Sāk darbu Horvātijas un Šrilankas tautu sūtņi Latvijā

Vakar, 19.augustā, akreditācijā pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

Horvātijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Mladens Iblers ( Mladen Ibler )

M.Iblers izteica Latvijas Valsts prezidentam Horvātijas prezidenta Franjo Tudžmana ielūgumu apmeklēt Horvātiju un pauda cerību, ka G.Ulmanis tuvākajā nākotnē atradīs šādu iespēju. G.Ulmanis pateicās par ielūgumu un atzina, ka Latvija ir ieinteresēta abu valstu vizīšu apmaiņā visaugstākajā līmenī.

Mladens Iblers dzimis 1937. gadā Zagrebā. Pēc profesijas viņš ir ārsts, beidzis Zagrebas medicīnas skolu un medicīnas skolu Orhūsā (Dānijā), kā arī specializējies anestēzijā un intensīvajā terapijā medicīnas fakultātē Kopenhāgenā. M.Iblers lielāko daļu savas profesionālās darbības ir strādājis medicīnas jomā. Viņš vadījis Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu kādā Dānijas slimnīcā, uzrakstījis apmēram piecdesmit zinātniskos rakstus Horvātijas un ārzemju preses izdevumiem, kā arī lasījis lekcijas kongresos un simpozijos Horvātijā, citās Eiropas valstīs un ASV, mācību braucienos apmeklējis universitātes Hjūstonā, Mineapolisā un Grācā. M.Iblers ir Dānijas un Skandināvijas anesteziologu biedrības biedrs.

Kopš 1989. gada Mladens Iblers ir Horvātijas Demokrātiskās savienības biedrs. Strādājot Dānijā, vēlākais vēstnieks veicis aktīvu sabiedrisko darbību, informējot dāņu sabiedrību par politiskajiem procesiem savā tēvzemē: lasījis lekcijas Dānijas skolās un klubos, organizējis humānās palīdzības sūtījumus Horvātijai, nodibinājis un vadījis Horvātijas Kultūras biedrības un Horvātijas Demokrātiskās savienības nodaļas. Viņš ir arī Horvātijas Katoļu misijas Kopenhagenā goda loceklis. 1994. gadā M.Iblers tika iecelts par Horvātijas goda konsulu Dānijā, bet 1996. gada martā viņš kļuva par vēstnieku.

Mladens Iblers pārstāv savu valsti arī Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā, viņa rezidence ir Stokholmā. Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir trīs berni.

“Latvijas vēstnesim”

— Jūsu ekselence, apsveicu ar stāšanos augstajā un atbildīgajā vēstnieka amatā! Ar ko jūs sāksit savu vēstnieka pienākumu pildīšanu Latvijā?

— Vakar man jau bija iespēja tikties ar Latvijas kultūras ministri, un mēs savā visai konkrētajā sarunā bijām vienisprātis, ka abu valstu sadarbība sākama kultūras jomā. Ka jāsāk ar Horvātijas un Latvijas mākslinieku izstāžu apmaiņu. Tie varētu būt arī dažu Horvātijas ansambļu koncerti Latvijā un Latvijas mākslinieku koncerti Horvātijā. Tādi manā iecerē būtu paši pirmie sadarbības soļi.

Es pirmo reizi esmu jūsu brīnišķīgajā pilsētā. Jūtos tiešām pārsteigts par to, cik skaista ir Rīga. Nupat es arī teicu Valsts prezidentam, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka pēc kādiem pieciem sešiem gadiem pie jums brauks milzumdaudz Rietumeiropas tūristu, lai redzētu eiropeiskās kultūras, konkrēti, Ziemeļeiropas un Baltijas kultūras saknes.

— Kādi, jūsuprāt, būs Latvijas un Horvātijas sadarbības nākamie soļi?

— Es domāju, ka labas sadarbības iespējas mūsu valstīm ir arī ekonomikā. Horvātijā ir ļoti laba kuģu būvētava. Mums ir attīstīta tekstilrūpniecība un pārtikas rūpniecība. Diemžēl es vēl neesmu īpaši labi informēts par Latvijas ekonomiskajām iespējām. Taču esmu pārliecināts, ka pastāv daudzas jomas, kurās mēs varam nodibināt kontaktus un sadarboties.

