INFORMĀCIJA

Par ASV ebreju delegāciju pie ārlietu ministra

Vakar, 18. augustā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar ietekmīgas ASV ebreju organizācijas “Anti–Defamation League” (ADL) pārstāvjiem.

Sarunas sākumā ADL pārstāvis informēja ārlietu ministru par šīs vizītes mērķi. “Anti–Defamation League” misija 27 cilvēku sastāvā apmeklē Austriju, Baltkrieviju, Lietuvu un Latviju, lai iepazītos ar attieksmi pret ebreju kopienu un stāvokli cilvēktiesību jautājumos kopumā. V.Birkavs iepazīstināja ADL delegāciju ar Latvijas Republikas galvenajiem ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem, akcentējot stingru Latvijas nostāju pret jebkādu veida antisemītisma izpausmēm. ADL augstu novērtēja Valda Birkava kā politiķa iesaistīšanos ebreju tautai būtisku jautājumu risināšanā. Tika pausta abpusēja vēlme risināt jautājumu par Latvijā Otrajā pasaules kara laikā ebrejiem piederošo īpašumu atgūšanu.

Puses bija vienisprātis par šīs vizītes nozīmīgumu, kas ir laba zīme abpusējai iniciatīvai sākt aktīvu dialogu un līdz ar to apliecināt Latvijas kā daudznacionālas un demokrātiskas sabiedrības eksistenci, kur viena otrai līdzās pastāv dažādu tautu kultūras.

ĀM preses centrs

Par Iekšlietu ministrijas jaunajiem risinājumiem

Piektdien, 15. augustā, Iekšlietu ministrijā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tikās iekšlietu ministrs Ziedonis Čevers, IeM valsts sekretārs Andris Staris un Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Blonskis.

Z. Čevers sniedza informāciju par Iekšlietu ministrijas un SIA “Lattelekom” sadarbības gaitu, lai nodrošinātu Vācijas Iekšlietu ministrijas tehniskās palīdzības saņemšanu. Viņš pastāstīja, ka šā gada 15. augustā Iekšlietu ministrija un SIA “Lattelekom” parakstīja līgumu par optiskā sakaru kabeļa izvietošanu un apkalpošanu “Lattelekom” piederošajās telekomunikāciju šahtās. Optiskais sakaru kabelis savienos visas Rīgā esošās IeM iestādes, šī savienojuma nodrošinājums ir 2,5 miljonu Vācijas marku vērts. Kopējā Vācijas sniegtā palīdzība šī projekta ietvaros ir 3 miljoni Vācijas marku. Bet 500 000 marku ir paredzēti datorklases izveidošanai Robežapsardzes mācību centrā Rēzeknē.

Šogad aprīlī Latvijas un Vācijas iekšlietu ministrijas parakstīja vienošanās protokolu par Vācijas tehnisko palīdzību Latvijai IeM telekomunikāciju un datu tīkla atjaunošanā. Projekta īstenošana nodrošinās sakarus un datu pārraidi kvalitatīvi jaunā līmenī. Pirmkārt, būtiski uzlabojot sakaru kvalitāti, otrkārt, veidojot IeM vienotu datu sistēmu.

Piedāvājumu piešķirt minēto tehnisko palīdzību Vācijas puse bija izteikusi jau pirms diviem gadiem. Tomēr ieilgusī diskusija starp Iekšlietu ministriju un “Lattelekom” par “Lattelekom” piederošo komunikācijas šahtu izmantošanas izcenojumiem kavēja iespēju saņemt palīdzību. 15. augustā parakstītais līgums iezīmē jaunu pavērsienu partneru attiecībās, jo ir panākti reāli izcenojumi par “Lattelekom” sniegtajiem pakalpojumiem Iekšlietu ministrijai, kā arī iezīmēti konstruktīvi turpmākās sadarbības virzieni. Līdz ar to no Latvijas puses nav šķēršļu, lai sāktu praktisku sadarbību ar Vāciju. Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka kabeļa montēšanai šogad atlikuši tikai divi trīs mēneši (darbus nav iespējams veikt sasaluma apstākļos).

