Ministru kabineta noteikumi Nr. 719

Rīgā 2018. gada 27. novembrī (prot. Nr. 56 35. §)

Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma
43.⁵ panta pirmo un otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā transportlīdzekļa vadītājam nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā, kā arī konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi;

1.2. izdevumu apmēru par alkohola koncentrācijas pārbaudes veikšanu izelpotajā gaisā;

1.3. kārtību, kādā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas pārbaužu un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu loku, kuras sedz minētos izdevumus.

II. Alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā

2. Alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā transportlīdzekļa vadītājam pārbauda Valsts policijas darbinieks vai – uz valsts robežas – Valsts robežsardzes darbinieks (turpmāk – darbinieks), izmantojot portatīvo mērierīci alkohola koncentrācijas noteikšanai (turpmāk – mēraparāts). Ievērojot normatīvajos aktos par mēraparātiem noteiktās prasības, mēraparāta uzrādītā alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir pielīdzināma alkohola koncentrācijai asinīs.

3. Lai noteiktu alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi veic pēc tam, kad saņemta viņa mutiska piekrišana.

4. Ja transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā nav iespējams veikt vai transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt pārbaudes veikšanai vai tās rezultātiem, darbinieks izdara attiecīgu ierakstu šo noteikumu 7. punktā minētajā protokolā un transportlīdzekļa vadītāju pēc iespējas ātrāk nogādā tuvākajā šo noteikumu 1. pielikumā minētajā ārstniecības iestādē, kas nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu transportlīdzekļa vadītājam.

5. Ja ceļu satiksmes negadījuma vietā transportlīdzekļa vadītājam ir sniegta medicīniskā palīdzība, viņu šo noteikumu 1. pielikumā minētajā ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai nogādā, neveicot alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpotajā gaisā.

6. Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā veic, izdarot divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu.

7. Ja pirmajā mērījumā konstatē, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir mazāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, otru mērījumu neveic, transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolu (turpmāk – protokols) (2. pielikums) nesastāda un transportlīdzekļa vadītājs pārbaudes izdevumus nesedz.

8. Ja abos mērījumos konstatē, ka alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, darbinieks aizpilda protokolu un paraksta to. Protokolam pievieno mēraparāta izdrukas, kas apliecina protokolā norādītos mērījumus.

9. Transportlīdzekļa vadītāja paraksts darbinieka aizpildītajā protokolā apliecina, ka transportlīdzekļa vadītājs ir iepazinies ar pārbaudes rezultātiem un tiem piekrīt.

10. Ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda ar Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai lielāka par to, pārbaudes izdevumus 15,65 euro apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs.

III. Medicīniskās pārbaudes kārtība

11. Medicīniskā pārbaude ir alkohola koncentrācijas noteikšana transportlīdzekļa vadītāja asinīs vai izelpotajā gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšana transportlīdzekļa vadītājam kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm.

12. Medicīniskā pārbaude ietver:

12.1. alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas faktu pārbaudi, pamatojoties uz pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja sniegto informāciju un objektīviem datiem;

12.2. ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības), psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;

12.3. alkohola koncentrācijas noteikšanu izelpotajā gaisā, kā arī alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un medicīniskās pārbaudes rezultātu fiksēšanu medicīniskās pārbaudes protokolā atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību.

13. Medicīnisko pārbaudi, pamatojoties uz darbinieka izsniegto nosūtījumu (3. pielikums), veic:

13.1. ja darbiniekam ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē;

13.2. saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5. punktu.

14. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēts narkologs vai citas specialitātes sertificēts ārsts (turpmāk – ārsts) kādā no šo noteikumu 1. pielikumā minētajām ārstniecības iestādēm, kas nodrošina medicīniskās pārbaudes veikšanu, ievērojot alkohola, narkotisko, psihotropo un toksisko vielu ietekmes noteikšanas medicīnisko tehnoloģiju.

15. Pirms medicīniskās pārbaudes veikšanas ārsts, pamatojoties uz personu apliecinošiem dokumentiem, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai darbinieka iegūto informāciju, pārliecinās par pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja identitāti. Atbilstoši normatīvajiem aktiem par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtību informāciju par transportlīdzekļa vadītāju reģistrē personu reģistrācijas žurnālā, kurām noteikta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekme (turpmāk – reģistrācijas žurnāls), transportlīdzekļa vadītājam piešķir numuru un sastāda medicīniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros.

16. Nosakot alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā, izdara divus mērījumus ar 15–20 minūšu intervālu.

17. Lai laboratoriski noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskā vidē (asinīs, urīnā vai siekalās), izmanto enzimatīvo imūnmetodi vai gāzu hromatogrāfijas metodi. Ja ārsts uzskata, ka tas ir nepieciešams, laboratoriskos izmeklējumus veic divās dažādās bioloģiskajās vidēs.

18. Lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, medicīniskajā pārbaudē nosaka klīniskos simptomus un veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus.

19. Lai bioloģiskajā vidē noteiktu narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, sertificēti tiesu eksperti, kas apguvuši ķīmiski toksikoloģisko izpēti narkotisko, psihotropo un toksisko vielu, spirta un tā homologu un aizvietotāju noteikšanai, veic ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus, izmantojot ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas metodes.

20. Veicot medicīnisko pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai, ķīmiski toksikoloģiskos izmeklējumus veic divās dažādās bioloģiskajās vidēs, ja ārsts uzskata, ka tas ir nepieciešams.

21. Materiālu paraugus (izņemot urīnu) laboratoriskiem izmeklējumiem saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu ņem ārstniecības personas un darbinieka klātbūtnē. Urīna paraugus ņem ārstniecības personas uzraudzībā.

22. Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta reģistrācijas žurnālā.

23. Ja pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs atsakās no medicīniskās pārbaudes vai atsakās veikt mērījumus alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā vai nodot asins paraugu laboratoriskiem izmeklējumiem, vai mēģina veikt darbības, kas var mainīt medicīniskās pārbaudes galīgo rezultātu, ārsts šo faktu ieraksta medicīniskās pārbaudes protokolā. Par citas bioloģiskās vides paraugu (urīns, siekalas) nodošanu lemj ārsts. Atzinumu sniedz, ja iespējams, ņemot vērā klīniskās izmeklēšanas rezultātus, un norāda, ka atzinuma pamatā ir klīniskā simptomātika. Pārbaudāmais transportlīdzekļa vadītājs parakstās medicīniskās pārbaudes protokolā par atteikšanos no pārbaudes.

24. Lai noteiktu alkohola koncentrāciju bioloģiskajā vidē, materiālu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu alkohola noteikšanai bioloģiskajā vidē (5. pielikums). Nosūtījumā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu, adresi, lietas apstākļus, ņemtā parauga nosaukumu, parauga kārtas numuru (protokola numuru atbilstoši reģistrācijas žurnālam), ņemšanas datumu un laiku, ādas apstrādes veidu, parauga glabāšanas apstākļus, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugu, kā arī nosūtītājiestādes nosaukumu.

25. Lai noteiktu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, materiālu paraugus ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski toksikoloģiskajai izmeklēšanai (6. pielikums). Nosūtījumā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu, adresi, nosūtītājiestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma paraugus, paraugu ņemšanas datumu un laiku, materiālu uzskaitījumu, izmeklēšanas mērķi, norādot vielu vai vielas grupu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās apskates rezultātus, paraugu ņemšanas un glabāšanas apstākļus, protokola numuru un adresi, uz kuru nosūtāma atbilde.

26. Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz atzinumu, ierakstot to medicīniskās pārbaudes protokolā (divos eksemplāros) un reģistrācijas žurnālā.

27. Medicīniskās pārbaudes protokolā detalizēti apraksta rezultātus, kas iegūti, veicot šo noteikumu 12., 16., 17. un 18. punktā minētās darbības, un apstiprina vismaz vienu no šādiem atzinumiem:

27.1. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs;

27.2. nav konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.3. ir konstatēta alkohola koncentrācija asinīs (norādot promiles);

27.4. ir konstatēts alkohola reibums klīniski;

27.5. ir konstatēta alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā (norādot promiles);

27.6. ir konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.7. ir konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme klīniski;

27.8. nav konstatēta alkohola koncentrācija asinīs vai izelpotajā gaisā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme, bet ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama transportlīdzekļa vadīšana;

27.9. ir konstatēta gan alkohola koncentrācija asinīs vai izelpotajā gaisā (norādot promiles), gan narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme (vienlaikus);

27.10. ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēta narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;

27.11. atteikšanās no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs, kā arī izelpotajā gaisā;

27.12. atteikšanās no medicīniskās pārbaudes narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai bioloģiskajā vidē.

28. Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudītajam transportlīdzekļa vadītājam izsniedz pēc rakstveida pieprasījuma. Rakstveida medicīniskās pārbaudes atzinumu (izziņu) var saņemt tikai pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas un rezultātu saņemšanas.

29. Pārbaudītais transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu apliecina, ka viņam veikta medicīniskā pārbaude. Ja pārbaudītais transportlīdzekļa vadītājs atsakās vai nav spējīgs parakstīties, ārsts izdara attiecīgu ierakstu medicīniskās pārbaudes protokolā.

