Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonda paskaidrojums

1997.gada 19.augustā

Par sociālās apdrošināšanas konta paziņojumiem

Aizvakar, 18.augustā, Valsts sociālās apdrošināšanas fondā (VSAF) notikušajā preses konferencē šī fonda direktore Inese Šmitiņa informēja, ka Latvijā šobrīd atvērti sociālās apdrošināšanas konti 1003523 personām, t.i., tik daudz patlaban Latvijā ir strādājošo, kuri vai par kuriem tiek maksāts sociālais nodoklis. Par 816 094 strādājošajiem 1996.gadā sociālo nodokli maksājis darba devējs, apmēram 7000 ir pašnodarbinātās personas, pārējie — tās iedzīvotāju kategorijas, par kuriem sociālo nodokli maksājusi valsts. Pagājušajā gadā tās bija mātes, kas mājās audzina mazuli līdz 3 gadu vecumam, bezdarbnieki, invalīdi, aktīvā karadienesta karavīri un studenti.

69% sociālā nodokļa maksātāju jau ir saņēmuši sociālās apdrošināšanas konta paziņojumus. Atlikušajam 31%, kas šos paziņojumus nav saņēmuši, jāinteresējas pie sava darba devēja, vai vispār ir maksāts sociālais nodoklis. Pēc tam jāgriežas sociālās apdrošināšanas pārvaldē savā dzīvesvietā vai, vislabāk, pēc sava darba devēja juridiskās adreses, lai noskaidrotu, kādēļ nav saņemts paziņojums. Ne katrreiz paziņojuma nesaņemšana nozīmē to, ka nav maksāts sociālais nodoklis, uzsvēra VSAF Apdrošināšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ludmila Gartviha. Daudzos gadījumos te vainojamas neprecizitātes Iedzīvotāju reģistrā, kur nav atrodami precīzi dati par iedzīvotāju adresēm. Taču daļa vainas jāuzņemas arī pašiem iedzīvotājiem, jo laikus nav informēts par pases datu (piem., uzvārda) vai adreses maiņu.

Jācer, ka šī akcija liks sarosīties arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem, sakārtojot un precizējot datus Iedzīvotāju reģistrā, jo tieši reģistrs daudzos gadījumos varēja būt nozīmīga informatīvā bāze gadījumos, kad sociālās apdrošināšanas pārvalžu darbiniekiem bija jāprecizē dati par atsevišķiem strādājošajiem.

Paziņojuma izsūtīšanas kampaņas mērķis, kā uzsvēra VSAF direktore I.Šmitiņa, ir informēt ikvienu strādājošo par to, cik liels sociālais nodoklis ir maksāts iepriekšējā gadā un cik liela summa ir uzkrāta nākamajai pensijai. Tā ir arī iespēja pārbaudīt, vai darba devējs ir godprātīgi maksājis sociālo nodokli. Tas ir kļuvis iespējams tikai pēc individualizētās sociālā nodokļa uzskaites sistēmas ieviešanas, proti, sākot ar 1996.gadu. Turpmāk šādi paziņojumi ikvienam sociālā nodokļa maksātājam tiks izsūtīti katru gadu.

Sociālā nodokļa personificētā uzskaite parādīja, ka 91% strādājošo ir tikai viena darba vieta, tātad sociālo nodokli maksājis tikai viens darba devējs, 7,6% ir bijuši nodarbināti pie diviem darba devējiem, bet 0,9% — pie trim un vairāk. Tiem strādājošajiem, kam ir vairākas darba vietas, sociālais nodoklis konta paziņojumā tiek uzrādīts kopējā summā. Ja tomēr rodas šaubas par to, vai paziņojumā ir uzrādīti maksājumi no visiem darba ienākumiem, vislabāk griezties tā rajona sociālās apdrošināšanas pārvaldē, kur atrodas darba vieta.

Klātesošie Rīgas sociālās apdrošināšanas pārvalžu vadītāji vairākkārt uzsvēra, ka konta paziņojumu izsūtīšanas akcija ir parādījusi arī dažas tipiskas tendences: piemēram, kā izrādās, liela daļa darba devēju (31,41%) sociālo nodokli par saviem darbiniekiem ir maksājuši no minimālās algas. No tā ir jāsecina, ka viena trešdaļa valstī nodarbināto saņem minimālo darba algu, kas ir maz ticams.

Taču daudziem konta paziņojumos lietotie jēdzieni un skaitļi joprojām rada neskaidrības. Atgādinām, ka reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir sociālais nodoklis, kas 1996.gadā ir iemaksāts un reģistrēts katra strādājošā kontā. Pagājušajā gadā tie bija 38% no strādājošā darba ienākumiem, no kuriem līdz 1996.gada 1.jūlijam 1% maksāja pats strādājošais, bet 37% — darba devējs, pēc 1996.gada 1.jūlija — 5% — strādājošais, 33% — darba devējs. Savukārt reģistrēto pensijas kapitālu veido 20% no apdrošinātās personas darba ienākumiem. Šī summa ik gadu pieaugs un, cilvēkam aizejot pensijā, tiks izmantota pensijas kapitāla aprēķinos. Kur paliek pārējie 18%? Tie tiek ieskaitīti valsts sociālajā budžetā, un no šiem līdzekļiem maksā bezdarba, slimības, maternitātes u.c. pabalstus.

Ir apstrādāts milzīgs informācijas apjoms, izvērtētas arī pašu sociālās apdrošināšanas darbinieku kļūdas un neprecizitātes, kas tiks ņemtas vērā nākamgad, izsūtot paziņojumus par 1997.gadu, noslēgumā teica I.Šmitiņa.

Edīte Olupe,
VSAF direktora padomniece preses jautājumos