Atgādnes, Atceres

Lai sirdi dara mirdzoķu

Operdziedātāju Jāni Zāberu dzimtajās mājās Meirānu “Vecajā Ceplī” un Madonas muzejā pieminot

Jāņa Zābera (11.08.1935.—25.03.1973.) piemiņa pasaules tautu mūzikas draugos dzīvo un dzīvos. Dziedātāji, Jāņa partneri no vairākām pasaules valstīm, pēc mākslinieka aiziešanas uzrakstīja brīnumainas, mīļas atziņas. Daži fragmenti no tām.

Apkūlībās kolhoza priekšsēdētājs Oskars Zābers ar abiem dēliem muzicēja vienā laidienā (Jānis Gavars).

Jānis Zābers bija spožs itāļu, krievu un latviešu operu varoņu atveidotājs (Kārlis Pamše).

Viņš visus valdzināja ar savu sirsnību, vienkāršību, skaidro dvēseli. Un Jāņa balss — tik reti skaisti tembrēta — apbūra (Regīna Frīnberga).

Viņā bija milzīga vēlēšanās iepriecināt ar savu dziedājumu (Vija Artmane).

Visu Jānis darīja ar aizrautību un degsmi. Daba viņu bija apveltījusi ar skaistu balsi, viņam bija lieliska vokālā skola, lieliskas, vīrišķīgas ārējās dotības (Žermēna Heine–Vāgnere).

Samtaini glāsmains, uzticīgs un patiess kā bērns, neviltots priekos un bēdās (Medeja Amiranašvili).

Visam pāri kā varavīksne mirdz liriska sirsnība (Sofija Vēriņa).

Viņš bija vienkārši apburošs (Cisana Tatišvili).

Mūs saistīja viņa iedzimtā inteliģence, saulainums (Elvīra Uzunjana).

Vienkāršs, lietišķs, prasībās nosvērts (Mirdza Kangare).

Viņš prata lielo mākslu — ikdienai piešķirt svētku noskaņu (Aija Baumane).

Jāņa Zābera mākslinieka zvaigzne spoži uzliesmoja un mirdzēja vokālās mākslas kalngalos, atbalsojās tautu sirdīs (Arvīds Žilinskis).

Ar visu dvēseli viņš bija uzticīgs vokālajai mākslai (Aršavirs Karapetjans).

Tādu mākslinieku nedzimst daudz (Ansis Šūlbergs).

Apbrīnojama enerģija un gaisma no viņa izstaroja ik brīdi (Haralds Ritenbergs).

Ieklausies viņa dziedātajās dziesmās! Tu uztversi, ka viņš — Jānis Zābers — izdziedājis ne tikai notis, bet sirdi (Arnolds Liniņš).

Jāņa Zābera muzejs Meirāni “Vecajā Ceplī” iegājis savā divdesmit piektajā gadskārtā. Valsts muzejs nu ir Jāņa brāļa — Miervalda Zābera — īpašums. Pēdējā laikā to piemeklējušas daudzas nelaimes — nodegusi klēts un vāgūzis. Sadeguši graudi, visa tehnika, daļa muzeja eksponātu. Nežēlīga slimība moka Jāņa brāli Miervaldi. Tā nesaudzēja arī viņa dēlu Māri. Taču Miervaldim ir prāvs pulciņš mazbērnu. Muzejam būs vadītāji.

“Vecais Ceplis” piedzīvojis svinības ar vienpadsmit tūkstošiem un pāris simtiem ciemiņu.

Aizvadītajā svētdienā muzejā ieradās daži desmiti tuvinieku, muzeja veidotāju, operas ļaudis, interesenti. Par muzeja tapšanu un tradīciju attīstību runāja Nacionālās operas režisors Guntis Gailītis un muzeja zinātniskais konsultants Sigizmunds Timšāns. Te pirmo reizi skanēja madonieša — jaunā talantīgā tenora Guntara Ruņģa balss.

Tad sekoja plašs opermūzikas koncerts Madonas muzeja pārpildītajā zālē. Opera ir atkal bagāta ar dziedoņiem. Izjusti un skaisti šīs melodijas skanēja Karmenas Radovskas, Daces Volfartes, Ievas Viļumas, Guntara Ruņģa, Jāņa Zābera kolēģa Kārļa Miesnieka sniegumā. Klavierpavadījumu izpildīja Operas koncertmeistare, Jāņa darbabiedre Ilze Grīnberga. Koncertā piedalījās arī komponists profesors Romualds Kalsons.

Visi šķīrās ar pārliecību — Jāņa Zābera piemiņa dzīvos.

Sigizmunds Timšāns,

“LV” nozares redaktors

Atziņu izraksti no grāmatas “Jāņa Zābera memoriālais muzejs”

Milda Brehmane–Štengele Jāni Zāberu devēja par savu krustdēlu. Šajā attēlā topošais operdziedonis vēl studiju laikā konservatorijā kopā ar savu “krustmāti”

Inženierzinātņu doktors Eduards Cilelis ir vienīgais, kurš nakts zvejas laikā uz Aiviekstes upes ir dzirdējis Jāņa Zābera laivā dziedatās operārijas

“Vecajā Cepli” sanākušos ar savām balsīm priecēja operas primadonnas Dace Volfarte un Karmena Zadovska

Madonas novadā izaudzis jauns tenors Guntars Ruņģis, kas pirmo reizi dziedāja Jāņa Zābera muzejā.

Foto:Sigizmunds Timšāns