PROBLĒMAS. SARUNAS

Par vidi ap mums

Dr.biol. INDULIS EMSIS, 6.Saeimas deputāts, vides valsts ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Par svarīgu vides politikas finansu instrumentu kļuvis vides aizsardzības fonds. Tā pamats ir likums par dabas resursu nodokli, kas kopā ar valsts un pašvaldību budžetiem veido vides infrastruktūras un vides sakārtošanas procesu veicināšanas finansiālo bāzi. Darbu uzsāks arī Vides investīciju fonds, kurā ieplūdīs Eiropas Savienības un donorvalstu nauda, kas plānota dažādu vides projektu kreditēšanai.

Vēl arvien ir kvalitatīvu projektu deficīts. Tie, kam būs ideja, iniciatīva un gribēšana, ja vien ideja būs labi pārdomāta, izstrādāta un tiešām atbildīs vides aizsardzības mērķiem, tie noteikti saņems atbalstu. Mums trūkst labi sagatavotu un dzīvotspējīgu projektu.

Ir tādi fondi, ar kuriem mēs sadarbojamies, piemēram, Zivju fonds, Latvijas Kultūras fonds. Mums ir arī kopīgas aktivitātes, teiksim, grāmatu izdošanā. Tāpat mēs ļoti cieši sadarbojamies ar Pašvaldību attīstības fondu un Vides investīciju fondu. Bet fondu Latvijā tiešām ir ļoti daudz. Ir arī starptautiski fondi, kas darbojas Latvijā. Izteikta doma, ka dažādajiem fondiem arī citam par citu nav pietiekamas informācijas. Tiem derētu kādreiz satikties. Varbūt vajadzētu sarīkot visu šo fondu konferenci un dalīties pieredzē, kā projekti tiek analizēti un atbalstīti, un arī mēģināt sadarboties tajos gadījumos, kad viens fonds nespēj realizēt kādu ideju.

Vides problēmu risināšanā nekas nevar notikt bez cilvēku līdzdalības. Tāpēc liela nozīme ir audzināšanai. Tai vajadzētu būt ļoti vispusīgai. Naudu nedrīkst ieguldīt, ja nav domāts par cilvēku sagatavošanu un izglītošanu un idejas tālāku pārņemšanu. Mēs sadarbojamies ar daudzām institūcijām. Ļoti aktīvas ir bērnu vides skolas, vides izglītības sektors. Labi, ka visā šajā darbībā iekļaujas bērni un skolotāji. Mēs tad par nākotni varam būt droši. Nākamā paaudze varbūt dzīvos gudrāk, saprātīgāk.

Vides politikas prioritātes, stratēģiskos uzdevumus palīdz realizēt astoņas reģionālās pārvaldes, kas aptver visu valsti. Arī mēs prasām, lai katram projektam, kas tiek iesniegts fondā, būtu reģionālās vides pārvaldes atzinums. Lai šādu atzinumu sniegtu, katrai vides pārvaldei ir jāpārzina vides politika valstī kopumā un reģionā īpaši. Mūsu cilvēki ir labi izglītoti, lielākajai daļai ir videszinību maģistra vai pat augstāki grādi. Tomēr gribu teikt, ka izglītoties nekad nav par daudz. Es spriežu pēc sevis. Kaut arī man ir ļoti ciešs kontakts ar dažādām aktivitātēm vides sfērā un doktora grāds ekoloģijā, apzinos, ka varu atpalikt no dzīves. Tik ātri notiek pārmaiņas un parādās jaunas tendences. Vajag lielu gribasspēku, lai nepārtraukti mācītos un sekotu līdzi visam, kas notiek. Mūsdienu pasaule ir, no vienas puses, brīnumaina ar savu daudzveidību un milzīgi plašo piedāvājumu spektru, bet, no otras puses, tā var padarīt cilvēku pilnīgi rīcībnespējīgu, jo viņš nezina, ko darīt, nonācis te no sociālistiskās vienveidības, kur nebija nekādas izvēles iespējas, labākajā gadījumā vajadzēja ņemt to, kam varēja tikt klāt. Faktiski mūsu priekšā ir nenovērtējama bagātība, milzīga izvēle. Ja tikai tā neatņem cilvēkam spēju orientēties.

Visvairāk pašlaik domāju tieši par ilgtspējīgu attīstību. Esmu norūpējies par to, kas notiks, kad strauji sāks palielināties ražošanas jaudas. Vai mums ir izstrādāti attiecīgi likumi un normatīvie akti? Mēs sekojam lietu norisei, bet vajadzētu būt soli priekšā un sagatavoties tam, kas nāks. Mums trūkst gan zināšanu, gan cilvēku. Mēs nezinām to, kas būs. Kā piemēru varētu minēt kaut vai tās pašas tranzītlietas, kas ļoti strauji attīstās, — naftas un kālija tranzītu caur Latviju. Jābūt gataviem, ka iespējamas arī lielas avārijas. Attiecīgi jāsakārto likumi, lai nelaimes gadījumā mēs spētu adekvāti rīkoties.

Uzskatu, ka vides kvalitāte nepasliktinās, tieši otrādi — tā uzlabojas. Tātad panikai nav iemesla. Tomēr ilgtspējīga attīstība ir prātīgi jāplāno un modri jāsargā.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore