Preses konferences

No Valdības deklarācijas uz programmas izpildi

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, un Latvijas un Norvēģijas tieslietas

Vakar, 13. augustā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar žurnālistiem, lai skaidrotu jaunās valdības darba pamatprogrammas — Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību — devīto sadaļu “Tieslietas”, kā arī lai informētu par darba vizītē Norvēģijā gūtajiem iespaidiem.

Veidojot Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, Dzintars Rasnačs piedalījies uz Tieslietu ministrijas darbību attiecināmās programmatiskās nodaļas “Tieslietas” izstrādē. Šai darbā tikusi ņemta vērā abās iepriekšējās valdībās gūtā pieredze, un tā kā katrs valdības ministrs ir politiski atbildīgs par programmas izpildi savā nozarē, šoreiz deklarācijas tieslietu nodaļā ir iekļauti reāli izpildāmi, nevis populistiski solījumi. Līdz ar to, pēc Dzintara Rasnača domām, jaunās valdības deklarāciju var uzskatīt par atbildīgi veidotu un ar tās pieņemšanu Ministru prezidentam ir dotas pamatotākas iespējas valdības locekļiem prasīt programmā ietverto darbības plānu izpildi.

Salīdzinot demisionējušā Ministru kabineta darbības deklarāciju ar jaunās valdības iesniegto, Dzintars Rasnačs atzīmēja vairākas atšķirības. Tā, piemēram, jaunajā programmā nav ietverts nodoms likvidēt pieraksta sistēmu, jo šim nolūkam vēl nepieciešami ilgstoši priekšdarbi un lieli finansu līdzekļi. Tomēr, kā uzsvēra Dzintars Rasnačs, tas nenozīmē atteikšanos no šīs idejas, jo iesāktie sagatavošanas procesi turpināsies, tikai bez konkrētu izpildes termiņu nosacījumiem.

Jaunumi Valdības deklarācijā ir arī punktos, kas nosaka tiesiskai valstij tik nozīmīgo likumu — Krimināllikuma, Administratīvā kodeksa un Civilprocesa likuma — iecerēto pieņemšanas laiku. Termiņš pārcelts no 1998. gada 1. janvāra uz 1. jūliju. Kā uzsvēra tieslietu ministrs, tas pamatojams ar nepieciešamību nodrošināt augstu šo tiesību aktu kvalitāti, kam izstrādes gaitas sasteigšana tikai traucētu.

Iepriekšējās valdības deklarācijā nav bijis arī punkta, kas nosaka nepieciešamību precizēt tiesisko bāzi publisko pasākumu organizēšanā ar mērķi garantēt to dalībnieku drošību. Šī uzdevuma aktualitāti programmas veidotājiem pierādījuši traģiskie notikumi Talsos.

Būtiski jaunumi ir arī programmā norādītie mērķi izstrādāt tiesu drošības un aizsardzības koncepciju, kā arī jau līdz šī gada beigām sagatavot tiesu izpildītāju institūta principiālas pārveidošanas koncepciju.

Šī gada augusta sākumā notikušajai Tieslietu ministrijas četru pārstāvju darba vizītei Norvēģijā bijis mērķis iepazīt šīs valsts reģistru sistēmu, kas tiek uzskatīta par vienu no sakārtotākajām un visveiksmīgāk funkcionējošajām Eiropā. Kaut arī Norvēģijas Karaliste nav Eiropas Savienības locekle, tas, pēc Dzintara Rasnača domām, nevar kļūt par šķērsli Latvijai pieredzes izmantošanā, jo Norvēģijas likumdošana jau ilgāku laiku ir pilnīgi harmonizēta atbilstoši šīs Eiropas valstu organizācijas prasībām.

Norvēģijas reģistru sistēmas modelis balstās uz vairāku īpašuma formu piesaisti. Tā, Norvēģijas Tieslietu ministrija pārrauga Bronnojsundas reģistru centru — svarīgāko nacionālo reģistru pārvaldes iestādi, kas veic reģistrācijas funkcijas un ir visu reģistru datu bāzu īpašnieks. Savukārt datu izplatīšanas funkcijas ir nodotas privātiem un informācijas tirgū savstarpēji brīvi konkurējošiem uzņēmumiem. Kā pēc iepazīšanās ar Norvēģijas reģistru darbību secinājusi Latvijas Tieslietu ministrijas delegācija, šāds modelis būtu vispiemērotākais arī mūsu valsts reģistru sistēmas pilnveidošanai un reorganizācijai.

Turklāt Dzintara Rasnača vadītā delegācija saņēmusi arī Norvēģijas valdības solījumus gan teorētiskā, gan investīciju piesaistes veidā sniegt palīdzību Latvijai šādas centralizētas un datorizētas reģistru sistēmas veidošanas procesā. Šī projekta realizācijas gadījumā Latvijā taptu vienota nacionālo reģistru sistēma, kurā iekļautos pašreizējās Uzņēmumu reģistra struktūras un citas — pašlaik dažādu ministriju pārziņā esošas – institūcijas, kā, piemēram, Iedzīvotāju, Nodokļu maksātāju un Transporta līdzekļu reģistrs.

Konkrētākas nākotnes sadarbības iespējas tiks apspriestas jau šoruden, kad Latviju apmeklēs Norvēģijas valsts uzņēmuma “Norway Registers Development” direktors Jons Šelderups Olaisens. Kā informēja Dzintars Rasnačs, Norvēģijas palīdzību nacionālo reģistru sistēmas datorizācijā un attīstības projektēšanā jau veiksmīgi izmanto Lietuva, Maķedonija un citas Eiropas valstis.

Kā svarīgu blakusnoteikumu reģistru sistēmas attīstībai tieslietu ministrs minēja arī nepieciešamību vienlaikus ar jaunajām personas datu automātiskās apstrādes iespējām, ko pavērtu projekta realizācija, izstrādāt un pieņemt arī likumu par personas datu aizsardzību. Bez šāda personas privātās dzīves konfidencialitātes tiesiska nodrošinājuma nebūtu iespējama arī Latvijas integrācija Eiropas Savienībā.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore