Par pārtikas aprites uzraudzību

V nodaļa. Pārtikas aprites valsts uzraudzība un kontrole

16.pants. (1) Pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi koordinē Ministru kabineta izveidota koordinējoša un konsultatīva institūcija — Pārtikas padome.

(2) Pārtikas padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

17.pants. (1) Pārtikas padomi apstiprina Ministru kabinets.

(2) Pārtikas padomes sastāvā ietilpst : Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Sertifikācijas centra, Zemkopības ministrijas, Valsts Zivsaimniecības pārvaldes, Valsts veterinārā departamenta, Standartizācijas tehniskās komitejas pārstāvji un Latvijas Pārtikas centra direktors.

(3) Ar padomdevēja tiesībām Pārtikas padomes darbā piedalās patērētāju aizsardzības organizāciju pārstāvji, pārtikas apritē iesaistīto ražotāju, tirgotāju asociāciju un federāciju, un citu organizāciju, zinātnes un izglītības iestāžu pilnvarotie pārstāvji.

18.pants. Pārtikas padomes galvenie uzdevumi ir:

1) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi;

2) sagatavot priekšlikumus par līdzdalību ar pārtiku saistītās starptautiskās organizācijās un ar pārtikas apriti saistītu starptautisku noteikumu atzīšanu Latvijā;

3) izskatīt un akceptēt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvo aktu projektus pirms to iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā;

4) izskatīt sūdzības, kas saistītas ar Latvijas Pārtikas centra darbību un lēmumiem;

5) organizēt informācijas apmaiņu un publikācijas masu informācijas līdzekļos tās kompetencē esošajos jautājumos.

19.pants. Latvijas Pārtikas centrs ir valsts pārvaldes iestāde, ko vada direktors, kuru pēc Labklājības ministra ieteikuma, kas saskaņots ar Pārtikas padomi, ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

20.pants. Latvijas Pārtikas centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Latvijas Pārtikas centra galvenie uzdevumi pārtikas aprites jautājumos ir:

1) koordinēt pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

2) koordinēt, organizēt un savas kompetences ietvaros veikt normatīvo aktu projektu izstrādi;

3) apkopot, analizēt un iesniegt Pārtikas padomē un publicēt ikgadējo informāciju par pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

4) informēt pārtikas uzņēmumus un patērētājus par pārtikas apriti reglamentējošiem aktiem un normatīvi tehniskajiem aktiem;

5) sadarboties ar starptautiskajām organizācijām ar pārtikas apriti saistīto jautājumu risināšanā;

6) koordinēt pārtikas un tās aprites kontroles metožu atzīšanu un ieviešanu;

7) koordinēt un organizēt ar pārtikas aprites kontroli saistīto inspektoru apmācību;

8) veidot speciālo pārtikas uzņēmumu reģistru, pamatojoties uz pilnvaroto kompetento institūciju sniegto informāciju;

9) saņemt un apkopot ar pārtikas apriti saistīto informāciju no pilnvarotām kompetentām institūcijām par šā likuma un citu normatīvo aktu izpildi;

10) izskatīt sūdzības un priekšlikumus, kas saistīti ar pārtikas inspicēšanu un nekvalitatīvas, cilvēku veselībai, dzīvībai un videi kaitīgas pārtikas izplatīšanas gadījumiem.

21.pants. Pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli nodrošina valsts uzraudzības un kontroles institūcijas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pilnvarotas kompetentas institūcijas atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam pilnvaru sadalījumam starp ministrijām.

22.pants. (1) Pilnvarotām kompetentām institūcijām ir tiesības veikt pārtikas aprites un pārtikas uzņēmumu kontroli un atbilstības novērtēšanu un apliecināt, ka pārtikas uzņēmums darbojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un labas ražošanas prakses noteikumiem.

(2) Pārtikas kontroles inspektoriem savas kompetences ietvaros, uzrādot dienesta apliecības, ir tiesības:

1) bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklēt jebkuru pārtikas uzņēmumu, pieprasīt dokumentus un informāciju, iepazīties ar materiāliem, ņemt kopijas un izrakstus no dokumentiem un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli;

2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemt pārtikas paraugus pārbaudei un nosūtīt tos uz pilnvarotu kompetentu testēšanas laboratoriju atbilstības novērtēšanai. Ja ir konstatēta pārtikas neatbilstība obligātajām nekaitīguma un higiēnas prasībām, pārtikas uzņēmums sedz visus ar inspicēšanu saistītos izdevumus;

3) veikt personāla higiēnas inspekciju, mērinstrumentu uzrādīto lielumu nolasīšanu pārtikas uzņēmumā, kā arī veikt inspicēšanu 23.pantā minētajiem objektiem;

4) saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem līdz apstākļu pilnīgai noskaidrošanai apturēt pārtikas uzņēmumu darbību vai pārtikas izplatīšanu, atzīt pārtiku par izplatīšanai nederīgu un izņemt no apgrozības, ja radušās pamatotas aizdomas par tās kaitīgumu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi;

5) ja nepieciešams, sagatavot tiesībaizsardzības iestādēm materiālus vainīgo personu saukšanai pie kriminālatbildības;

6) ja nepieciešams, pieaicināt tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus savu uzdevumu veikšanas nodrošināšanai.

(3) Pilnvarotu kompetentu institūciju amatpersonām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības sodīt vainīgās personas par pārkāpumiem, konfiscēt pārtiku, ja tā ir kaitīga cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi vai tiek nelegāli izplatīta.

