• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Sāk darbu Horvātijas un Šrilankas tautu sūtņi Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1997., Nr. 208 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30342

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sāk darbu Horvātijas un Šrilankas tautu sūtņi Latvijā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

20.08.1997., Nr. 208

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Sāk darbu Horvātijas un Šrilankas tautu sūtņi Latvijā

Vakar, 19.augustā, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

Horvātijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mladens Iblers ( Mladen Ibler )

Pasniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Mladens Iblers teica:

“Jūsu ekselence, man ir liels gods un prieks par šo iespēju uzņemties Horvātijas Republikas vēstnieka pienākumus jūsu valstī — Latvijas Republikā. Man ir arī liels gods nodot jums no Horvātijas Republikas prezidenta Franjo Tudžmana sveicienus, vislabākos novēlējumus jums personīgi un jūsu valsts nākotnei.

Latvijas tautas vēsture un Horvātijas tautas vēsture daudzos aspektos ir līdzīgas. Eiropas lielās valstis izlēma mazo tautu likteņus, kā rezultātā mazajām tautām nācās dārgi samaksāt par savu neizdevīgo ģeopolitisko un stratēģisko novietojumu pasaules kartē. Latvijas tauta, Jūsu ekselence, pieredzēja, kā ar vienu spalvas vilcienu tika izmainītas Baltijas reģiona robežas un demogrāfija, un cik traģiskas sekas atstāja totalitārās sistēmas hegemoniskā politika un ideoloģija.

Horvātijas tautai vairākus gadsimtus bija līdzīgs liktenis. Tikai 1990.gadā notika tautas vēsturē pirmās brīvās daudzpartiju vēlēšanas, kas noveda pie brīvības un demokrātijas Horvātijā. Horvātijas tautas pašnoteikšanās tiesību un brīvības neievērošana, kā jūs zināt, izraisīja agresiju pret Horvātiju. Mana valsts, kaut gan ir cietusi lielus cilvēku un materiālos zaudējumus, tomēr ir panākusi mieru un suverenitāti, un tagad tā, tāpat kā Latvijas Republika, veido savu nākotni Eiropas civilizācijas ietvaros, pie kuras tā ir piederējusi gadsimtiem ilgi.

Jūsu ekselence, Horvātijas tauta un mūsu prezidents dziļie ciena drosmīgo un apņēmīgo Latvijas tautu un uzskata, ka mūsu sadarbība var veicināt abu tautu attīstību un veidot labāku nākotni. Es varu jums apgalvot, ka darīšu visu iespējamo, lai labāk savstarpēji iepazīstinātu Horvātiju un Latviju un mūsu tautu laimes un labklājības vārdā panāktu vislabākās iespējamās attiecības visās jomās.”

Savukārt Valsts prezidents Guntis Ulmanis, pieņemot vēstnieka akreditācijas rakstu, sacīja:

“Atļaujiet sveikt Jūs kā Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Man ir prieks Jūsu personā augstu novērtēt mūsu attiecības ar Horvātiju. Latvijai ir svarīgas saiknes ar Eiropas dienvidu reģiona valstīm, un mēs mērķtiecīgi tās paplašinām. Uzskatu, ka Horvātijas un Latvijas politikā ir vienāda galvenā tēze — par vienotu Eiropu. Horvātijas mierīga un demokrātiska attīstība ir liels ieguvums visam kontinentam, un tās pieredze ir svarīga mums visiem.

Vēstnieka kungs! Lai arī mūsu valstis šķir vairāki tūkstoši kilometru, tomēr mēs kļūstam tuvas kaimiņvalstis Eiropā. Tas liek mums meklēt veiksmīgas sadarbības jomas, kurās ieguvēji varam būt gan mēs abpusēji, gan arī viss kontinents kopumā. Šajā aspektā ļaujiet man izteikt pārliecību, ka būsim abpusēji vēl neatlaidīgāki un aktīvāki, lai rastu kopēju interešu jomas. Mūsu zemēm ir pienācīgs potenciāls ekonomikā un arī senas kultūras vērtības, kuras var gūt mūsu savstarpēju atsauksmi un ieinteresētību. Abu mūsu valstu produktīvu kooperāciju ekonomikā noteikti sekmēs līdzdalība Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Latvija apzinās sevi kā potenciālu ES dalībvalsti. Mēs mērķtiecīgi īstenojam savu Nacionālo integrācijas programmu un esam gatavi uzsākt sarunas par iestāšanos. Pašlaik ir vienreizēja iespēja apvienot Eiropu. Tā ir iespēja izveidot mūsu daudz cietušo kontinentu bez sadalījuma līnijām, kurā valda savstarpējās uzticības un sadarbības gaisotne. Mūsu tautas ir labi iepazinušas laiku, kad valdīja totalitāra domāšana un politika. Attīstot politisko un ekonomisko dialogu, mēs spēsim izveidot drošu un stabilu nākotni, kurā kopējās eiropeiskās vērtības un ideāli būs noteicošie ikdienas darbā, kā arī ilglaicīgā politikā.

Vēstnieka kungs! Jūs strādājat apskaužamā laikā. Mūsu kontinentā ir pavērušies jauni horizonti, un mūsu visu uzdevums ir tos piepildīt ar radošu darbu. Atļaujiet man to novēlēt Jums, uzsākot darbu kā Horvātijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijā.”

Pēc akreditācijas raksta pasniegšanas ceremonijas notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un vēstnieka Mladena Iblera saruna, kurā tika apspriestas abu valstu sadarbības iespējas. Tika atzīts, ka viena no iespējamajām sadarbības jomām varētu būt tūrisms. Vēstnieks pastāstīja Latvijas Valsts prezidentam par atjaunošanas darbiem karā cietušajā Horvātijā un informēja par situāciju Balkānu reģionā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!