30. Vienu medicīniskās pārbaudes protokola eksemplāru ārstniecības iestāde nodod Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet otru uzglabā piecus gadus.

31. Ja transportlīdzekļa vadītājs ir cietis ceļu satiksmes negadījumā un nogādāts ārstniecības iestādē medicīniskās palīdzības saņemšanai, darbiniekam nav jāsastāda šo noteikumu 24. vai 25. punktā minētais nosūtījums medicīniskās pārbaudes veikšanai, bet ārsts, kurš sniedz medicīnisko palīdzību, ambulatorā vai stacionārā pacienta medicīniskajā kartē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību norāda, vai transportlīdzekļa vadītājam ir konstatētas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas klīniskās pazīmes, kā arī norāda datus par bioloģiskās vides paraugu ņemšanu konkrētās vielas noteikšanai.

32. Šo noteikumu 31. punktā minētajā gadījumā ārstniecības iestāde nodrošina bioloģiskās vides paraugu ņemšanu, uzglabāšanu un laboratorisku izmeklējumu veikšanu, lai noteiktu alkohola un – atbilstoši konstatētajām klīniskajām pazīmēm – arī narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespējamo klātbūtni.

33. Ja transportlīdzekļa vadītājam, kurš cietis ceļu satiksmes negadījumā, ir konstatētas narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas klīniskās pazīmes, bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veic šo noteikumu 19. punktā minētās personas.

34. Medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz iestāde, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi, un šīs iestādes vadītājs nodrošina līdzekļu ieskaitīšanu attiecīgās ārstniecības iestādes kontā.

35. Ja transportlīdzekļa vadītājam medicīniskajā pārbaudē konstatē Ceļu satiksmes likumā noteikto alkohola koncentrāciju asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, vai šo noteikumu 27.3., 27.4., 27.5., 27.6., 27.7., 27.9., 27.11. un 27.12. apakšpunktā minēto stāvokli, medicīniskās pārbaudes izdevumus sedz transportlīdzekļa vadītājs, iemaksājot attiecīgo naudas summu tās iestādes budžeta kontā, kuras darbinieks nosūtījis transportlīdzekļa vadītāju uz medicīnisko pārbaudi.

36. Ja transportlīdzekļa vadītājam ir veikta alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā un medicīniskajā pārbaudē nav konstatēta Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, transportlīdzekļa vadītājam šo noteikumu 10. punktā minētie pārbaudes izdevumi nav jāsedz.

IV. Noslēguma jautājums

37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 11. janvāra noteikumus Nr. 15 "Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 8. nr.; 2007, 11., 206. nr.; 2008, 61. nr.; 2009, 205. nr.; 2011, 154. nr.; 2013, 174. nr.).

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Veselības ministre Anda Čakša

1. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Ārstniecības iestādes, kurās veic medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs un narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai

1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs".

2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža"".

3. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jūrmalas slimnīca".

4. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Liepājas reģionālā slimnīca".

5. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rēzeknes slimnīca".

6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Aizkraukles slimnīca".

7. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Alūksnes slimnīca".

8. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Cēsu klīnika".

9. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Dobeles un apkārtnes slimnīca".

10. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Jēkabpils reģionālā slimnīca".

11. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kuldīgas slimnīca".

12. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ludzas medicīnas centrs".

13. Madonas novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Madonas slimnīca".

14. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ogres rajona slimnīca".

15. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Preiļu slimnīca".

16. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Saldus medicīnas centrs".

17. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Tukuma slimnīca".

18. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes slimnīca".

19. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

20. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība".

21. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils reģionālā slimnīca".

22. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bauskas slimnīca".

23. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Krāslavas slimnīca".

Veselības ministre Anda Čakša

2. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols
Nr. _______

personas kods - ,
vadītāja apliecība (vai personu apliecinošs dokuments)		,
	(sērija un numurs)

Veselības ministre Anda Čakša

3. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Transportlīdzekļa vadītāja nosūtījums
uz medicīnisko pārbaudi

personas kods - ,
adrese

Medicīniskās pārbaudes veikšanas iemesli:
	transportlīdzekļa vadītājs atsakās no transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes
	transportlīdzekļa vadītājs nepiekrīt transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes rezultātiem
	noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā cietusi(-šas) persona(-as)
	aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē
	cits iemesls
		(norādīt)

Veselības ministre Anda Čakša

4. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Materiālu paraugu ņemšana laboratoriskiem izmeklējumiem un to glabāšana

I. Materiālu paraugu ņemšana alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē un to glabāšana

1. Asins paraugam ņem līdz 20 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.

2. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

3. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

4. Urīna paraugam ņem līdz 20 ml urīna sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

5. Siekalu paraugam ņem līdz 10 ml siekalu sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā, atstājot iespējami mazāk gaisa virs parauga virsmas. Konteineru hermētiski noslēdz.

