Tatarstāna un Latvija: savstarpējās sapratnes gaisotnē

Vakar, 18.augustā, mūsu valstī oficiālā vizītē ieradās Tatarstānas Republikas Valsts padomes priekšsēdētāja Vasilija Ļihačova (augšējā attēlā pa kreisi) vadītā delegācija (apakšējā attēlā), kuras sastāvā ir Valsts padomes Finansu un budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieks Induss Tagirovs un citas amatpersonas. Rīgas lidostā viesus sagaidīja Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, protokola nodaļas vadītāja Inese Pētersone, kā arī Latvijas Tatāru kultūras biedrības priekšsēdētājs Ilduss Sabitovs.

Vizītes pirmajā dienā Tatarstānas delegācija ieradās Saeimas namā, kur tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni. Šajā sarunā piedalījās arī Saeimas sekretārs Imants Daudišs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, tāpat Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs.

A.Čepānis izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Tatarstānas parlamenta priekšsēdētāju, jo sadarbībai ar visiem Krievijas Federācijas subjektiem, tai skaitā ar Tatarstānu, ir liela nozīme attiecību uzlabošanā ar Krieviju kopumā. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas politiķi apzinās Latvijas un Krievijas labu kaimiņattiecību nozīmīgumu, un izteica cerību, ka Latvijas un Krievijas kopīgās robežas delimitācijas līgums varētu tikt parakstīts jau šā gada beigās. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka Latvijas tautas saimniecībā visdinamiskāk attīstās ar tranzītu saistītās nozares, un piebilda, ka Tatarstānas uzņēmēji varētu aktīvi izmantot Latvijas tranzīta iespējas no austrumiem uz rietumiem. A. Čepānis uzsvēra, ka šāda sadarbība būtu abpusēji izdevīga.

Savukārt Tatarstānas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Vasilijs Ļihačovs uzsvēra, ka Tatarstāna Baltijas valstis uzskata par svarīgām Krievijas Federācijas sadarbības partnerēm. Tatarstāna jau vairākus gadus sekmīgi sadarbojas ar Lietuvu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka gan Latvijas, gan Tatarstānas interesēs būtu iespējami ātri noslēgt tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības līgumu. V.Ļihačovs ierosināja izstrādāt vienošanos par Latvijas un Tatarstānas parlamentu sadarbību. Viņš arī izteica viedokli, ka Tatarstānai ir īpaša loma Krievijas Federācijā — 1994. gadā tā bija pirmais reģions, kas noslēdza līgumu ar Krieviju. Rezultātā Tatarstāna ieguvusi plašas pilnvaras gan ekonomiskajos, gan arī politiskajos jautājumos. Tagad, izmantojot līgumā paredzētās tiesības, Tatarstāna aktīvi attīsta attiecības gan ar ārvalstīm, gan ar starptautiskajām institūcijām.

Tikšanās dalībnieki izteica gandarījumu par draudzīgo atmosfēru, kādā noritēja saruna, un pauda pārliecību, ka Latvijas un Tatarstānas attiecībām ir labas perspektīvas. Saeimas preses dienesta vērtējumā tikšanās ritējusi savstarpējas sapratnes gaisotnē.

Vakar pēcpusdienā Tatarstānas Valsts padomes delegācija tikās ar Saeimas Ārlietu komisijas locekļiem. Pēc tam viesi apmeklēja Latvijas Tatāru kultūras biedrību.

Šodien, 19. augustā, Tatarstānas Republikas Valsts padomes delegācijai paredzētas tikšanās ar Latvijas Saeimas frakciju pārstāvjiem, kā arī ar Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem. Pēcpusdienā viesi iepazīsies ar Rīgu, bet vakarā — Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa rīkotas vakariņas brīvā dabā.

Rīt delegācija apmeklēs akciju sabiedrību “Dzintars” un tiksies ar žurnālistiem preses konferencē. Vizīte noslēgsies ar pieņemšanu Krievijas vēstniecībā.

Tatarstānas Republikas Valsts padomes priekšsēdētājs Vasilijs Ļihačovs dzimis 1952. gadā Ņižņijnovgorodā (bijušajā Gorkijā). Pēc izglītības viņš ir jurists, beidzis Kazaņas Valsts universitāti. Ir juridisko zinātņu doktors.

No 1978. gada V.Ļihačovs strādāja Kazaņas Valsts universitātē — sākumā par asistentu, tad docentu. Vēlāk viņš pasniedza jurisprudenci Gvinejā—Bisavā un Madagaskarā. Pēc atgriešanās Kazaņā 1988. gadā V.Ļihačovs vadīja Padomju Savienības Komunistiskās partijas apgabala komitejas valsts tiesību nodaļu, bet no 1990. gada vadīja Republikas konstitucionālās uzraudzības komiteju.

1991. gada 12. jūnijā Tatarstānas prezidenta vēlēšanās Vasilijs Ļihačovs kļuva par viceprezidentu, un šajā amatā viņš bija līdz 1995. gadam, kad tika ievēlēts par Tatarstānas Valsts padomes (parlamenta) priekšsēdētāju. Līdz ar to V.Ļihačovs ieguva vietu arī Krievijas Federācijas parlamenta augšpalātā — Federācijas padomē. Pērn janvārī Vasilijs Ļihačovs tika ievēlēts par Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Vakar vizītes gatā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns tikās ar Tatarstānas Republikas Valsts padomes priekšsēdētāju Vasiliju Ļihačovu.

Sarunas sākumā I.Bērziņš norādīja, ka Latvija ir ieinteresēta labās attiecībās ar Krieviju. Tāpēc Tatarstānas delegācijas vizīte Latvijā ir ļoti nozīmīga, jo, izveidojot labu sadarbību ar Krievijas reģioniem, uzlabosies attiecības arī ar Krieviju kopumā. Savukārt V.Ļihačovs izteica gandarījumu par pozitīvo psiholoģisko gaisotni, kādu viņš jūt, tiekoties ar Latvijas politiķiem. Viņš raksturoja Tatarstānas tiesības Krievijas Federācijas sastāvā un tās ekonomisko potenciālu, kurā nozīmīgu vietu ieņem naftas ieguve un pārstrāde, kā arī aviobūve. V.Ļihačovs uzsvēra, ka pēdējos gados nav izdarīts pietiekami daudz, lai aktivizētu Latvijas un Tatarstānas sadarbību. Tāpēc Latvijas un Tatarstānas pārstāvjiem būtu biežāk jātiekas un jāmeklē kopīgi risinājumi, ievērojot abu pušu intereses. Tuvākajā laikā būtu jānoslēdz arī tirdznieciskās un ekonomiskās sadarbības līgums starp Latviju un Tatarstānu.

Atbildot uz viesu jautājumiem, Saeimas deputāti raksturoja naturalizācijas procesa gaitu un uzsvēra, ka Latvija nevēlas risināt pilsonības jautājumu formāli. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem barjera pilsonības iegūšanai ir valoda, savukārt citiem nav pietiekama stimula pretendēt uz pilsonību. Tas liecina, ka Latvijā nepilsoņu tiesības netiek ierobežotas, jo pretējā gadījumā uz pilsonību pretendētu daudz vairāk Latvijas iedzīvotāju.

I.Bērziņš uzsvēra, ka jārisina tās problēmas, kuras var sekmīgi atrisināt jau šodien. Visizdevīgāk ir sākt ekonomisko sadarbību, jo tajā ir ieinteresētas abas puses.

Saeimas preses dienests

un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”