Iekšlietu ministrs informēja, ka, stājoties amatā, IeM un “Lattelekom” attiecību risinājumu viņš esot ņēmis savā pārraudzībā. Piektdien Z. Čevers tikās ar “Lattelekom” vadību, lai pārrunātu turpmākās sadarbības virzienus un pamatprincipus.

Savukārt IeM valsts sekretārs informēja, ka Z. Čevers līdz augusta beigām detalizēti iepazīsies ar visu IeM struktūrvienību un dienestu darbu un problēmām. Iespējams, ka pēc tam ministrijā notiks reorganizācija. Vairāku jautājumu risināšanu iekšlietu ministrs ņēmis savā pārziņā — piemēram, ar Mobilo policijas pulku (MPP) saistītās problēmas. Ir svarīgi, lai, veicot Mobilā policijas pulka profesionalizāciju (atsakoties no obligātā dienesta karavīru izmantošanas MPP), nesamazinātos patrulējošo policistu skaits un nepasliktinātos sabiedriskā kārtība Rīgā.

A. Staris vēl pastāstīja. ka, neraugoties uz iepriekšējo iekšlietu ministru rīkojumiem, Ceļu policijas darbinieki turpina pārbaudīt automašīnas neparedzētās vietās, piemēram, ierīkojot slēpņus krūmos. Šajā sakarā Z. Čevers ir izteicis mutisku piezīmi Ceļu policijas priekšniekam. Ja šādi gadījumi atkārtosies, tikšot izskatīts jautājums par Ceļu policijas priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam.

Viesturs Avots,

Par pašvaldību sadarbību Janvāros — vides labā

Turpinājums no 1.lpp.

Janvāru izgāztuve būs atklāts sauso sadzīves atkritumu deponēšanas poligons, viens no modernākajiem Latvijā. Tas dos iespēju pilnīgi pasargāt no piesārņojuma gruntsūdeņus un atmosfēru un tādējādi saglabāt veselīgu vidi.

Izgāztuve apkalpos divas pilsētas un trīs pagastus, proti, Talsus un Valdemārpili un Laidzi, Valdgali un Ģibuļus, kur kopumā dzīvo vairāk nekā trešdaļa rajona iedzīvotāju. Tomēr galvenā izgāztuves izmantotāja būs Talsu pilsēta. Projekta izpildes gaitā apgūti rajona padomes piešķirtie 63 tūkstoši latu, Talsu pilsētas domes atvēlētie 8 200 lati, kā arī valsts investīcija — 80 tūkstoši latu. Šogad strādājām ar Vides aizsardzības fonda piešķirtajiem līdzekļiem. Avansējumu saņēmām mēnesi uz priekšu, tā ka naudas dēļ nekādas aizķeršanās neradās.

Veikto darbu apjoms visai plašs: ierīkota cieto sadzīves atkritumu bedre, piebraucamais ceļš, žogs, elektroapgāde ar rezervi 2. kārtai, konteineru mazgāšanas laukums, meldru grāvis ūdens (galvenokārt virsūdeņu) bioloģiskai attīrīšanai pirms ievadīšanas meliorācijas sistēmā, svari, teritorijas meliorācijas apvadgrāvis. Biroja telpas izgāztuves apsaimniekošanai iekārtotas vecajā saimnieku mājā. Tā gan ir atjaunota, izremontēta un glīti saposta.

— Atkritumu krātuve patlaban gan vēl ir tukša, bet tās lielums ir iespaidīgs. Kā tā tiks ekspluatēta?

— Atkritumu krātuves bedres nogāzes ir izolētas ar vienu milimetru biezas polietilēna plēves klājumu, bet pamatnes izolāciju veido dabiska māla kārta, kurā ir ievietotas perforētas drenāžas caurules filtrāta savākšanai. Pēc savākšanas filtrātu paredzēts izsmidzināt atpakaļ uz kaudzes virsmas vai arī novadīt bioloģiskajā attīrīšanas grāvī.

