valsts materiālo rezervju gatavību iesaistīšanai šā likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto pasākumu īstenošanā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir tiesīgs veikt valsts materiālo rezervju pārbaudi.

(2) Kārtību, kādā veic valsts materiālo rezervju pārbaudi, nosaka Ministru kabinets.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Valsts materiālo rezervju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 15. nr.; 2009, 23. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 57. nr.).

2. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. martam izdod šā likuma 3. panta trešajā daļā, 8. panta otrajā daļā un 9. panta otrajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 1. jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 877 "Valsts materiālo rezervju glabāšanas, uzskaites, atjaunināšanas, iznomāšanas, aizdošanas, realizācijas un norakstīšanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. aprīlim apstiprina valsts materiālo rezervju nomenklatūru. Valsts materiālo rezervju nomenklatūra, kas apstiprināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2020. gada 31. martam.

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 1. novembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 14. novembrī