23.pants. Inspicēšanai tiek pakļauti:

1) pārtikas apritē iesaistīto pārtikas uzņēmumu telpas, teritorijas, transportlīdzekļu, mašīnu un iekārtu stāvoklis un izmantošana;

2) izejmateriāli, sastāvdaļas, tehnoloģiskie līdzekļi un citi produkti, kurus izmanto pārtikas produktu sagatavošanā un ražošanā; pusfabrikāti un gatavie produkti, kā arī materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

3) pārtikas apritē izmantojamo ķīmisko vielu glabāšana, lietošana un to iespējamās atliekas pārtikā;

4) pārtikas uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēma;

5) pārtikas produktu marķēšana un reklamēšana.

24.pants (1) Inspicēšanā iesaistītām institūcijām un inspektoriem jānodrošina inspicēšanas gaitā iegūtās informācijas tālāka neizpaušana, izņemot informāciju par risku cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi.

(2) Inspicēšanā iesaistītās institūcijas un inspektori par savas rīcības un lēmumu tiesiskumu atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

25.pants. Epidēmiju, epizootiju un masveida toksikožu, kā arī to izcelšanās draudu gadījumos ekskluzīvas tiesības pārtikas aprites valsts uzraudzībā un kontrolē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem ir Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošajām institūcijām.

VI nodaļa. Nobeiguma noteikums

26.pants. (1) Administratīvā un kriminālā atbildība par šā likuma pārkāpumiem iestājas likumos noteiktajā kārtībā un apmērā.

(2) Par kvalitātes un higiēnas prasībām neatbilstošas pārtikas apriti iestājas likumā “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojuma sniedzēja atbildību” noteiktā atbildība par preču vai pakalpojumu drošuma prasību pārkāpumiem.

Pārejas noteikumi

1. Pārtikas apritē iesaistīto pārtikas uzņēmumu reģistrāciju speciālajā pārtikas uzņēmumu reģistrā uzsākt ne vēlāk kā 1998.gada 1.oktobrī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi likumi:

1) “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 14.nr.);

2) “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību”” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 3.nr.).

Par likumprojektu

Pārtikas apriti Latvijā regulē 1995.gada 29.jūnija likums “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” un 1997.gada 3.janvāra “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””.

Likuma projekts ir izstrādāts Kvalitātes nodrošināšanas Nacionālās programmas ietvaros saskaņā ar Valdības deklarāciju par Ministru kabineta darbu realizēt konsekventus pasākumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

Vienotu starptautiski harmonizētu prasību nodrošināšana pārtikas apritē atbilstoši Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prasībām radīs konkurētspēju Latvijas uzņēmēju ražotajai produkcijai un pakalpojumiem gan iekšējā, gan starptautiskajā tirgū, izlīdzinot tirdzniecības tehniskās barjeras un nodrošinot brīvu pārtikas preču eksportu.

Spēkā esošā likuma “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” normu neatbilstība Eiropas Savienības un PTO prasībām veido tirdzniecības tehniskās barjeras. Esošā likuma normas ir pretrunā ar likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajiem atbilstības novērtēšanas principiem reglamentētajā sfērā, kuri ir harmonizēti ar starptautiskajām prasībām.

Grozījumu un papildinājumu lielais apjoms sarežģītu pašreiz spēkā esošā likuma uztveramību.

Likuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvu 89/397/EEC par pārtikas produktu oficiālo kontroli (14.06.1989.), 93/99/EEC par papildu pasākumiem attiecībā uz pārtikas produktu oficiālo kontroli (29.10.1993.), 93/43/EEC par pārtikas higiēnu (14.06.1993.), 79/112/EEC par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, reklamēšanu un pārdošanu pircējiem (18.12.1979.), 89/107/EEC par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz pārtikas piedevām (21.12.1989.), 89/107/EEC par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz vielām un preču veidiem, kas paredzētas saskarei ar pārtikas produktiem (21.12.1989.), 315/93/EEC par pārtikas produktu piesārņojumu (08.02.1993.), kuras ir iekļautas arī Latvijas Nacionālā programmā integrācijai Eiropas Savienībā.

Likuma projekts izstrādāts darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 1996.gada 26.jūnija rīkojumu Nr.85.

Darba grupā tika pieaicināti speciālisti no Zemkopības ministrijas, Labklājības ministrijas un to pakļautībā esošām pārtikas apritē iesaistītām institūcijām. Likuma projekta izstrādē piedalījās pārtikas likumdošanas eksperti no Dānijas — National Food Agency.

Likuma projekts nosaka pārtikas aprites kārtību, valsts uzraudzību un kontroli, kā arī regulē atbildību par šī likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

Likuma projekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvas un cilvēka dzīvībai, veselībai un videi nekaitīgas pārtikas apriti, nosakot pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību un uzņēmumu atbildību par pārtikas kvalitātes un nekaitīguma nodrošināšanu savas darbības ietvaros.

Likuma projektā iestrādātā Eiropas Savienības prasībām atbilstošā norma par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrāciju atvieglos pārtikas uzņēmumu darbību eksporta jomā, kā arī sakārtos kontrolējošo institūciju neregulēto darbību, jo atzīts un reģistrēts pārtikas uzņēmums tiek inspicēts no valsts pārtikas inspekcijas plānveidīgi un noteiktos laika intervālos, atkarībā no paša uzņēmuma riska izvērtēšanas sistēmas darbības un rezultātiem, netraucējot uzņēmumu ar nepārtrauktām, nemotivētām inspekcijām.

Pieņemot iesniegto likuma projektu, par spēku zaudējušu jāatzīst likums “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” (pieņemts 1995.gada 29.jūnijā, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 14.nr.) un grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību” (pieņemts 1997.gada 3.janvārī, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997., 3.nr.).

Ekonomikas ministrs G.Krasts