— Vai rajona padome neplāno veikt vēl kaut ko šai virzienā?

— Par sadzīves atkritumu glabātavu modernizēšanu nopietni domā Rojas un Sabiles pašvaldības. Sevišķi rosīgi strādā Roja. Arī Sabilē jau atrasta vieta ar piemērotu māla slāni, kur varētu ierīkot izgāztuvi. Sabilē jau atkritumu ir relatīvi maz, bet Abavas senlejā kārtībai jābūt.

Kārtīgas atkritumu izgāztuves būve izmaksā ļoti dārgi, tāpēc varbūt vairāk būtu jāorientējas uz atkritumu savākšanas punktu ierīkošanu. Tālāka atkritumu nogāde uz centralizētu deponēšanas vietu tik dārgi neizmaksātu, tikai pašlaik mums tam trūkst attiecīgo transporta līdzekļu. Tie ir stratēģiski jautājumi, kas tiek risināti augstākā līmenī.

— Vai Talsu rajons mēģinājis iekļauties arī programmā “800 +”, kas aptver mazpilsētu un nelielo apdzīvoto vietu ūdensapgādes un kanalizācijas projektus?

— Šai ziņā mums tik labi neveicas. Kopā ar Dāniju tika iecerēts vērienīgs Rojas pagasta un Talsu pilsētas attīrīšanas ierīču rekonstrukcijas projekts, taču darbi ir apstājušies. Varbūt galvenā vaina tā, ka pēc pirmajiem aprēķiniem vajadzīgo līdzekļu apjoms izrādījās krietni lielāks par sākumā lēstajām summām. Katrā ziņā Dānija savu līdzdalību atteikusi. Tagad būs jāmeklē citi finansēšanas avoti, jo ūdens attīrīšanas iekārtas mums ļoti vajadzīgas.

Aina Rozeniece, “LV "

Par Vācijas kredītu Latvijas energoapgādei

Aizvadītajā nedēļā, 13. augustā Rīgā tikās “Latvenergo” filiāles “Rīgas elektrotīkla”, Vācijas energosabiedrības “Preussen Elektra” un HEWAG (Rostoka), kā arī “Latvenergo” speciālisti un sabiedrību vadības pārstāvji un apsprieda, kā tiek izmantots pagājušā gada nogalē uzņēmuma “Rīgas elektrotīkli” rekonstrukcijai piešķirtais 15 miljonu Vācijas marku kredīts.

Līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta projektēšanas un iekārtu piegādātāju atlases konkursiem. Tomēr jau ir izbūvēti septiņi jauni transformatoru punkti un nomainīti elektropārvades kabeļi gandrīz 10 kilometru garumā. Līdzšinējie darbi veikti Čiekurkalnā un dažādās vietās Pārdaugavā. Vietās, kur notikuši rekonstrukcijas darbi, praktiski vairs nav elektroenerģijas piegādes pārtraukumu, ir uzlabojusies elektroenerģijas kvalitāte. Turklāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri vēlas palielināt atļauto slodzi, nākotnē uzņēmums “Rīgas elektrotīkli” šādu iespēju varēs nodrošināt daudz īsākā laikā nekā līdz šim.

Tikšanās laikā pieņemts nozīmīgs lēmums — uzsākt Bolderājas elektrotīkla rekonstrukciju. Šī teritorija, ko “Latvenergo” filiāle “Rīgas elektrotīkli” pārņēma no padomju armijas, ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, un te būs nepieciešama vismaz 53 transformatoru punktu rekonstrukcija. Tāpat tika akceptēta līdzekļu ieguldīšana Dārzciema rajona elektroapgādes kvalitātes uzlabošanā.

Uzņēmuma “Rīgas elektrotīkli”

preses dienests