— Vēstnieka kungs, kā jūs praktiski īstenosit savu misiju Latvijā, ja Rīgā vēl nav Horvātijas vēstniecības?

— Jā, diemžēl nav. Tas ir ekonomiska rakstura jautājums. Mūsu valsts ir jauna, un pagaidām tai trūkst līdzekļu daudzu vēstniecību atvēršanai. Taču mana rezidence ir Stokholmā, un tas nav tālu. Stokholmā man jau ir izveidojušies ļoti labi kontakti ar Latvijas vēstnieku Zviedrijā Jāni Dripi. Es domāju, arī abu mūsu vēstniecību sadarbība Stokholmā man palīdzēs kontaktēties ar Latvijas ministrijām Rīgā.

— Jānis Dripe ir bijis Latvijas kultūras ministrs. Vai tas nav arī viņa iespaidā, ka jūs gribat sākt mūsu valstu sadarbību tieši ar kontaktiem kultūras jomā?

— Jā, tā tas ir. Jo pirmo iespaidu par Latviju es guvu jūsu valsts vēstniecībā Stokholmā. Vēstnieks J.Dripe man parādīja, cik skaisti iekārtota jūsu vēstniecība. Taču īpaši iespaidoja viņa komentāri, ka visas vēstniecībā redzamās lieliskās gleznas ir latviešu autoru darbi. Arī Rīgā mākslas galerijās es redzēju lieliskus darbus. Latvija, tāpat kā Horvātija, ir relatīvi maza valsts, taču jums ir lieliska, augsti attīstīta māksla. Jums ir lieliski gleznotāji, tāpat spoži operdziedātāji, esmu viņus dzirdējis. Un, protams, jums ir lieliski kori un pasaulslavenie Dziesmu svētki. Arī tā man būs lieliska iespēja — vērot Latvijas Dziesmu svētkus Rīgā.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 19.augustā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Horvātijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mladenu Ibleru.

Sarunas ievadā A.Čepānis sveica M.Ibleru Latvijas Saeimā, kā arī pateicās vēstniekam par personālo notu, kurā Horvātijas valdība un M.Iblers izteica līdzjūtību Latvijai sakarā ar Talsu traģēdiju šī gada jūnijā.

Spriežot par abu valstu savstarpējām attiecībām, sarunas dalībnieki pauda uzskatu, ka sadarbības iespēju meklējumi jāaktivizē, gan noslēdzot līgumus, gan veidojot savstarpēji izdevīgus kontaktus ekonomikas jomā. “Latvija uzmanīgi seko pozitīvajām izmaiņām Horvātijas politikā un ekonomikā un uzskata, ka abu valstu sadarbību veicinātu līgumi par atteikšanos no vīzām diplomātisko pasu turētājiem, par nelegālo ieceļotāju atpakaļuzņemšanu, kā arī par gaisa satiksmi,” teica A.Čepānis.

Tikšanās gaitā tika runāts par Latvijas un Horvātijas virzību uz integrēšanos Eiropā. Abas puses bija vienisprāt, ka gan Latvijas, gan Horvātijas ekonomisko sadarbību pozitīvi ietekmētu to dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā, kurā abas valstis tiecas iestāties. Kā pastāstīja vēstnieks, Horvātija veido kontaktus ar CEFTA un citām Eiropas struktūrām, un tās mērķis ir integtrācija ES, Horvātija noraida jebkādu dalību Balkānu valstu asociācijā, kuru tai mēģina uzspiest. Savukārt A.Čepānis apliecināja Latvijas ciešo apņēmību īstenot savu stratēģisko kursu uz ES un NATO un uzsvēra, ka šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums ir labas attiecības un sakārtotas robežas ar visām kaimiņvalstīm, tostarp arī ar Krieviju.

Tikšanās noslēgumā A.Čepānis novēlēja M.Ibleram sekmes, vēstnieka darbu uzsākot, un apliecināja cieņu Horvātijas tautas centieniem savas valsts veidošanā.

Saeimas preses dienests