6. Konteinerus un vakutainerus ar paraugiem apzīmogo un glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C.

7. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu.

8. Pēc laboratoriskiem izmeklējumiem atlikušo izmeklējamā parauga daļu hermētiski aizvāko un 70 dienas glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C. Pēc minētā termiņa paraugu iznīcina un sastāda norakstīšanas protokolu.

II. Materiālu paraugu ņemšana ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai un to glabāšana

9. Urīna paraugam ņem līdz 200 ml urīna sausā, vienreizējas lietošanas konteinerā. Konteineru hermētiski noslēdz ar vāciņu. Urīna paraugiem nav nepieciešami konservanti.

10. Asins paraugam ņem līdz 30 ml asiņu no virspusējās vēnas vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu.

11. Punkcijas vietā ādu apstrādā ar furacilīna šķīdumu (1:5000), rivanola šķīdumu (1:500) vai citu spirtu nesaturošu dezinfekcijas šķīdumu. Aizliegts ādu apstrādāt ar ēteri un spirta šķīdumiem.

12. Uzreiz pēc asins parauga ņemšanas vakutainera saturu vairākas reizes viegli sakrata.

13. Siekalu paraugam ņem līdz 10 ml siekalu no personas, par kuru ir aizdomas par narkotisko vielu smēķēšanu vai kontaktu ar narkotiskajām vielām.

14. Pēc siekalu parauga ņemšanas mutes dobumu izskalo ar 10–20 ml 70 % etilspirta (lai nepieļautu rīšanu, spirtu piesātina ar nātrija hlorīdu).

15. Siekalas un šā pielikuma 14. punktā minēto noskalojumu sajauc kopā vienā konteinerā.

16. Šā pielikuma 13. punktā minētajā gadījumā pārbaudāmai personai pēc darbinieka pieprasījuma ņem arī nomazgājumus no rokām, mutes un deguna. Nomazgājumus no delnas un roku pirkstiem, mutes un deguna iegūst, tos noberžot ar vates vai marles tamponu, kas samērcēts 70 % etilspirtā un izžāvēts. Tamponus ar nomazgājumiem no rokām, mutes un deguna ņem un iepako katru atsevišķi, nepieļaujot savstarpēju saskari.

17. Tamponu iesaiņo atsevišķi no noskalojumiem un siekalām (uz izmeklēšanu nosūta arī atsevišķi iesaiņotu tīru vates vai marles tamponu –kontrolparaugu, kas iemērcēts 70 % etilspirtā un izžāvēts).

18. Siekalu paraugu un noskalojumus ņem pēc personas izmeklēšanas un pēc paraugu ņemšanas alkohola koncentrācijas noteikšanai. Līdz paraugu ņemšanai personai nav atļauts dzert vai mazgāt rokas.

19. Bioloģiskās vides paraugus konteineros un vakutaineros no materiālu paraugu ņemšanas dienas glabā ledusskapī 70 dienas. Pirmās 35 dienas materiālu paraugus glabā ledusskapī, kur temperatūra nav augstāka par 4°C, pārējās 35 dienas materiālu paraugus ievieto ledusskapī saldējamā kamerā (mīnus 18°C). Pēc tiesībaizsardzības iestāžu pamatota rakstiska pieprasījuma, ja nepieciešama ilgāka glabāšana, materiālu paraugus uzglabā ledusskapī saldējamā kamerā (mīnus 18°C). Pēc minētā termiņa beigām materiāla paraugus iznīcina un sastāda norakstīšanas protokolu.

20. Uz katra konteinera un vakutainera ir etiķete ar parauga numuru, ņemšanas datumu un laiku, pārbaudāmās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu un datumu.

Veselības ministre Anda Čakša

5. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Nosūtījums alkohola noteikšanai bioloģiskā vidē

Lūdzu izmeklēt
	asinis
	urīnu
	siekalas

Paraugi ņemti vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu
	jā
	nē

Paraugi – asinis    urīns   siekalas   – nogādāti laboratorijā
20___. gada ___.___________ plkst. _______, paraugu Nr.
	(atbilstoši laboratorijas žurnālam)

Veselības ministre Anda Čakša

6. pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. novembra
noteikumiem Nr. 719

Nosūtījums ķīmiski toksikoloģiskai izmeklēšanai

Paraugi ņemti vakutainerā, kas apstrādāts ar heparīnu
	jā
	nē

Veselības ministre Anda Čakša