Pie Valsts prezidenta

— izglītības un zinātnes ministrs

Piektdien, 15.augustā, pēc Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa iniciatīvas, Rīgas pilī notika vairāk nekā stundu ilga saruna ar izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu.

Tās laikā pārrunāti izglītības reformas, izglītības kvalitātes un finansiālā nodrošinājuma, kā arī citi jautājumi, kas pašlaik ir visaktuālākie izglītības jomā. Sarunā piedalījās arī Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Priekulis un ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra direktors Guntis Vasiļevskis.

Izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš uzsvēra, ka rit darbs visu aktuālāko jautājumu risināšanā. Tiek izstrādāti Izglītības pamatlikumi, Vispārējās izglītības likuma, kā arī Profesionālās izglītības likuma projekti, lai saskaņā ar Ministru kabineta deklarāciju nodrošinātu šo likumprojektu iesniegšanu Saeimā. Pastiprinātas uzmanības lokā ir arī izglītības finansēšanas sistēmas reforma, kas paredz pāreju uz normatīvo finansējumu vienam skolēnam. Valsts prezidents izrādīja interesi par augstskolu akreditāciju un studiju un studentu kreditēšanu. Ministrs atzīmēja, ka pēc klusāka posma vasarā akadēmisko programmu akreditācijas process turpinās. Gan ministrs, gan Valsts prezidents atzinīgi novērtēja to, ka beidzot ir pieņemti MK noteikumi par studentu kreditēšanu, taču bija vienisprāt, ka jāturpina veidot studiju kreditēšanas sistēma. Sarunā tika skarti arī jautājumi par valsts un ģimenes atbildību izglītībā. Guntis Ulmanis, runājot par atbildību jaunās paaudzes izglītošanā, piebilda, ka visu atbildību par bērnu un jauniešu izglītošanos un attīstību nevar uzņemties tikai mācību iestāde — bērna dzīves ziņa un sabiedrības uztvere lielā mērā veidojas ģimenē.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs A.Priekulis atzīmēja, ka jau paveikts zināms darbs valsts jaunatnes politikas koncepcijas izstrādē. Jaunatnes politika MK deklarācijā ir minēta kā viena no prioritātēm, kam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Valsts prezidents un izglītības ministrs pārrunāja arī jautājumus, kas skar mazākumtautību izglītību, latviešu valodas mācīšanu un lietošanu skolās, kurās mācību valoda nav latviešu valoda, kā arī mācību iestāžu nodrošinājumu ar mācību līdzekļiem. G.Vasiļevskis atzīmēja, ka trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu skolēnus ar jauno mācību literatūru, kā rezultātā joprojām tiek izmantotas daudzas pilnīgi vai daļēji novecojušas mācību grāmatas, kavējot jaunāko izglītības tendenču pilnvērtīgu izmantošanu. G.Ulmanis uzsvēra, ka šis ir jautājums, ka, nereti, apmeklējot Latvijas skolas un iepazīstoties ar mācību vielu, nonācis arī viņa redzeslokā. Tieši šim aspektam Valsts prezidents aicināja veltīt vislielāko uzmanību, jo tas vistiešākajā veidā saistās ar jaunās paaudzes valstiskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu. J.Celmiņš informēja, ka tiek veidota skolas vecuma bērnu uzskaites valsts programma, kuras mērķis būtu radīt priekšnoteikumus, lai visiem obligātā skolas vecuma bērniem būtu iespēja apmeklēt skolu. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķiniem, pašlaik skolu neapmeklē aptuveni 3000 obligātā skolas vecuma bērnu.

Sarunas noslēgumā G.Ulmais un J.Celmiņš vienojās par ciešāku informācijas apmaiņu ar Izglītības un zinātnes ministriju. Valsts prezidents uzsvēra, ka izglītības jautājumi ir tie, kam jāveltī vislielākā uzmanība, īstenojot izstrādātās ieceres, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas iniciatīvas. Abas puses vienojās pirms jaunā mācību gada sākuma tikties vēlreiz, lai turpinātu izglītības aktuālāko problēmu risinājuma meklējumus, bet jau šodien, 19.augustā, Valsts prezidents piedalīsies pedagoģisko darbinieku konferencē, kur izteiks savu viedokli par vairākiem izglītības reformas jautājumiem.

IZM preses centrs

— Čīles vēstnieks atvadu vizītē

Vakar, 18.augustā, atvadu vizītē pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ieradās Čīles ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Hugo Kubiljoss.

Vēstnieks sacīja, ka Čīle ar interesi seko līdzi Latvijas aktivitātēm virzībā uz ES un NATO, kā arī ekonomisko reformu procesiem Latvijā, un izteica gandarījumu par to sekmīgo gaitu. H.Kubiljoss atzina, ka Latvija kļūst ārvalstu investoriem pievilcīga valsts, kas vienlaicīgi veidojas arī par nozīmīgu tiltu starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Vēstnieks atzīmēja, ka Čīle jau ir investējusi Latvijā vairāk nekā miljonu dolāru un meklē aizvien jaunas investēšanas iespējas.

Valsts prezidents G.Ulmanis pastāstīja Čīles vēstniekam par jautājumiem, kas saistīti ar jaunās valdības veidošanas procesiem. G.Ulmanis pauda pārliecību, ka valdības galvenās iekšpolitiskās un ārpolitiskās vadlīnijas paliks nemainīgas. Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir un būs integrācija ES un NATO, kā arī labu kaimiņattiecību veidošana ar citām valstīm. Latvijas uzdevums ir piesaistīt arvien vairāk investīciju, kas ļautu vēl ātrāk pārstrukturēt valsts tautsaimniecību.

Abas puses bija vienisprāt, ka veiksmīgi uzsāktā Latvijas un Čīles sadarbība vēl aktīvāk jāpaplašina. Vēstnieks sacīja, ka Čīle ir atbalstījusi un atbalstīs Latvijas mērķus starptautiskajā arēnā. Vēstnieks pauda cerību, ka tuvākajā laikā Latvijas Valsts prezidents radīs iespēju apmeklēt Čīli, uz to G.Ulmanis atbildēja, ka ir ieinteresētība apmeklēt šo Dienvidamerikas valsti, kā arī citas valstis šajā pasaules reģionā.

Valsts prezidenta preses dienests